Par veselības aprūpes finansējuma pilnveidošanu

9.februārī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums atbalstīja ieceri pilnveidot veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, vienlaikus nodrošinot taisnīgu valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu saņemšanu un arī ēnu ekonomikas apkarošanu.

Sasaistot nodokļu maksāšanu ar valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu saņemšanu, tiktu ieviestas pozitīvas pārmaiņas veselības jomas finansēšanā un valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšana kļūtu taisnīgāka, uzskata komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Viņš aicināja turpināt pilnveidot koncepciju un virzīties uz tās ieviešanu nākotnē.

Projekts paredz, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi pilnā apjomā būtu pieejami iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, bērniem un pensionāriem, kā arī tiem iedzīvotājiem, kuri iedzīvotāju ienākuma nodokli nemaksā attaisnojošu iemeslu dēļ. Šīs grupas būtu cilvēki ar invaliditāti, reģistrētie bezdarbnieki, viens no vecākiem, kas kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, izglītojamie dienas apmācības vispārējās izglītības iestādēs, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, vakara (maiņu), profesionālajās un augstākajās izglītības iestādēs studējošajiem, kā arī ieslodzītie.

“Pārējiem iedzīvotājiem, kuri nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, būtu dota iespēja pašiem apmaksāt plānveida veselības aprūpes pakalpojumus. Tas vienam cilvēkam izmaksātu 21 latu mēnesī. Neatkarīgi no nodokļu maksāšanas fakta ikviens arī turpmāk bez maksas varētu saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un palīdzību grūtniecēm, kā arī atsevišķas valsts apmaksātas programmas,” norādīja koncepcijas autore Saeimas deputāte Ingrīda Circene.

Deputāte uzsvēra, ka, ieviešot maksu par plānveida palīdzības saņemšanu, vismaz daļai nodokļu nemaksātāju būtu motivācija legalizēt savu statusu, tādējādi automātiski kļūstot par valsts apmaksāto pakalpojumu saņēmēju.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicināja apsvērt iespēju paplašināt to personu loku, kuras objektīvu iemeslu dēļ nodokļus nemaksā. Komisijas deputāts Imants Parādnieks ierosināja iekļaut arī māmiņas, kuras kopj bērnus līdz trīs gadu vecumam.

Iecere ir atbalstījuši arī Finanšu ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvji. Viņi pauduši gatavību sadarboties, lai precizētu piedāvāto koncepcijas variantu. Klātesošie eksperti pauda, ka līdz ar koncepcijas ieviešanu tiktu nodrošinātas stabilas un regulāras iemaksas par saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem.

Saeimas preses dienests