MĒS SAVĀ ZEMĒ UN LAIKĀ

Izstāde par Bergu dzimtu, kas veselus trīs mēnešus pulcināja apmeklētājus Misiņa bibliotēkā, daudziem bija atklājums. Tā pārsteidza ar eksponātu daudzveidību un tēlainību, raisīja apbrīnu un cieņu pret šo lielo un sazaroto dzimtu.

"Kristapa Berga senči no nezināmiem laikiem ir mituši lielajā Zemgales līdzenumā un laikam ir pieskaitāmi pie šī apgabala pirmiedzīvotājiem. Ar lielu ticamību var apgalvot, ka viņi piederējuši pie zemgaliešu cilts, kas veda tik ilgus un sīvus karus ar svešiem iebrucējie." — Tā par savu tēvu 1938. gadā rakstījis viens no pieciem Kristapa Berga bērniem, pazīstamais žurnālists, jurists un politiķis Arveds Bergs. Un pie domas par šo stipro zemgaliešu cilti, kas tik ilgi un sīvi karojusi pret svešzemniekiem, neviļus bija jāatgriežas atkal un atkal, pētot Kristapa Berga un viņa sievas Šarlotes, dzimušas Balodes, radu rakstus un laikmeta liecības. Un reizē šo izstādi gribējās uzskatīt par veltījumu Rīgas astoņsimtgadei, jo Kristaps Bergs un viņa domubiedri te atklājās kā godavīri, kas neatlaidīgi cīnījušies par latvisku, darbīgu un turīgu Rīgu.

Kā lasām Latviešu konversācijas vārdnīcā, latviešu rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Kristaps Bergs (1843–1907) Rīgā ienācis agras jaunības gados bez kādiem līdzekļiem, bet ar darbību un uzņēmību ticis pie lieliem īpašumiem. Deglava romānā "Rīga" viņš tēlots par Pēteri Krauklīti. Berga celto namu skaits sniedzas pāri 20. Viņa ievērojamākā celtne ir "Berga bazārs" — namu komplekss starp Dzirnavu, Marijas un Elizabetes ielu. Sabiedriskā laukā darbojies pilsētas domē, kuģniecības biedrībā "Austra" un Rīgas Latviešu biedrībā; bez tam bija Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrības kases direktors un nodibināja Berga bazāra krājaizdevu kasi, vēlāko IV Vidzemes savstarp. kredītbiedrību. Sevišķi nopelni Bergam latviešu teātra attīstībā. Kā sakarā ar Kristapa Berga 150. dzimšanas dienu 1993. gadā rakstīja Biruta Gudriķe, teātra vajadzībām K.Bergs pārtulkoja D.Žirardena viencēliena komēdiju "Pulksteņu taisītāja cepure", sarakstīja komēdiju "Šis un tas" (izrādīta 1873.gadā). Ap 1872.gadu Bergs aktiera gaitas beidza, bet teātrim palika uzticīgs kā Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisijas loceklis, vēlāk kā komisijas priekšnieka vietnieks, no 1892.gada — priekšnieks, kurš teica izšķirošo vārdu teātra repertuāra veidošanā. K.Bergs bija nopietna, vērtīga repertuāra atbalstītājs. Kad teātra vadību 1893.gadā pārņēma Pēteris Ozoliņš, K.Bergs veicināja viņa centienus iestudēt latviešu oriģināldarbus (R.Blaumaņa, Aspazijas, J.Zeibota u.c. lugas) un nostiprināt repertuārā klasisko dramaturģiju (V.Šekspīra, F.Šillera, J.V.Gētes lugas).

Misiņa bibliotēkas speciālistei Artai Porietei un viņas kolēģiem brīnumainā kārtā bija izdevies atklāt visas šīs tik dažādās Kristapa Berga darbības sfēras, parādīt darbībā viņa iemīļoto izteicienu — "Kas priekš citiem labu strādā, ar priekš sevis caur to gādā". Arta Poriete ir ļoti pateicīga Bergu dzimtas daudzajām atvasēm, kas laikmeta kolīziju rezultātā laiž savas saknes ne vien Latvijā, bet arī tālu pasaulē. Viņu atmiņu stāstījumi, fotogrāfijas un citi materiāli palīdzējuši darīt pilnīgāku šo stāstu par vienu no bagātākajām un krietnākajām latviešu dzimtām.

Ekspozīciju kuplināja Jaņa Rozentāla glezna "Sieviete baltā", jo tajā attēlotā skaistā būtne nav neviena cita kā Šarlotes un Kristapa Bergu jaunākā meita Anna Millija. Tēva svētība uzceļ bērniem namus... Šī bībeliskā atziņa izstādē atklājās gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Milzīgā eksponātu daudzveidība lika domāt gan par vairāk nekā divdesmit Rīgā uzceltajiem namiem, gan par to krietnumu, godaprātu un gudrību, kas nākusi no tālajiem zemgaliešu senčiem un ļāvusi pastāvēt cauri gadiem, par spīti deportācijām un piespiedu emigrācijai.

Izstādi Misiņa bibliotēkā nomainījusi Latvijas apgādu jaunāko grāmatu ekspozīcija, kurā arī varbūt atbalsojas Bergu dzimtas centieni tikt pie materiālas turības, lai uz tās pamata varētu vairot garīgās bagātības. Rīgas ikdienā Kristapu Bergu liek atcerēties atdzimušais Berga bazārs, kura saimnieki atkal ir viņa likumiskie mantinieki.

Nacionālā teātra 80 gadu jubilejas skatē blakus Andreja Upīša "Zaļās zemes", Pāvila Rozīša "Cepļa" un Viļa Lāča "Zvejnieka dēla" inscenējumiem bija arī Augusta Deglava "Rīga", ko neparasti mūsdienīgā izjūtā veidojuši dramaturgs Harijs Gulbis, režisors Edmunds Freibergs, Pētera Krauklīša lomas atveidotājs Uldis Anže un gandrīz visa teātra saime.

Izrādē tēlotās Rīgas Latviešu biedrības dibināšanas ainas stipri sasaucas ar Tautas frontes pirmā kongresa gaisotni, un Uldis Anže šķiet kā mūsu visīstākais lakabiedrs, kam droši varētu iet līdzi.

Harijs Gulbis uzskata, ka šīs laikmeta ainas tiešām ir satriecoši līdzīgas un Augustam Deglavam izdevies labi parādīt latvieša raksturu, kura neatņemama sastāvdaļa ir tīri zemnieciska gudrība, izturība un spēja izlocīties starp stiprākajiem. "Lasot tā laika presi un pētot vēstures liecības, gan radās iespaids, ka Kristaps Bergs bija spilgtāka, cildenāka personība, nekā Deglavs viņu tēlojis savā romānā. Tāpēc darbības paspilgtināšanai izmantoju citātus no "Baltijas Vēstneša", Rīgas Latviešu biedrības šēžu protokoliem un citām liecībām. Tomēr neesmu pierakstījis klāt neko tādu, kas vismaz ar vienu teikumu nebūtu minēts romānā."

Uldim Anžem Krauklīšu Pēteris ir tuvs jau ar to, ka viņi abi nāk no laukiem. Tautas frontes dibināšanas laikā Uldim bijuši 18 gadi, bet Latvijas valsts atdzimšanai viņš ticējis vienmēr. Tāpat kā ticot savam varonim, kas dzīvē visu panācis ar mērķtiecību un neatlaidību. "To, kāds bijis Kristaps Bergs, man palīdzēja iztēloties arī Bergu dzimtas advokāte Inta Sikora. Viņa pati atnāca uz teātri un stāstīja par vēlākiem laikiem, par Kristapa Berga bērniem un mazbērniem. Viņiem dzīvē daudz kas nācis līdzi no vectēva. Man no viņa mācīties un mācīties!"

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Par tēvu svētību,

kas ceļ bērniem namus

No izstādes stendiem

Manta ir mērķis, pēc kura vai visa pasaule dzenas, jo — pareizi lietota — tā izplata svētību ap sevi. Tāpēc arī katrs grib no viņas — pēc iespējas — daudz iegūt, lai nodrošinātu savu un savēju dzīvi, lai to darītu jo glītu un patīkamu. Cīniņš pēc mantas ir ass un vispārīgs, nevienam tas nedod miera: bagātajam jābūt katru brīdi nomodā, jāmanās un jācīnās, lai nezaudētu iegūto mantu;

Nemantīgajam jādomā un jāgudro, jāizlieto gara un miesas spēki, lai piekļūtu pie tās. Tomēr nav jādomā, ka šinī cīņā mums būtu vienam no otra mutes sev par labu kas jāatrauj, vienam jātīko pēc otra mantas. Pasaules radītājs mums devis zemi, kurā atrodas tik daudz bagātības, ka mums visiem būtu diezgan, ja tikai prastu iz tās smelt, ja tikai zinātu pareizi ierīkoties šinī Dieva zemītē.

K.Bergs "Kādi vārdi par mantas vairošanu"

"Baltijas Vēstnesis" Nr.246, 1892.g.

1888.gadā biju ar būves darbiem jau tik tālu, ka trešos Latvju dziedamos svētkos 800 dziedātājiem varēju dot mitekli jaunā bazara telpās...

K.Bergs "Berga bazāra kalendārs" 1894.g.

Ciltstēvs Kristaps Bergs

"Berga bazārs" XX gadsimta sākumā

"Berga bazārs" XX gadsimta beigās

Kristaps Bergs

(1843 — 1907)

Tik tālu tad nu, gods Dievam, esmu ticis, ka bazara nākamība tagad nodrošināta. Tikai viena vienīga vēlēšanās man vēl ir: kaut nākamībā zustu dažādie niecīgie, jā, pat smieklīgie aizspriedumi pret šo vispārībai tik derīgo iestādi, kaut pircēji arvienu ar lielāku uzticību savas vajadzības še iegādātos un tamlīdz arī arvienu rastos klāt spējīgi, krietni tirgotāji, īpaši no latviešiem, un viņu veikali lai tādā mērā uzplauktu, ka viņiem nekāda konkurence nevarētu tuvoties..

K.Bergs

"Berga bazāra kalendārs" 1894.g.

Tāpat kā viens cilvēks, kurš neievēro to, kas notiek ārpus viņa darba istabas, zaudē daudz no sava darba lauka augļiem, tāpat arī tautas zaudē un nepanāk to labumu, ko tās būtu baudījušas, ja būtu allaž ievērojušas, kas un kā pasaulē notiek. Ja Baltijas tirgotāji pirmie būtu nonākuši Brēmenē, nekā Brēmenes tirgotāji Baltijā, un tur apskatījušies, kādas mantas tur Baltijas vajadzībām pērkamas un kāda vērtība tur Baltijas ražojumiem, tad gan Baltijas iedzīvotājiem nebūtu bijuse jāizbauda briesmīgā, asiņainā iznīcināšanas cīņa un tai sekojošais 700 ilgais verdzības laiks.

Un tad, kad būsim sasnieguši labāku turības stāvokli, tad arī mēs nebūsim strādājuši priekš sevis vien, bet arī priekš mūsu mazās tautiņas. Jo, kad mēs laicīgām mantām būsim svētīti, tad mūsu starpā jo lielākā mērā uzplauks arī mūsu tautas gara mantas, kā literatūra, daile un citas mākslas, un latviešu tautiņa cienīgi citām lielām tautām varēs stāties blakus. Šo mērķi sasnieguši, tad mierīgi savu sviedru augļus baudīdami, varēsim teikt: "Šo visu esam sasnieguši paši caur savu spēku, cauri neapnikušu nerimstošu darbību."

K.Bergs

"Kāds vārds par tirdzniecību"

"Berga bazāra kalendārs" 1895.g.,

Aktīvi darbojās dzīvokļu komisija, ko vadīja K.Bergs. Arī šis darbs prasīja daudz pūļu un atsaucības, jo toreiz (1880.g.) nevarēja izmantot skolas un citas sabiedriskas ēkas, kā tas bija neatkarīgās Latvijas dziesmu svētkos. Šo jautājumu izkārtoja, nododot viesu rīcībā latviešu būvuzņēmēju jaunos namus. Tā Bergs bija devis svētkiem divi namus, tajos izvietojot ap 1000 dziedātāju u.c. viesu, tāpat talkā nākuši citi turīgākie Rīgas latvieši. Berga rokās bij arī svētku saimnieciskā nozare, kas pārzināja 6 bufetes un dziesmu svētku ēkas apgaismošanu. Tā kā elektrība Rīgā pirmoreiz parādījās 1882.gadā, tad arī apgaismošana toreiz būs sagādājusi diezgan rūpju un izdevumu.

V.Bērzkalns

"Latviešu dziesmu svētku vēsture" ASV, 1965.

No Kristapa Berga dzīves gājuma katrs latvietis var mācīties, kā no maza top par lielu, kā no ēnas izkļūst saulītē.

Aizgājējs sev cēlis pieminekli Rīgā. No namiem, kas tagad kā glīta aizsega aptērpj veco Iekšrīgu, daudzi ir viņa celti. Imperial viesnīca, Berga bazars, daudz namu Elizabetes, Parka, Pauluči un Marijas ielās uzturēs viņa vārda piemiņu, kamēr tie stāvēs.

No K.Berga nekrologa "Balss"

1907.g., Nr.43.

Arveds Bergs

(1875–1942)

Katram cilvēkam dziļi sirdī iemīt ideāla sajūta. Viņam vajag priekš kaut kā dzīvot, kaut kam savu dzīvi veltīt, sajust kādu mērķi. Vajag kaut ko, kam ticēt, kam sevi atdot. Citādi dzīve viņam kļūst tukša un nevērtīga un viņš to viegli nosviež. Tāds ir ideāla spēks.

A.Bergs

"Burtnieks", 1936., Nr. 4.

Bergs nepiederēja pie tiem konjunktūras ļaudīm, kas ar savu ētiku stiep kā gumiju uz vienu vai otru pusi. Viņam bija savs ētikas kodekss, ko stingri ievēroja. Nekad neatzina ļaunu par labu, vai otrādi, kaut arī pašam būtu jācieš. Daudziem, kas Arvedu Bergu tuvāk pazina, imponēja viņa sabiedriskais takts, uzmanīga attieksme pret citiem un honoritāte katrā darījumā, kamdēļ viņam arī veltīja epitetu — džentelmenis.

F.Krusa

"Laiks", 1966., Nr. 70.

Edgars Bergs

(1878–1961)

1896.–1903. gadā viņš ir Tērbatas Teoloģijas fakultātes students. 1905. gadā nozīmē darbā uz Rubenes draudzi, 1911. gadā aicina uz Rīgas pilsētas iecirkņa vikāra vietu. Te 1912. gadā viņš sāk organizēt Miera draudzi latviešiem, kas noved pie Rīgas Doma baznīcas latviešu draudzes izveidošanās. E.Bergs ir nenoliedzama autoritāte teologu aprindās. No 1919. līdz 1922. gadam viņš ir Rīgas garnizona mācītājs. No 1922. gada — brāļu kapu komitejas priekšnieks. Korporācijas "Letonija" biedrs.

Grāmatas "Brāļu kapi" autors Vaidelotis Apsītis par Edgaru Bergu:"Ļoti lojāls, prasmīgs, strīdus gludinot un naudas grūtības risinot. Komitejas protokolos nav neviena slikta vārda par tās priekšnieku. Nenoliedzama autoritāte".

Edgars Bergs apprecēja Jāņa Lazdiņa — jurista, Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības priekšsēdētāja — meitu Veru, kas mācītājam dāvājusi meitas Ilzi un Mirjamu un dēlu Andri. Visi trīs precējušies, ar pēcnācējiem, ar Latvijas četrdesmito gadu traģismu.

No Ulda Lasmaņa

grāmatas "Berga

bazāra un laikmeta

labirintos" (1997):

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados iedibinātās, ar Bergu vārdu iesāktās dinastijas pēcteču jaunākās un visjaunākās paaudzēs varam saskaitīt ap 40 dēlus un meitas. No viņiem Latvijā palikuši vai atgriezušies ap 10 pārstāvju, Anglijā dzīvo 5, Kanādā — 4, ASV — 15, Austrālijā — 4, Krievijā — 4.

Tāds ir šīs, kā arī daudzu citu latviešu ģimeņu izklaides koeficients. Tāds ir dzimtās zemes traģisms. Paldies Dievam, ka dzimtas kopsaucējs nezūd, zarojums nesamazinās. Vismaz pagaidām. Bērnu un mazbērnu vārdi pēcteču atzaros ASV un Anglijā, Vācijā un Latvijā liecina, ka senču vārdi atrod atspulgu: te sastopam Kristapu, Arvīdu, Mārtiņu, Edgaru, Mirdzu,a Ainu... Man — Bergu dzimtas pētniekam — vispatīkamākais tas, ka Anglijā dzīvo 1974. gadā dzimušais Andris Mārtiņš Bergs un 1978. gadā dzimušais Roberts Edgars Bergs, kuriem, tāpat kā divām viņu māsām — Tamārai un Amandai, ir tēvs Mārtiņš Bergs un māte Maija, dz. Gutmanis.

Edgara Berga meitas Ilzes dēls Andris Gauja kopā ar vecāko brāli Jāni izsūtījumā Krasnojarskas apgabalā