Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien, godātie žurnālisti! Šodienas sarunas tēmas – pirmā tēma bija mana vizīte Lietuvā pagājušajā nedēļā un arī premjera tikšanās ar Lietuvas premjeru Tallinā. Tātad pārrunājām, kā virzās uz priekšu kopīgas pozīcijas veidošana reģiona enerģētiskajā politikā un kas būtu darāms, lai veicinātu Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbību, jo vizītes laikā bija ļoti daudz priekšlikumu gan no Lietuvas puses, gan arī no iedzīvotājiem, gan arī no latviešu kopienas Lietuvā. Otrais temats bija gatavošanās Zviedrijas premjerministra F.Reinfelta vizītei Rīgā un tas, kā panākt, lai zviedru investīcijas ne tikai finanšu biznesā, bet arī vidējā un varbūt arī mazajā biznesā Latvijā kļūtu redzamākas, lai mūsu ekonomikas integrētos daudz vairāk, nekā tas ir bijis līdz šim, un veidotu kopīgu Baltijas un Skandināvijas tirgu nākotnē. Trešā tēma – es apsveicu premjeru ar apņemšanos turpmāk personīgi sekot līdzi paveiktajam strukturālajās reformās, kas ir katra ministra atbildība, jo šajā periodā, kad Latvija sāk atgūties no zemākā punkta, ir ļoti būtiski, lai reformas tiktu pabeigtas, lai tās būtu efektīvas mūsu iedzīvotājiem un ļautu efektīvāk saimniekot – tātad ātrāk un labāk. Par nākotnes plāniem nākamajā reizē. Kādi ir jūsu jautājumi?

Jautājums: Par tiesībsarga institūciju. Ir divi viedokļi – tiesībsargam ir jābūt darbarūķim, kas klusām sēž un dara savu darbu, un otrs – ka tam vajadzētu būt sabiedrībā līderim, pieredzējušam advokātam un juristam, lai celtu institūcijas prestižu. Kāds ir jūsu viedoklis?

V.Zatlers: Nepieciešamas ir abas īpašības, jo viens cilvēks, kas nebūs darbarūķis, nekad nepacels šo institūciju tajā līmenī, kādā sabiedrība vēlas to redzēt. Vienam cilvēkam jāspēj veidot ar savu personīgo piemēru iestādes reputāciju un arī jāspēj panākt, lai tiesībsarga institūcija būtu ar savu svaru un ietekmi Latvijas sabiedrībā. Tā ka ir vajadzīgas abas īpašības, un es ceru, ka Saeima rūpīgi iztaujās potenciālos kandidātus un nonāks pie labākā iespējamā rezultāta.

Jautājums: Par sašķidrinātās gāzes termināli. Cik es saprotu, tad Lietuvā taisās celt Klaipēdā termināli. Vai ir skaidrs noieta tirgus, respektīvi, vai lietuvieši pirks no mums gāzi? Kas būs tie, kas to pirks?

V.Zatlers: Ir tikai viens mērķis – panākt pēc iespējas zemāku gāzes cenu un panākt, lai veidotu reālu tirgu ar vairākiem piegādātājiem. Un tas ir iespējams tikai reģionāli, jo patēriņš gan Latvijā, gan Lietuvā ir samērā niecīgs. Un niecīgs tas ir arī Igaunijā. Tikai apvienojot šo visu tirgu – gan vadu sistēmas, gan iespējams termināļus, gan piegādes gāzes vadus, mēs iespējams varam panākt rezultātu – gāzes cena ir viszemākā, kādu mēs varam dabūt. Un šeit liela loma būs lielākajiem gāzes patērētājiem. Latvijā tas ir “Latvenergo”. Un tieši “Latvenergo” piesaiste iespējamajam projektam dod mums cerību, ka tas tiks panākts, jo pats “Latvenergo” ir ieinteresēts viszemākajā cenā. Un vēlreiz uzsvēršu – mūsu valstu kopīgais mērķis ir panākt reālu gāzes tirgu, kurā ir zemākā gāzes cena patērētājam.

Jautājums: Bet nekādas pārrunas nav veiktas, kurš to gāzi pirks?

V.Zatlers: Mēs nekad nezinām, kāds būs gāzes pieprasījums tuvākā nākotnē un tālākā nākotnē. Gāzes vadiem un arī terminālim ir ilglaicīga darbība. Tātad tas kalpos ne tikai rīt, parīt un nākamgad, bet vairākas desmitgades uz priekšu. Tāpēc ļoti rūpīgi ir jāizkaukulē un tad jāpieņem lēmums. Jo, ja mēs paskatīsimies uz Latvijas gāzes patēriņu, ja mēs salīdzinām pirms 20 gadiem un šodien, mēs patērējam gāzi gandrīz trīs reizes mazāk.

Jautājums: Bet “Latvenergo” arī pirks gāzi no termināļa, ja mēs to izveidosim?

V.Zatlers: Ja mums izveidosies tirgus, tad, protams, pirks no tā, kas piedāvās vislētāko gāzi.

Jautājums: Prezidenta kungs, es gribētu jums vēlreiz par tiesībsargu pārjautāt. Jūs teicāt, ka ir jābūt abām īpašībām, ko kolēģis nosauca. Tas nozīmē – arī sabiedrībā atpazīstamam. Šobrīd plašāk tiek apspriests tikai viens kandidāts, vairāki sabiedrībā zināmi juristi ir atteikušies. Vai jums liekas normāli, ka cilvēktiesību eksperti un politologi saka, ka šis kandidāts varbūt nav tik ļoti atpazīstams un spēcīgs, vismaz šobrīd tā liekas, bet partijas tomēr koncentrējas uz šo vienu kandidātu?

V.Zatlers: Pirmkārt, tiesībsarga institūts darbojas Latvijā tikai četrus gadus. Šie ir pirmie četri gadi un pirmā pieredze. Sabiedrībā ir viedoklis, ka pieredze nebija labākā un nebija tā, ko mēs gaidījām. Tā pozitīvā ietekme sabiedrībā netika sagaidīta. Kādi būs nākamie pieci gadi, jo šoreiz tas ir piecu gadu periods, protams, ir atkarīgs no paša vadītāja, no viņa ambīcijām. Varbūt šoreiz ir svarīgas tieši šā vadītāja ambīcijas panākt pozitīvu rezultātu. Bet es vēlreiz atkārtošu, ka, manuprāt, tādu iestāžu kā tiesībsargs, Valsts kontrole un vēl dažas, kur nepieciešams profesionāls vadītājs, vadītāju amatu kandidātus daudz labāk būtu meklēt Valsts prezidentam, neitrālai personai, kuram nepieliek neviens partijas birku, kurš netiek tirgots iespējamās partiju interešu sabalansēšanas tirgos. Ja partijām viņš ir pieņemams, tad arī, protams, Saeima par viņu nobalso. Es domāju, šis mehānisms nākotnē būtu jāievieš, jo tas noņemtu daudzus šaubu jautājumus, kas ir gan jūsos, gan arī sabiedrībā – vai šis ir labākais kandidāts un vai nākamos piecus gadus tiesībsarga institūcija taps par tādu, kā sabiedrība gaida.

Jautājums: Šobrīd atkal Latvijas valsts iet cauri nu jau kārtējam konsolidācijas procesam. Kārtējo reizi tas ir ļoti smagnējs. Kā jums liekas, vai šoreiz, kad atkal izskan kritika par to, ka šajā konsolidācijā nav redzamas, piemēram, strukturālās reformas, ir nospraustas sarkanās līnijas, kas attiecas uz sociālo budžetu. Vai kārtējo reizi netiek kāpts uz tiem pašiem grābekļiem, kā jau vairākkārt ir bijis?

V.Zatlers: Vispirms par sarkanajām līnijām. Sarkanās līnijas būtu jānosprauž tikai tur, kur strukturālās reformas ir pabeigtas. Ja mēs paskatīsimies, medicīnā tas ir neatliekamās palīdzības dienests – izveidots no jauna, centralizēts dienests. Tātad to nevajadzētu aiztikt, tam jāļauj funkcionēt, pieslīpēt tā darbību, lai tas būtu pēc iespējas efektīvāks. Vai mēs ņemam, pieņemsim, bruņotos spēkus. Pilnīga reforma. Reforma ir pabeigta. Pabeigta ļoti īsā laikā. Izdevumi samazināti uz pusi. Tātad šīs var būt sarkanās līnijas. Tur, kur reformas joprojām ir ceļā uz savu beigu rezultātu, tur, protams, sarkano līniju nevar būt. Arī reforma “nauda seko skolēnam” – tā ir pabeigta, to nevajadzētu aiztikt. Bet mums ir citas izglītības sfēras, kur reformas varbūt pat nav sākušās, vai arī ir tikai idejas, kā tās realizēt. Tādēļ jādomā tomēr no tādas perspektīvas – kas ir padarīts – un to saglabāt un attīstīt. Un tur, kur nav padarīts, tur nevar būt nekādu sarkano līniju.

Jautājums: Un par sociālo budžetu – šobrīd tas netiek vispār iztirzāts?

V.Zatlers: Šeit ir tas grūtais jautājums, ka lielākā daļa partiju pirms vēlēšanām ir solījušas sociālo budžetu neaiztikt un grib šos solījumus turēt. Un tas ir jārespektē.

Valsts prezidenta preses dienesta preses īssaieta transkripts pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski 16.februārī