Eiropas Cilvēktiesību tiesa: Par spriedumu lietā “Jasinskis pret Latviju”

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta (Tiesa) iepriekšējā gada nogalē pasludināja spriedumu lietā “Jasinskis pret Latviju”, vienbalsīgi atzīstot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas (Konvencija) 2.panta (tiesības uz dzīvību, pienākums veikt efektīvu personas nāves apstākļu izmeklēšanu) pārkāpumu Latvijā attiecībā uz iesniedzēja Aleksandra Jasinska kurlmēmā dēla nāves apstākļiem 2005.gada 28.februārī, un piesprieda atlīdzināt iesniedzējam nodarīto morālo kaitējumu 50 000 eiro (35 140 lati) apmērā.

Tiesa noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējs nebija izsmēlis viņam pieejamos iekšējos tiesību aizsardzības līdzekļus, proti, vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā, prasot kaitējuma atlīdzību saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu. Tiesa neapšaubīja administratīvo tiesu spēju veikt neatkarīgu izmeklēšanu, kas varētu vainagoties ar pienācīgas kompensācijas izmaksu, tomēr atzīmēja, ka administratīvās tiesas, konstatējot pārkāpumus valsts pārvaldes iestāžu rīcībā, nav tiesīgas saukt vainīgās personas pie atbildības, kas ir viens no Konvencijā un Tiesas judikatūrā noteiktajiem efektīvas izmeklēšanas stūrakmeņiem. Attiecīgi Tiesa uzskatīja, ka iesniedzējs, vēršoties prokuratūras iestādēs ar sūdzībām par Balvu rajona policijas pārvaldes pieņemtajiem kriminālprocesuālajiem lēmumiem, bija izpildījis Konvencijas 35.panta 1.punktā paredzētos procesuālos nosacījumus sūdzības pieņemšanai izskatīšanai pēc būtības.

Komentējot iesniedzēja sūdzību par Konvencijas 2.panta substantīvo daļu, Tiesa norādīja, ka personas, kuru brīvība ir ierobežota, atrodas daudz neaizsargātākā stāvoklī, un valsts iestādēm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šo personu tiesību aizsardzību. Vēl jo vairāk, valsts iestādēm ir jāpiemēro maksimāla rūpība pret personām ar īpašām vajadzībām, tādām kā iesniedzēja dēls, kurš bija kurlmēms kopš dzimšanas.

Tiesa konstatēja, ka Balvu rajona policijas pārvaldes darbinieku rīcībā esošā informācija par iesniedzēja dēlu bija pietiekama, lai būtu pamats uztraukumam par viņa veselības stāvokli. Proti, Balvu rajona policijas pārvaldes darbinieki tika informēti, ka iesniedzēja dēls bija nokritis pa kāpnēm, sasitis galvu pret asfaltu un īslaicīgi zaudējis samaņu. Policisti tika informēti, ka iesniedzēja dēls bija kurlmēms un uz notikuma vietu bija izbraukusi neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Neskatoties uz to, policisti nolēma nogādāt iesniedzēja dēlu Balvu rajona policijas pārvaldes atskurbtuvē, nesagaidot mediķu ierašanos, jo uzskatīja, ka iesniedzēja dēls bija tikai iereibis. Ierodoties Balvu rajona policijas pārvaldē, tika konstatēts iesniedzēja dēla sejas sasitums, tomēr viņam netika veikta ārsta apskate. Iesniedzēja dēlam tika atņemts viņa piezīmju blociņš un pildspalva, kas dotajā gadījumā bija viņa vienīgā saziņas iespēja, jo neviens no policistiem neprata zīmju valodu. Par dēla aizturēšanu netika informēts arī iesniedzējs, viņa tēvs, kurš prata zīmju valodu un būtu varējis sniegt objektīvu sava dēla stāvokļa raksturojumu.

Lai gan no lietas apstākļiem nevar secināt, cik regulāri policisti pārbaudīja iesniedzēja dēla stāvokli, kamēr viņš atradās atskurbtuves kamerā, neapšaubāmi ir skaidrs, ka viņš kādu laiku turpināja klauvēt pie kameras durvīm un sienām, uz ko neviens no dežurējošajiem policistiem nereaģēja. Pirmo reizi policisti mēģināja iesniedzēja dēlu pamodināt tikai septiņas stundas pēc viņa ievietošanas kamerā.

Tiesa uzskatīja, ka Balvu rajona policijas pārvaldes policistu aizbraukšana no notikuma vietas, nesagaidot neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ierašanos, bija bezatbildīga. Tiesa arī norādīja, ka iesniedzēja dēlam nevienā brīdī netika dota iespēja sniegt informāciju par viņa veselības stāvokli, jo viņam tika atņemta vienīgā saziņas iespēja (piezīmju blociņš), savukārt uz viņa mēģinājumiem klauvēt pie atskurbtuves kameras durvīm un sienām neviens nereaģēja. No brīža, kad policisti mēģināja iesniedzēja dēlu pamodināt, līdz brīdim, kad tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, pagāja vēl gandrīz septiņas stundas. Tādējādi kopumā iesniedzēja dēls nebija pamodies 14 stundu laikā – pēc Tiesas ieskatiem, policistiem šim apstāklim bija jāpievērš papildu vērība un to nedrīkstēja izskaidrot kā alkohola reibumu.

Attiecīgi Tiesa uzskatīja, ka nav ticis ievērots valsts pienākums nodrošināt pastiprinātu rūpību un aizsardzību personai ar īpašām vajadzībām, kā arī nodrošināt savlaicīgu medicīnisko palīdzību.

Komentējot iesniedzēja sūdzību par Konvencijas 2.panta procesuālo daļu, Tiesa uzsvēra, ka no Konvencijas 2.pantā ietvertā valsts pienākuma aizsargāt indivīda tiesības uz dzīvību izriet arī valsts pienākums veikt efektīvu izmeklēšanu, kura kā minimums ir institucionāli, hierarhiski un praktiski neatkarīga no izmeklējamos notikumos iesaistītajām personām.

Tiesa norādīja, ka sākotnējo izmeklēšanu lietā veica Balvu rajona policijas pārvalde, kas bija tā pati iestāde, kas saskaņā ar iesniedzēja sūdzību bija atbildīga par viņa dēla nāvi, un šis apstāklis pats par sevi apšauba veiktās izmeklēšanas neatkarīgumu. Šī pati institūcija četras reizes pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Pirmo reizi izmeklēšana izgāja ārpus Balvu rajona policijas pārvaldes un Balvu rajona prokuratūras veiktās izmeklēšanas cikla tikai pēc tam, kad izmeklēšanā, reaģējot uz iesniedzēja sūdzību, iejaucās Ģenerālprokuratūra. Līdz ar to iesniedzēja dēla nāves apstākļu lietas materiāli vairāk nekā pusotru gadu bija pieejami tikai Balvu rajona atbildīgajām iestādēm. Ņemot vērā šos apsvērumus, Tiesa atzina, ka Balvu rajona policijas veiktā izmeklēšana ir uzskatāma par neefektīvu.

Tiesa arī kritizēja Valsts policijas Iekšējās drošības biroja (VPIDB) veiktās izmeklēšanas kvalitāti, kas tika sākta pēc Ģenerālprokuratūras norādījuma. Lai gan VPIDB izmeklēšana neaprobežojās tikai ar jau iepriekš veiktās izmeklēšanas lietas materiālu pārbaudi – papildus tika nopratināti apstrīdēto notikumu laikā dežūrējošie policisti, tomēr tā nebija efektīva. Tiesa neuzskatīja par nepieciešamu izdarīt vispārējus secinājumus par VPIDB neatkarību. Uzsverot nepieciešamību veikt operatīvu izmeklēšanu un reaģēt nekavējoties, Tiesa kritizēja iekšējās izmeklēšanas ilgumu, kas Balvu rajona atbildīgajās iestādēs ilga vairāk nekā 18 mēnešus, bet VPIDB vienu gadu. Tālāk Tiesa norādīja uz VPIDB veiktās izmeklēšanas kvalitātes trūkumu, kam bija izšķiroša nozīme Balvu rajona policijas darbinieku individuālās atbildības noteikšanai. Piemēram, netika vērtēti MADEKKI atzinumā norādītie trūkumi par iesniedzēja dēlam sniegto palīdzību (tās trūkumu) policijas iecirknī, kas, iespējams, varēja būt viņa nāves iemesls. Tāpat netika vērtēta policijas darbinieku rīcība, nesagaidot neatliekamo palīdzību, informējot neatliekamās palīdzības brigādi, ka medicīniskā palīdzība nav nepieciešama, kā arī vairāk nekā 14 stundas novilcinot neatliekamās palīdzības izsaukšanu, atbilstība likuma “Par policiju” 5.pantā un 10.pantā noteiktajiem pienākumiem.

Tiesa asi kritizēja kopējo izmeklēšanas kvalitāti un tās ilgumu, kas izpaudās kā lietas vairākkārtēja sūtīšana no vienas par izmeklēšanu atbildīgās iestādes uz otru – no policijas uz dažādām prokuratūras iestādēm un atpakaļ. Atbildība par izmeklēšanas trūkumiem, Tiesas ieskatā, ir savstarpēji jāuzņemas policijai, kuras veiktā izmeklēšana bija nemainīgi nekvalitatīva, kā arī prokuratūras iestādēm, kuras nesniedza pietiekamus norādījumus izmeklēšanā pieļauto trūkumu novēršanai.

Minētie secinājumi bija pietiekami, lai Tiesa konstatētu, ka iesniedzēja dēla nāves apstākļu izmeklēšana bija neefektīva un pārkāpa Konvencijas 2.panta procesuālo daļu.

Saskaņā ar Konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Tiesas Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Tiesas Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Fakti lietā “Jasinskis pret Latviju”

Iesniedzējs ir Aleksandrs Jasinskis, Latvijas pilsonis, dzimis 1933.gadā. Sūdzības pamatā ir iesniedzēja dēla, 1962.gadā dzimušā kurlmēmā V.J., nāves apstākļi 2005.gada 28.februārī Balvos.

2005.gada 26.februāra vakarā V.J. pēc kopīgas alkohola lietošanas kopā ar paziņām apmeklēja Balvu amatniecības vidusskolā notiekošo diskotēku, kuras laikā izcēlās īslaicīgs fizisks konflikts ar diskotēkas apmeklētājiem, kā rezultātā viņš nokrita uz skolas pakāpieniem, sasitot galvu pret asfaltu un zaudējot samaņu. Uz notikuma vietu izsauktā Valsts policijas Balvu rajona policijas pārvaldes ekipāža nolēma V.J. administratīvi aizturēt, un, nesagaidot uz notikuma vietu izsaukto neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, V.J. tika aizvests uz Balvu rajona policijas pārvaldi, kur tika noskaidrota viņa personība un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, pēc kā viņu ievietoja atskurbtuvē. V.J. aizturēšanas laikā ar Balvu rajona policijas pārvaldi telefoniski sazinājās arī izsauktā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, taču dežurējošie policisti noraidīja piedāvāto medicīnisko palīdzību. Tā kā līdz nākamās dienas rītam V.J. veselības stāvoklis nebija uzlabojies, dežurējošie policisti nolēma paturēt viņu atskurbtuvē. Kad V.J. veselības stāvoklis turpināja pasliktināties, 2005.gada 27.februāra vēlā pēcpusdienā tika izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, kas V.J. nekavējoties hospitalizēja uz Balvu slimnīcu, kur viņam tika uzstādīta diagnoze – saindēšanās ar alkoholu. Neskatoties uz intensīvo ārstēšanu, V.J. veselības stāvoklis turpināja pasliktināties un 2005.gada 28.februāra naktī Balvu slimnīcā tika konstatēta V.J. nāve. Saskaņā ar tiesu medicīniskās ekspertīzes rezultātiem V.J. nāves iemesls bija smaga galvaskausa trauma, kuru viņš guva, krītot no Balvu amatniecības vidusskolas kāpnēm.

Par policistu rīcību 2005.gada 26.–27.februāra naktī, aizturot V.J. Balvu amatniecības vidusskolā un ievietojot viņu atskurbtuvē, nesniedzot medicīnisko palīdzību, Balvu rajona policijas pārvaldē tika veikta dienesta pārbaude, kuras rezultātā pārkāpumi policistu rīcībā netika konstatēti. Pārkāpumi netika konstatēti arī papildu pārbaudē, kas tika veikta Balvu rajona prokuratūras uzdevumā.

Par V.J. pagrūšanas faktu Balvu rajona policijas pārvaldē tika sākts kriminālprocess, kas vēlāk tika izbeigts, jo netika konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Valsts policijas pieņemtie lēmumi par kriminālprocesa izbeigšanu tika vairākas reizes uzraudzības kārtībā atcelti Balvu rajona prokuratūrā, nosūtot lietas materiālus atpakaļ Valsts policijai papildu izmeklēšanai. 2006.gada 1.novembrī Ģenerālprokuratūra izdalīja no kriminālprocesa materiālus par iespējamo bezdarbību, nosūtot tos izmeklēšanai Valsts policijas Iekšējās drošības birojam. 2007.gada 23.augustā Valsts policijas Iekšējās drošības birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret Balvu rajona policijas pārvaldes policistiem sakarā ar iespējamo bezdarbību. Gan Balvu rajona prokuratūra, gan Latgales tiesu apgabala prokuratūra noraidīja iesniedzēja sūdzības par 2007.gada 23.augusta Valsts policijas Iekšējās drošības biroja lēmumu.

Savā pieteikumā Tiesai, atsaucoties uz Konvencijas 2.pantu, iesniedzējs sūdzējās, ka Balvu rajona policijas pārvaldes darbinieku bezdarbības rezultātā iestājās viņa dēla nāve. Atsaucoties uz Konvencijas 2.panta procesuālo daļu, kas paredz valsts pienākumu veikt efektīvu personas nāves apstākļu izmeklēšanu, iesniedzējs sūdzējās par atbildīgo iestāžu veiktās V.J. nāves apstākļu izmeklēšanas neefektivitāti.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa