Ministru kabineta noteikumi Nr.109

Rīgā 2011.gada 1.februārī (prot. Nr.7 39.§)

Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta

Izdoti saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma
4.panta 1.¹ daļu, trešo un piekto daļu, 5.panta pirmo daļu,
6.panta pirmo daļu, 38.¹ panta ceturto daļu un 47.pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – likums) 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu, kā arī kārtību, kādā tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi un pieņemts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai vai atsavināšanas ierosinājuma atteikumu un tiek atcelts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai;

1.2. kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās valsts kustamās mantas, kā arī mantas turētāja maiņas kārtību attiecībā uz valsts mantu;

1.3. gadījumus, kuros valsts kustamās mantas maiņu vai nodošanu piegādātājam, izdarot ieskaitu, var ierosināt, nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās kustamās mantas;

1.4. kārtību, kādā attiecīgā ministrija dod atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, ņemot vērā mantas veidu un vērtību;

1.5. kārtību, kādā publiska persona vai tās iestāde izvēlas piedāvājumu publiskas personas kustamās mantas maiņai pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu;

1.6. kārtību, kādā nosaka atsavināšanas izdevumu apmēru;

1.7. kārtību, kādā attiecīgais ministrs dod atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.

II. Publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšana

2. Likuma 4.panta ceturtajā daļā norādītās personas (turpmāk – atsavināšanas ierosinātāji) publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu (turpmāk – atsavināšanas ierosinājums) iesniedz:

2.1. valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – sabiedrība), ja ierosina atsavināt valsts nekustamo īpašumu (izņemot šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minēto gadījumu);

2.2. valsts akciju sabiedrībā "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – aģentūra), ja atsavināmā valsts dzīvojamā māja, tās domājamā daļa vai dzīvokļa īpašums ir aģentūras valdījumā (atsavināšanas ierosinājumu iesniedz likuma 4.panta ceturtās daļas 5. un 6.punktā minētās personas);

2.3. attiecīgajā pašvaldībā, ja ierosina atsavināt pašvaldības nekustamo īpašumu;

2.4. attiecīgajai atvasinātajai publiskajai personai vai tās iestādei, ja ierosina atsavināt atvasināto publisko personu nekustamo īpašumu, kas nav minēts šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktā.

3. Atsavināšanas ierosinājumu iesniedz rakstiski. Atsavināšanas ierosinājumā norāda šādu informāciju:

3.1. atsavināšanas ierosinātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un pilsonību (fiziskai personai) vai juridiskās personas nosaukumu un vienotās reģistrācijas numuru;

3.2. atsavināšanas ierosinātāja deklarētās dzīvesvietas vai juridisko adresi un citu adresi, kurā persona ir sasniedzama;

3.3. atsavināšanas ierosināšanas tiesisko pamatu atbilstoši likumam;

3.4. atsavināmā publiskas personas nekustamā īpašuma adresi un kadastra numuru.

4.  Atsavināšanas ierosinājumam pievieno:

4.1. atsavināšanas ierosinātāja īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas;

4.2. robežu plāna kopiju būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā;

4.3. ja zemesgabals un ēkas (būves) zemesgrāmatā ierakstītas dažādos nodalījumos un pēc ierakstiem tajos nevar noteikt ēku (būvju) saistību ar zemi, –Valsts zemes dienesta kadastra izziņu iesniegšanai apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļā par nekustamo īpašumu, kura sastāvā ir tikai būve, kurā norādīts tās zemes vienības kadastra apzīmējums, uz kuras atrodas vai daļēji atrodas ēka (būve);

4.4. Valsts zemes dienesta kadastra izziņu par nekustamo īpašumu, kurā norādīts nekustamā īpašuma sastāvs un piederība;

4.5. ja zemes robežu plānā norādīto ēku (būvju) skaits neatbilst zemesgrāmatā ierakstītajam ēku (būvju) skaitam, – Valsts zemes dienesta kadastra izziņu par zemes vienību;

4.6. ja uz zemesgabala ir divi vai vairāki patstāvīgi būvju īpašumi, kas pieder dažādiem īpašniekiem:

4.6.1. kuri savas īpašuma tiesības ir nostiprinājuši zemesgrāmatā, – notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst zemesgabalu, vai Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās kopā ar notariāli apliecinātu atteikumu slēgt šādu vienošanos, ja kāds no ēku īpašniekiem atteicies to slēgt;

4.6.2. no kuriem tikai viens savas īpašuma tiesības ir nostiprinājis zemesgrāmatā un iesniedzis atsavināšanas ierosinājumu, – Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās;

4.6.3. no kuriem daži ēku īpašnieki savas īpašuma tiesības ir nostiprinājuši zemesgrāmatā, izņemot šo noteikumu 4.6.2.apakšpunktā minēto gadījumu, – notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst zemesgabalu, paredzot, ka zemesgrāmatā neierakstītajām ēkām tiek rezervēta tām piekrītoša, proporcionāla zemesgabala domājamā daļa, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās vai Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās kopā ar notariāli apliecinātu atteikumu slēgt šādu vienošanos, ja kāds no ēku īpašniekiem, kurš savas īpašuma tiesības ir nostiprinājis zemesgrāmatā, atteicies to slēgt;

4.7. sabiedrības ar ierobežotu atbildību – komercreģistra iestādes izsniegtu izziņu par sabiedrības dalībnieku sastāvu un katram dalībniekam piederošo daļu skaitu, kā arī sabiedrības dalībnieku pilsonību apliecinošus dokumentus;

4.8. akciju sabiedrības – atbilstoši Komerclikuma 278.panta otrās daļas prasībām sastādītu akcionāru sarakstu, kā arī sabiedrības akcionāru pilsonību apliecinošus dokumentus;

4.9. atsavināšanas ierosinātāja personu apliecinoša dokumenta kopiju (fiziskai personai) vai juridiskās personas reģistrācijas apliecības kopiju.

5. Ja dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma atsavināšanas ierosinājumu iesniedz likuma 4.panta ceturtās daļas 5.punktā minētās personas, ierosinājumu paraksta īrnieks (īrnieki, ja atsavināts tiek kopējais dzīvoklis) vai viņa ģimenes loceklis. Atsavināšanas ierosinājumam pievieno:

5.1. atsavināšanas ierosinātāja personu apliecinoša dokumenta kopiju;

5.2. īrnieka un viņa ģimenes locekļu notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu;

5.3. atsavināmā īpašuma dzīvojamās telpas īres līguma kopiju (ja atsavināts tiek kopējais dzīvoklis, – īres līgumu);

5.4. izziņu par īres un komunālo maksājumu parāda esību vai neesību.

6. Ja atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav Finanšu ministrijas vai sabiedrības valdījumā vai turējumā, sabiedrība pieprasa no valsts nekustamā īpašuma valdītāja vai turētāja atsavināmā valsts nekustamā īpašuma tiesības apliecinošos dokumentus. Valsts institūcija (iestāde), kuras valdījumā vai turējumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, likumā noteiktajā termiņā pēc atsavināšanas pieprasījuma saņemšanas nodod sabiedrībai:

6.1. zemesgrāmatu apliecību (nostiprinājuma uzrakstu);

6.2. zemes robežu plānu;

6.3. atsavināmā nekustamā īpašuma nomas (īres) līgumus;

6.4. ēkas (būves) kadastrālās uzmērīšanas lietu (būves tehniskās inventārizācijas lietu).

7. Atsavināšanas ierosinājumus izskata attiecīgi sabiedrība, aģentūra vai attiecīgo atvasināto publisko personu lēmējinstitūcijas un pēc atsavināšanas ierosinājumam pievienoto dokumentu izvērtēšanas sniedz atsavināšanas ierosinātājam rakstisku atbildi, ja nepieciešams, norādot, kuri šo noteikumu 4. vai 5.punktā minētie dokumenti nav iesniegti.

8. Atsavināšanas ierosinājumu atsaka izskatīt, ja:

8.1. Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu, ka apbūvēts zemesgabals nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu;

8.2. nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kurā atsavināšana aizliegta ar likumu;

8.3. atsavināšanas ierosinājumu iesniegusi persona, kura nav atsavināšanas ierosinātāja;

8.4. likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktajā gadījumā nav saņemta attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētāja parakstīta izziņa par piekrišanu zemesgabala atsavināšanai;

8.5. atsavināšanas ierosinātājs sešu mēnešu laikā pēc atsavināšanas ierosinājuma iesniegšanas nav iesniedzis sabiedrībā, aģentūrā vai attiecīgajā atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijā šo noteikumu 4. vai 5.punktā minētos dokumentus;

8.6. saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" atsavināmo nekustamo īpašumu nevar ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vai attiecīgās atvasinātās publiskās personas vārda;

8.7. atsavināšanas ierosinājumu iesniegusi persona, kura ir norādīta likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā, bet neviena no zemesgrāmatā ierakstītajām ēkām (būvēm) dabā neeksistē.

9. Publiskas personas nekustamo īpašumu atsavināšanu atsavināšanas ierosinātājam aptur, ja:

9.1. atsavināšanas ierosinātājs, kuram uz atsavināmā zemesgabala ir īpašumā esošas ēkas, nav noslēdzis atsavināmā zemesgabala nomas līgumu;

9.2. atsavināšanas ierosinātājam ir nomas parāds, īres parāds vai nodokļu parāds, kas attiecas uz atsavināmo nekustamo īpašumu;

9.3. zemesgrāmatā ir reģistrēta atsavināšanas ierosinātāja vai atsavinātāja nekustamā īpašuma atsavināšanas aizlieguma atzīme, uz kuru pamatojoties var tikt apstrīdētas atsavināšanas ierosinātāja vai atsavinātāja īpašuma tiesības;

9.4. pēc atsavināšanas paziņojuma saņemšanas atsavināšanas ierosinātājs ar pamatotu iesniegumu vērtības precizēšanai vērsies atsavināšanu veicošajā institūcijā un biedrībā "Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija".

10. Pēc šo noteikumu 9.punktā minēto iemeslu novēršanas publiskas personas nekustamo īpašumu atsavina likumā noteiktajā kārtībā.

11. Pēc atsavināšanas ierosinājuma reģistrēšanas sabiedrībā, aģentūrā vai pie attiecīgās atvasinātās publiskās personas, kā arī šo noteikumu 4., 5. un 6.punktā minēto dokumentu saņemšanas, ņemot vērā šo noteikumu 8.punktā minētos nosacījumus:

11.1. sabiedrība pieņem lēmumu par valstij piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai vai par pamatotu atsavināšanas ierosinājuma atteikumu;

11.2. sabiedrība (izņemot šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētos gadījumus) noteiktā kārtībā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamās mantas nodošanu atsavināšanai vai par pamatotu atsavināšanas ierosinājuma atteikumu;

11.3. aģentūra noteiktā kārtībā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par aģentūras valdījumā esošas valsts dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma nodošanu atsavināšanai vai nodošanu pašvaldības īpašumā vai sagatavo pamatotu atsavināšanas ierosinājuma atteikumu;

11.4. atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai vai par pamatotu atsavināšanas ierosinājuma atteikumu.

12. Lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, izņemot šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minēto gadījumu, ministrija noteiktā kārtībā iesniedz izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā. 

13. Ja atsavināmais valsts nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, ieinteresētā valsts iestāde, valsts kapitālsabiedrība vai atvasināta publiska persona divu nedēļu laikā pēc tam, kad Ministru kabineta rīkojuma projekts par attiecīgā īpašuma nodošanu atsavināšanai izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, par to paziņo ministrijai, kura Valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, un mēneša laikā noteiktā kārtībā nodrošina:

13.1. Ministru kabineta rīkojuma projekta iesniegšanu par atsavināšanas ierosinājuma atteikumu, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniedzis atsavināšanas ierosinātājs;

13.2. Ministru kabineta rīkojuma projekta iesniegšanu par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma nodošanu tās valdījumā vai turējumā vai atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ja mainās valsts nekustamā īpašuma valdītājs vai turētājs, nav nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta rīkojums par nekustamā īpašuma pārreģistrēšanu zemesgrāmatā, ja šo nekustamo īpašumu saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" un Likumu par ostām var ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā un ja pārreģistrēšanai zemesgrāmatā piekrīt ieinteresētā ministrija. Ja valsts nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, tad, mainoties valsts nekustamā īpašuma valdītājam vai turētājam, nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta rīkojums.

14. Ja persona, kam ir pirmpirkuma tiesības, noteiktā kārtībā ir iesniegusi apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav izmantojusi savas pirmpirkuma tiesības, tad gadījumā, ja tiek iesniegts jauns atsavināšanas ierosinājums, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atsavināšanas ierosinājums reģistrēts sabiedrībā vai attiecīgajā atvasinātajā publiskajā personā.

15. Ja pēc apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas atsavināšanas reģistrā mainās uz zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašnieks, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja no jaunā ēkas (būves) īpašnieka saņemts šī zemesgabala atsavināšanas ierosinājums. Minētais atsavināšanas ierosinājums tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atsavināšanas ierosinājums reģistrēts, izņemot gadījumu, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniedz atsavināšanas ierosinājuma iesniedzēja mantinieks.

16. Ja persona, kam ir pirmpirkuma tiesības, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā pirmpirkuma tiesības nav izmantojusi, sabiedrība vai attiecīgā pašvaldības dome atceļ lēmumu par apbūvēta zemesgabala atsavināšanu, ja tas ir bijis pieņemts saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu.

III. Kārtība, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai nevajadzīgās valsts kustamās mantas, gadījumi, kuros valsts kustamās mantas maiņu vai nodošanu piegādātājam, izdarot ieskaitu, var ierosināt, nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai nevajadzīgās valsts kustamās mantas, mantas turētāja maiņas kārtība un kārtība, kādā ministrija dod atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, ņemot vērā mantas veidu un vērtību

17. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kas ir ministrijas, tās pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā esošas iestādes (turpmāk – padotībā esošas iestādes) vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, var dot attiecīgā ministrija, ja:

17.1. atsavināmā valsts kustamā manta nav militāra rakstura valsts kustamā manta;

17.2. atsavināmās valsts kustamās mantas vienas vienības vai lietu kopības (ja tiek atsavināta lietu kopība) atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem nepārsniedz 1000 latu.

18. Ja valsts kustamā manta saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" atbilst kādai no atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām, tās atsavināšanu var ierosināt, nenoskaidrojot valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzību pēc ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās nevajadzīgās valsts kustamās mantas.

19. Papildus šo noteikumu 18.punktā minētajam nosacījumam valsts kustamās mantas maiņu vai nodošanu piegādātājam, izdarot ieskaitu, var ierosināt, nenoskaidrojot valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzību pēc ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās nevajadzīgās valsts kustamās mantas, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

19.1. kustamās mantas vienas vienības vai lietu kopības (ja lietu kopība tiek mainīta vai nodota piegādātājam, izdarot ieskaitu) atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem ir mazāka par 1000 latiem;

19.2. kustamā manta izņemta no valsts materiālajām rezervēm sakarā ar valsts materiālo rezervju nomenklatūras vai daudzuma precizēšanu.

20. Ministrija noskaidro tās padotībā esošo iestāžu vajadzības pēc ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā esošās nevajadzīgās valsts kustamās mantas un nodod šo mantu bez atlīdzības tās padotībā esošajām iestādēm šādā kārtībā:

20.1. ja mantu vienlaikus pieprasa vairākas padotībā esošas iestādes, to nodod tai iestādei, kurai tā nepieciešama tiešo funkciju nodrošināšanai;

20.2. ja mantu vienlaikus pieprasa vairākas padotībā esošas iestādes to tiešo funkciju nodrošināšanai, jautājumu par mantas nodošanu atrisina pēc izlozes principa.

21. Ja uz ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošo nevajadzīgo valsts kustamo mantu nav pieteikusies neviena ministrijas padotībā esoša iestāde, lai noskaidrotu citu valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzību pēc ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās nevajadzīgās valsts kustamās mantas (tai skaitā valsts dzīvās kustamās mantas), ministrija, tās padotībā esoša iestāde vai kapitālsabiedrība informāciju par nevajadzīgo valsts kustamo mantu, norādot tās apjomu, bilances vērtību, tehnisko stāvokli un tehnisko aprakstu atkarībā no mantas veida, bez maksas publicē sabiedrības mājaslapā internetā.

22. Valsts iestādes, atvasinātas publiskas personas vai to iestādes, kurām attiecīgā valsts kustamā manta ir nepieciešama, divu nedēļu laikā pēc informācijas par nevajadzīgo valsts kustamo mantu publicēšanas sabiedrības mājaslapā internetā, bet attiecībā uz valsts dzīvo kustamo mantu piecu darbdienu laikā piesakās uz ministrijai, tās padotības iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgo valsts kustamo mantu, izdarot attiecīgu atzīmi sabiedrības mājaslapā internetā, par ko attiecīgā iestāde papildus rakstiski informē ministriju, tās padotībā esošo iestādi vai kapitālsabiedrību, kura sabiedrības mājaslapā internetā publicējusi attiecīgo informāciju.

23. Mantu bez atlīdzības nodod šādā kārtībā:

23.1. ja uz nevajadzīgo valsts kustamo mantu piesakās vismaz viena valsts iestāde (arī gadījumā, ja pirmā ir pieteikusies atvasināta publiska persona vai tās iestāde), – valsts iestādei, kura pirmā to ir pieprasījusi. Ja vairākas valsts iestādes mantu pieprasa vienlaikus (atzīme sabiedrības mājaslapā izdarīta vienā datumā un laikā), to nodod tai iestādei, kurai tā nepieciešama tiešo funkciju nodrošināšanai. Ja mantu vienlaikus (vienā datumā) pieprasa vairākas valsts iestādes to tiešo funkciju nodrošināšanai, jautājumu par mantas nodošanu atrisina pēc izlozes principa;

23.2. ja uz nevajadzīgo valsts kustamo mantu nav pieteikusies neviena valsts iestāde, – tai atvasinātajai publiskajai personai vai tās iestādei, kura pirmā to ir pieprasījusi. Ja mantu vienlaikus (atzīme sabiedrības mājaslapā izdarīta vienā datumā un laikā) pieprasa vairākas atvasinātas publiskas personas vai to iestādes, jautājumu par mantas nodošanu atrisina pēc izlozes principa.

24. Šo noteikumu 21.punktā minēto nosacījumu nepiemēro, ja Ministru kabinets saskaņā ar likuma 43.¹ panta pirmo daļu lemj par kustamās mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizācijai, kā arī ārvalstu valdībām un starptautiskajām organizācijām.

25. Šo noteikumu 22. un 23.punktā minētos nosacījumus nepiemēro attiecībā uz valsts dzīvo kustamo mantu, ja persona, kura pilda dienesta pienākumus, izmantojot valsts dzīvo kustamo mantu, pāriet dienestā uz citu valsts iestādi tādā amatā, kurā tā pilda dienesta pienākumus, izmantojot valsts dzīvo kustamo mantu. Ministrija, tās padotībā esoša iestāde vai kapitālsabiedrība šajā gadījumā tai nevajadzīgo valsts dzīvo kustamo mantu piedāvā tai valsts iestādei, uz kuru dienestā pāriet attiecīgā persona, nosūtot attiecīgajai valsts iestādei rakstisku informāciju par ministrijai, tās padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgo valsts dzīvo kustamo mantu.

26. Ja šo noteikumu 25.punktā minētā valsts iestāde piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par ministrijai, tās padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgu valsts dzīvo kustamo mantu nepiesakās uz to, ministrijai, tās padotībā esošajai iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgo valsts dzīvo kustamo mantu atsavina šo noteikumu 22. un 23.punktā noteiktajā kārtībā.

27. Ja šo noteikumu 22.punktā noteiktajā termiņā neviena valsts iestāde vai atvasināta publiska persona nepiesakās uz ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošu nevajadzīgo valsts kustamo mantu, tās atsavināšana notiek saskaņā ar likumu.

28. Valsts kustamās mantas turētāja maiņu noformē, sastādot pieņemšanas un nodošanas aktu.

29. Valsts kustamās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu apstiprina tā amatpersona, kura ir devusi atļauju atsavināt valsts kustamo mantu.

IV. Kārtība, kādā publiska persona vai tās iestāde izvēlas piedāvājumu publiskas personas kustamās mantas maiņai pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu

30. Ja maiņas līgumā paredzamā līgumcena ir 3000 latu vai lielāka, piedāvājumu publiskas personas mantas maiņai pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu, tai skaitā pretendentus, izvēlas Publisko iepirkumu likumā paredzētajā kārtībā.

31. Ja maiņas līgumā paredzamā līgumcena ir mazāka par 3000 latu, piedāvājumu publiskas personas kustamās mantas maiņai pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu, tai skaitā pretendentus, izvēlas Publisko iepirkumu likuma 8.¹ pantā paredzētajā kārtībā, nepiemērojot nosacījumus, kas paredzēti paziņojuma publikācijai par plānoto līgumu un informatīvā paziņojuma publikācijai par noslēgto līgumu.

32. Ja maiņas līgumā paredzamā līgumcena ir mazāka par 3000 latu, publiska persona vai tās iestāde, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā manta, papildus šo noteikumu 30.punktā noteiktajam savā mājaslapā internetā:

32.1. publicē paziņojumu par plānoto līgumu, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par septiņām dienām no paziņojuma publicēšanas dienas;

32.2. ne vēlāk kā piecas dienas pēc maiņas līguma noslēgšanas publicē informatīvu paziņojumu par noslēgto maiņas līgumu.

33. Šo noteikumu izpratnē paredzamās līgumcenas vērtību veido līdzvērtīgas citas personas kustamās mantas (kas tiks saņemta pret publiskas personas kustamo mantu) vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa. Nosakot paredzamo līgumcenu, ņem vērā arī maināmo kustamo mantu nosacīto cenu starpību. Publiska persona vai tās iestāde cenu starpību sedz naudā.

34. Komisiju, kas izvēlas piedāvājumu publiskas personas kustamās mantas maiņai pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu, izveido likuma 9.panta trešajā daļā minētie subjekti.

V. Atsavināšanas izdevumu apmēra noteikšana

35. Ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās valsts kustamās mantas atsavināšanas izdevumu apmēru un kārtību, kādā valsts kustamās mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, nosaka attiecīgais ministrs. Ja valsts iestāde nav ministrijas padotībā, valsts kustamās mantas atsavināšanas izdevumu apmēru un kārtību, kādā valsts kustamās mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, nosaka attiecīgās iestādes vadītājs.

36. Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumi procentos no realizācijas cenas ir šādi:

36.1. pārdodot apbūvētus zemesgabalus, – 50 procentu, bet ne mazāk kā 900 latu no realizācijas cenas;

36.2. pārdodot citu nekustamo īpašumu, – 50 procentu, bet ne mazāk kā 1500 latu no realizācijas cenas.

37. Ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus, no kuriem atskaitīti šo noteikumu 36.punktā minētie izdevumi, ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.

38. Atvasināto publisko personu vai to iestāžu mantas atsavināšanas izdevumu apmēru un kārtību, kādā atvasināto publisko personu vai to iestāžu mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi attiecīgās atvasinātās publiskas personas budžetā, nosaka attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija.

VI. Kārtība, kādā ministrs dod atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu

39. Nacionālā atbildīgā amatpersona vai vecākā nozares amatpersona iesniedz atsavināšanas ierosinājumu attiecīgā projekta nozares ministram, ja pagājuši septiņi gadi pēc attiecīgā projekta īstenošanas. Nozares ministrs pieņem lēmumu par atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas (turpmāk – PHARE programma) līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, vai lēmumu par pamatotu atsavināšanas ierosinājuma atteikumu.

40. Atsavināšanas ierosinājumam pievieno finanšu memorandu par projekta finansēšanu (kopiju), līgumu (kopiju) un aktu par nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nodošanu ekspluatācijā (kopiju).

41. Attiecīgā projekta nozares ministrs mēneša laikā izskata nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumus un sniedz nacionālajai atbildīgajai amatpersonai vai vecākajai nozares amatpersonai rakstisku atbildi par pieņemto lēmumu. Atbildes kopiju nosūta projekta gala saņēmējam.

42. No PHARE programmas līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu nodod ar pieņemšanas un nodošanas aktu projekta gala saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.

43. Attiecīgā projekta nozares ministrs mēneša laikā izskata kustamās mantas atsavināšanas ierosinājumus un sniedz nacionālajai atbildīgajai amatpersonai vai vecākajai nozares amatpersonai rakstisku atbildi par pieņemto lēmumu. Atbildes kopiju nosūta projekta gala saņēmējam.

44. No PHARE programmas līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto kustamo mantu nodod ar pieņemšanas un nodošanas aktu projekta gala (atbalsta) saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.

VII. Noslēguma jautājumi 

45. Līdz brīdim, kad sabiedrība izstrādājusi un ieviesusi attiecīgu programmnodrošinājumu, lai noskaidrotu valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzību pēc ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās nevajadzīgās valsts kustamās mantas, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.jūlijam ministrija iesniedz izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ministrijas, tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības sagatavoto informāciju par atsavināšanai paredzēto valsts kustamo mantu.

46. Ja valsts nekustamais īpašums atsavināts līdz 2009.gada 21.augustam, Valsts kase pēc valsts nekustamā īpašuma atsavinātāja pamatota pieprasījuma pieņem atsevišķu lēmumu par kārtību, kādā attiecīgā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks