Par Valsts prezidenta valstsvizīti Lietuvas Republikā

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers no 9. līdz 11.februārim uzturējās valstsvizītē Lietuvas Republikā, kur tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, piedalījās premjerministra Andrjus Kubiļus rīkotajās darba pusdienās, tikās ar Seima priekšsēdētāja vietnieku Aļģi Kašetu, godinot 1991.gada barikāžu upurus, nolika ziedus Antakalna kapsētā (attēlā pa labi) un uzrunāja Latvijas un Lietuvas biznesa foruma dalībniekus, kā arī kopā ar Lilitu Zatleri piedalījās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites rīkotajās valsts vakariņās (attēlā pa kreisi; skat. arī “LV” Nr.24, 11.02.2011.) Foto: Toms Kalniņš, VPK

Latvijas prezidents Valdis Zatlers, vizītes ietvaros tiekoties ar Lietuvas premjerministru Andrju Kubiļu

Foto: Toms Kalniņš, VPK

10.februārī ar Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lilitas Zatleres oficiālās sagaidīšanas ceremoniju pie Lietuvas prezidentes pils sākās mūsu prezidenta valstsvizīte Lietuvas Republikā.

Parakstījies viesu grāmatā, Valsts prezidents tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti. Prezidenti pārrunāja Baltijas valstu enerģētikas projektus, īpaši pievēršoties Visaginas atomelektrostacijas būvniecībai Lietuvā un sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecībai Latvijā.

Valsts prezidents apliecināja Latvijas puses interesi par atomelektrostacijas būvniecību kaimiņvalstī: “Latvija vienmēr ir bijis uzticams Lietuvas partneris, un, ja reiz, nu jau gandrīz pirms pieciem gadiem, mēs noslēdzam Traķu vienošanos, Latvija nevienu dienu no tās nav atkāpusies, arī šodien neatkāpjas un arī turpmāk neatkāpsies. Mēs esam konsekventi savā atbalstā un savā izvēlē, ko izdarījām pirms pieciem gadiem. Projekta realizācijā mēs arī uzticamies Lietuvai. Tas ir atkarīgs no Lietuvas izlēmības, no Lietuvas apņemšanās un arī spējas šo projektu realizēt.”

Attiecībā uz sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā V.Zatlers uzsvēra, ka visa reģiona interesēs ir dažādot gāzes piegādes avotus, tādēļ “Latvenergo” ir uzdots veikt izpētes darbus projekta sagatavošanai. Lietuvas prezidente apstiprināja: lai gan viņas valsts plāno izveidot maza apjoma LNG termināli Lietuvas vajadzībām, kaimiņvalsts neiebilst pret liela termināļa būvniecību Latvijā un atzīst tā nozīmi reģiona energodrošības un tirgus diversifikācijas nodrošināšanā. Latvija LNG termināļa izbūvei centīsies piesaistīt ES finansējumu.

Sarunu laikā abi prezidenti pārrunāja arī sadarbību militārajā jomā – šāgada NATO mācībās Baltijas valstīs. Tika diskutēts par iespējām stiprināt sadarbību aizsardzības jomā ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī Ziemeļvalstīm. Tāpat abu valstu delegācijas pārrunāja plānoto sadarbību NATO Afganistānas operācijā.

Tikšanās laikā prezidenti pievērsās arī pierobežas pašvaldību sadarbībai vietējo aktuālo jautājumu risināšanā. Latvijas puse arī interesējās par Lietuvas gatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai 2013.gadā.

Darba pusdienās ar Lietuvas premjerministru Andrju Kubiļu Valsts prezidents pārrunāja reģionālos enerģētikas projektus un īpaši pievērsās Baltijas valstu kopīgā dzelzceļa “Rail Baltica” projektam. V.Zatlers atzīmēja, ka šis projekts ir aktīvi jāvirza uz priekšu, un apliecināja mūsu valsts ieinteresētību tā īstenošanā. Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja arī abu Baltijas valstu ekonomisko situāciju.

Pēc tikšanās Valsts prezidents tālāk devās uz Antakalna kapsētu, kur ar ziediem godināja 1991.gada barikādēs kritušos lietuviešus.

Turpinoties valstsvizītes pirmajai dienai, V.Zatlers tikās ar Seima priekšsēdētāja vietnieku Aļģi Kašetu. Abas amatpersonas pievērsās jautājumam par Latvijas un Lietuvas jūras robežas ratifikācijas gaitu. Valsts prezidents norādīja, ka Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa jau ir apliecinājusi, ka mūsu valsts parlaments strādās pie šā jautājuma. Valsts prezidents un Seima priekšsēdētāja vietnieks arī pārrunāja iespējas stiprināt starpparlamentāro sadarbību. A.Kašeta aicināja abas valstis sabiedriskajās televīzijās nodrošināt kaimiņvalsts televīzijas programmu pārraidīšanu. Atsaucoties uz šo lūgumu, V.Zatlers lūgs savā paspārnē strādājošo Mazākumtautību konsultatīvo padomi pētīt šā jautājuma īstenošanas iespējas.

Lai veicinātu abu valstu ekonomisko attiecību attīstību, Latvijas un Lietuvas saiknes stiprināšanu uzņēmējdarbībā, Valsts prezidents piedalījās Latvijas–Lietuvas biznesa forumā. Tajā Latviju pārstāvēja informācijas tehnoloģiju, tūrisma, biznesa konsultāciju, mediju, enerģētikas un elektronikas industrijas, būvniecības un iepakojuma ražošanas nozaru uzņēmēji. Uzrunājot biznesa vides pārstāvjus, V.Zatlers aicināja, izmantojot abu valstu ģeogrāfisko priekšrocību, atrašanos Baltijas jūras reģionā, kopīgās kultūras tradīcijas, veicināt vēl ciešākus biznesa kontaktus, apvienojot resursus un spēkus, veidot kopīgus lielus, inovatīvus biznesa projektus. Viņš arī dalījās savā redzējumā par enerģijas tirgus un transporta tīkla attīstību reģionā.

10.februāra vakarā Valsts prezidents ar kundzi piedalījās Lietuvas prezidentes rīkotajās valsts vakariņās.

Turpinoties Valsts prezidenta valstsvizītei Lietuvā, V.Zatlers 11.februārī viesojās Klaipēdā, kur tikās ar pilsētas mēru Rimantu Taraškeviču un latviešu kopienas pārstāvjiem, uzstājās ar uzrunu Latvijas–Lietuvas biznesa forumā un Klaipēdas universitātē, kur arī saņēma goda doktora titulu.

Ņemot vērā, ka valstsvizītēs pieņemts apmeklēt ne tikai galvaspilsētu, bet arī kādu citu uzņemošās valsts pilsētu, Valsts prezidents pats personīgi izvēlējās apmeklēt Klaipēdu, jo Klaipēda ir būtisks Liepājas ekonomisko aktivitāšu reģions, kur notiek aktīva, praktiska šo pilsētu ostu un universitāšu sadarbība, un ir labs piemērs kaimiņvalstu sadarbībai.

Sarunas laikā ar Klaipēdas mēru R.Taraškeviču abas amatpersonas pauda lielu gandarījumu par Klaipēdas un Liepājas universitātes, kā arī pilsētu pašvaldību sadarbību. Klaipēdas mērs atzīmēja, ka Latvijas uzņēmēji ir ļoti aktīvi viņu pilsētā, tajā skaitā guvuši īpašus panākumus celtniecībā. R.Taraškevičus pozitīvi novērtēja Latvijas uzņēmēju darbību, kas tādējādi veido pozitīvu konkurenci starp abām valstīm. Viņš arī īpaši izcēla sadarbību ar “Liepājas metalurgu”.

Valsts prezidents 11.februārī piedalījās Latvijas un Klaipēdas reģiona uzņēmējiem rīkotā forumā. Savā uzrunā viņš uzsvēra abu valstu sadarbības prioritātes – enerģētikas projektus un ceļu infrastruktūras attīstību. Lai veicinātu mūsu valsts un jo īpaši pierobežu reģionu izaugsmi, viņš aicināja veidot vienotus biznesa vides nosacījumus. Runājot tieši par Klaipēdas apriņķa un Kurzemes sadarbības iespējām, V.Zatlers atzīmēja infrastruktūras uzlabošanas projektus un sadarbību sociālekonomiskajā jomā.

Viesojoties Klaipēdā, Valsts prezidents saņēma Klaipēdas universitātes goda doktora titulu. Ceremonijas laikā viņš pateicās par izrādīto pagodinājumu, atzīmējot, ka tādā veidā Klaipēdas universitāte apliecina augstāko cieņu Latvijas tautai.

Apmeklējot universitāti, Valsts prezidents tikās arī ar latviešu kopienas pārstāvjiem, tajā skaitā tiem, kas dzīvo pierobežas zonā. V.Zatlers klātesošajiem stāstīja par ekonomisko situāciju Latvijā un par pārvarēto krīzi. Savukārt tautieši interesējās par dubultpilsonības jautājumu. Valsts prezidents viņus informēja par savu iniciatīvu, ko iesniedzis Saeimai dubultpilsonības jautājumā.

Tāpat Lietuvā dzīvojošie latvieši interesējās par iespējamās palīdzības sniegšanu latviskuma uzturēšanai, kultūras sakaru stiprināšanai un iespējām redzēt Latvijas televīziju un dzirdēt radio Lietuvā. Valsts prezidents uzņēmās šo jautājumu pārrunāt Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdē 23.februārī. Tajā aicināta piedalīties arī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kuras vadītā ministrija patlaban atbild par integrācijas jautājumiem.

Sarunas laikā tautieši interesējās par iespēju nodrošināt dievkalpojumus latviešu valodā Būtiņģes baznīcā, kā arī norādīja uz neizprotamo situāciju, ka Lietuvā ceļu stāvoklis ir daudz labāks nekā Latvijā. Valsts prezidents piekrita, ka Latvijas pusei jāsāk labot ceļi un tas īpaši attiecas uz ceļiem pie valsts robežas.

Tautieši Lietuvā augsti novērtēja V.Zatlera līdzšinējo darbību, atzīmēja, ka viņš ir viens no labākajiem Latvijas prezidentiem un novēlēja veiksmi turpmākajā darbībā.

Vairāki desmiti latviešu bija atnākuši tikties ar Valsts prezidentu arī Būtiņģē, kur, noslēdzot valstsvizīti Lietuvā, vakarā latviešu baznīcā notika vēl viena tikšanās ar Būtiņģes apkaimē dzīvojošajiem tautiešiem. Klātesošie iepazīstināja V.Zatleru ar Būtiņģes luterāņu baznīcas vēsturi.

Valsts prezidents atzina, ka tikšanās baznīcā ar tautiešiem bija emocionālākais vizītes brīdis, redzot, cik stingri šeit saglabājušās latviešu saknes. Viņš norādīja, ka šī ir simboliska vieta, kur pazūd robeža starp Latviju un Lietuvu. Prezidents arī apliecināja, ka Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei uzdāvinājis Latvijas robežās tuvumā esošās pilsētas Sventojas latviešu dziesmu ierakstu.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidents Valdis Zatlers Klaipēdas universitātē pēc goda doktora grāda saņemšanas:

Rektora kungs [Vlads Žulkus], godājamie profesori, dārgie studenti, ekselences, dāmas un kungi!

Esmu dziļi pagodināts un lepns šodien būt Klaipēdas universitātē un saņemt šo augsto atzinību. Vēlos pateikties universitātes rektoram Vladam Žulkum par šo īpašo godu, jo es apzinos, ka, pieņemot Klaipēdas universitātes goda doktora grādu, es pieņemu arī Klaipēdas universitātes augstākās cieņas apliecinājumu Latvijas tautai.

Šogad aprit 20 gadi kopš Klaipēdas universitātes dibināšanas. Nav sakritība, ka šāda pati gadskārta aprit barikāžu aizstāvju piemiņai, mūsu valstu starptautiskai atzīšanai un arī daudzu valsts dienestu atjaunošanai. Klaipēdas universitāte ir ne tikai mūsu neatkarības atgūšanas laikabiedrs. Tās dibināšana, attīstība un izaugsme ir arī liecība par šajos 20 neatkarības gados paveikto. Šodien, apmeklējot universitāti, ar pārliecību varu teikt, ka tā ir Lietuvas atjaunotās neatkarības panākumu spogulis.

Ir daudz līdzību Klaipēdas universitātes un atjaunotās Latvijas un Lietuvas attīstības ceļā. Pēc entuziasma pilnas darba sākšanas, tāpat kā mūsu valstīm kopumā, arī universitātei nācās pārvarēt 90.gadu sākumam raksturīgās saimnieciskās grūtības. Tas tika godam paveikts. Tāpat kā mūsu valstīm, lepni ceļot robežstabus, arī universitātei bija jādefinē sava identitāte, sava neatkarība.

Taču, tāpat kā Latvijai un Lietuvai, arī universitātes patiesa uzplaukuma gadi sākās ar pilnvērtīgas sadarbības attīstību ar saviem partneriem izglītībā. Gan Eiropas līmenī, gan arī tepat kaimiņos. Esmu lepns, ka cieša sadarbība Klaipēdas universitātei ir izveidojusies ar Liepājas universitāti.

Abu universitāšu sadarbības pamats ir daudz dziļāks nekā pēdējo divdesmit gadu laikā sasniegtais. Tā ir mūsu kopīgā vēsture, kopīgais kuršu mantojums. Vēsture, kas ir sarežģīta un brīžiem pat pretrunīga, taču tajā pašā laikā – skaista. Tie ir gadsimtu gaitā izveidojušies Klaipēdas un Liepājas pilsētu, ostu, uzņēmumu tirdzniecības sakari. Pamatā šai sadarbībai ir mūsu kultūras kopīgā attīstība, valoda un brāļu tautas sajūta.

Tāpat arī Latvijas un Lietuvas uzplaukuma un panākumu atslēga ir mūsu valstu sadarbība Baltijas līmenī un Baltijas un Ziemeļeiropas līmenī. Uzskatu, ka mums ir jātiecas uz saliedētu, harmonisku un aktīvu Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu. Tikai tā mēs varam saprātīgi konsolidēt savus resursus, lai sekmīgi konkurētu globālajā ekonomiskajā un arī politiskajā vidē.

Ekonomiski mums ir nepieciešama resursu apvienošana kopīgu projektu īstenošanai. Ja vēlamies būt veiksmīgi savos enerģētikas projektos, savos transporta projektos, mums šie jautājumi ir jāskata plašākā reģionālā kontekstā. Tas ir vienīgais veids, kā enerģētikas un transporta projektus pārnest no sapņiem uz reāliem Eiropas Savienības un nacionālajiem plāniem un visbeidzot arī dzīvē.

Politiski šāda Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība mums var dot gan lielāku ietekmi Eiropas Savienībā un NATO, gan arī citās starptautiskajās organizācijās. Jā, es zinu, ka patiesi konsolidēts Baltijas un Ziemeļvalstu reģions pagaidām ir vīzija. Taču bez vīzijas un neatlaidīga darba tās īstenošanai nav iedomājama rezultāta sasniegšana.

Es ticu, ka šādu rezultātu – Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu, kas ir saliedēts, harmonisks un aktīvs, – ir iespējams sasniegt. Ne tikai tādēļ, ka mums ir šis mērķis, bet tādēļ, ka mēs visi zinām, kas jādara, lai pie tā nonāktu. Mums ir unikāla sadarbības pieredze. Ne vien pirms 20 gadiem, kad sadevāmies rokās, lai pierādītu pasaulei savu brīvības mīlestību, bet arī tagad, ikdienā.

To pierāda visu līmeņu dialogs un viedokļu apmaiņa. Gan starp valstu prezidentiem, gan arī starp nozaru speciālistiem. Bet vēl uzskatāmāk to pierāda praktiskā sadarbība. Kā piemēru gribētu minēt Klaipēdas un Liepājas universitātes sadarbību kultūras izglītības projektos. Savstarpēja studentu un pasniedzēju apmaiņa dod neatsveramu ieguldījumu mācību procesa uzlabošanā abās universitātēs. Tādēļ īpaši vērtīgas ir Lietuvas valdības stipendijas Latvijas studentu mācībām, pētniecībai un vasaras kursiem. Fakts, ka Liepājas teātris ir saņēmis jauno latviešu aktieru kursu, kas divus gadus ir mācījies Klaipēdas universitātē, ir unikāls un simbolisks. Bet tajā pašā laikā arī praktisks un racionāls.

Esmu dzirdējis idejas arī vēl tālejošākiem Klaipēdas un Liepājas universitātes sadarbības projektiem, piemēram, apvienot baltistikas studijas. Domāju, ka šāds projekts būtu paraugs ne tikai veiksmīgai sadarbībai izglītībā, bet rādītu piemēru arī plašākā sadarbības kontekstā.

Šādu uzdevumu mums nav mazums – efektīvāka Baltijas valstu sadarbība nepieciešama enerģētikas projektos. Mūsu spēkos ir gan elektroenerģijas tirgus daudz ciešāka integrācija, gan arī daudz produktīvāka sadarbība elektroenerģijas ražošanā, gan arī daudz veiksmīgāka elektroenerģijas avotu diversifikācija. Elektroenerģijas jomā mūsu valstis ir savstarpēji papildinošas. Tas ir mūsu spēks, kas mums visiem kopā ir jāizmanto.

Tāpat mums ir jāattīsta sadarbība transporta sektorā. Veiksmīgas ekonomiskās sadarbības priekšnoteikums ir ērti transporta sakari gan pa dzelzceļu, gan pa ceļiem. Attiecībā uz dzelzceļu mums ir jāstrādā gan pie veco līniju modernizācijas, gan arī pie jaunu projektu ieviešanas Eiropas līmenī. Esmu pārliecināts, ka to ir iespējams izdarīt, paturot prātā arī pierobežas satiksmes intereses. Tāpat visi atceramies, kā, lepni par atgūto neatkarību, savu valstiskumu nostiprinot ar robežām, pārrakām un nosprostojām mazos ceļus pāri robežām.

Tagad, mums visiem esot Šengenas zonā, joprojām ne visi ceļi ir atjaunoti. Neviens to nezin tik labi kā pierobežas iedzīvotāji. Mūsu spēkos ir to atrisināt.

Daudz ir paveikts Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības aktivizēšanā. Atkal kā piemērs šeit jāmin sadarbība ar Klaipēdu gan ostu komunikāciju sistēmu attīstībā Ventspils, Liepājas un Klaipēdas ostā, gan tūrisma infrastruktūras uzlabošanu Palangas, Klaipēdas, Nīcas un Rucavas pašvaldībā. Kā jūs zināt, daudzos gadījumos tuvākā un ērtākā skola, veikals vai veselības centrs var atrasties jau pāri valsts robežai. Arī sadarbība šādā iedzīvotājiem ikdienā lietojamā līmenī pēdējos gados ir strauji attīstījusies.

Mums ir ļoti daudz labo sadarbības piemēru, īpaši šeit, Klaipēdas pusē. Tādēļ esmu drošs, ka vīzija par daudz integrētāku Baltijas un Ziemeļeiropas saimniecisko telpu nav tikai sapnis, bet gan sasniedzama realitāte. Tas prasīs laiku, bet jūsu piemērs rāda, ka šī vīzija ir sasniedzama. Esmu pārliecināts, ka veiksmīga sadarbība reģionu, valstu un Baltijas līmenī ir panākumu atslēga, strādājot pie ciešākas Baltijas un Ziemeļvalstu saimnieciskās integrācijas vīzijas.

Rektora kungs, noslēgumā es gribētu jums vēlreiz pateikties par man šodien izrādīto godu. Es gribētu pateikties pasniedzējiem, studentiem un Klaipēdas iedzīvotājiem par izrādīto viesmīlību. Šodien patiesi jūtos brāļu tautas vidū. Tas un arī jūsu uzņēmība dod man pārliecību, ka uz līdzšinējo panākumu pamatiem kopīgi sāktie projekti, īpaši sadarbības projekti ar Liepājas universitāti, nesīs daudz vērtīga gan Klaipēdas universitātei, gan arī sadarbības partneriem, Liepājas universitātei. Šie panākumi būs arī devums vēl dziļākai mūsu tautu sadarbībai. Vēlu Klaipēdas universitātei tikpat labu ceļavēju, jaunus zinātnes apvāršņus apgūstot, kā jūsu buriniekam “Brabander”, vagojot Baltijas jūru.

Paldies par uzmanību!

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, piedaloties Klaipēdas universitātes 20 gadu jubilejas pasākumā, saņemot universitātes goda doktora regālijas (augšējā attēlā); tiekoties ar Klaipēdas domes priekšsēdētāju Rimantu Taraškeviču (vidējā attēlā); Valsts prezidents, apmeklējot latviešu evaņģēliski luterisko baznīcu Būtiņģē (apakšējā attēlā)

Foto: Toms Kalniņš, VPK

Valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas–Lietuvas biznesa forumā Klaipēdā:

Godātie ministri, godātais pilsētas mēra kungs, Lietuvas un Latvijas uzņēmēji, dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks šodien Klaipēdā uzrunāt klātesošos Latvijas un Lietuvas biznesa foruma dalībniekus. Vēlos pateikties pasākuma organizētājiem – Klaipēdas pašvaldības domei un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai –, kas ir ieguldījuši lielu darbu, lai organizētu šo tikšanos.

Lietuva jau izsenis ir nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris. Tomēr mēs joprojām varam saskatīt lielas izaugsmes perspektīvas.

Mūsu uzdevums ir radīt arvien jaunus augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jo tieši to attīstība un to radītais produktivitātes kāpums noteiks mūsu valstu starptautisko konkurētspējas potenciālu. To iespējams panākt, sadarbojoties mūsu valstu valdībām, uzņēmējiem, akadēmiķiem un nozaru ekspertiem.

Veiksmīga sadarbība sniegs daudzas priekšrocības. Kā viena no būtiskākajām būs reģionu resursu apvienošana, lai kopīgi izmantotu infrastruktūru, iekārtas un zināšanas. Reģionu sadarbības pamats ir mūsu kopīgā vēsture un daudzu gadsimtu gaitā izveidojušies tirdzniecības sakari starp Klaipēdas un Liepājas pilsētām, ostām, uzņēmumiem. Pamatā šai sadarbībai ir mūsu kultūras kopīgā attīstība, valoda un brāļu tautas sajūta.

Dāmas un kungi!

Latvijas un Lietuvas uzplaukuma un panākumu atslēga ir mūsu valstu sadarbība Baltijas līmenī un Baltijas un Ziemeļeiropas līmenī. Uzskatu, ka mums ir jātiecas uz saliedētu, harmonisku un aktīvu Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu. Tikai tā mēs varam saprātīgi konsolidēt savus resursus, lai sekmīgi konkurētu globālajā ekonomiskajā un arī politiskajā vidē.

Ekonomiski mums ir nepieciešama resursu apvienošana kopīgu projektu īstenošanai. Ja vēlamies būt veiksmīgi savos enerģētikas projektos, savos transporta projektos, mums šie jautājumi ir jāskata plašākā reģionālā kontekstā.

Kā piemēru paveiktajam Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības aktivizēšanā gribu minēt sadarbību ar Klaipēdu ostu komunikāciju sistēmu attīstībā Ventspils, Liepājas un Klaipēdas ostā. Vēl viens praktisks piemērs ir kopīgas tūrisma infrastruktūras un veloceliņu infrastruktūras attīstība, sadarbojoties Latvijas un Lietuvas pierobežas pašvaldībām.

Bez šiem minētajiem mums ir vēl ļoti daudz citu labu sadarbības piemēru, īpaši šeit, Klaipēdas pusē. Tādēļ esmu drošs, ka vīzija par daudz integrētāku Baltijas un Ziemeļeiropas saimniecisko telpu nav tikai sapnis, bet gan sasniedzama realitāte. Protams, tas nav viegls uzdevums, taču vēlos uzsvērt, ka vakar Viļņā, tiekoties ar Lietuvas Republikas prezidenti, mēs esam vienojušies vēl vairāk stiprināt mūsu valstu sadarbību.

Mūsu valstu divpusējās attiecībās mūsu prioritātes ir, pirmkārt, sadarbība enerģētikas jomā, risinot energoapgādes drošības un diversifikācijas jautājumus, un, otrkārt, pierobežu infrastruktūras, galvenokārt satiksmes un ceļu, attīstība.

Vienlaikus es ceru, ka šī valstsvizīte dos stimulu arī vēl aktīvākai un jau nākamās pakāpes sadarbībai mūsu valstu uzņēmēju starpā. Tādēļ es aicinu šajā biznesa forumā aizvien vairāk domāt ne tikai, kā katram ražot un realizēt savu produkciju, bet aicinu arī meklēt iespējas sadarboties un kopīgi attīstīt jaunus projektus un inovatīvus produktus.

Tas nozīmē savstarpēji nekonkurēt, bet piedāvāt un izmantot katram savas stiprās puses, savas salīdzinošās priekšrocības. Tas nozīmē rast un radīt pievienoto vērtību sadarbībā un savstarpējā atbalstā.

Dāmas un kungi!

Esmu ļoti gandarīts par šonedēļ jau otrā Latvijas–Lietuvas biznesa foruma norisi un iespēju mūsu valstu uzņēmējiem padziļināt savstarpējos kontaktus. Vēlu veiksmi, un lai mums visiem izdodas rast jaunas iespējas ilgtspējīgas un efektīvas sadarbības izveidei!

Paldies par uzmanību!