Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 3.februārī

MK: Par valsts un pašvaldību institūciju kolektīvo pasākumu organizēšanu

3.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts un nodots saskaņošanai Valsts kancelejas izstrādātais noteikumu projekts “Valsts un pašvaldības institūciju kolektīvo pasākumu organizēšanas kārtība un finansēšanas ierobežojumi”.

Atbilstoši Saeimā pieņemtajam Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam Ministru kabinetam tika dots uzdevums līdz 2011.gada 1.martam pieņemt valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu (darbinieku) kolektīvo pasākumu organizēšanas kārtību un to finansēšanas ierobežojumus. Lai veiktu budžeta izdevumu konsolidāciju, ir jāveic arī normatīvās bāzes sakārtošana, kas tādējādi novērstu nelietderīgu valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojumu.

Tādējādi Valsts kanceleja kopā ar valsts pārvaldes institūcijām ir sagatavojusi minēto noteikumu projektu, kurš šobrīd tiks nodots saskaņošanai ministrijām, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, valdības sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju valsts un pašvaldību institūcijās, noteikumu projektā tiek definēts, kas ir kolektīvie pasākumi, to finansēšanas avoti, apmērs un aktivitātes, kurām var izlietot valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus. Kolektīvie pasākumi tiek rīkoti, lai motivētu un saliedētu valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos, lai nodrošinātu iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprinātu organizācijas kultūru.

Projektā noteikts, ka kolektīvie pasākumi ir: svinīgi pasākumi darbiniekiem nozīmīgu iestādes gadadienu un valsts svētku atzīmēšanai; sporta pasākumi, izņemot tos sporta pasākumus, kas saistīti ar iestādes darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī iekšējie komunikācijas pasākumi – iestādes darbības plānošanas un pārskata sanāksmes, pasākumi, kas veltīti ar nozares darbību saistītām starptautiski atzīmējamām dienām, un struktūrvienību un profesionālo grupu mācības, kas saistītas ar komandas veidošanu un kolektīva saliedēšanu.

Noteikumu projekts paredz arī informācijas pieejamības kārtību par kolektīvajiem pasākumiem – iestāde vai pašvaldība mājaslapā internetā publicē gada kolektīvo pasākumu plānu, kā arī pēc katra pasākuma, kas pilnībā vai daļēji ir finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, publicē pārskatu, kur norāda kopējo izdevumu apjomu, aktivitātes, kā arī līdzdalības maksājumu apmēru.

Kolektīvie pasākumi ir plānojami tikai gadījumā, ja tiek nodrošināta visu ar iestādes pamatdarbību saistīto izdevumu izpilde. Vienlaikus jāuzsver, ka šo noteikumu apstiprināšana negarantēs iespējas tūlītējai pasākumu rīkošanai 2011.gadā, jo visi institūciju budžeti šim gadam ir apstiprināti un tajos budžeta līdzekļi šādiem mērķiem nav paredzēti. Izstrādāto noteikumu projekts arī nav pamats institūcijām papildu finansējuma pieprasīšanai.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

LM: Par pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem

Lai sekmētu valsts pensiju sistēmas ilgtspēju, kā arī pilnveidotu atsevišķas tiesību normas, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām”.

Likumprojekts paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Plānots, ka, sākot ar 2016.gadu, to pakāpeniski paaugstinās par pusgadu, līdz 2021.gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.

Līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanos attiecīgi pieaugs arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma (t.i., piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētiem cilvēkiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem). Plānots, ka arī šiem cilvēkiem pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs, sākot ar 2016.gadu, līdz 2021.gadā tas sasniegs 60 gadus.

Tāpat plānots ar 2016.gadu paaugstināt arī minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, veicinot iedzīvotājus godīgi veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādējādi mazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. LM uzsver, ka ilgstošāks darba stāžs nodrošina lielāku vecuma pensiju.

Atbilstoši likuma grozījumiem plānots, ka cilvēkam uz laiku tiks pārtraukta invaliditātes pensijas izmaksa, ja tās saņēmējs, pārtraucot darba attiecības, būs izvēlējies saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Šobrīd bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt vienlaikus arī ar citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, piemēram, izdienas un vecuma pensiju, slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu u.tml.

Ņemot vērā, ka šobrīd valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs, nav tiesību uz vienreizēja pabalsta saņemšanu, likuma grozījumos tiesības uz minēto pabalstu ir paredzētas arī izdienas pensijas saņēmējam.

To paredz LM izstrādātais likumprojekts, kas 3.februārī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Izmaiņas likumā ir izstrādātas, pamatojoties uz pērn valdībā atbalstīto Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.

Pašreiz tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par tiesiskās bāzes pamatu reisu atjaunošanai no reģionālajām lidostām

3.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti normatīvo aktu projekti, kas radīs tiesiskās bāzes pamatu regulāro reisu atjaunošanai no reģionālajām lidostām.

Tādējādi radīsies iespēja kādreiz atjaunot regulāros reisus no reģionālajām lidostām, kā to paredz Saeimas apstiprinātā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam. Taču, lai tas notiktu, būs jāmodernizē reģionālo lidostu infrastruktūra un jāveic izmaiņas arī citos normatīvajos aktos, tostarp jāizstrādā jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi.

Šobrīd valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi likumā “Par aviāciju”, kā arī Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Ventspils lidosta” lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu”.

Grozījumi likumā “Par aviāciju” izstrādāti, lai ieviestu direktīvas par lidostas maksām prasības, divos atsevišķos MK noteikumos nodalot maksas par aeronavigācijas pakalpojumiem un maksas par valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukā sniegtajiem pakalpojumiem noteikšanu. Par uzraudzības iestādi tiek noteikta Civilās aviācijas aģentūra.

Savukārt izsludinātie Ministru kabineta noteikumi izstrādāti, ņemot vērā reģionālo lidostu nozīmi reģionu attīstībā un Ventspils domes lūgumu atbalstīt valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusa piešķiršanu pašvaldības īpašumā esošās SIA “Ventspils lidosta” lidlaukam, kā arī lidlauka teritorijas (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās) robežu apstiprināšanu.

Lidlauka teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu nosaka vietējā pašvaldība sadarbībā ar Satiksmes ministriju un lidlauka īpašnieku. Ar līdzīgu lūgumu šā gada 1.februārī Satiksmes ministrijā ir vērsusies arī Liepājas pilsētas dome.

Ventspils lidosta ir viena no trim Latvijas reģionālajām lidostām, kas ir iekļauta Transeiropas transporta tīklā (TEN). Nosakot Ventspils lidlauka robežas un veicinot lidlauka attīstību, tiks sekmēta visa reģiona attīstība un ātrāka sasniedzamība, tādējādi pozitīvi ietekmējot investīciju piesaisti reģiona uzņēmējdarbības nozarēm.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi arī grozījumus “Noteikumos par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma aktivitāti “Lidostu infrastruktūru attīstība””. Tie paredz, ka 2011.gadā Ventspils lidosta varēs pretendēt uz 1,90 miljoniem latu, bet Liepāja – 2,39 miljoniem latu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija paredz Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostas izveidot par Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem. 2010.gada 1.decembrī izskatīšanai Eiropas Komisijā tika iesniegts Valsts atbalsta paziņojums par publisko atbalstu mazo reģionālo lidostu attīstībai Latvijā. Tā sagatavošanas laikā tika iezīmēti termiņi regulāro lidojumu sākšanai no Liepājas un Ventspils lidostas. Pašvaldības, kuras ir kapitāldaļu turētājas šajās lidostās, plāno, ka tas varētu notikt pēc minēto lidostu infrastruktūras modernizācijas 2013.gadā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par veidlapu izstrādi ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā

3.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus noteikumos par pieteikumiem ierakstu izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, kas saistīti ar jaunā Maksātnespējas likuma ieviešanu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Uzņēmuma reģistra speciālisti.

Grozījumu projekta mērķis ir tiesību normām atbilstošu pieteikuma veidlapu izstrāde.

Kā teikts anotācijā, grozījumi noteiks jaunu veidlapu, kas paredzēta ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā par kreditoru sapulci maksātnespējas procesos, kas sākti pēc 2010.gada 1.novembra. Turklāt tiks papildināti noteikumi, paredzot, ka veidlapu “Pieteikums ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā par kreditoru sapulci” un “Pieteikums ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā par izsoles norisi” izmantos maksātnespējas procesos, kuri sākti laikā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VARAM: Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikumu

3.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums”.

Noteikumu projekts nosaka VARAM funkcijas, uzdevumus un kompetenci.

Nolikums nosaka, ka VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības, valsts attīstības un reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas, pašvaldību attīstības un pārraudzības, teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības, vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā, kā arī elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju valsts pārvaldē jomā.

Vides ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidācija un nosaukumu maiņa saskaņā ar reorganizāciju nosaka nepieciešamību atzīt par spēku zaudējušu Vides ministrijas nolikumu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nolikumu.

VARAM: Par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanu

3.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtība”.

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt Komisijas lēmumu prasību pārņemšanu spēkā esošajā normatīvajā aktā. Dokumentā tiek papildināta inerto atkritumu definīcija, lai paredzētu skaidrus kritērijus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieguves atkritumus var uzskatīt par inertiem atkritumiem.

Tāpat noteikumu projektā ir izveidota jauna nodaļa, kurā tiek noteikti papildu kritēriji ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu klasifikācijai. Nodaļā noteikta kritēriju vienota novērtēšana un novērtēšanas metode.

Noteikumu projektā tiek noteiktas papildu tehniskās prasības ieguves atkritumu raksturojumam, tas nepieciešams, lai iegūtu plašāku informāciju par ieguves atkritumiem un tādējādi nodrošinātu, ka ilgtermiņā tie tiek apsaimniekoti videi nekaitīgā veidā. Tāpat tiek arī noteiktas papildu prasības finanšu garantijas aprēķināšanai un aprēķināšanas metodei. Noteikumi pēc to stāšanās spēkā būs saistoši komersantiem, kuri nodarbojas ar derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanu. Latvijā attiecināms tikai uz komersantiem, kas nodarbojas vai nodarbosies ar ģipšakmens un anhidrīta ieguvē radušos atkritumu apsaimniekošanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa