Zemkopības ministrija

Par Baltijas tirgus sakārtošanu

Turpinajums no 1.lpp.

Pēc komitejas sēdes notika arī divpusējas Latvijas un Igaunijas konsultācijas, lai gadījumā, ja Lietuva neizšķirsies par kompromisu, Latvija un Igaunija varētu ķerties pie vienotiem pasākumiem tirgus aizsardzībai. 9. martā par šo problēmu lēmumu pieņems Latvijas valdība Ministru kabineta sēdē, taču visu triju Baltijas valstu vienošanās tirgus jautājumos prasīs nedaudz vairāk laika, tam nepieciešami arī konkrēti pierādījumi. Aktīviem jābūt ražotājiem Latvijā, iesniedzot Zemkopības ministrijai konkrētus un pamatotus pierādījumus bez liekām emocijām. Aktivitātes jāapliecina arī nozaru asociācijām.

Jāpiebilst, ka nav runa par Baltijas brīvās tirdzniecības līguma izkropļojumiem, bet gan nepieciešamība tā ietvaros sakārtot tirgus nosacījumus, lai veidotos vienāda situācija tirgus attiecībās starp Lietuvu un Latviju.

Mums ir oficiāla informācija, ka Lietuvas tirgū pārtikas produktu cenas tomēr ir zemākas nekā kopš 1999. gada 1. janvāra ieviestās robežcenas. Prognozes liecina, ka Baltijas brīvās tirdzniecības līgums turpinās darboties. Lietuviešiem gan ļoti nepatika, ka Latvija gadījumā, ja netiks rasts pozitīvs kompromiss, ieviesīs līdzvērtīgus atbildes pasākumus. Viņi vēlas pierādījumus no Latvijas, kāpēc tas tiks darīts. Mūsu atbilde bija — ka Lietuvai ir jāpierāda, kādēļ ieviesti šādi nosacījumi. Iemesls ir gandrīz divas reizes augstākas cenas Lietuvā ražotām olām, atsevišķiem piena produktiem, kartupeļu cietei un labībai, nekā tās ir Lietuvas iekšējā tirgū. Turpretī ar Igauniju, nerēķinot cūkgaļas problēmas, domstarpību Latvijai nav.

Protams, Latvijas ražotājiem un uzņēmējiem jākļūst daudz aktīvākiem Baltijas vienotajā tirgū, jo citādi eksports no Igaunijas un Lietuvas pieaug ievērojami straujāk. Iemesls šim faktam ir arī lielāka mūsu produkcijas ražošanas pašizmaksa un salīdzinoši augstāka cena ražošanas līdzekļiem, piemēram, elektroenerģijai. Tiesa, Igaunijā ir citāda tirgus sistēma, tādēļ Latvijai ar savām pārtikas precēm igauņu tirgū iekļūt ir grūti.

Ilga Preimate , Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja un Latvijas darba grupas vadītāja Apvienotajā komitejā, skaidroja, ka Baltijas brīvajā tirgū tiešām tuvākajā laikā jāievieš vienoti nosacījumi un apstākļi. Latvija ir piedāvājusi Lietuvai atcelt noteiktās robežcenas, toties lietuvieši piekrituši augstās robežcenas atcelt tikai dažiem produkcijas veidiem. Latvija šādiem nosacījumiem piekrist nevar, tomēr jādara ir viss, lai panāktu abām pusēm un arī Igaunijai pieņemamu kompromisu. Starp citu, par Baltijas brīvo tirgu rūpējas ne tikai Zemkopības ministrija, bet arī Ārlietu, Ekonomikas un Finansu ministrija.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore