Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 8.februārī

EM: Par grozījumiem Civilprocesa likumā

8.februārī Ministru kabineta sēdē tika diskutēts par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas būs jāveic maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem. Grozījumus Civilprocesa likumā ekonomikas ministrs tuvākajā laikā iesniegs izskatīšanai Saeimā.

2010.gada rudenī Ekonomikas ministrija apkopoja un 2010.gada 9.novembrī informēja Ministru kabinetu par situāciju siltumapgādē visā Latvijā. Tā kā Latvijas Pašvaldību savienība iepriekš bija lūgusi izvērtēt arī parādu apmēru, EM īpašu vērību pievērsa arī informācijas apkopošanai par parādiem par siltumenerģiju. Izvērtējot iegūtos datus, tika secināts, ka savlaicīga nenorēķināšanās par piegādāto siltumenerģiju ir ilgstoša problēma, ko nav izraisījusi tikai ekonomiskā krīze.

Parādnieku skaita pieaugums pēdējos gados liek meklēt risinājumus, jo parādi par komunālajiem pakalpojumiem, t.sk. siltumu, liedz pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. siltumapgādes komersantiem, sniegt savlaicīgus un kvalitatīvus pakalpojumus.

Lai aizsargātu tos dzīvokļu īpašniekus, kas regulāri un apzinīgi veic maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, 2010.gada 9.novembra MK sēdē Ekonomikas ministrijai tika uzdots kopīgi ar Tieslietu ministriju izstrādāt grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumus Civilprocesa likumā Ekonomikas ministrija izstrādājusi sadarbībā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas siltumuzņēmumu asociāciju, Komercbanku asociāciju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.

Likumprojekts paredz, ka prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas, kā arī maksas par komunālajiem pakalpojumiem piedziņu, nepārsniedzot 10 procentus no izsolē iegūtās summas, apmierināmi nākamie uzreiz pēc to darbinieku prasījumu par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumu apmierināšanas un prasījumiem par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu. Plānots, ka šī norma darbotos pārejas periodā līdz 2014.gada beigām. Līdz ar grozījumiem Civilprocesa likumā Ekonomikas ministrija rosināja un MK atbalstīja jautājuma risināšanā iesaistīt arī citas institūcijas, kas veicinātu parādu efektīvāku piedziņu un parādnieku savlaicīgu apzināšanu.

Saskaņā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegto informāciju problemātisko parādu par pārvaldīšanas maksu un komunālajiem pakalpojumiem vidējais apmērs uz vienu dzīvokli ir 500–1000 latu, kas nereti ir izšķiroša summa, kuru nesamaksājot komunālo pakalpojumu sniedzējam, dzīvojamā mājai attiecīgo pakalpojumu sniegšana var tikt pārtraukta.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par 2012.gada valsts budžeta sagatavošanas grafiku

8.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts MK rīkojuma projekts par valsts budžetu 2012.gadam, kā arī vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2012.–2014.gadam sagatavošanas grafiks.

Valdība ir apņēmusies turpināt īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, nodrošināt lata kursa stabilitāti, stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu 2012.gadā līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3% no IKP un priekšnoteikumu izpildi Latvijas iekļaušanai eirozonā 2014.gadā. Lai noteiktos mērķus būtu iespējams sasniegt un varētu nodrošināt maksimāli kvalitatīva valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu, tad darbs pie tā ir jāsāk laikus.

Grafiks izveidots un iesniegts Ministru kabinetā saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu un finanšu vadību”.

FM: Par pasta komersantu pienākumu sniegt informāciju par juridisko personu kontiem

8.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi vairākos likumos, nosakot, ka turpmāk arī pasta komersantiem būs jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par juridisko personu atvērtajiem vai slēgtajiem maksājumu kontiem.

Nodokļu administrācijai (VID) ir pienākums uzturēt komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, individuālo uzņēmumu (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību) un citu privāto tiesību juridisko personu – Latvijas rezidentu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu kontu vienotu reģistru.

Šobrīd tikai kredītiestādēm ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par juridisko personu atvērtajiem un slēgtajiem pieprasījuma noguldījumu kontiem.

Taču, lai pilnvērtīgi nodrošinātu nodokļu administrēšanas funkcijas un novērstu situāciju, ka VID saņem informāciju tikai no kredītiestādēm par atvērtajiem un slēgtajiem pieprasījuma noguldījumu kontiem, bet nesaņem informāciju no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ar grozījumiem likumos paredzēts pienākums arī pasta komersantiem, atverot un slēdzot juridisku personu maksājumu kontus, sniegt šo informāciju VID.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par Liepājas Universitātes rektora apstiprināšanu

8.februārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja profesoru, matemātikas zinātņu doktoru Jāni Rimšānu Liepājas Universitātes rektora amatā.

Saskaņā ar Augstskolu likumu rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ja rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms termiņa beigām, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai MK.

Tā kā iepriekšējais Liepājas Universitātes rektors O.Zīds ir ievēlēts Latvijas Republikas 10.Saeimā, 2010.gada 21.decembrī tika sasaukta Satversmes sapulce un rīkotas rektora vēlēšanas, kurās Liepājas Universitātes amatā tika ievēlēts Jānis Rimšāns.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par jaunu mācību kuponu sistēmu bezdarbnieku apmācībā

Lai pilnveidotu bezdarbnieku apmācību, turpmāk ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu tajā ieviesīs jaunu apmācību kupona sistēmu jeb principu “nauda seko bezdarbniekam”. Tas nozīmē, ka turpmāk bezdarbnieks, kurš vēlēsies iesaistīties bezdarbnieku apmācībā un apgūt kādu konkrētu izglītības programmu, varēs saņemt noteiktas finansiālās vērtības apmācību kuponu. Minētā kupona pamatvērtība būs atkarīga no izvēlētā apmācības veida un izglītības programmas.

Proti, pirmā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas kupona pamatvērtība būs 375 lati.

Savukārt otrā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas kupona pamatvērtība būs 375 lati, bet ar 640 mācību stundām – 500 lati.

Trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 960 mācību stundas kupona pamatvērtība būs 750 lati.

Profesionālās pilnveides izglītības programmām ar mācību ilgumu no 160 līdz 320 stundām – 250 lati.

Norādītās apmācību kuponu pamatvērtības atkarībā no apgūstamā profesionālās tālākizglītības programmu grupas tiks reizinātas ar noteiktu koeficientu, kas rezultātā veidos kopējo apmācību kupona finansiālo vērtību.

To paredz 8.februārī valdībā apstiprinātās izmaiņas ESF programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātē “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība”.

Situācijā, kad valstī ir salīdzinoši augsts bezdarba līmenis, svarīgi iesaistīt bezdarbniekus aktīvos nodarbinātības pasākumos, tajā skaitā arī apmācībā, kuras laikā cilvēks saņem finansiālu atbalstu, piemēram, stipendiju.

Līdz ar to gan šobrīd, gan arī turpmāk Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji dažādās izglītības iestādēs var apgūt apmācību programmas kvalifikācijas celšanai vai pārkvalifikācijai. Apmācība tiek organizēta saskaņā ar darba tirgus pieprasījumu.

Minēto apmācību laikā tiek maksāta arī 70 latu stipendija par kalendāro mēnesi, bet pēc apmācību beigām bezdarbnieks saņem profesionālās kvalifikācijas apliecību vai profesionālās pilnveides izglītības apliecību, vai neformālās izglītības programmu apguves ietvaros iegūto zināšanu apliecinošu dokumentu.

Tāpat bezdarbniekiem ir iespēja iesaistīties apmācībā pie darba devēja tam vajadzīgā speciālista sagatavošanai, praktiski apgūstot darbam nepieciešamās zināšanas. Praktiskā apmācība ietver darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanu, kas ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus, kā arī jaunu profesijas ieguvi, kuras kopējais ilgums nevar pārsniegt sešus mēnešus. Praktisko apmācību organizē, ja darba devējs uzņemas saistības pēc apmācības beigšanas pieņemt bezdarbnieku darbā. Iesaistoties šajā pasākumā, bezdarbnieks ik mēnesi saņem 70 latu stipendiju.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par izmaiņām nekustamā īpašuma kadastrālajā vērtēšanā

8.februārī Ministru kabinets pieņēmis grozījumus divos noteikumos, kas būtiski skar nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas jomu. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti.

Grozījumi Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācijas un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtībā ir nozīmīgi neapgūtu zemes gabalu īpašniekiem, jo paredz ieviest jaunu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi – neapgūta apbūves zeme. Šo noteikumu izpratnē neapgūta apbūves zeme ir zeme, kurai ir piešķirts apbūves statuss, bet dabā nav izbūvēta infrastruktūra – piebraucamais ceļš, kā arī nav iespējams elektrības pieslēgums bez transformatora apakšstacijas izbūves.

Šādu apbūves zemju īpašnieki var vērsties savās pašvaldībās ar iesniegumiem izvērtēt iepriekšminētās infrastruktūras esamību un tās neesamības gadījumā lūgt noteikt neapbūvētas zemes lietošanas mērķi. Savukārt VZD šādā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanas gadījumā pēc tā reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastrs) konkrētās apbūves zemes bāzes vērtība tiks samazināta par 50% – līdz ar to uz pusi samazinot kadastrālo vērtību.

Valsts zemes dienests uzskata, ka jaunā lietošanas mērķa ieviešana novērsīs pašreiz aktuālo problēmu, kad gan apgūti, gan neapgūti zemesgabali kadastrāli tiek novērtēti vienādi, kā arī tuvinās neapgūtas apbūves zemes kadastrālo vērtību to reālajai tirgus vērtībai.

Būtiski, ka 2010.gada 20.novembrī pieņemti grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz piemērot 2011.gadā lietošanas mērķa maiņas rezultātā pārrēķināto zemes kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinam jau ar nākamo kalendāro mēnesi pēc kadastrālās vērtības aktualizācijas.

8.februārī valdība pieņēma grozījumus arī Kadastrālās vērtēšanas noteikumos, paredzot būtiskus pilnveidojumus mājokļu – dzīvojamo ēku un dzīvokļu – kadastrālas vērtības aprēķinā.

Attiecībā uz dzīvojamām mājām šie noteikumi būtiski pilnveido ēkas kadastrālās vērtības aprēķinu, proti, ar attiecīgu vērtību samazinošu koeficientu palīdzību detalizētāk tiks izvērtētas funkcionāli dažādas ēkas iekštelpas un ārtelpas, kā arī pagrabtelpas un ēkas kopējais labiekārtojuma līmenis. Piemēram, kadastrāli vērtējot savrupmāju pagraba un garāžas telpas, kā arī elektrības neesamības gadījumā tiks lietots vērtību samazinošais koeficients 0,6, bet, ja ēkai nav kanalizācijas – koeficients 0,8, savukārt terasēm un balkoniem – koeficients 0,3.

Kadastrāli vērtējot dzīvokļus, šie noteikumi paredz sīkāk izvērtēt labiekārtojuma līmeni, atrašanās stāvu, kā arī platības sadalījumu iekštelpās un ārtelpās. Piemēram, dzīvokļiem bez kanalizācijas un sanitārā mezgla tiks lietots samazinošais koeficients 0,6, bet ja dzīvoklim ir vai nu kanalizācija, vai sanitārais mezgls – vērtības aprēķinā tiks lietots koeficients 0,8.

Kadastrālā vērtība ar koeficienta 0,6 palīdzību tiks samazināta dzīvokļiem ēku pagrabstāvos un, lietojot koeficientu 0,9,  – dzīvokļiem ēku pirmajos stāvos. Savukārt koka mājās esošo telpu kadastrālajām vērtībām tiks lietots samazinošais koeficients 0,8.

Pieņemtie noteikumi kadastrālās vērtēšanas vajadzībām stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī. VZD šajā datumā veiks visu Kadastrā reģistrēto īpašumu kadastrālās vērtības pārrēķinu. Savukārt pašvaldības VZD aprēķinātās kadastrālās vērtības izmantos 2012.gada nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam.

Tā kā kadastrālās vērtības nosaka, balstoties uz Kadastrā reģistrētiem datiem, un īpašumu papildus apsekošana dabā nav paredzēta, šie noteikumi paredz arī termiņu – 2011.gada 1.jūniju, līdz kuram īpašnieki var ierosināt precizēt savu ēku un dzīvokļu kadastrālo vērtību ietekmējošos datus Kadastrā attiecībā uz dokumentāri pierādāmām vēsturiskajām pārbūvēm, kā arī labiekārtojuma līmeni un telpu nosaukumiem, pamatojoties uz aktiem par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai būvniecību pārraugošās pašvaldības institūcijas apliecinātiem dokumentiem.

Valsts zemes dienests uzskata, ka 8.februārī apstiprinātās likumdošanas izmaiņas būtiski uzlabos kopējo kadastrālo vērtību kvalitāti.

Apbūves zemes un mājokļu kadastrālās vērtēšanas modeļu pilnveidojumi noteikti tuvinās noteiktās kadastrālās vērtības reālajām tirgus vērtībām, kā arī pilnveidotais kadastrālās vērtības aprēķins būs labāk saprotams un izskaidrojamas sabiedrībai.

Lai VZD noteiktās kadastrālās vērtības būtu korektas un īpašnieki izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, saņemot pašvaldību sūtītos nodokļu paziņojumus, VZD aicina visus īpašniekus sekot līdzi savu īpašumu datiem Kadastrā, kā arī nepieciešamības gadījumā ierosināt to precizēšanu.

Kopš 2010.gada portālā www.latvija.lv ir izveidots bezmaksas pakalpojums “Mani dati kadastrā”, kur ikviens īpašnieks var iepazīties ar savu īpašumu kadastra datiem un neprecizitāšu gadījumā nosūtīt kļūdu ziņojumu VZD.

Šo pakalpojumu 2010.gada laikā jau ir izmantojuši aptuveni 12 000 īpašnieku, no tiem 0,66% ir vērsušais Valsts zemes dienestā ar kļūdu ziņojumiem un lūgumu konsultēt par savu īpašumu datu aktualizācijas procedūrām.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

ZM: Par linšķiedras un kaņepju šķiedras nosakāmo vienību daudzumu linu pārstrādātājiem

Valdība 8.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.635 “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem un personām, kuras uzskata par apstrādātājiem””, kuri nosaka 2010./2011.tirdzniecības gada garās linšķiedras un īsās linšķiedras, kā arī kaņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzumu par vienu sējumu hektāru.

Līdz ar to 2010./2011.tirdzniecības gadā garās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums ir 8496 kilogrami par vienu linu sējumu hektāru, bet īsās linšķiedras un kaņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzums ir 11 434 kilogrami par vienu linu un kaņepju sējumu hektāru.

Linšķiedras un kaņepju šķiedras nosakāmās vienības ir linu un kaņepju maksimālais šķiedru daudzums kilogramos no hektāra, par kuru šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem ir iespējams saņemt atbalstu.

Pašreiz šķiedras linu un kaņepju Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.635 “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem un personām, kuras uzskata par apstrādātājiem”.

Atbalstu garās linšķiedras stiebru apstrādei un šķiedrai audzēto īso linšķiedras un kaņepju stiebru pārstrādei piešķir pilnvarotiem pirmapstrādes veicējiem līdz 2011./2012.tirdzniecības gadam, pamatojoties uz faktisko šķiedras daudzumu, kas iegūts no stiebriem, par kuriem ar lauksaimnieku ir noslēgts pirkuma līgums. 

Zemkopības ministrija katru gadu pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegtajiem datiem nosaka garās linšķiedras un īsās linšķiedras, kā arī kaņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzumu par vienu sējumu hektāru un izdara atbilstošu grozījumu MK noteikumos.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa