Gruzijas Tautas frontes bij. priekšsēdētājs Nodars Natadze:

Ar savu skatījumu uz pasauli

Uzruna zinātniskajā konferencē "Janvāra barikādes kā tautas pretestības forma totalitārajam režīmam un tās mācības" Kongresu namā 2001.gada 19.janvā

Nāciju cietumam —PSRS — bija lemts sabrukt, jo tā nebija ne ekonomiski rentabla, ne taisnīga, ne saprātīga valsts. Bet ekonomiskie, ģeopolitiskie un politiskie faktori nekad nenovestu pie nepieciešamības šim vēsturiski tik svarīgajam notikumam notikt, ja nebūtu arī cilvēciskā faktora —tas, ka cilvēkiem ir nepieņemama tautu pakļaušana un vispārēja politiskā diktatūra. Nacionālās atbrīvošanās kustības vairākās bijušās Padomju savienības republikās pārtulkoja ģeostratēģiskās, politiskās un ekonomiskās patiesības cilvēku pamatnepieciešamību un interešu valodā. Tā rezultātā demokrātiskās pasaules sabiedrība pieņēma PSRS sabrukumu un uztvēra to kā pasaulei vitāli nepieciešamu.

Latvijas Tautas fronte bija viena no galvenajām šo atbrīvošanās kustību vidū. Man ir prieks sveikt visus šīs kustības dalībniekus Gruzijas Tautas frontes vārdā par jūsu kustības uzvaru 1991. gada janvārī, kas bija viena no galvenajām epizodēm kopējā atbrīvošanās procesā.

Svarīgākais spēks, kas uzturēja krievu agresīvo komunismu no 1917. līdz 1991. gadam, vēl aizvien pastāv. Ir dažas mazāk progresējušas nācijas, kuras vēlas atriebties par savu salīdzinošo atpalicību, izmantojot visaptveroša totalitārisma līdzekļus, proti, atsakoties no savu iedzīvotāju cilvēktiesībām, lai izmisīgi censtos slēpt savu atpalicību un uzlabotu savu statusu pasaulē. Un visnežēlīgākā blakusparādība šim fenomenam ir tendence noliegt faktu, ka nacionālās jūtas ir neatņemama sastāvdaļa cilvēku pamatinterešu kopumā un tas, ka nacionālās tiesības, proti, tautu tiesības būt brīvām un respektētām, ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa.

Indivīda nacionālās tiesības nozīmē ko vairāk nekā tikai aizsardzību pret nacionālo diskrimināciju. Tās nozīmē, ka tauta var būt brīva, ka tai ir sava valoda un teritoriālā vienotība, kura, iespējams, pastāvēs mūžīgi , un konkrētā tauta šajā teritorijā varēs dzīvot mūžīgi. Šīs ir augstākās un stiprākās vērtības nesen brīvību atguvušajām un daļēji atguvušajām nācijām. Nevar pastāvēt nekāda saskaņa starp mazām un apdraudētām nācijām, no vienas puses, un pārējās pasaules, no otras puses, ja netiek vienādi saprasta šo cilvēktiesību vērtība. Un šī varbūt ir viena no vērtīgākajām mācībām, ko guva cilvēce no nacionālajām atbrīvošanās kustībām bijušajā PSRS. Latvijas un Baltijas nāciju ieguldījums šajā ziņā ir nenovērtējams, tās ir panākušas to, ka šīs tikai mazajām nācijām izprotamās jūtas ir kļuvušas vispārpieejamas un saprotamas plašākā pasaulē.

Manā valstī, kā jums droši vien ir zināms, cilvēki šodien nav laimīgi. Mūsu valsti vada slēpti komunisti, kuru mērķis ir ekonomiski, stratēģiski un garīgi graut valsti, lai provocētu nostalģiju pēc sociālisma un svešas valsts pārvaldes. Šī vadošā komanda runā it kā suverēnas valsts vārdā, bet tas ir tikai līdzeklis, lai to nestabilitāti, finansu krīzi un badu, kas valda valstī, piedēvētu Gruzijas cīnītājiem par neatkarību, nevis bijušajiem komunistu funkcionāriem. Tas ir lāča pakalpojums to Rietumu vērtību attīstībai, kuras ir arī gruzīnu vērtības.

Mūsdienu Gruzijas vadoņi uzsver, ka tikai Krievija ir vienīgais atsauces punkts. Viņi dara visu, lai slēptu patieso politisko situāciju Rietumu demokrātiju acīs. Viņi lēti izpārdod Gruzijas nacionālās vērtības Rietumu kompānijām un krāpniekiem. Viņi izliekas, ka atbalsta tirgus ekonomiku, bet patiesībā vada bandu un klanu monopolus, kurus atbalsta un aizsargā pie varas esošā politiskā elite. Gruzijas politiskā sistēma ir pilnīga diktatūra ar spīdzināšanu izmeklēšanas procesos, ar nepārprotamu diktātu tiesu varai un lielu politieslodzīto skaitu.

Ir saskatāmas visai skaidras pazīmes, ka šodien pie varas esošie slēptie komunisti gatavojas nodot varu vēl lielākiem komunistiem, pievienojoties Krievijas un Baltkrievijas savienībai. Līdzekļi, kā to sasniegt, ir vai nu provocēt plašus bada streikus, vai no jauna falsificēt vēlēšanu rezultātus. Nav pārāk ticams, ka šie plāni izdosies, tomēr briesmas pastāv. Vēl viena iespējamība gāzt mūsu valsti ir Gruzijā dzīvojošo diasporu un krievu pusmilitāristu separātisko grupējumu aktivizēšanās.

Mums ir nepieciešama palīdzība, mēs gribam būt saprasti. Ir virkne citu mazo nāciju, kurām bija līdzīga pieredze būt PSRS sastāvā, bet kuras pašlaik ir atguvušas savu neatkarību. Un tieši šīs mazās laimīgās nācijas ir tās, pie kurām mēs vēlamies griezties visupirms, lai lūgtu palīdzību. Jau kopš grieķu politiskās domāšanas aizsākumiem ir zināms, ka vienīgais veids, kā aizsargāt vājos un nabadzīgos no spēcīgajiem un bagātajiem, ir sistēma, kurā bijušā spēka summa pārsniegs sekojošo.

"Latvijas Vēstneša" (Artis Nīgals) tulkojums no angļu valodas