Ministru kabineta noteikumi Nr.110

Rīgā 2011.gada 8.februārī (prot. Nr.8 3.§)

Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.214 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves""

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Izdarīt Latvijas būvnormatīvā LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves" (apstiprināts ar Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.214 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves"" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 198./199.nr.; 2005, 12.nr.)) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5. Pirms izlaides ūdenstecēs un ūdenstilpēs vai citas nozīmes kanalizācijas sistēmās paredz visu notekūdeņu attīrīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī un atļauju nosacījumiem, kas izsniegtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo darbību pieteikšanas un atļauju izsniegšanas kārtību.";

1.2. papildināt būvnormatīvu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7.¹ Būvprojektiem, uz kuriem attiecināmas ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtību regulējošo normatīvo aktu prasības, galvenos tehniskos risinājumus, būvniecības kārtību un ūdenssaimniecības sistēmas izvēli argumentē, salīdzinot alternatīvos risinājumus tehniski ekonomiskajā pamatojumā.";

1.3. izteikt 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12. Kanalizācijas sistēmu izvēlas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, ņemot vērā vietējos apstākļus, apvidus reljefu, vides izpētes rezultātus un citus apstākļus.

13. Apdzīvotām vietām atbilstoši vietējās pašvaldības apstiprinātajai aglomerācijai projektē decentralizētas vai centralizētas kanalizācijas sistēmas vai kanalizācijas sistēmas, kas ir kopīgas vairākām apdzīvotām vietām, atsevišķām ēku grupām un ražošanas teritorijām.";

1.4. aizstāt 21.punktā vārdus un skaitļus "Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī"" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī";

1.5. izteikt 34.punktu šādā redakcijā:

"34. Projektējot apdzīvoto vietu kanalizāciju, dzīvojamo māju sadzīves notekūdeņu vidējo daudzumu diennaktī nosaka vienādu ar ūdens patēriņu diennaktī saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanu, atskaitot ūdens patēriņu teritoriju un zālāju laistīšanai, ko izvērtē tehniski ekonomiskajā pamatojumā.";

1.6. aizstāt 35.punktā vārdus un skaitļus "Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-99 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"" (turpmāk – LBN 221-99 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija")" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem par ēku iekšējā ūdensvada un kanalizācijas projektēšanu";

1.7. izteikt 62.punktā apzīmējumu "k" šādā redakcijā:

"k – cauruļvada raupjuma koeficients.";

1.8. svītrot 63.punktu;

1.9. aizstāt 64.punktā vārdus un skaitļus "būvnormatīva 62. un 63." ar vārdu un skaitli "būvnormatīva 62.";

1.10. papildināt 65.punkta ievaddaļu aiz vārda "vismazākais" ar vārdu "iekšējais";

1.11. papildināt 66.punktu aiz vārda "vismazāko" ar vārdu "iekšējo";

1.12. papildināt 67.punktu aiz vārda "vismazākais" ar vārdu "iekšējais";

1.13. izteikt 71.punktu šādā redakcijā:

"71. Pašteces kanalizācijas cauruļvadu minimālajam slīpumam jānodrošina cauruļvada pašattīrīšanās. Minimālo slīpumu aprēķina, izmantojot šādas formulas:

τ  = pg Imin R	(15)

Imin =	τ	, kur	(16)
	pgR

 

p – notekūdeņu īpatnējais svars kilogramos uz kubikmetru (kg/m³);

g – brīvās krišanas paātrinājums metros uz sekundi kvadrātā (m/s²);

R – cauruļvada pildījuma hidrauliskais rādiuss (m);

I_min – cauruļvadu minimālais slīpums (m/m);

τ  – plūsmas spriegums ņūtonos uz kvadrātmetru (turpmāk – N/m²);

τ  = 2,5 N/m² – sadzīves un ražošanas kanalizācijas betona, dzelzsbetona, keramikas, ķeta un tērauda cauruļvadiem;

τ  = 2,25 N/m² – sadzīves un ražošanas kanalizācijas plastmasas un stiklplasta cauruļvadiem;

τ  = 1,5 N/m² – lietus kanalizācijas betona, dzelzsbetona, keramikas, ķeta un tērauda cauruļvadiem;

τ  = 1,35 N/m² – lietus kanalizācijas plastmasas un stiklplasta cauruļvadiem;

τ  = 2,5–1,35 N/m²  – daļēji dalītas un pilnsistēmas cauruļvadiem atkarībā no to materiāla un no tā, vai pārsvarā ir sadzīves un ražošanas notekūdeņi vai lietus notekūdeņi. Ir pieļaujama τ  vērtības noteikšana ar lineāru ekstrapolāciju atkarībā no notekūdeņu sastāva.";

1.14. svītrot 73.punktu;

1.15. izteikt 75.punktu šādā redakcijā:

"75. Ja izbūvējami vairāki paralēli spiedvadi, attālums starp cauruļvadu ārējām virsmām jāpieņem atkarībā no būvdarbu apstākļiem, cauruļvadu drošības, ja notiek avārija vienā no cauruļvadiem, kā arī atkarībā no materiāla, iekšējā spiediena un ģeoloģiskajiem apstākļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanu. Būvprojektā jānorāda cauruļvadu pārbaudes metode un parametri.";

1.16. aizstāt 78.punktā vārdus un skaitļus "Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanu";

1.17. izteikt 82.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Pašteces kanalizācijas cauruļvadu iebūves dziļums līdz cauruļvada ārējai virsmai cauruļvadiem ar iekšējo diametru līdz 500 mm ir par 0,3 m mazāks un cauruļvadiem ar lielāku iekšējo diametru – par 0,5 m mazāks nekā grunts iespējamais normatīvais sasalums reizi 100 gados saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvklimatoloģiskiem rādītājiem, bet ne mazāks par 0,7 m.";

1.18. svītrot 83.2.apakšpunktā vārdu "azbestcementa";

1.19. aizstāt 87.punktā vārdus un skaitļus "Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanu";

1.20. papildināt 88.2.apakšpunktu aiz vārda "vai" ar vārdu "iekšējais";

1.21. izteikt 88.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"88.3. taisnos cauruļvadu posmos šādos attālumos (atkarībā no cauruļvadu iekšējā diametra):

88.3.1.  35 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz 200 mm (neieskaitot);

88.3.2.  50 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 200–500 mm (neieskaitot);

88.3.3.  75 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 500–700 mm (neieskaitot);

88.3.4.  100 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 700–1000 mm (neieskaitot);

88.3.5.  150 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 1000–1500 mm (neieskaitot);

88.3.6.  200 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 1500–2000 mm (neieskaitot);

88.3.7.  250–300 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir lielāks par 2000 mm.

Saskaņojot ar ekspluatētāju, drīkst palielināt attālumu starp skatakām cauruļvadiem ar iekšējo diametru 150–450 mm, bet ne vairāk kā par 20 %.";

1.22. papildināt 89.punkta ievaddaļu aiz vārda "cauruļvada" ar vārdu "iekšējam";

1.23. papildināt 89.1.apakšpunktu aiz vārda "cauruļvada" ar vārdu "iekšējais";

1.24. izteikt 89.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"89.2. ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 700 mm un lielāks, skatakas garums ir D + 400 mm, bet platums ir D + 500 mm.

Plānā apaļo dzelzsbetona skataku diametri ir atkarīgi no cauruļvadu iekšējiem diametriem. Ja cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz 600 mm, skatakas diametrs ir 1000 mm; ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 600–1000 mm, skatakas diametrs ir 1500 mm; ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 1000 mm un vairāk, skatakas diametrs ir 2000 mm.";

1.25. aizstāt 90.punktā vārdus un skaitli "Skatakas darba daļas augstumam (no apkalpes laukuma līdz pārsedzei) jābūt ne mazākam par 1800 mm" ar vārdiem un skaitli "Ja skatakā nepieciešams ierīkot darba laukumu, darba daļas augstums līdz pārsedzei paredzams 1800 mm";

1.26. papildināt 91.2.apakšpunktu aiz vārda "cauruļvadu" ar vārdu "iekšējais";

1.27. izteikt 92., 93. un 94.punktu šādā redakcijā:

"92. Skataku plauktiņiem un darba laukumiem jābūt vienā līmenī ar lielākā cauruļvada virsu. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir 700 mm un lielāks, darba laukums drīkst atrasties teknes vienā pusē, otrā pusē jābūt plauktiņam, kura platums ir vismaz 100 mm. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 2000 mm, atļauta darba laukuma ierīkošana konsoļu veidā ar nosacījumu, ka teknes atklātās daļas izmēri ir ne mazāki par 2000 x 2000 mm.

93. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir līdz 600 mm (ieskaitot), lietus kanalizācijas skatakas (betona vai dzelzsbetona) diametrs ir 1000 mm; ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 600 mm, ierīko apaļas vai taisnstūra skatakas ar 1000 mm garu tekni un platumu, kas vienāds ar lielāko cauruļvadu iekšējo diametru. Pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt skatakas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir 700– 1400 mm (ieskaitot), skatakas darba daļas augstumu skaita no lielākā cauruļvada teknes; ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 1400 mm, skataku darba daļas nav nepieciešamas. Skataku tekņu plauktiņi nepieciešami tikai tad, ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir līdz 900 mm (ieskaitot), un tekņu plauktiņu augstumam jābūt vienādam ar pusi no lielākā cauruļvadu iekšējā diametra.

94. Visu sistēmu kanalizācijas tīklos skataku augšējās daļas (no pārsedzes līdz darba laukumam) diametrs nedrīkst būt mazāks par 700 mm, ja paredzēts, ka skatakā cilvēkam jāiekāpj, lai veiktu nepieciešamos darbus. Pagriezienos un taisnajos posmos, kuros cauruļvadu iekšējais diametrs ir 600 mm un lielāks, ik pēc 300–500 m paredz skataku, kuras augšējās darba daļas izmēri būtu pietiekami, lai caur tām varētu nolaist kanalizācijas tīklu tīrīšanas ierīces.";

1.28. izteikt 98.punktu šādā redakcijā:

"98. Vertikālo šahtu skateju aprīkojumam jāatbilst hidrotehnisko būvju prasībām. Skatejās jāparedz laukumi ar lūkām, starp kurām attālums pa vertikāli nedrīkst pārsniegt 6 m, kā arī kāpnes vai kāpšļi. Lūku iekšējiem izmēriem jābūt ne mazākiem par 600 x 700 mm vai ar iekšējo diametru, ne mazāku par 600 mm.";

1.29. papildināt 99.punkta piezīmi aiz vārdiem "cauruļvadiem ar" ar vārdu "iekšējo";

1.30. izteikt 100.punkta pirmo un otro teikumu šādā redakcijā:

"Pārkritumus ar augstumu līdz 3 m cauruļvadiem, kuru iekšējais diametrs ir 600 mm un lielāks, paredz lēzena profila ūdens pārgāzes veidā. Pārkritumus ar augstumu līdz 6 m cauruļvadiem, kuru iekšējais diametrs ir līdz 500 mm (ieskaitot), paredz akās stāvvada veidā, kura iekšējais diametrs nav mazāks par cauruļvada iekšējo diametru.";

1.31. svītrot 103.punktu;

1.32. aizstāt 108.punktā vārdu "cauruļu" ar vārdiem "cauruļvadu iekšējam";

1.33. aizstāt 110.punktā vārdus un skaitļus "būvnormatīva 62. un 63." ar vārdu un skaitli "būvnormatīva 62.";

1.34. papildināt 122.punktu aiz vārdiem "Latvijas būvnormatīva LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"" ar vārdiem "(apstiprināts ar Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256)";

1.35. aizstāt 127.punktā vārdus "notekūdeņu pieņemšanas akām ar redelēm" ar vārdiem "notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, paredzot atbilstošu tehnisko risinājumu";

1.36. svītrot 130.punktu;

1.37. aizstāt 132.punktā vārdus un skaitļus "Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanu";

1.38. izteikt 155.punktu šādā redakcijā:

"155. Nosacījumus notekūdeņu attīrīšanai un novadīšanai no aglomerācijām, ražošanas uzņēmumiem un atsevišķiem objektiem izstrādā un apstiprina attiecīgā reģionālā vides pārvalde saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.";

1.39. svītrot 156.punktu;

1.40. izteikt 158.punktu šādā redakcijā:

"158. Ja ražošanas notekūdeņi tiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jāveic to priekšattīrīšana lokālās attīrīšanas ietaisēs atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti iekārtas operatora un centralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai pārvaldītāja savstarpēji noslēgtajā līgumā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.";

1.41. izteikt 160. un 161.punktu šādā redakcijā:

"160. Lai noteiktu piesārņojošo vielu daudzumu sadzīves notekūdeņos, piesārņojošo vielu nosacīto daudzumu no viena iedzīvotāja nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikuma 17.tabulai.

161. Notekūdeņu daudzumu nosaka atbilstoši plūsmas mērījumu datiem.";

1.42. aizstāt 165.1.apakšpunktā skaitli "100" ar skaitli "20";

1.43. izteikt 166.punktu šādā redakcijā:

"166. Attīrīšanas ietaisēs pastāvīga apkalpojošā personāla sanitāros mezglus, dušas un garderobes telpas ierīko saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko ēku un būvju projektēšanu.";

1.44. aizstāt 168.punktā vārdus un skaitļus "Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī"" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī";

1.45. aizstāt 6.2.apakšnodaļas nosaukumā skaitli un mērvienību "15 m³/d" ar skaitli un mērvienību "20 m³/d";

1.46. papildināt 169.punktu aiz vārdiem "reģionālā vides pārvalde" ar vārdiem, skaitli un mērvienību "ja attīrāmo notekūdeņu apjoms pārsniedz 5 m³/d";

1.47. izteikt 170.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"170. Atsevišķi novietotu ēku vai ēku grupas notekūdeņu attīrīšanai, ja notekūdeņu apjoms nepārsniedz 5 m³/d vai ja attiecīgo risinājumu ir noteikusi reģionālā vides pārvalde, lieto:";

1.48. izteikt 171.punktu šādā redakcijā:

"171. Atsevišķi novietotās ēkās ārpus pilsētām un ciemiem drīkst izbūvēt sausās tualetes vai izvedamu notekūdeņu krājtvertnes saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija" (apstiprināts ar Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256) 7.punktu.";

1.49. svītrot 174. un 175.punktu;

1.50. aizstāt 176.punktā vārdus "citām attīrīšanas ietaisēm vai asenizācijas stacijām" ar vārdiem "normatīvo aktu prasībām atbilstošu dūņu apstrādes vai uzglabāšanas vietu";

1.51. svītrot 178.punktu;

1.52. aizstāt 179.punktā vārdus un skaitļus "Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli"" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli";

1.53. svītrot 180. un 181.punktu;

1.54. izteikt 182.punktu šādā redakcijā:

"182. Kanalizācijas būvju būvlaukuma izvēle, plānojums un to teritorijas apbūve un labiekārtošana veicama saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem un normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanas vispārīgajām prasībām. Kanalizācijas būvju un sūkņu staciju būvlaukumu planējuma atzīmēm ūdensteču un ūdenstilpju tuvumā jāatrodas ne zemāk par 0,5 m virs maksimālā plūdu ūdeņu līmeņa (ar 3 % nodrošinājumu), ievērojot ūdens uzplūdinājumus un vēja uzplūdu viļņu augstumu, ko nosaka saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem.";

1.55. izteikt 188.punktu šādā redakcijā:

"188. Kanalizācijas būvēs nepieciešamās palīgtelpas nosaka saskaņā ar pasūtītāja prasībām. Sadzīves telpu parametrus nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko ēku un būvju projektēšanu.";

1.56. svītrot 190. un 191.punktu;

1.57. izteikt 192.punktu šādā redakcijā:

"192. Gaisa temperatūra ražošanas telpās ir atbilstoša Latvijas būvnormatīva LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumiem Nr.38) 16.tabulai.";

1.58. izteikt 1.pielikuma 1.tabulas 2.piezīmi šādā redakcijā:

"2. Pagalmu un iekškvartālu kanalizācijas tīkliem notekūdeņu aprēķina daudzumus nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku iekšējā ūdensvada un kanalizācijas projektēšanu.";

1.59. izteikt 1.pielikuma 12.tabulu šādā redakcijā:

"12.tabula

Kanalizācijas cauruļvadu maksimālais pildījums

Iekšējais diametrs (mm)	Maksimālais pildījums H/D
150–250	0,6
300–400	0,7
450–900	0,75
1000 un vairāk	0,8"

1.60. svītrot 1.pielikuma 13. un 16.tabulu;

1.61. svītrot 2.pielikumu.

2. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā akceptēti vai iesniegti akceptam būvvaldē līdz 2011.gada 31.martam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām. Būvprojektus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2011.gada 31.martam, var nepārstrādāt atbilstoši šo noteikumu prasībām.

3. Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.aprīlī.

Ministru prezidenta vietā –
tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Ekonomikas ministrs A.Kampars