Ar izglītības, ar gaismas

zvaigzni Latgalē

Pirms nedēļas, 26. un 27.februārī, Rēzeknes Augstskolā

notika ceturtā ikgadējā un pirmā starptautiskā zinātniski praktiskā

konference par profesionāla pedagoga sagatavošanu Latvijai un Eiropai

Latgales Māra sveic visus, kas ar labestību nāk Latgales zemes sirdī Rēzekn

Latvijas Valsts prezidents Dr.Kārlis Ulmanis

1935.gadā 30.maijā Rēzeknē mudina:

"Uz Rēzekni visiem atbraukt, jo Rēzekne ir un paliek Latgales sirds — Latgales sirds ar savu skaistumu un siltumu, un saviem karstiem pukstiem!"

Konferencē piedalījās pārstāvji no ASV, Austrijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas. Konferencē bija ieradušies refe-renti gandrīz no visām Latvijas augstskolām. Pavisam bija pārstāvji no piecpadsmit dažādu valstu universitātēm. Konferenci ievada Rēzeknes Augstskolas koris "Sonitum". Kora galvenais diriģents Jānis Mežinskis

Rēzeknes Skolotāju institūta vēsturiskā ēka. Tagad te atrodas Rēzeknes Augstskolas Pedagoģijas un Humanitārā fakultāte, kā arī Nacionālo procesu pētīšanas institūts

Konferences tēžu zinātniskās redkolēģijas vadītājs un referents profesors Guntis Rudzītis; Lincas Pedagoģijas akadēmijas (Austrija) referente Ģertrūde Neimane; Daugavpils Pedagoģiskās universitātes docētāja Larisa Sardiko

Rēzeknes Augstskolas Pedagoģijas fakultātes dekāne profesore Velta Ļubkina (augšējā attēlā) — konferences galvenā rīkotāja un dvēsele. Šauļu universitātes Tēlotājmākslas fakultātes dekāns, Lietuvas Mākslinieku savienības biedrs profesors Ričards Garbačausks (apakšējā attēlā priekšplānā) — konferences līdzorganizators, kura akvareļu izstāde tika atklāta Rēzeknes muzejā. Un Šauļu pārstāvji — ar "Latvijas Vēstneša" sveicieniem

Profesors Jāzeps Brolišs, Rēzeknes Augstskolas Senāta priekšsēdis un Nacionālo procesu pētīšanas institūta vadītājs (attēlā pa kreisi) ; lielās konferences plenārsēde sāk darbu (vidus attēlā) ;

Rēzeknes Augstskolas rektore profesore Irēna Siliņēviča —  saņemot "Latvijas Vēstneša" sveicienus. Foto: Sigizmunds Timšāns, "LV"

Izglītība Rēzeknē

Tā Latvijas vēsturē ierakstījusi daudzas spilgtas lappuses. Te bija latviešu, krievu, poļu, ebreju skolas. Šā gadsimta trīsdesmitajos gados Rēzekne lepojās ar savām ģimnāzijām, komercskolu, arodskolu un Rēzeknes Valsts skolotāju institūtu. Šī mācību iestāde divdesmitajos gados izveidojās no skolotāju sagatavošanas kursiem. Jau 1921.gada rudenī kursus pārveidoja par pedagoģisko skolu. Taču jau 1922./23.mācību gadā skolu pārveidoja par Valsts pedagoģisko vidusskolu. Tad pienāca 1925.gads, Latvijas Izglītības ministrija 1.augustā vidusskolu pārveidoja par Rēzeknes Valsts skolotāju institūtu. Tas bija ceturtais skolotāju institūts Latvijā, jo 1921.gadā šādu institūtu nodibināja Rīgā, 1923.gadā — Jelgavā un Daugavpilī. Daugavpils un Rēzeknes skolotāju institūtiem lika pamatus, lai Latgales novada skolām netrūktu profesionāli labi sagatavotu pedagogu. Taču izrādās, ka abos institūtos mācījās jaunieši no visas Latvijas. Sākot ar 1926./27 mācību gadu, Rēzeknes skolotāju institūtā mācības ilga piecus gadus, bet pēc četriem gadiem — jau sešus. Institūta direktora Kārļa Dāvja laikā uzcēla institūta jauno ēku, kurā augstskola iekārtojās 1927.gada 5.septembrī. Šo ēku projektēja un tās būvdarbus vadīja arhitekts Pauls Kundziņš, kurš pēc tam bija Latvijas Universitātes profesors un tās Arhitektūras fakultātes dekāns. Institūta darbība bija arī Latgales katoļu garīdzniecības interešu lokā. Tādēļ par Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktoru kļuva monsinjors Nikodems Rancāns. Pēc viņa nāves 1933.gadā institūta vadību uzņēmās garīdznieks Dominiks Jaudzems. Grāmatas "Aiz gadu tālēm" (Rēzekne, 1998) autore Skaidrīte Zvanītāja raksta, ka trīsdesmito gadu otrajā pusē Rēzeknes Valsts skolotāju institūta izsniegtajā beigšanas apliecībā izliktas atzīmes šādos priekšmetos: reliģijā—ētikā, latviešu valodā un literatūrā, svešvalodās (vācu, vēlāk angļu), psiholoģijā, sistemātiskajā pedagoģijā, didaktikā, pedagoģijas vēsturē, skolturībā, skolas higiēnā, vēsturē un sabiedriskajās zinātnēs, kooperācijā, aritmētikā, algebrā, ģeometrijā un trigonometrijā, ģeogrāfijā, dabaszinībās, lauksaimniecībā, mājsaimniecībā (meitenēm), fizikā, ķīmijā, dziedāšanā, klavieru spēlē, vijoles spēlē (tolaik visās skolās nebija klavieru), zīmēšanā, glītrakstā, rokdarbos, fiziskajā audzināšanā un militārajā mācībā.

Latvijas izglītības vēstures interesenti varētu ieskatīties Skaidrītes Zvanītājas grāmatā sniegtajā Rēzeknes skolotāju sagatavošanas kursu, pedagoģiskās skolas un Rēzeknes Valsts skolotāju institūta pedagogu sarakstā. Latvijas Universitātes absolventi bija deviņi. Tad seko dažādu Eiropas universitāšu vai cita veida mācību iestāžu absolventi. Pēterburga: Katoļu garīgā akadēmija, Skolotāju institūts, Tehniskā skola, Kalnu inženieru institūts, Konservatorija, Ķeizariskā mākslas veicināšanas biedrība, Jaunie speciālie svešvalodu kursi. Arī Maskavas augstskolu absolventi te strādāja: no Šaņavska universitātes, Maskavas universitātes, Tehniskās augstskolas, no Maskavas augstākajiem sieviešu kursiem un Fiziskās audzināšanas institūta. Te jāmin arī Viļņas universitātes un Viļņas Kara skolas beidzēji, Vīnes universitāte, Drēzdenes Konservatorija, Varšavas Mūzikas institūts. Šajā uzskaitījumā vēl nav minētas astoņas Latvijas augstskolas, kuru absolventi šeit strādājuši. Katra augstskola varētu lepoties ar šādu mācībspēku sastāvu. Divas Latvijas okupācijas Rēzeknes Valsts skolotāju institūta darbību noplicināja. Kara laikā nodega arī institūta ēka. Audzēkņus ieskaitīja citās mācību iestādēs.

Augstākā izglītība Rēzeknē

pēc Otrā pasaules kara

Pirmā augstskola, kas atvēra savu filiāli, bija Rīgas Politehniskais institūts (no 1965.gada). Pēc trešās atmodas te sāka darboties arī Latvijas Universitātes filiāle. Un 1993.gadā nodibināja Rēzeknes Augstskolu. Tajā pašlaik ir trīs fakultātes. Ekonomikas fakultātē var studēt četrās specialitātēs: pakalpojumu uzņēmējdarbības vadība, tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadība, grāmatvedības un finansu vadība, kā arī uzņēmējdarbības tiesības. Pedagoģijas fakultāte, kas vispilnīgāk turpina īstenot bijušā Rēzeknes Valsts skolotāju institūta tradīcijas, uzņem studentus šādās specialitātēs: sākumskolas skolotāju, darbmācības un ekonomikas pamatu skolotājs, kā arī svešvalodas skolotāju.

Savukārt Humanitārajā fakultātē var studēt latviešu valodu un literatūru, vēsturi un kultūrvēsturi, kā arī tiesību zinātnes.

Nepilnos sešos darbības gados Rēzeknes Augstskola ir apliecinājusi sevi novadā, Latvijā un arī Eiropā. Apbrīnojams censoņu gars valda šajā augstskolā. Te tiek apzināta citu augstskolu darba pieredze, katru gadu rīkojot vērienīgas zinātniski praktiskās konferences katrā fakultātē. Šeit strādājošie docētāji ar lepnumu atzīst, ka Rēzeknes un visas Latgales vēstures, izglītības, kultūras un zinātnes mantojuma apzināšana ir tieši viņu pienākums. Tādēļ šādas konferences gan Latvijas, gan starptautiskajā mērogā jau skaitāmas divciparu zīmēm.

Var tikai apbrīnot šīs augstskolas docētāju enerģiju. Februāra beigās Rēzeknes Augstskola kopā ar Šauļu universitāti (Lietuvā) rīkoja ceturto ikgadējo un pirmo starptautisko zinātniski praktisko konferenci par profesionālo pedagogu sagatavošanu. Saprotams, ka, draudzīgi tiekoties vairāk nekā desmit augstskolu domubiedriem, bagātāki kļūst visi.

Dažādu iemeslu dēļ uz konferenci nevarēja ierasties visi plānotie referenti, lai nolasītu programmā ietvertos 180 referātus. Toties divi konferences tēžu sējumi — 346 lappušu apjomā — ļāva katram atbilstoši savām interesēm daudz ko uzzināt. Kupli apmeklētajā plenārsēdē Rēzeknes Augstskolas Pedagoģijas fakultātes dekāne profesore Velta Ļubkina ļāva klausītājiem apjaust šīs plašās fakultātes darbību un vērienīgo metodisko un zinātnisko darbu. Var tikai apbrīnot Šauļu universitātes draudzīgās sadarbības vēlmi ar Latvijas augstskolām. To man laimējās redzēt aizvadītajā gadā Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un tagad — Rēzeknē — vairākus desmitus pārstāvju kā konferences līdzorganizatorus. Abās vietās lietuviešu kolēģi līdzi veda arī plašu savu studentu darbu izstādi. Šauļu universitātes Tēlotājmākslas fakultātes dekāns — profesors un profesionāls mākslinieks Ričards Garbačausks — atklāja plašu savu darbu izstādi Rēzeknes muzejā. Eiropas eksperts pedagoģijā un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pedagoģijas katedras profesors Guntis Rudzītis dalījās pieredzē ar pasaules augstskolās redzēto. Profesors Jāzeps Brolišs pastāstīja par sava mūža zinātniskā darba jaunākajām atziņām — nacionālā un internacionālā brieduma nozīmi skolotāju sagatavošanā. Daudzus pārsteigumus radīja Lincas Pedagoģijas akadēmijas (Austrija) pārstāves Ģertrūdes Neimanes referāts par multinacionālajām klasēm šīs zemes skolās, kuras veido sakarā ar lielo bēgļu skaitu — kurdu un bijušās Dienvidslāvijas tautu bērnu iekļaušanos skolās. Profesors Oļegs Pavlovs (Rīga) nolasīja teorētisku pētījumu par kultūrvērtību klasifikācijas nozīmi izglītībā. Sekciju darbs bija tik daudzveidīgs, ka to nav iespējams izvērtēt vienā rakstā. Tādēļ uzskaitīsim tikai sekciju nosaukumus: mācību un studiju procesa organizācijas pilnveide, skolas pedagoģija, darbmācība un māksla, mūzika, svešvalodas mācīšanas metodika, sports, kā arī sekcija, kurā iztirzāja dažādu mācību priekšmetu saturu un mācīšanas metodiku sākumskolā. Konferences dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar Baltu filoloģijas pētniecības centra un Nacionālo procesu pētīšanas institūta veikumu un to fondu krātuvēm. Vēl tikai gribētos piebilst, ka Rēzeknes Augstskola var lepoties ar docētāju sastāvu. Pedagoģijas fakultātē, piemēram, docētāja vidējais aprēķinātais vecums ir 35 gadi.

Dr. Sigizmunds Timšāns

LLM ZA akadēmiķis

akadēmiskās izglītības

un zinātnes personāla nodaļā,

"LV" informācijas redaktors

ē