Izglītības un zinātnes ministrs: Par izglītības un apmācības nozīmi mērķu sasniegšanā

14.februārī izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sanāksmē, īpaši uzsverot izglītības un apmācības ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” mērķu sasniegšanā.

Padomes sanāksmē tika izskatīts pirmais Eiropas Komisijas (EK) izaugsmes ziņojums “Ieguldījums Eiropas semestrī. Ikgadējais izaugsmes ziņojums”, kas uzsāk jaunu ES ekonomiskās politikas pārvaldības ciklu, lai īstenotu stratēģiju “Eiropa 2020”.

“Latvija pozitīvi vērtē EK sagatavoto ikgadējo izaugsmes ziņojumu par izglītības un apmācības ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kā arī analīzi un ieskicētās problēmas, tajā skaitā nepieciešamību veicināt zināšanu un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām, sekmēt apmācības procesa elastību un īstenot kompleksus pasākumus, lai mazinātu priekšlaicīgi skolu pametušo bērnu un jauniešu īpatsvaru,” uzsvēra R.Broks. Paužot Latvijas nostāju, ministrs akcentēja, ka ekonomiskās krīzes situācijā daudzās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, būtisks ir jautājums par finanšu resursu ieguldījumu izglītībā un apmācībā, kā arī nepieciešamība stiprināt starpsektorālo sadarbību, īpaši starp izglītības un nodarbības sektoriem gan katras dalībvalsts, gan kopējā ES līmenī, tajā skaitā būtiski ir radīt jaunas darba vietas.

Pievēršoties jautājumam par stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu saistībā ar skolu nepabeigušo īpatsvara samazināšanu, ministrs uzsvēra Latvijas nostāju un raksturoja konkrētus īstenojamos darbus, piebilstot, ka tas ir komplekss pasākumu kopums – gan preventīvais darbs, gan kompensējošie mehānismi. Piemēram, tiek veikta bērnu obligātajā skolas vecumā uzskaite, tādējādi mazinot izglītības iestāžu ilgstošu vai sistemātisku neapmeklēšanu bez attaisnojoša iemesla; tiek pilnveidots mācību saturs, akcentu pārliekot no faktu iemācīšanās uz prasmju iegūšanu; tiek modernizēta skolu infrastruktūra; pilnveidota vecāku un izglītības iestāžu sadarbība; veicināta individualizēta pieeja mācību procesam un ieviesti elastīgāki mācību modeļi atbilstoši skolēnu spējām un vajadzībām; sekmēta otras izglītības iespējas nodrošināšana u.c.

Savukārt, lai sasniegtu augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju 30–34 gadu vecumā 40% īpatsvaru, augstākās izglītības sektors ir mērķtiecīgi jāpilnveido. Tas Latvijā tiek veikts, lai veicinātu kvalitatīvu, efektīvu un pieejamu augstāko izglītību atbilstoši valsts un tās reģionu vajadzībām. Piemēram, pilnveidojot stipendiju, studiju un studējošo kredītu piešķiršanas mehānismu (2011.gadā, līdzīgi kā iepriekš, valsts galvotajiem studiju kredītiem pieejami 19,7 miljoni latu, bet studējošo kredītiem – 8,9 miljoni latu); uzlabojot studiju programmu kvalitāti, mācībspēku konkurētspēju un studentu noslodzi studiju procesā; pilnveidojot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot augstskolu darbības kvalitatīvajiem rezultātiem; modernizējot augstākās izglītības iestāžu infrastruktūru. Vienlaikus būtiska ir atbilstoša finanšu resursu nodrošināšana.

Analizējot sasniegto un salīdzinot to ar 2008.gadu, Latvija panākusi vērā ņemamu progresu saistībā ar uzstādīto mērķu sasniegšanu stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā, proti, skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvars samazinājies par 1,6% punktiem un iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību pieaudzis par 3,1% punktu. Turklāt skolu nepabeigušo īpatsvars 18–24 gadu vecuma grupā Latvijā ir mazāks nekā vidēji ES, attiecīgi – 13,9% Latvijā un 14,4% ES.

Šī Izglītības ministru padomes sanāksme ir nozīmīga gan saistībā ar izglītības un apmācības lomas stiprināšanu kopējai Eiropas izaugsmei, gan gatavojoties pavasarī gaidāmai Eiropadomei. Tādēļ padomes noslēgumā tika apstiprināts Padomes secinājumu projekts par izglītības un apmācības lomu stratēģijas “Eiropa 2020” turpmākajā īstenošanā, ko atbalstīja arī Latvija. Tie paredz vairākus pasākumus. Piemēram, veikt efektīvus ieguldījumus kvalitatīvā, modernizētā un reformētā izglītībā un apmācībā; stiprināt mūžizglītības iespējas; risināt jautājumus par jauniešu iekļaušanos darba tirgū u.c. Vienlaikus Latvija īpaši akcentē mūžizglītības piedāvājumu un pieejamību; kvalitatīvu agrīno pirmsskolas un pamata, vidējo un augstāko izglītību; kā arī uzskata, ka būtu nepieciešamas vienotas ES vadlīnijas ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšanai un pielīdzināšanai.

Agnese Korbe, ministra padomniece