Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 10.februārī

AM: Par grozījumiem Ceļu satiksmes, Veterinārmedicīnas un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

10.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti vairāki Aizsardzības ministrijas sagatavotie noteikumu projekti “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā”, “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” un “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

Saskaņā ar 2010.gada 22.martā apstiprināto MK koncepciju “Koncepcija par nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumiem valsts aizsardzības vadības jomā ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā” Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi un virza izskatīšanai likumprojektu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, grozījumus Nacionālās drošības likumā un grozījumus Civilās aizsardzības likumā. Izstrādājot šos projektus, ir konstatēta nepieciešamība precizēt Veterinārmedicīnas likumu, nosakot, ka epizootisko slimību uzliesmojuma gadījumā Latvijā vai tās kaimiņvalstīs valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nekavējoties nosaka karantīnu un MK izsludina ārkārtas situāciju valstī vai tās daļā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Tāpat bija jāprecizē Ceļu satiksmes likumā dotās atsauces uz ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli. Pašreizējie grozījumi nosaka, ka ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā ceļu satiksmes ierobežojumus var noteikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli.

Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā iesniegti grozījumi, kas paredz, ka sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli ir pienākums ārkārtējās situācijās un izņēmuma stāvoklī savos pakalpojumos vai programmās dot iespēju atbildīgajām amatpersonām sniegt paziņojumus iedzīvotājiem.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par ārpus kārtas transportējamām precēm Krievijas un Baltkrievijas robežšķērsošanā

Lai veicinātu komercdarbību starp Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas komersantiem, 10.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts, kas paredz papildināt un precizēt ārpus kārtas transportējamo preču sarakstu ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju robežšķērsošanas vietās.

Lai samazinātu komersantu riskus un zaudējumus, kā arī turpmāk izvairītos no dažādām normu interpretācijām, projekts paredz, ka preces tiks dalītas trijās kategorijas: preces, kas tiek pārvadātās īpaši zemo temperatūru režīmā, preces ar augstu bīstamības pakāpi un citas ārpus kārtas transportējamas preces. Ārpus kārtas robežu turpmāk varēs šķērsot arī šādas preču grupas:

• preces ar augstu bīstamības pakāpi (sprāgstvielas, pirotehnikas izstrādājumi, ieroči un munīcija),

• laikraksti un žurnāli, kas iznāk vismaz četrreiz nedēļā,

• gaļas un zivju izstrādājumi, kas tiek pārvadāti noteiktā temperatūras režīmā.

Noteikumu projektu vēl skatīs un par to lems Ministru kabinetā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nosacījumiem un procedūru

Lai precizētu nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nosacījumus un procedūru, kā arī nacionālās sporta bāzes darbības uzraudzības procedūru, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu”, kuri 10.februārī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Saskaņā ar likumu “Par nacionālās sporta bāzes statusu” viens no nosacījumiem nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanai ir sporta bāzes piemērotība pasaules un Eiropas čempionātu, to posmu, kausu izcīņas un kvalifikācijas sacensību rīkošanai, un to apliecina attiecīgās starptautiskās sporta federācijas. Ieviešot šo normu praksē, tika secināts, ka daļa attiecīgo starptautisko sporta federāciju šāda veida apliecinājumus nesniedz, jo starptautiskajām sporta federācijām nav saistoši Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti. Līdz ar to sporta bāzes īpašnieks no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nevar iesniegt dokumentu, kas apliecina sporta bāzes piemērotību pasaules un Eiropas čempionātu, to posmu, kausu izcīņas un kvalifikācijas sacensību rīkošanai. Tāpēc grozījumi likumā paredz noteikt, ka sporta bāzes atbilstību noteiktajiem nosacījumiem var apliecināt Sporta likumā noteiktajā kārtībā Latvijā atzītās sporta federācijas, ja attiecīgā starptautiskā sporta federācija šādu apliecinājumu nesniedz.

Saskaņā ar likumu “Par nacionālās sporta bāzes statusu” viens no nosacījumiem nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanai ir sporta bāzes reģistrācijas fakts Nacionālo sporta bāzu reģistrā. Šis nosacījums likumā tika iekļauts, jo likuma pieņemšanas brīdī valstī vēl nebija izveidots Sporta bāzu reģistrs. 2009.gada 3.jūnijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Sporta likumā”, nosakot, ka informāciju par valstī esošajām sporta bāzēm apkopo Sporta bāzu reģistrā. Līdz ar to šobrīd ir tiesisks pamats šā likuma punkta precizēšanai, nosakot, ka viens no nosacījumiem nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanai ir sporta bāzes reģistrācijas fakts Sporta bāzu reģistrā, nevis Nacionālo sporta bāzu reģistrā.

Tā kā sporta bāzes īpašnieka iesnieguma par nacionālās sporta bāzes piešķiršanu izskatīšana ir laikietilpīgs process un visos līdzšinējos gadījumos bijis jāpagarina administratīvā akta – Ministru kabineta rīkojuma par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu – izdošanas termiņš, plānots no diviem līdz četriem mēnešiem pagarināt termiņu, kādā IZM izskata sporta bāzes īpašnieka iesniegumu un saņem Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) atzinumu. Pēc LNSP atzinuma saņemšanas IZM mēneša laikā iesniedz nepieciešamos dokumentus Ministru kabinetam (šobrīd likumā noteikts 20 dienu termiņš dokumentu iesniegšanai MK).

Savukārt, precizējot nacionālās sporta bāzes darbības uzraudzības procedūru, likumprojekts paredz, ka turpmāk nacionālās sporta bāzes darbības pārbaudes organizējamas ne retāk kā reizi četros gados (šobrīd noteikts – ne retāk kā reizi divos gados), saglabājot tiesības IZM veikt ārpuskārtas nacionālās sporta bāzes darbības pārbaudes.

Likumprojekta tālāku virzību atbalsta biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”.

Šobrīd nacionālās sporta bāzes statuss ir piešķirts 29 sporta bāzēm.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti

Lai nodrošinātu iespēju cilvēkiem ar prognozējamo invaliditāti laikus saņemt no valsts budžeta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī precizētu šo pakalpojumu veidus un saņemšanas nosacījumus, Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi jaunus noteikumus.

Labklājības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”, 10.februārī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Projekts vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) dokumentus rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai cilvēkiem ar prognozējamo invaliditāti izskatīs piecu darba dienu laikā. Pārējiem cilvēkiem, kuri pieteikušies rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, dokumentu izskatīšanas termiņš ir 20 darba dienas.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka papildus iesniegumam un atzinumam par prognozējamo invaliditāti ģimenes ārstam būs jāsagatavo arī cilvēka individuālais rehabilitācijas plāns, kā arī cilvēka funkcionālo spēju novērtēšanas anketa.

Paredzams, ka turpmāk cilvēka funkcionālo novērtēšanu varēs veikt arī funkcionālie speciālisti, t.i., ergoterapeiti, fizioterapeiti, kuru kompetencē ir izvērtēt cilvēka pašaprūpes un mobilitātes spējas.

Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, plānots, ka gada laikā aptuveni 1440 cilvēkiem ar prognozējamo invaliditāti prioritārā kārtībā sniegs no valsts budžeta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

LM uzsver, ka cilvēkiem ar invaliditāti laikus sniegti rehabilitācijas un ārstniecības pakalpojumi ir priekšnosacījums cilvēka funkcionālā stāvokļa uzlabošanai, invaliditātes novēršanai un atgriešanai vai integrēšanai sabiedrībā.

1.janvārī stājās spēkā Invaliditātes likums, kas aizstāj likumu “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”. Jaunais likums paredz, ka turpmāk cilvēkiem, kuriem pastāv risks iegūt invaliditāti, noteiks prognozējamo invaliditāti un izstrādās individuālu rehabilitācijas plānu darbspēju atjaunošanai, nodrošinot tiesības prioritāri saņemt no valsts budžeta apmaksātus ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par jaunu autopārvadājumu kontroles kārtību

Tā kā no 1.aprīļa plānots likvidēt Satiksmes ministrijas padotības iestādi –Autotransporta inspekciju, tās funkcijas nododot Valsts policijai, izstrādāta jauna autopārvadājumu kontroles kārtība.

Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts 10.februārī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Lai jaunie noteikumi stātos spēkā, vēl jāgūst valdības atbalsts.

Plānots, ka Valsts policija varēs kontrolēt, vai tiek ievēroti komercpārvadājumu un pašpārvadājumu noteikumi, pasažieru pārvadājumu (regulārie un neregulārie, starptautiskie un tālsatiksmes) noteikumi, bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi, kravas izvietošanas un nostiprināšanas noteikumi, kā arī starptautisko autopārvadājumu līgumos noteikto prasību ievērošanu.

Tāpat Valsts policija varēs pārbaudīt transportlīdzekļu faktisko masu, ass slodzi un gabarītus, transportlīdzekļu riepas un sakabes stāvokli, autovadītāju darba un atpūtas režīmu u.tml.

Jaunie noteikumi bija jāizstrādā, jo Autopārvadājumu likumā tika svītrota norma par Autotransporta inspekcijas kompetenci. Noteikumi nemainīs pārējo autopārvadājumu kontroles dienestu kompetenci.

Priekšlikums visas funkcijas, kas saistītas ar kontroli un pārkāpumu novēršanu autopārvadājumu jomā, īstenot vienai institūcijai – Valsts policijai – izvērtēts Funkciju audita grupā komersantu uzraudzības jomā, ietverts arī audita ziņojuma projektā un vairākkārt skatīts Funkciju audita komisijā, un pērn novembrī guvis arī valdības atbalstu. Šāds lēmums uzskatāms arī par vienu no veiksmīgākajiem paraugiem pārdomātām strukturālām reformām valsts pārvaldē.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par personas datu drošību ārpus Eiropas Savienības

10.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti noteikumi par nosacījumiem līgumam par personas datu nodošanu uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts un kas nenodrošina datu aizsardzības pakāpi, kas atbilst attiecīgajai Latvijā spēkā esošajai datu aizsardzības pakāpei. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas speciālisti.

Noteikumu projekta mērķis ir paredzēt pārziņa un personas datu saņēmēja pienākumus, kā arī personas datu aizsardzības obligātās prasības, kuras var nodrošināt personas datu saņēmēja un pārziņa pilnvarota persona.

Kā teikts anotācijā, Fizisko personu datu aizsardzības likums nosaka, ka personas datus var nodot citai valstij, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, ja šī valsts nodrošina tādu datu aizsardzības pakāpi, kas atbilst attiecīgajai Latvijā spēkā esošajai datu aizsardzības pakāpei. Izņēmumi minēto prasību pildīšanā ir pieļaujami, ja pārzinis apņemas veikt uzraudzību pār attiecīgu aizsardzības pasākumu veikšanu.

Ikvienam ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Ja valsts ir noteikusi, ka tā aizsargā personas datus, ikviens ar to rēķinās un arī valstij ir jānodrošina minētā personas datu aizsardzība atbilstoši likumam. Nav pieļaujams, ka gadījumā, ja personas datus nodod uz citu valsti, tos vairs pienācīgi neaizsargā līdzīgi kā Latvijā un Eiropas Savienībā un tiek aizskartas datu subjektu tiesības.

Tādējādi, ja pārzinis vēlas nosūtīt datu subjekta personas datus uz trešo valsti, kas nenodrošina tādu personas datu aizsardzības pakāpi, kā tas ir Latvijā un Eiropas Savienībā, pārzinim būs jāuzņemas pienākumi un saistības nodrošināt likuma prasības pilnā apmērā uz visu personas datu apstrādi.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai dažādām institūcijām.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VARAM: Par valsts nodevas apmēru atkritumu apsaimniekošanas atļaujām

10.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanu un par apstiprinājuma vai piekrišanas izsniegšanu atkritumu pārrobežu pārvadājumiem”.

Noteikumu projekts paredz noteikt valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļaujas izsniegšanu atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai, kā arī noteikt valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par apstiprinājuma vai piekrišanas izsniegšanu atkritumu pārrobežu pārvadājumiem.

Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem.

Pēc to stāšanās spēkā šie noteikumi attieksies uz personām, kuras vēlas saņemt atļaujas veikt atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu vai uzglabāšanu, un uz personām, kuras vēlas saņemt apstiprinājumu vai piekrišanu atkritumu pārrobežu pārvadājumiem.

VARAM: Par atkritumu apsaimniekošanas plānu un programmu saturu

10.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Akritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālo plānu un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas saturs, tās saskaņošanas, sabiedriskās apspriešanas, ieviešanas, novērtēšanas un pārskatīšanas kārtība”.

Noteikumu projekts nosaka atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna un atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu saturu; atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas saturu; atkritumu apsaimniekošanas plānu un programmas saskaņošanas un sabiedriskās apspriešanas, ieviešanas, novērtēšanas un pārskatīšanas kārtību, kā arī atkritumu rašanās novēršanas kvalitatīvos vai kvantitatīvos indikatorus.

VARAM: Par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem

10.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā maksājams dabas resursu nodoklis un atmaksājams samaksātais nodoklis par transportlīdzekli.

Likuma grozījumi paredz mainīt kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem, bet nemaina normas, kas nosaka nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem. Jauni noteikumi par nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem nepieciešami tikai tāpēc, ka šobrīd spēkā esošie noteikumi 2011.gada 1.martā zaudēs spēku. Līdz ar to noteikumu projekta saturs neatšķiras no spēkā esošajiem noteikumiem.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā tas būtu saistošs personām, kuras Latvijā pirmo reizi pastāvīgi reģistrē transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums.

VARAM: Par ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanas nodevu

10.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanu”. Noteikumu projekts paredz noteikt valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanu.

Ūdens resursu lietošanas atļauja šobrīd tiek izsniegta bez maksas. Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem.

Nodeva par ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanu šobrīd nav noteikta un netiek piemērota. Lai to atrisinātu, arī izstrādāts šis noteikumu projekts. Atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam nodevu par ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanu sāks piemērot no 2011.gada 1.marta.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par izmaiņām Lauksaimniecības datu centra pakalpojumu cenrādī

10.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Lauksaimniecības datu centra (LDC) pakalpojumu cenrādi.

LDC publisko maksas pakalpojumu cenrādis precizēts saskaņā ar likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” noteikto PVN likmi – 22%.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu, ar ko Latvijas liellopu datubāze tiek atzīta par pilnībā funkcionējošu, no šā gada sākuma LDC vairs neizsniedz pases visiem liellopiem, bet tikai eksportam paredzētiem liellopiem. Tādēļ jaunajā LDC pakalpojumu cenrādī izdarītas vairākas izmaiņas attiecībā uz liellopu pases sagatavošanu un izsniegšanu. Tāpat noteikumos kā maksas pakalpojums iekļauta liellopu, aitu un kazu elektronisko krotāliju nodrošināšana eksportam paredzētajiem dzīvniekiem.

Jaunie noteikumi paredz, ka turpmāk par suņa pavadoņa un suņa asistenta reģistrēšanu nebūs jāmaksā, jo šos suņus izmanto cilvēki ar īpašām vajadzībām. Taču no 2012.gada 1.janvāra suņa īpašniekiem būs jāmaksā Ls 25,21 (ieskaitot PVN) par bīstama suņa reģistrāciju un apzīmēšanas komplekta sagatavošanu, ja suns ir atzīts par bīstamu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī prasībām bīstama suņa turēšanai.

ZM: Par augiem kaitīgo organismu laboratorisko testēšanu

Zemkopības ministrijas (ZM) padotībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) izstrādājis Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā Valsts augu aizsardzības dienests veic references laboratorijas funkcijas augiem kaitīgo organismu laboratoriskajā diagnostikā”, ko 10.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts paredz kārtību, kādā VAAD veiks references laboratorijas funkcijas augiem kaitīgo organismu laboratoriskajā diagnostikā.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Augu aizsardzības likumu, kurā noteikts, ka VAAD jāpilda references laboratorijas funkcijas augu karantīnas organismu laboratoriskajā diagnostikā.

Tādējādi plānots, ka references laboratorijai būs jāattīsta, jāoptimizē un jāvalidē laboratoriskās testēšanas metodes, jāveic laboratorisko testēšanu references jomā un jāapstiprina vai jānoraida iegūtie rezultāti piešķirtās references jomā. Tāpat šai laboratorijai jāvada paraugu ņemšana un uzturēšana, jāsagatavo, jāuztur un jāizplata references materiāls, jāpiedalās nacionālos vai starptautiskos salīdzinošos testos un jāorganizē salīdzinoši testi nacionālajā līmenī. Iestādei arī būs jāsadarbojas starptautiskajā attīstībā, kā arī ar citām Eiropas Savienības vai citu valstu laboratorijām.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa