Par Latvijas valdības ministru vizīti Lietuvas Republikā

Aizsardzības ministrs:

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ar Lietuvas aizsardzības ministri Rasu Jukņēvičieni pārrunājis Baltijas valstu ciešākas sadarbības iespējas aizsardzības nozarē. Abu valstu aizsardzības ministri bija vienisprātis, ka sadarbība palīdzēs efektivizēt valstu aizsardzības resursu izmantošanu, kas ir īpaši būtiski šā brīža ekonomiskajā situācijā.

A.Pabriks Lietuvas aizsardzības ministrei ierosināja veikt kopīgu analīzi par Baltijas valstu apdraudējuma līmeni, kā arī definēt konkrētus priekšlikumus iespējamiem sadarbības virzieniem. Tāpat ministri vienojās, ka līdz nākamajai Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās reizei, kas paredzēta šā gada maijā Latvijā, būtu jāvienojas par jomām, kurās katra no Baltijas valstīm varētu turpmāk specializēties.

Jau pagājušā gada decembrī Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē Tartu, Igaunijā, A.Pabriks nāca klajā ar priekšlikumu stiprināt reģionālo sadarbību. Šo ideju atbalstīja gan Igaunijas, gan Lietuvas aizsardzības ministrs.

A.Pabriks no 9. līdz 11.februārim uzturējās darba vizītē Lietuvā Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās delegācijas sastāvā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

Ekonomikas ministrs:

11.februārī noslēdzās ekonomikas ministra Arta Kampara vizīte Lietuvas Republikā Valsts prezidenta V.Zatlera vizītes ietvaros, kuras laikā ministrs tikās ar Lietuvas ekonomikas ministru Daiņu Kreivi, piedalījās biznesa forumā, kā arī piedalījās Valsts prezidenta tikšanās reizēs ar Lietuvas amatpersonām.

Par vienu no svarīgākajiem vizītē pārrunātajiem jautājumiem ministrs uzskata augsta līmeņa amatpersonu diskusijas par nozīmīgo ilgtermiņa enerģētikas projektu tālāko virzību un abu valstu sadarbību to īstenošanā. “Globālajā enerģētikas tirgū Baltijas valstīm jāstrādā vienoti, nevis savstarpēji konkurējot, tādēļ Latvijas un Lietuvas augstāko amatpersonu līmenī panāktā vienprātība par liela sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Rīgā ir ļoti nozīmīgs progress. Latvenergo ir uzdots veikt projekta priekšizpēti, kuras rezultāti gaidāmi jau pavasarī. Latvijai ir priekšrocības šā projekta īstenošanā, tas būs nozīmīgs visa Baltijas reģiona mērogā,” uzsvēra A.Kampars.

Vizītes laikā ministrs tikās ar Lietuvas ekonomikas ministru D.Kreivi, lai pārrunātu abu valstu divpusējo ekonomisko attiecību paplašināšanas iespējas un prioritārās sadarbības nozares. Tāpat amatpersonas pārrunāja abu valstu kopīgo pozīciju un sadarbību Eiropas Savienības līmenī, tostarp vienotā ES tirgus ieviešanas procesu un kavēkļiem, inovāciju politikas stratēģijas ES 2020 ieviešanas kontekstā.

“Latvijas un Lietuvas situācijas ir līdzīgas, mūsu ekonomikas ir nelielas un par prioritārām jāizvēlas tās nozares, kas var radīt pasaulē konkurētspējīgus nišas produktus. Gan Latvija, gan Lietuva par prioritārām atzinušas jomas, kurās ir vēsturiski uzkrāta pieredze un zināšanas, kurās ir mantota un atjaunota infrastruktūra. Tāpat abām valstīm līdzīgs izaicinājums ir veidot izglītības sistēmu tādu, lai neveidotos profesionālā darbaspēka trūkums,” atzina A.Kampars.

Vizītes Lietuvā laikā ekonomikas ministrs A.Kampars uzrunāja uzņēmējus biznesa forumos Viļņā un Klaipēdā. Latvijas–Lietuvas biznesa forumā piedalījās ap 20 Latvijas uzņēmēju, savukārt 11.februārī ministrs tikās ar Klaipēdas reģiona uzņēmējiem.

Par divpusējo ekonomisko sadarbību

Lietuva ir lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris (gan importā, gan eksportā).

2010.gada 9 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu sasniedza 1798,9 miljonus eiro, kas ierindoja Lietuvu 1.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā.

2010.gada 9 mēnešos Latvijas preču eksports bija 685,3 miljoni eiro (2009.gada 9 mēnešos – 534,2 miljoni eiro), savukārt imports – 855,6 miljoni eiro (2009.gada 9 mēnešos – 713,0 miljoni eiro). Savukārt Latvijas pakalpojumu eksports 2010.gada 9 mēnešos bija 144,7 miljoni eiro (2009.gada 9 mēnešos – 105,7 miljoni eiro), savukārt imports – 113,3 miljoni eiro (2009.gada 9 mēnešos – 107,1 miljons eiro).

Galvenās Latvijas eksporta preces 2010.gadā bija mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija, pārtikas rūpniecības produkti, minerālie produkti (kurināmais, nafta un tās produkti), transportlīdzekļi u.c. preces. Savukārt no Lietuvas 2010.gadā Latvija ieveda minerālos produktus (kurināmo, naftu un tās produktus), pārtikas rūpniecības produktus, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produktus, augu valsts produktus u.c. preces.

Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem, Lietuvas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā 2010.gada 9 mēnešos sasniedza 229 miljonus eiro. Galvenās nozares, kurās uzkrātas investīcijas ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, finanšu starpniecība, transports, glabāšana un sakari, viesnīcas un restorāni. Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem, Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Lietuvā 2009.gada 9 mēnešos sasniedza 112,3 miljonus eiro. Galvenās nozares, kurās uzkrātas investīcijas ir finanšu starpniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, apstrādes rūpniecība, viesnīcas un restorāni.

Pēc tiešajām investīcijām Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā Lietuva ar kopējo investīciju apjomu 191 miljons latu ieņem 7.vietu. Pēc Lursoft datiem, Latvijā darbojas 1535 uzņēmumi ar Lietuvas kapitālu.

Elīna Bīviņa, ministra padomniece

Iekšlietu ministre:

10.februārī iekšlietu ministre Linda Mūrniece un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks Valsts prezidenta Valda Zatlera valstsvizītes laikā Lietuvā tikās ar Lietuvas iekšlietu ministru Raimundu Palaiti, lai pārrunātu aktuālos abpusējās sadarbības jautājumus.

Ministri pārrunājuši sabiedriskās kārtības nodrošināšanu 2011.gada septembrī Lietuvā plānotā Eiropas basketbola čempionāta norises laikā un vienojās, ka Latvijas sportistus un fanus uz šo čempionātu pavadīs arī mūsu Valsts policija.

Ministri arī apmainījās ar viedokļiem par robežkontroles pagaidu atjaunošanas nepieciešamību, kā arī pārrunāja iespējamos risinājumus jautājumā par Latvijas un Lietuvas valsts robežu šķērsojošo pārrobežas infrastruktūras objektu (ceļu, tiltu) atjaunošanu.

Tika pārrunāta arī iespējamo terorisma draudu saasināšanās un turpmākie drošības pasākumi sakarā ar teroristisko uzbrukumu Domodedovas lidostā Maskavā.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis 10. un 11.februārī vizītes laikā Lietuvā tikās ar kaimiņvalsts amatpersonām un pārrunāja nepieciešamību attīstīt pārrobežu sadarbību.

R.Vējonis tikās ar Lietuvas vides ministru Ģediminu Kazlausku, un abi ministri pārrunāja gan reģionālās attīstības jautājumus, gan arī aktualitātes vides aizsardzībā. Tikšanās laikā R.Vējonis uzsvēra nepieciešamību padziļināt pārrobežu sadarbību ar vidi saistītos projektos un izmantot iespējas saņemt Eiropas Savienības līdzekļus pārrobežu sadarbības projektu īstenošanai.

“Ir izšķiroši svarīgi efektīvi apgūt pieejamos ES līdzekļus pārrobežu sadarbībā, tādēļ es vēlos aicināt Latvijas un Lietuvas varas institūcijas sadarboties aktīvāk un identificēt jomas un problēmas, kuras varētu risināt ar šā instrumenta palīdzību. Mums ir jāizmanto šīs iespējas, tādēļ aicinu pašvaldības un valsts iestādes aktīvāk meklēt partnerus,” uzsvēra R.Vējonis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis Lietuvu apmeklēja Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera valstsvizītes ietvaros.

Maija Pētermane, ministra padomniece