Saeimas 2011.gada 3.februāra sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums – Saeimas materiālu 7.laidienā („LV”, Nr.21, 08.02.2011.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntars Galvanovskis.

G.Galvanovskis (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādāsim pie likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (dokuments Nr.51/Lp10), izskatīšana otrajā lasījumā.

Ar šo likumprojektu tiek pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvo uzraudzību. Tiesiskā regulējuma mērķis ir noteikt elektroniskās naudas iestāžu reģistrācijas, licencēšanas, darbību regulējošās un uzraudzības prasības.

Kopumā tika iesniegti 34 priekšlikumi. Priekšlikumi pārsvarā ir tehniski, juridiskās terminoloģijas precizējumi un redakcionāli labojumi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā plašākas debates izraisījās par atsevišķu terminu definīcijām, konkrēti par terminu „elektroniskās naudas iestāde”. Vairāki komisijas locekļi pauda viedokli, ka būtu nepieciešams aizstāt vārdu „iestāde” ar citu vārdu, jo „iestāde” sabiedrībā vairāk tiek interpretēta kā valsts vai pašvaldības iestāde, nevis kā privāta uzņēmuma, komercstruktūras nosaukums.

Aicinu deputātus pievērst uzmanību šim likumprojektam un iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam (protams, gadījumā, ja likumprojekts tiks atbalstīts otrajā lasījumā).

Sēdes vadītāja. Par 1.priekšlikumu. Jums ir jāziņo par katru no priekšlikumiem un par komisijas lēmumu tajos.

G.Galvanovskis. Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums, grozījumi likuma nosaukumā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, elektroniskās naudas definīcija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, ir dota esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra definīcija. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikumā ir paplašināta amatpersonas atbildība. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir vairāki redakcionāli labojumi attiecībā uz pirmā lasījuma versiju. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Trīs redakcionāli labojumi. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 22. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 24. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Konkrēti šinī priekšlikumā ir palielināti naudas sodi no 1000 latiem uz 100 000 latiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Gramatisks precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēts atbilstoši direktīvai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Labojumi atsaucēm uz konkrētiem punktiem. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. Un pēdējais ir 35. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Galvanovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Galvanovskis. Paldies par atbalstu otrajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2011.gada 2.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.marts.

Paldies.

G.Galvanovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Likumprojekta mērķis ir normatīvi noregulēt ugunsgrēku un veikto glābšanas darbu uzskaiti un noteikt deleģējumu Ministru kabinetam par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsgrēku un to seku uzskaiti, kā arī uzskaiti par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta veiktajiem glābšanas darbiem.

Komisija šo likumprojektu izskatīja 2.februāra sēdē un konceptuāli atbalstīja.

Aicinu komisijas vārdā Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 14.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – un tas ir arī šīsdienas pēdējais jautājums – likumprojekts „Grozījums Konkurences likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, dāmas un kungi! Šobrīd Latvijā ir izveidojusies tāda situācija, ka virknei dominējošā stāvoklī esošu veikalu un veikalu ķēžu viņu rokās ir koncentrējusies milzīga iepirkumu vara. (No zāles: „Jā! Jā! Pareizi!”) Un šobrīd mēs novērojam to, ka šīs lielveikalu ķēdes nekautrējas savu milzīgo iepirkumu varu arī izmantot pret preču piegādātājiem. Visspilgtāk tas izpaužas apstāklī, ka norēķinu termiņi par piegādāto preci ir izstiepušies no 30 līdz pat 60 un vēl vairāk dienu garumā. Un tas nav taisnīgi.

Vēl vairāk! Pavisam nesen mēs Saeimā pieņēmām likumu, ar kuru noteicām, ka preču pārstrādātājam ne tikai ar zemnieku, bet arī ar lauksaimniecības kooperatīvu ir jānorēķinās par piegādāto preci 30 dienu laikā. Tātad zemnieks saņem naudiņu 30 dienu laikā, bet pārstrādātājs vai preču ražotājs, kas ir pārtikas preču ražotājs, jau ir spiests gaidīt no lielveikaliem naudu 60 vai pat varbūt 120 dienas. Tas nav taisnīgi.

Un šeit mums kā politiķiem ir jāiejaucas.

Tāpēc komisija, izanalizējusi šo situāciju, piedāvā Konkurences likumā ieviest normu, kas noteiktu, ka par pārtikas preci dominējošā stāvoklī esošs lielveikals ar piegādātāju norēķinās 30 dienu laikā.

Paldies.

Es aicinu komisijas vārdā šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Protams, „Saskaņas Centra” frakcija šo likumprojektu atbalstīs, bet, tā kā šeit nav neviena no valdības, tad es ceru, ka ekonomikas ministrs iepazīsies ar to, ko mēs te visu sarunāsim. Es aicinu Ekonomikas ministrijas speciālistus uzreiz pēc šīs normas ieviešanas ļoti uzmanīgi skatīties, kas notiks tirgū, jo pastāv ļoti liels risks, ka ne visi kolēģa Zaķa nosauktie lauksaimnieki vispār vairs tiks šajās ķēdēs, jo lielrūpnieki, liellauksaimnieki no Polijas, mūsu draugi leiši un igauņi ir gatavi gaidīt ilgāk, lai tikai dabūtu drošu vietu mūsu veikalu plauktos.

Es domāju, ka tas, protams, ir saskaņots ar „Vienotības” ministriem. „Vienotības” frakcija ir ļoti labu priekšlikumu ielikusi, un es domāju, ka tā visus šos riskus ir izrēķinājusi.

Es aicinu būt atbildīgiem no pirmās dienas, kopš šī norma tiks ieviesta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir viens no tiem jautājumiem, par kuru mums ir bijušas ļoti karstas debates Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un man ir liels prieks, ka šis jautājums, par kuru pirms vēlēšanām ārkārtīgi daudz ir runājusi apvienība „Par Labu Latviju”, ir nonācis līdz balsojumam šādā redakcijā. Mēs jau pirms vēlēšanām teicām, ka lielo veikalu ķēžu ietekme Latvijā ir nesamērīgi liela.

Taču vienlaicīgi, pieņemot arī šo konkrēto redakciju, es aicinu jau šodien deputātus – un pirmām kārtām, protams, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus – ļoti nopietni vērot, kas notiks tad, kad šis likums stāsies spēkā. Man šķiet, ka šodien būtu skaidri jāpasaka, ka šā likuma realizācija dzīvē būtu jākontrolē no valdības puses. Valdības vadītājam būtu jābūt galvenajai atbildīgajai personai, kura seko līdzi, kas notiks, jo tiešām var būt bažas, ka tad, ja mēs nosakām, ka 30 dienu laikā ir jānorēķinās par piegādātajām precēm, daudzas no tām precēm, kuras šodien atrodas veikalos, veikalu plauktos, un kuras piegādā vietējie ražotāji, var pazust un to vietā var nākt imports. Es domāju, ka šeit ir ārkārtīgi svarīgi sekot ne tikai likuma burtam, bet, man šķiet, būtu ārkārtīgi svarīgi Ministru prezidentam, valdībai paaicināt divas galvenās veikalu ķēdes „Rimi” un „Maxima” uz sarunām un vienoties, lai viņi respektē Latvijas parlamenta lēmumu un lai viņi šajā gadījumā nedomā, ņemot vērā šo konkrēto likumu, kaut kādā veidā mazināt Latvijas preču pārdošanu mūsu veikalos. Mums ir ārkārtīgi svarīgi, pieņemot šo likumu, nevis radīt situāciju, ka daudzi piegādātāji pazudīs, bet lai viņi respektē... lai viņi daudz atbildīgāk, protams, arī izvērtē, kādos apjomos šīs preces tiks iegādātas. Lai netiek veidotas starpnieku organizācijas, vairumtirdzniecības organizācijas, kurām nāksies piegādāt preces pēc komisijas principiem, kad tātad norēķins būs pēc realizācijas.

Šis likums paver iespēju radīt šādas starpnieku organizācijas un apiet šo konkrēto likuma normu. Un parlamentam, jā, ir jāpieņem likums, bet likuma izpilde būtu jākontrolē valdībai, premjeram, ekonomikas ministram, finanšu ministram. Šis ir ļoti jutīgs likums, un man gribētos, lai, šo likumu pieņemot jau galīgajā redakcijā, mēs reāli varētu arī saprast, ka šis likums palīdzēs mūsu tautsaimniecībai un mūsu ražotājiem.

Tā ka šodien es aicinu atbalstīt šo redakciju, bet vienlaicīgi arī brīdinu, ka šī konkrētā redakcija nekādā gadījumā negarantēs, ka kāds nemēģinās šo konkrēto likuma normu apiet. Protams, mēs zinām, ka ir tiešām preces, kuras trīsdesmit dienu laikā noteikti netiek pārdotas; mēs zinām to, ka veikali kļuvuši kā sava veida noliktavas, bāzes daudzām precēm, bet mēs zinām arī to, ka ir preces, kuras tiek pārdotas ātrākā termiņā. Es esmu ar šo biznesu pats bijis saistīts personīgi, es labi zinu, kā tas ir veidots, – ka ļoti bieži šī realizēto preču nauda tiek izmantota, protams, lielveikalu attīstībai. Tas pēc būtības ir pašsaprotami, tas notiek visā pasaulē, bet šodien... Šodien, kad Latvijā ir ekonomiskā krīze, mums ir jāizdara viss iespējamais, lai lielo veikalu tīkli zinātu, ka tiem jārespektē šis likums. Tie atrodas Latvijas teritorijā, mēs esam devuši iespēju viņiem šeit nodarboties ar biznesu, palielināt apgrozījumu, nodrošināt sev peļņu, bet vienlaicīgi viņiem jārespektē, ka šajā laikā viņiem ir jāatbalsta mūsu ražotāji un norēķiniem ir jānotiek ātrāk.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo redakciju. Un vienlaicīgi es aicinu valdošo koalīciju nodot šo ziņu par šo likumu arī valdībai, lai valdība ikdienā seko līdzi ļoti rūpīgi tam, kādā veidā šīs jaunās normas mainīs vai ietekmēs esošo situāciju šajā biznesā, kurā ir iesaistīti mūsu ražotāji un arī lielie tirgotāji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Paldies abiem iepriekš runājušajiem kolēģiem par jau avansā izteikto atbalstu šim priekšlikumam. Atbildēšu Šlesera kungam attiecībā uz dažām detaļām.

Protams, visu laiku bija situācija, ka lielveikali, ņemot produkciju no piegādātāja, norēķinās daudz lēnāk – jau pārdod, un vēl trīsreiz tiek veikta piegāde, un tik un tā pārdod, taču naudu vēl neatdod, bet attīsta jaunus veikalus. Tā bija normāla situācija.

Bet šobrīd... Kurš no lielveikaliem šobrīd attīstās tālāk ar kaut kādiem nopietniem būvprojektiem vai ko tamlīdzīgu? Nu, nav! Tā fāze ir noslēgusies. Ja vēl būtu kāds jauns trešais, kas nāktu Latvijā iekšā, lai sastādītu konkurenci un tādā veidā cīnītos par zemākām cenām, tad būtu cits stāsts. Bet šābrīža situācija – un, es domāju, arī tuvāko ikss gadu situācija – būs tāda, ka tie veikali, kas te ir, tie ir, bet nekādas jaunas attīstības nebūs. Un tas nozīmē, ka tai naudiņai būtu ātrāk jānāk atpakaļ pie ražotāja.

Tālāk, atbildot uz Urbanoviča kunga teikto. Redziet, mēs šo likumu mainījām pirms vairāk nekā gada. Pirms vairāk nekā gada arī bija priekšlikums par šīm 30 dienām, tātad noteikt 30 dienas, kurās ir jānorēķinās par produkciju. Bet lielveikali mums apgalvoja, ka mēs varam to nerakstīt likumā, jo varam tāpat vienoties. Nu tā – vienkārši vienoties, ka parlamenta gribu respektēs. Un, godīgi sakot, sākumā tas arī tika darīts. Vismaz ražotāji man ziņoja par to, ka sākumā, nu, plus vai mīnus, bet tās 30 vai kādas 35 dienas tika ievērotas. Taču pēdējais pusgads ir kļuvis dramatisks. Pēdējā pusgadā termiņi ir izstiepti līdz 55–60 dienām. Veikaliem kļuva grūtāk, un tie nekavējoties aizmirsa tās sarunas, kas bija parlamentā, un izstiepa termiņus garumā. Bet zīmīgi ir tas, ko Urbanoviča kungs apgalvoja. Tas, ka varētu būt cēloņsakarība saistībā ar leišu, poļu vai citu preču parādīšanos šeit, mūsu plauktos. Zīmīgi ir tas, ka nav vairs palikušas mūsu plauktos citu valstu preces. Tieši otrādi! Latvijas preces palikušas vairāk.

Ņemsim vērā apstākli, ka mēs likumā tomēr ierakstījām, ka par precēm, kuru derīguma termiņš ir 20 dienas, norēķinam ir jābūt 30 dienās. Tātad mēs uzlikām ierobežojumu, bet preču tik un tā palika vairāk. Tātad īstas cēloņsakarības nav, un ar to mēģināt kaut kādā veidā ietekmēt lēmumu... Es, godīgi sakot, uzskatu, ka tas nav īsti objektīvi.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šo atkārtoti atbalstīt un virzīties tālāk bez steidzamības – mierīgi, pārdomāti, solīti pa solītim uz priekšu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, cienījamie kolēģi! Šis tiešām ir ļoti būtisks priekšlikums saistībā ar konkurences normu uzlabošanu tieši lielveikalu ķēdēm vai mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā. Protams, šī norma ir saskaņota ar Ekonomikas ministriju un ar Konkurences padomi, un tas netiktu virzīts uz priekšu, ja šāda veida saskaņojuma nebūtu.

Es nevaru piekrist tam, ka Ministru prezidents, finanšu ministrs vai ekonomikas ministrs nodarbosies tagad ar lielveikalu ķēžu tīklu kontroli tiešā veidā. Šis ir instruments Konkurences padomei, lai tā varētu ar šā likuma normu veiksmīgāk strādāt un uzlabot savu darbu, kontrolējot mazumtirdzniecības veikalu ķēdes. Šī kontrole līdz šim ir notikusi pietiekami veiksmīgi, un, kā mēs redzam, ir pieņemti vairāki lēmumi attiecībā uz šiem tirgus dalībniekiem.

Gribu gan piezīmēt, ka šīs mazumtirdzniecības veikalu ķēdes neguļ uz lauriem, bet domā jau jaunus priekšlikumus. Viņi domā par to, kādā veidā, kā saka, radīt sev labvēlīgākus tirgus noteikumus iepretim tam, ko mēs darām šeit šodien. Kā noteikti esat pamanījuši, lielveikalos parādās privāto preču zīmju jeb private label piedāvājums. Tas atkal īstenībā ir viens no veidiem, kā – es negribu izmantot šo vārdu „pazemot” – piespiest mūsu ražotājus, vietējos Latvijas ražotājus, saglabāt šo zemāko cenu, lai tikai nonāktu lielveikalā. Es domāju, ka mums visdrīzākajā laikā būs jādomā par to, kādā veidā atrunāt tieši šo... mazumtirdzniecības lielveikalu ķēžu izmantoto instrumentu, lai mūsu ražotājs netiktu nospiests uz ceļiem, lai mūsu zemnieki, pārtikas rūpnieki netiktu nospiesti uz ceļiem, konkurējot ar viszemāko cenu, nosakot to minimālu un vispār par peļņu pat nedomājot.

Tāpēc es domāju, ka mums jau vistuvākajā laikā būs jārunā arī par nepieciešamo tirdzniecības likuma pieņemšanu šeit, Saeimā. Iepriekšējie kolēģi jau ir izteikuši šāda veida priekšlikumu, un es domāju, ka tas ir jāskata vistuvākajā laikā, lai mēs varētu runāt ne tikai par dominējošā stāvoklī esošajām lielveikalu ķēdēm, bet arī runātu par tiem veikalu tīkliem, kuri neatrodas dominējošā stāvoklī, bet varbūt ir tuvu tam.

Tā ka darba šajā virzienā ir ļoti daudz, un es domāju, ka mūsu ražotāju interešu aizstāvībai mums šeit ir jāstrādā vēl vairāk un vairāk, lai uzlabotu gan Konkurences likuma normas, gan arī radītu jaunu tirdzniecības likumu, kas paredzētu visai spēcīgu definējumu tam, kādā veidā mēs aizstāvam mūsu ražotājus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates pabeigtas.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Konkurences likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 17.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 17.februāris.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombravas, Dzintara, Rasnača, Laizānes, Parādnieka, Lāča un Cilinska jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemto deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu””. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 10.45 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultāta nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Arvils Ašeradens, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Aivars Dronka, Ivans Klementjevs, Aleksejs Loskutovs, Rita Strode, Kārlis Šadurskis un Inese Šlesere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 3.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.