Sestdien, 6.martā, Kurzemē un Vidzemē notika piemiņas pasākumi, veltīti pirmā Latvijas bruņoto spēku komandiera Oskara Kalpaka nāves 80.gadadienai

Pēc 1993.gada iedibinātās tradīcijas 6.marta rītā no Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība, NBS štāba orķestris, štāba bataljona Godsardzes vads un sabiedrības pārstāvji izbrauca uz Madonas rajonu, lai piedalītos pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas un Latvijas armijas dibināšanas 80.gadadienas sarīkojumos.

Jau turpceļā autobusā risinājās dzīva saruna par to dienu notikumiem ar NBS štāba kultūras daļas vadītāju Edīti Sondoviču, štāba preses dienesta virsnieku Andu Baraškinu un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzēju vēsturnieku pulkvežleitnantu Aivaru Pētersonu.

Kāda tad pirms astoņdesmit gadiem bija vēsturiskā situācija Latvijā? ... No liktenīgajām janvāra pirmajām dienām pagājuši nedaudz vairāk nekā divi mēneši. Sākumā Kalpaka rīcībā bija daži simti, bet marta sākumā jau 650 kaujās rūdītu vīru. Kalpakietis pulkvedis Arvīds Krēpens vēlāk rakstīja: "Skrundas kauja bija pirmā Latvijas brīvības karā, kur Kalpaks parādās kā nepārspējams varonis. Bija vairs palicis pāri tikai maršēt uz priekšu līdz pat Rīgai, tik spoži bijuši līdzšinējie panākumi, kad 3.martā kalpakieši un vācu vienības sāka uzbrukumu plašā frontē, pārejot Ventu, padzenot pretiniekus no Jaunās muižas."

Kaut nebija vēl lielāki teritoriālie ieguvumi, tika pavērts ceļš Kurzemes atbrīvošanai, lielinieku spēki vājināti, demoralizēti, daudzi sarkanarmieši pārnāca brīvības cīnītāju pusē. Latviešu tauta daudz lielākā paļāvībā nu raudzījās uz savu dēlu varoņdarbiem, brīvprātīgajos pieteicās sirmi vīri un zaļoksni puiši, skolēni. Tas kļuva par uzticamu kodolu topošai armijai, jauniem pulkiem un divīzijām.

Un tad pēkšņi — traģiskais 6.marts. Dodoties triecienā Skrundas — Saldus rajonā netālu no Airītēm, pārpratuma dēļ kalpakiešiem notika sadursme ar Dzelzsdivīzijas kapteiņa Borha komandēto bataljonu, kam bija 9 kritušie, bet kalpakieši zaudēja 4—savu iemīļoto komandieri Latvijas bruņoto spēku pirmo vadoni pulkvedi Oskaru Kalpaku, Atsevišķās studentu rotas komandieri kapteini Nikolaju Grundmani, virsleitnantu Pēteri Krievu un Atsevišķā jātnieku eskadrona virsnieku vācu leitnantu Šrinderu. Daudzi tomēr izteica šaubas, vai notikušais bijis nejaušība. Pārāk aizdomīgs šķita fakts, ka netīši saskrējušies grāfa fon Borha atvase un latviešu virsnieks — zemnieks, kurš sava kādreizējā kunga dzimtmuižas pļavās uzdrīkstējies pļaut kuplu siena vālu...

Oskara Kalpaka un viņa likteņbiedru svinīgā apbedīšana 1919.gada 11.martā Liepājā kļuva par spēcīgu nacionālo centienu un tautas vienotības manifestāciju. Baznīca bija ļaužu pārpildīta. Ap vainagiem un ziediem klātajiem šķirstiem pulcējās valdība, virsnieki, tuvinieki, "ļaužu pulks atsegtām galvām" —kā savā slavenajā balādē "Pulkveža atgriešanās" rakstīja Edvarts Virza. Izjusta bija kalpakiešu mācītāja Stanges runa. Šopēna sēru maršam skanot, sākās pēdējais gājiens uz kapu kalnu.

Šauteņu salūtam rībot, pulkveža šķirstu guldīja smiltājā. Kalpaka bataljona delegācija atvadoties teica: "Mēs steidzamies atpakaļ pildīt tavu pavēli, pulkvedi!" Tika izsludinātas divu nedēļu sēras.

Pēc Vidzemes Malienas atbrīvošanas no lieliniekiem Kalpaka mirstīgās atliekas pārveda uz Meirāniem un guldīja Visagala kapos Liepsalu dzimtas nodalījumā. Tur 1925.gadā tika uzstādīts piemineklis, ko tēlnieks Kārlis Zāle veidojis no lielā akmens, uz kura bērnībā Oskars Kalpaks bieži spēlējis vijoli. Uz pieminekļa atklāšanu ieradušies arī Kārlis Ulmanis, Zigfrīds Meierovics un Jānis Balodis, kurš pēc 6.marta pārņēma Kalpaka bataljonu un drīz par panākumiem kaujās tika paaugstināts par pulkvedi. Papildinātu ar jauniem spēkiem, Kalpaka bataljonu 20.martā pārdēvēja par brigādi, tajā bija trīs bataljoni. Marta beigās tā sasniedza jau Lielupi — vārti uz Rīgu bija vaļā! Taču ģenerālis Golcs pavēlēja sekmīgo uzbrukumu apturēt, cenšoties nodrošināt vāciešu virskundzību Latvijā. Sākās jauns posms atbrīvošanas cīņās — gatavošanās izšķirošajai Cēsu kaujai kopā ar Jorģa Zemitāna komandētajiem ziemeļniekiem un Igaunijas bruņotajiem spēkiem...

...Svētbrīdi pulksten 12 pie Latvijas karaspēka pirmā virspavēlnieka Oskara Kalpaka kapa, kur ierindā bija nostājies štāba bataljona godsardzes vads, ievadīja NBS štāba bataljona kapelāns Dainis Markovskis. Pēc tam, izskanot valsts himnai, Madonas rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters deva vārdu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, kurš raksturoja Oskara Kalpaka spilgto personību. Būt Kalpaka varoņgara mantiniekiem jaunos tēvijas sargus aicināja NBS komandieris pulkvežleitnants Raimonds Graube. Nolikuši uz kapa Valsts prezidenta, Aizsardzības ministra un NBS komandiera vainagus un ziedus, virsnieki, pašvaldības un sabiedrības pārstāvji, sarīkojuma viesi turpināja braucienu uz Varakļāniem, kur pilsētas domes kafejnīcā tika rīkotas pusdienas.

Pirms svinīgā sarīkojuma Valsts prezidents izteica vēlēšanos apmeklēt Varakļānu baznīcu. Ievadot kupli apmeklēto tikšanos kultūras nama lielajā zālē, Guntis Ulmanis cildināja Kalpaka lomu Latvijas brīvības cīņās, uzteica varakļāniešus par sakopto pilsētu, rūpēm par skaisto dievnamu, kā arī atbildēja uz klātesošo daudzajiem jautājumiem par stāvokli valstī un sociālajām problēmām.

Pateicies par viesmīlību, pasākumu priekšzīmīgo sarīkošanu, aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska un savā vārdā NBS komandieris Raimonds Graube pasniedza piemiņas veltes un grāmatu "Latvijas augstākā virsniecība" Valsts militārā dienesta Madonas nodaļas priekšniekam Harijam Āriņam, Varakļānu vidusskolas direktoram Jurim Daleckim un pilsētas domes priekšsēdētājam Jurim Vēveram, kurš gandarīts izteicās, ka tik augsti viesi kā šodien Varakļānus oficiāli apmeklējot pirmoreiz.

Klausītāju, tostarp Gunta Ulmaņa, sirsnīgus aplausus un atzinīgus vārdus izpelnījās NBS štāba orķestris, kurš diriģenta virsleitnanta Pētera Rudzīša vadībā spožā izpildījumā sniedza saturā bagātu svētku koncertu.

Valdis Rūja

— speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Valsts prezidents Guntis Ulmanis Oskara Kalpaka piemiņai veltītajā pasākumā Madonas rajonā, Visagala kapos

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube un Madonas rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīteris