Zemkopības ministrija: Par bišu veselību Eiropā un Latvijā

Turpinot diskusiju par medus bišu veselības uzlabošanas iespējām, Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti biškopības nozares sabiedrisko organizāciju un iesaistīto institūciju pārstāvjus pagājušajā nedēļā iepazīstināja ar Eiropas Padomes ekspertu paustajiem secinājumiem par situāciju biškopībā Eiropas Savienībā (ES).

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) iesniegusi paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par medus bišu veselību. Dokuments sagatavots, lai veicinātu diskusijas un noteiktu, kas būtu jāuzlabo un kā būtu jārīkojas turpmāk medus bišu veselības uzlabošanā. EK norāda, ka būtu jāpopularizē biškopība, lai ar to nodarboties mudinātu jaunākus cilvēkus. Svarīgi būtu harmonizēt un realizēt uzraudzības sistēmu, lai varētu iegūt ticamus datus par bišu veselības stāvokli. Tāpat jākoordinē pētniecības darbi, kā arī jāveicina biškopju informēšana par nozarē jaunāko un biškopju sadarbība dalībvalstu līmenī. EK arī uzskata, ka jāuzlabo biškopju zināšanas par bišu veselību, jāsagatavojas ārkārtas situācijām, kā arī jāpārskata reģistrējamo slimību saraksts un jāparedz līdzfinansējums atsevišķu slimību uzraudzībai.

Šā gada 1.februārī notika ES dalībvalstu diskusijas par šo paziņojumu, un EK norādīja, ka pasaulē pastiprināti novēro apputeksnētāju sugu izmiršanu, t.sk. bišu, tauriņu, putnu u.c. Tāpat arī, salīdzinot ar citām dzīvnieku sugām, bitēm nav noteikta identifikācija, bišu saimju reģistrācija, slimību uzraudzības un apkarošanas prasības, kas apgrūtina bišu mirstības cēloņu noskaidrošanu. Tika arī atzīts, ka nav noskaidrots, cik lielā mērā kultūraugi un savvaļas augi cieš no apputeksnēšanas trūkuma. Eiropas Komisija arī paziņoja, ka nākotnē ieplānojusi veikt normatīvo aktu grozījumus, lai veicinātu jauno veterināro zāļu, tostarp bitēm paredzēto, ražošanu mazajos un vidējos uzņēmumos, uzlabotu veterināro zāļu pieejamību un samazinātu administratīvo slogu veterināro zāļu apritē iesaistītajiem uzņēmējiem.

ES dalībvalstis diskusijās izvirzīja priekšlikumus bišu veselības uzlabošanai: pēc iespējas vairāk saglabāt dabiskās ainavas, strādāt pie bišu labturības, izstrādāt stratēģiju par invazīvajām kukaiņu sugām. Tika arī rosināts izmantot programmu Natura 2000, kas atzīta par šobrīd optimālo dabas daudzveidības saglabāšanā, kā arī ieteikts pētīt ekosistēmas piesārņojumu un veidot tā sauktos ekoloģiskos koridorus, t.i., kombinēt ziedošu augu stādīšanu, tādējādi uzlabojot vidi apputeksnētāju sugām.

ES dalībvalstu diskusijās arī Latvija pauda savu viedokli, norādot, ka nākotnē būtu jāizvērtē risks iespējām ieviest importa veselības sertifikātā bišu veselības prasības bišu produktos no trešajām valstīm, kā arī rosināja EK pārskatīt līdzšinējo bišu slimības varrozes apkarošanas finansēšanas veidu, jo pašreizējais finansējuma veids nenodrošina varrozes efektīvu apkarošanu. Tāpat Latvija minēja, ka būtu jāizveido atbalsts bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai un saglabāšanai mežos, atbalstot biškopjiem un mežsaimniecībā strādājošiem labvēlīgas aktivitātes, piemēram, ziedošu koku – kļavu, liepu u.c. – stādīšanu.

Analizējot Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) saistību ar bišu veselību, tika atzīts, ka biškopības produktu ražošana ES pieaug. Kopš 2003.gada ES dalībvalstīs ievērojami pieaudzis arī bišu saimju skaits – par nedaudz vairāk kā 4 miljoniem. No 2007.gada par 6,3 miljoniem pieaudzis budžetā biškopībai paredzētais atbalsta maksājumu apmērs, 2009.gadā sasniedzot 26,3 miljonus.

Ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa