Par tiesisko regulējumu privātpersonu un valsts iestāžu saziņā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti 8.februārī vienojās pārskatīt pastāvošo regulējumu, kas nosaka privātpersonas vēršanos iestādē un informācijas pieprasīšanu.

“Šajā jomā patlaban valda diezgan liela birokrātija, jo valsts iestādes ievērojamus naudas un administratīvos resursus tērē, gatavojot formālas atbildes uz iesniegumiem bez konkrēta satura. Tāpat pārmērīgi ir noslogotas tiesas, jo privātpersona par saņemto atbildi var sūdzēties pat vairākās tiesu instancēs,” norāda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa un uzsver, ka “tas mums ir par dārgu”.

Spēkā esošā Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma regulējumā ir būtiski trūkumi, deputātus informēja Saeimas Juridiskais birojs. Piemēram, bieži vien iestādē tiek iesniegts dokuments, uz kuru vienlaikus attiecas abu likumu regulējums, turklāt ar atšķirīgiem termiņiem un izskatīšanas kārtību. Tāpat iestādes nevajadzīgi daudz laika un naudas tērē darbam ar “acīmredzami nesaprātīgiem” iesniegumiem, turklāt personai ir iespēja par nebūtisku jautājumu tiesāties divās vai pat vairākās tiesu instancēs. Komisijas sēdē deputāti, kā arī pieaicinātie pārstāvji no Tieslietu ministrijas un sabiedriskās politikas centra “Providus” pauda atbalstu ierosinājumam izveidot darba grupu, kas izstrādātu vienu likumu Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma vietā, kā arī pēc būtības pārskatītu iedzīvotāju vēršanās iestādē vai informācijas pieprasīšanas kārtību.

Darba grupu vadīs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretāre Lolita Čigāne, un tajā darbosies komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Dolgopolovs un deputāts Edgars Zalāns. Piedalīties tiks aicināti arī eksperti no Tieslietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, sabiedriskās politikas centra “Providus” un Saeimas Juridiskā biroja.

Saeimas preses dienests