Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Valerijans Jonikāns. Dažas piezīmes par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmām

Turpinot “Jurista Vārdā” aizsākto diskusiju, kuras pamatā ir divu autoru – Mg. iur. A.Pešudova un Mg.iur. V.Vitovska – raksts “Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas” (JV, Nr.5, 01.02.2011.), arī man ir radušās dažas piezīmes, kas saistītas ar minēto publikāciju un tajā pausto autoru viedokli.

Lai būtu pavisam skaidrs, autoru izvirzīto problēmu, par kuru ir vērts diskutēt, formulēšu pēc iespējas vienkāršāk un lakoniskāk. Vai saistību bezstrīdus piespiedu izpildes procesuālajā kārtībā pēc Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 1.punkta tiesnesim izpildei ir jānodod pati kredītsaistība/aizdevuma līgums, vai tās izpildi nodrošinošā ķīla, kas ieguvusi hipotēkas vai komercķīlas statusu? Ja izpildei nodod kredītsaistību, piedzinējs nav ierobežots līdzekļu izvēlē, kā visefektīvāk panākt aizdoto naudas līdzekļu, procentu un līgumsoda piedziņu. Šī ir raksta autoru pozīcija.

Savukārt Senāts savos lēmumos atzinis, un tas ir atspoguļots autoru minētajā Senāta apkopojumā: atbilstoši minētajai likuma normai notiek ķīlas priekšmeta realizēšana (pārdošana izsolē), lai panāktu tās saistības izpildi, kuru ķīla nodrošina. Tas nozīmē, ka saistības izpildes līdzeklis ir tieši noteikts tiesneša lēmumā, un citu iespēju atgūt naudu šajā procesuālajā kārtībā nav.

• Diāna Singha. Pienākums pamatot personai nelabvēlīgu lēmumu

Pēdējos gados Eiropas Savienība ir mainījusi darbinieku darbā pieņemšanas kārtību, aizvien vairāk pieņemot darbā darbiniekus, kas ir nevis ierēdņi, bet pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki, palīgdarbinieki vai vietējie darbinieki. Tā kā visi šie darbinieki tiek nodarbināti uz tāda līguma pamata, kas var būt uz noteiktu vai nenoteiktu laiku atkarībā no konkrētā darbinieka statusa, un tā kā ES Pirmās instances tiesā tika celts aizvien vairāk prasību saistībā ar Eiropas Savienības civildienestu, lai izskatītu šāda veida domstarpības, 2004.gadā tika nodibināta ES Civildienesta tiesa (CDT). Vairākos CDT spriedumos ir ticis aplūkots arī jautājums, vai administrācijai ir jāpamato darbiniekam nelabvēlīgs lēmums un kādam šim pamatojumam jābūt – izvērstam vai šauram. Papildus tam CDT tiek aplūkoti arī citi ar darba līgumu slēgšanu un pārtraukšanu saistītie jautājumi, kas tomēr nav vienīgā šīs tiesas darbības joma, jo Eiropas civildienesta lietās var nākties saskarties arī ar citām tiesībām – sociālajām, darba, disciplinārajām, nodokļu utt. Šinī darbā aplūkotajai CDT judikatūrai par administrācijas pienākumu sniegt nelabvēlīga lēmuma pamatojumu ir liela nozīme, kā tālāk tiek veidotas darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem ES iestādēs un birojos jeb aģentūrās.

• Ļubova Kovaļa. Izvairīšanās no nodokļu nomaksas subjekta noteikšana

Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas ir sociāla parādība. Cilvēku sociāli psiholoģisko īpašību dēļ tā pastāv gan bagātās valstīs ar attīstīto ekonomiku, gan arī mazāk ekonomiski attīstītās valstīs. Nodokļu iekasēšanas situācija pasliktinās ekonomiskās nestabilitātes laikā, jo tā ir atkarīga no ekonomiskas situācijas valstī. Tajā pašā laikā valsts ekonomiskais stāvoklis lielā mērā ir atkarīgs no ieņēmumiem valsts budžetā, kas galvenokārt veidojās no nodokļiem. Kā redzams, ekonomiska situācija valstī ir ciešā sakarā ar nodokļu iekasēšanu valsts budžetā tāpēc, ka nodoklis ir galvenais valsts budžeta ieņēmumu veids. Šis apstāklis kļūst acīmredzams ekonomiskas krīzes apstākļos. Samazinoties komerciālai aktivitātei, komersanti mēģina samazināt savus izdevumus ne tikai uz darbinieku, bet arī uz nodokļu maksāšanas rēķina. Kad valsts budžeta ieņēmumi kritiski samazinās un valstij trūkst līdzekļu valsts funkciju nodrošināšanai, izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas problēma kļūst par vienu no svarīgākajām tāpēc, ka no tās risināšanas lielā mērā ir atkarīgi ieņēmumi valsts budžetā un ekonomikas atveseļošanās kopumā.

“Jurista Vārda” redakcija www.juristavards.lv