Par deputātiem ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām

Juridiskā komisija 9.februārī, diskutējot par nepieciešamību pilnveidot regulējumu, kas nosaka iespēju izslēgt no Saeimas sastāva deputātus ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām, pēc komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes ierosinājuma nolēma veidot darba grupu, kas strādās pie konkrētas likumprojekta redakcijas.

“Šodien diskusijā esam vienojušies, ka šai lietai nepieciešams juridiski pieņemams risinājums, kas Latvijas valstij neradītu nekādas juridiskas sankcijas, un iezīmējuši ceļu turpmākajam darbam,” informēja I.Čepāne. Darba grupā aicināti pieteikties deputāti no visām Saeimas frakcijām, tajā strādās arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.

“Valsts valoda ir konstitucionāla vērtība, kas ir aizsargāta valsts pamatlikumā. Ir skaidrs, ka parlamentāriešu latviešu valodas zināšanu jautājums ir jārisina, īpaši ņemot vērā sabiedrības lielo pieprasījumu pēc šā jautājuma noregulēšanas,” norādīja komisijas priekšsēdētāja, uzsverot, ka situācija ar deputātiem, kuri parlamentā nerunā valsts valodā, ir aizvainojoša gan latviešiem, gan krievvalodīgajiem. “Latvieši nevar saprast, kā divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas Saeimā var būt deputāti, kuri neprot valsts valodu, savukārt krievu valodā runājošajiem tiek uzstādītas augstas valodas prasības, lai strādātu, piemēram, apkalpojošajā sfērā, bet pašā augšā – parlamentā – bez tām, izrādās, tīri labi var iztikt,” secināja I.Čepāne.

Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Valērijs Agešins “Saskaņas centra” frakcijas vārdā pauda viedokli, ka tautas ievēlētus pārstāvjus var atsaukt tikai paši Latvijas pilsoņi, piedaloties nākamajās vēlēšanās un izdarot savu izvēli par vai pret kādu sarakstu un kandidātu. Saeimai, valdībai vai valodas inspekcijai nav tiesību atsaukt tautas ievēlētus deputātus, norādīja V.Agešins. Viņš radušos situāciju piedāvāja risināt, “Saskaņas centram” pirms vēlēšanām pašam pārbaudot savu kandidātu valsts valodas zināšanas.

Diskutējot par frakciju iesniegtajiem priekšlikumiem, vairums frakciju pauda uzskatu, ka ir jānosaka mehānisms, kā īstenot Saeimas kārtības rullī parlamentam noteiktās tiesības no Saeimas sastāva izslēgt deputātu, kurš neprot valsts valodu tādā līmenī, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.

Lai atsaukšanas procedūra atbilstu Latvijas starptautiskajām saistībām un cilvēktiesību principiem, tai jāiekļaujas noteiktos juridiskos rāmjos, secināja deputāti. Kā norādīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, procedūrai ir jābūt skaidri noteiktai, saprotamai un objektīvai un tā nedrīkst saturēt juridiskus strupceļus. Izstrādājot procedūru, jāņem vērā Saeimas deputāta imunitātes aspekts, kā arī jāparedz tiesas kontroles iespēja pār deputāta izslēgšanas gaitu.

Komisijas deputāts Gundars Daudze sacīja, ka neatkarīgi no tā, kāda būs jaunā procedūra, spēles noteikumus nevajadzētu mainīt spēles laikā un jaunajai kārtībai nevajadzētu attiekties uz pašreizējo Saeimas sasaukumu. Viņam oponēja Dzintars Rasnačs, norādot, ka spēles noteiktumi ir skaidri jau kopš 2002.gada, kad tika noteikts, ka lietu izskatīšana Saeimā notiek valsts valodā.

Frakcijas aicinātas savus pārstāvjus darba grupai deleģēt līdz 18.februārim.

Saeimas preses dienests