Ministru prezidents:

— savā iknedēļas preses konferencē vakar

V. Krištopans: — Es aptaujāju Zīles kungu, Godmaņa kungu un Repšes kungu. Viņi tāpat kā es uzskata, ka mums šī sadarbība ir jāturpina. Tādēļ mēs parakstīsim vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu.

— Vai šorīt Nacionālās noziedzības novēršanas padomes sēdē tika spriests par iespēju ieviest īpašuma sākumdeklarācijas?

V. Krištopans:

— Mēs spriedām, bet es jums vēlreiz gribu likt pie sirds — runa nevar būt par nulles deklarācijām. Tas nav iespējams. Mēs runājām par citu iespēju — kā ar izdevumu kontroles palīdzību konstatēt nelegālus ienākumus. Tādēļ gan Tieslietu ministrija, gan Iekšlietu ministrija, gan Ģenerālprokuratūra gatavos priekšlikumus izmaiņām Latvijas likumdošanā. Lai brīdī, kad godājamais Jānis Kaļva brauc pa Rīgu ar automobili, kuram uz numura zīmes ir rakstīts "lucky", viņam varētu paprasīt, cik šī mašīna ir maksājusi un kur viņš ir ņēmis naudu. Tāds būs mūsu darbības princips.

— Kā jūs vērtējat Latvijas Bankas lēmumu par "Rīgas komercbankas" maksātnespējas izsludināšanu? Kā tas ietekmēs Latvijas banku sistēmas stabilitāti?

V. Krištopans:

— Pirmkārt, es neredzu šī lēmuma iespējamo iespaidu uz Latvijas banku sistēmu kopumā. Otrkārt, Latvijas banku sistēma ir stabila un droša, līdz šim tā ir pārdzīvojusi visus satricinājumus.

Mani iepriecina arī pagājušā mēneša inflācijas rādītājs — tikai 0,2 procenti, es esmu gandarīts arī par to, ka turpina krist valdības vērtspapīru procentu likmes, kas liecina par to, ka mūsu komercbanku sistēmā nauda ir un tās kļūst aizvien vairāk. Tātad situācija ir ļoti stabila.

Latvijas Bankas veiktos pasākumus es atbalstu kā vienīgos reālos un pareizos. Pirms šī lēmuma Latvijas Banka veica virkni pasākumu "Rīgas komercbankas" likviditātes uzturēšanai, tai skaitā arī ieguldot pietiekami lielas naudas summas. Es esmu ļoti pārsteigts par lielo "Rīgas komercbankas" akcionāru pasivitāti — Latvijas Banka nesaņēma piekrišanu nevienam tās piedāvātajam bankas sanācijas priekšlikumam. Tomēr es ceru, ka līdz 31. martam "Rīgas komercbankas" lielākie akcionāri atradīs risinājumu un investēs līdzekļus bankas kapitālā un līdz ar to nodrošinās tās maksātspēju.

Stingra Latvijas Bankas nostāja tikai vairos uzticību Latvijas banku sistēmai un Latvijas ekonomikai kopumā. Ja Latvijas Banka lēma par šādu soli, tad lēmums ir izsvērts, un te var tikai apbrīnot Latvijas Bankas nelokāmību.

— Kāda ir jūsu kā "Latvijas ceļa" biedra attieksme pret iespējamo Jāņa Nagļa atcelšanu no Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora amata?

V. Krištopans:

— Uz šo jautājumu es nevaru atbildēt. Tikai ierodoties "Latvijas ceļa" valdes sēdē, es uzzināšu to, kā ir formulēts jautājums, kā notiks tā apspriešana partijas valdē.

Šis ir amats, kuru apstiprina Ministru kabinets. Ministru kabinetam un man pret Privatizācijas aģentūru un tās vadību būs tikai viena prasība — lai privatizācija notiktu pietiekami ātri, precīzi, caurspīdīgi un visiem saprotami. Jo man, godīgi sakot, ir pilnīgi vienalga, vai aģentūru vada Naglis vai Lemešonoks, vai kāds cits.

— Vai jums ir paredzēta tikšanās ar Jāni Nagli?

V. Krištopans:

— Es gaidu no Nagļa kunga informāciju, kādā stadijā un kas pašlaik traucē lielo uzņēmumu privatizācijas gaitu. Es domāju par "Lattelekom" valsts akciju daļām, "Latvijas kuģniecību" un "Latvenergo". Es gribu skaidri uzzināt, kas traucē Privatizācijas aģentūrai strādāt pie šo uzņēmumu privatizācijas noteikumiem un citiem dokumentiem?

— V ai iecerētā balva "Latvijas veiksme" būs naudas balva?

V. Krištopans:

— Balva būs kāds simbols. Pietiekami skaista un gaumīga, tāda, ko, manuprāt, uzņēmējam nebūs kauns turēt goda vietā savā plauktā vai pielikt pie sienas.

— Vai, jūsuprāt, Latvijā būtu jāatjauno 8. marta svētku tradīcija?

V. Krištopans:

— Manā ģimenē tā ir īpaša diena. Tad, kad es šodien devos uz darbu, mana kundze jautāja man, vai es neatceroties, ka šodien ir 8. marts un vecos, labos laikus, kad es viņu šajā dienā apsveicu.

Bet es negribētu atbildēt uz šo jautājumu, jo tas ir Saeimas kompetencē. Tas ir valstisks jautājums. Labklājība, miers un stabilitāte ir valdības kompetence. Bet tādas ētiskas un vēsturiskas lietas lai lemj Saeima.

— Kad tiks apstiprināts darba grupas sastāvs labojumu izdarīšanai Korupcijas novēršanas likumā?

V. Krištopans:

— Tieslietu ministre Ingrīda Labucka jau ir iesniegusi savus priekšlikumus, bet man ļoti gribētos, lai šajā darba grupā darbotos arī vismaz pāris ārzemju speciālistu. Tādēļ es esmu uzdevis saviem padomniekiem apklaušināt visus tos, kurus mēs šajā darbā varētu iesaistīt.

Bet vai par plūdiem man neviens neko nevēlas pajautāt?

Attiecībā uz plūdiem man ar Jurdža kungu ir vienošanās, ka divas reizes dienā es saņemu informāciju par situāciju. Ar to Ministru prezidentam, manuprāt, ir pilnīgi pietiekami, jo iekšlietu ministrs labi ar šo problēmu tiek galā.

Plūdi Latvijā bija pirms simt gadiem un būs vēl pēc simt gadiem. Mēs visu izdarīsim ātri un precīzi. Jāsaka, ka Gundars Bērziņš kā tāda bada dzeguze kūkoja, kūkoja un šos plūdus un nelaimi piekūkoja.

— Vai jūs varat nosaukt šobrīd, jūsuprāt, veiksmīgāko Latvijas eksportētāju?

V. Krištopans:

— Mums ir ļoti daudz veiksmīgu eksportētāju, kaut gan eksporta apjomu, tekošā konta deficītu, eksporta un importa attiecību vienmēr gribētos uzlabot. Tomēr šie rādītāji ir atkarīgi tikai no eksportspējas un iespējām.

Ja runājam konkrēti, — labu eksportētāju mums ir daudz.

Man bieži pārmet, ka es esmu tranzītbiznesa pārstāvis, taču kā valdības pārstāvis es pilnīgi vienādi izturos pret jebkuru ekonomikas nozari.

Tradicionāli mums ir ļoti spēcīgi uzņēmumi, piemēram, "Laima" un vēl vesela virkne citu, galvenokārt pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Viņiem varbūt ir grūtības iekļūt Rietumu tirgū, bet šie uzņēmumi gūst panākumus Austrumos.

Konkursa komisijā, kuru es veidoju, nebūs pašu ražotāju pārstāvju, tur būs cilvēki no citām sfērām, lai būtu iespējams bezkaislīgi noteikt līderus.

Šāds konkurss palīdzēs attīstīties Latvijas ekonomikai un ieņemt Latvijai to vietu, kas tai pienākas — un tā ir pirmā vieta Austrumeiropā.

— Kuras ir tās labākās Latvijas preces, kuras jūs pats atzīstat un lietojat?

V. Krištopans:

— Es nevaru uz šādu jautājumu atbildēt, jo noteikti ir tādas Latvijas preces, kuras es nemaz neesmu redzējis un tāpēc nevaru novērtēt.

Bet, protams, piemēram, visa mūsu zivju produkcija kļūst ar katru dienu labāka.

— Jūs prezentējāt valdības rīcības plānu. Vai, to realizējot, iedzīvotāju labklājības līmenis Latvijā paaugstināsies?

V. Krištopans:

— Valdībai nav cita svarīgāka uzdevuma par šīs valsts labklājības līmeņa celšanu.

Ārpolitiski, protams, ir arī citi mērķi — iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, labas attiecības ar kaimiņiem. Bet iekšpolitiski tikai labklājība ir valdības uzdevums. Tieši tādēļ valstij ir vajadzīga valdība, tāpat ģimenei — galva, kas to stūrē labklājības virzienā.

— Ko nolēma Nacionālā noziedzības novēršanas padome?

V. Krištopans:

— Mēs izplatīsim paziņojumu. Jo es negribētu, ka parādās dažādi traktējumi, kā tas bija pēc manas tikšanās ar ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu.

Pašlaik es varu informēt, ka visi padomes locekļi bija vienisprātis, ka turpmāk mēs pulcēsimies reizi mēnesī un apspriedīsim jautājumus, kuri tajā brīdī valstī būs aktuāli un kuru risināšana būtu jāpanāk vai nu likumdošanas vai kādā citā veidā.

Nākamreiz mēs apspriedīsim iepriekšējās valdības izstrādāto Noziedzības novēršanas programmu. Iespējams, tā tiks paplašināta.

— Vai jūs piekritīsit sociāldemokrātu ierosinājumam veidot jūras lietu valsts ministra posteni?

V. Krištopans:

— Nē. Šim ministram nebūtu ko darīt. Ostu likums strādā perfekti, kuģniecības kompānijas tūlīt būs privātas, arī cita likumdošana ir kārtībā. Mums nav vajadzīgs ministrs, kuram nav nopietnu politisku uzdevumu.

Pavisam savādāk ir ar pašvaldību lietu valsts ministru, kuram ir jāorganizē pašvaldību reforma. Piektdien mums bija trīs stundas gara apspriede — "prāta vētra" Valsts administrācijas skolā, kurā vairāk nekā divdesmit cilvēki sprieda par pašvaldību reformu un valsts pārvaldes modernizēšanu.

Turpretī Satiksmes ministrijā viss jau ir izdarīts, jūras lietu ministram vairs nav ko darīt. Aizņemt kabinetu un braukt ar mašīnu?

Es izdomāju — došu rīkojumu katram ministram, lai viņam seko personīgā mašīna. Tad, kad viņam vajag ieiet veikalā, lai viņš ātri pārsēžas un piebrauc pie veikala savā mašīnā.

— Vai jums pašam bija noguldījumi "Rīgas komercbankā"?

V. Krištopans:

— Man vienmēr ir bijuši noguldījumi tikai vienā bankā — bijušajā Vācijas — Latvijas bankā, tagadējā Hansabankā.

"Rīgas komercbankā" man bija tikai viena kredītkarte — "Visa" karte, jo to pirmā piedāvāja tieši šī banka. Un, tā kā es kādreiz, tāpat kā Panteļejevs, kolekcionēju kredītkartes, šķiet, ka man uz šīs kartes kaut kāda nauda bija, bet summa nebija liela.

— Vai ir zināms, cik liela summa no Valsts kases līdzekļiem atradās "Rīgas komercbankā"?

V. Krištopans:

— Nosacīti neliela summa. Valsts nebija starp tiem, kas pēdējā brīdī kaut ko centās no turienes izņemt. Mēs bijām godīgi un korekti.

Godmaņa kungs mani ir informējis, ka tur varētu būt starp 50 un 100 tūkstošiem latu.

Šos līdzekļus mēs atgūsim vispārējā kārtībā.

— Vai šo valdības simt dienu laikā ir bijis gadījums, ka jūs sodāt savus darbiniekus?

V. Krištopans:

— Sods tādā primitīvā izpratnē, manuprāt, ir sociālisma palieka. Vai nu cilvēks atbilst savam amatam, vai ne. Varbūt vajadzētu nopērt, atgriezties pie rīkstēm?

Jā, ir bijušas piezīmes. Tie, kas ar mani kopā strādā ilgstoši, tomēr zina, ka vai nu mēs strādājam, vai ne, vidusceļa nav.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore