Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 15.februārī

EM: Par ēku energoefektivitātes novērtēšanas aprēķina metodi

15.februārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka aprēķina metodi ēku energoefektivitātes novērtēšanai. Darbu pie grozījumu izstrādes MK noteikumos Ekonomikas ministrija sāka, pamatojoties uz sabiedrības pārstāvju priekšlikumiem, konsultējoties ar ekspertiem par labāko risinājumu līdz šim spēkā esošās metodes pilnveidošanai.

Līdz šim spēkā esošā metode sagatavota saskaņā ar standartiem ēku energoefektivitātes jomā, kurus izstrādājusi vai pārstrādājusi agrākas standartu versijas Eiropas Standartizācijas organizācija. Šī metode pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma tika izstrādāta 2007.gada beigās, kad vairumam standartu bija pieejamas tikai to projektu versijas. Minēto dokumentu galaversijas tika pieņemtas 2008.gada beigās, un to galaversijas atšķīrās no metodes izstrādes laikā pieejamajiem standartu projektiem.

Līdz ar to Ekonomikas ministrija sagatavoja noteikumu projektu, lai novērstu pretrunas un nepilnības, kas radušās, izstrādājot līdz šim spēkā esošo metodi, izmantojot izstrādes laikā pieejamos standartu projektus.

Papildus noteikumu projektā ietverti punkti, kuri precizē vai papildina punktus, kuriem ir nepietiekami skaidri nosacījumi vai dažādas interpretācijas iespējas.

Noteikumu projekta izstrādē piedalījās eksperti, kuri pārstāv sabiedriskās organizācijas “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienība” un “Latvijas Energoauditoru asociācija”. Minēto asociāciju eksperti vienlaikus pārstāv augstskolas Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti.

Noteikumu projekts attiecas uz sertificētiem energoauditoriem un ēku projektētājiem, kuri veic ēku energoefektivitātes aprēķinus ēkas energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes sertifikāta (vai pagaidu sertifikāta) izdošanai. Latvijā ir 70 sertificēti energoauditori, kas tiesīgi izdot ēku energoefektivitātes sertifikātus (esošām ēkām), un nedaudz vairāk kā 400 sertificētu būvju konstrukciju projektētāju, kas tiesīgi izdot ēku energoefektivitātes pagaidu sertifikātus (projektējamām ēkām).

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

IeM: Par aktualitāti zaudējušiem Latvijas robežšķērsošanas līgumiem ar Lietuvu un Igauniju

15.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti likumprojekti, kas paredz atcelt aktualitāti zaudējušos Latvijas robežšķērsošanas līgumus ar Lietuvu un Igauniju.

Sēdē akceptēja šādus likumprojektus: “Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu”, “Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu” un “Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu”.

2007.gada 21.decembrī Latvija pievienojās Šengenas zonai, līdz ar to personu un transportlīdzekļu robežkontrole uz iekšējām robežām tika atcelta. Līdz ar to Latvijas sauszemes valsts robežu ar Igauniju un Lietuvu personas var šķērsot jebkurā vietā un valsts robežas šķērsošanas vietas faktiski nepastāv.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nolīgumi un grozījumi tajos ir zaudējuši aktualitāti un tos nepieciešams denonsēt (atcelt).

IeM: Par Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanu

Ņemot vērā zvērinātiem notāriem piešķirtās tiesības šķirt laulību bezstrīdus gadījumos, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi izmaiņas citos normatīvajos aktos, paredzot notāriem pienākumu par šķirtajām laulībām informēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), kas šīs ziņas iekļaus Iedzīvotāju reģistrā.

15.februārī Ministru kabinets izdevis noteikumus “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība”, kur līdzās citiem subjektiem, kas sniedz informāciju PMLP par ziņu aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā, ir norādīti arī zvērināti notāri, jo normatīvajos aktos viņiem paredzētas tiesības šķirt laulību bezstrīdus gadījumos.

Tāpat valdība apstiprināja arī izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtībā, kas paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ar pašvaldībām un citām iestādēm sadarbosies, nepieciešamo informāciju iespēju robežās sniedzot elektroniskā veidā, ja vien ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

Iedzīvotāju reģistrs ir viena no valstiski nozīmīgākajām datubāzēm, kurā iekļauta informācija par vairāk nekā trīs miljoniem personu. Reģistrs ir izveidots kā vienota valsts iedzīvotāju uzskaites sistēma, kurā tiek uzkrāta informācija par iedzīvotāju vārdu, uzvārdu, to maiņu, ģimenes stāvokli, dzīvesvietu, personu apliecinošajiem dokumentiem u.c. Atbilstoši kompetencei ziņas aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā sniedz pati persona, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, tiesa, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments, dzimtsarakstu nodaļas, Bāriņtiesas, pašvaldības un to iestādes, Tieslietu ministrija, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un zvērināti notāri.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par 2011./2012.mācību gada sākuma un beigu laiku

15.februārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu par 2011./2012.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku. Noteikumu projekts nosaka nākamā mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Vispārējās izglītības iestādēs mācību gads 2011.gadā sāksies 1.septembrī. 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem mācību gads beigsies 2012.gada 31.maijā, savukārt 9.klašu skolēniem mācības beigsies 18.maijā, bet mācību gads – 15.jūnijā. 12.klašu skolēniem mācības beigsies 2012.gada 18.maijā, bet mācību gads – 22.jūnijā.

Pirmais semestris ilgs no 2011.gada 1.septembra līdz 2011.gada 23.decembrim, otrais semestris 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem – no 2012.gada 9.janvāra līdz 31.maijam, 9.klašu skolēniem – no 9.janvāra līdz 15.jūnijam, bet 12.klašu skolēniem – no 9.janvāra līdz 22.jūnijam.

Rudens brīvdienas skolēniem būs no 2011.gada 24.oktobra līdz 2011.gada 28.oktobrim, ziemas brīvdienas – no 2011.gada 27.decembra līdz 2012.gada 6.janvārim, pavasara brīvdienas – no 2012.gada 12.marta līdz 16.martam, bet vasaras brīvdienas 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem – no 2012.gada 1.jūnija līdz 31.augustam.

Tāpat kā līdz šim, izglītības iestāde var patstāvīgi pieņemt lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases skolēniem otrajā semestrī. Otrajā semestrī izglītības iestādēs tiek organizēta projektu nedēļa, tās norises laiku nosaka katra skola.

Ja mācību gada laikā iestāsies ārkārtējas situācijas, kuras iepriekš nevar paredzēt un kuru rezultātā ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācību procesu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot konkrētos ārkārtējas situācijas apstākļus, arī nākamajā mācību gadā būs tiesīgs pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.–8.klasei un 10.–11.klasei.

IZM: Par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2011.gadā

Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas un koledžas varēs sākt no 2011.gada 13.jūlija – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2011.gadā”, kas 15.februārī apstiprināti MK.

Lai visām augstskolām un koledžām nodrošinātu vienādas iespējas sākt studējošo uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas, MK katru gadu nosaka termiņu, no kura var sākt reģistrēt reflektantus, kā arī uzņemt augstskolās un koledžās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas. Šis termiņš noteikts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”, kas paredz, ka centralizēto eksāmenu sertifikātus Valsts izglītības satura centrs (VISC) izsniedz piecu nedēļu laikā pēc mācību gada beigām.

12.klašu skolēniem mācību gads beidzas 2011.gada 17.jūnijā, un VISC ir noteicis, ka 2010./2011.mācību gada centralizēto eksāmenu sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību pašvaldības izglītības pārvaldēm izsniegs 2011.gada 12.jūlijā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm

Lai sekmētu atbalsta sniegšanu ģimenēm un veicinātu ģimeni atbalstošas vides attīstību, valdība 15.februārī apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam.

Pamatnostādņu īstenošanas mērķis ir veicināt valsts atbalstu ģimenēm, sekmējot to rašanos, noturīgumu un labklājību, kā arī sniegt palīdzību esošajām un topošajām ģimenēm krīzes situācijās. 

Dokumenta saturs veidots, balstoties uz tā saukto ģimenes dzīves cikla pieeju jeb atsevišķiem ģimenes dzīves posmiem, proti, laulību un ģimenes nodibināšanu, ģimenes plānošanu, bērna piedzimšanu, bērna audzināšanu, aprūpi un, visbeidzot, brieduma sasniegšanu – patstāvīgas dzīves sākumu.

Vienlaikus gan norādīts, ka ne vienmēr ģimenes dzīves cikls dažādu faktoru vai lēmumu dēļ norit minētajā veidā. Tādēļ pamatnostādnēs ietverti tādi pamatuzdevumi, kas paveicami, lai sniegtu atbalstu ģimenes saglabāšanā un mazinātu vardarbību ģimenē.

Lai nodrošinātu pamatnostādņu ieviešanu un sekmētu tajās noteikto problēmu risināšanu, tuvāko gadu laikā paredzēts īstenot vairākus pasākumus un uzdevumus. Tā, piemēram, plānots sekmēt preču un pakalpojumu pieejamību, nodrošinot vides pieejamību ģimenēm, kurās ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus ģimenēm ar bērniem. Tāpat paredzēts attīstīt ģimenei draudzīga komersanta kustību, mudinot uzņēmumus un institūcijas rūpēties par saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm, kā arī ģimenei draudzīgu atpūtas vietu veidošanos.

Dokumentā paredzēti arī pasākumi vecāku nodarbinātības sekmēšanai, piemēram, plānots attīstīt darba un ģimenes dzīves savienošanai nepieciešamos pakalpojumus, proti, aukļu dienestus, bērnu dienas aprūpes centrus, pirmsskolas izglītības iestādes, dienas centrus sākumskolas vecuma bērniem, nodarbinātības pasākumus vasarā u.c.

Bez minētajiem pamatnostādnes paredz arī vairāku citu pasākumu ieviešanu ārpusģimenes aprūpes attīstīšanai, vardarbības mazināšanai ģimenē, demogrāfiskās situācijas stabilizēšanai, kā arī ģimenes un laulības popularizēšanai sabiedrībā. Tāpat dokuments paredz dažāda veida atbalsta sniegšanu vecākiem un bērniem, piemēram, atbalstu vecākiem bērna audzināšanā, atbalstu jaunajām ģimenēm mājokļa meklēšanā, finansiāla valsts atbalsta stabilizēšanu u.c. 

Pamatnostādnēs iekļautas arī aktivitātes ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai, proti, nodrošināt katram ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam savu ģimeni, veicinot adopciju, vai tādu ārpusģimenes aprūpi, kura nodrošina ģimenisku vidi.

Pamatnostādnes ir izstrādātas sadarbībā ar nozaru ministrijām, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

LM: Par darbinieku informēšanas un konsultēšanās tiesībām Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībās un to grupās

Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/38/EK prasības par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi attiecīgu likumprojektu.

Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” 15.februārī apstiprināts valdībā. Tas vēl jāpieņem Saeimā.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot darbinieku informēšanas un konsultēšanās tiesības Eiropas Savienības (ES) mēroga komercsabiedrībās un to grupās. Minētās tiesības plānots padarīt efektīvāk īstenojamas, nodrošinot darbinieku pārnacionālu informēšanas un konsultēšanās tiesību efektivitāti, veicinot jaunu Eiropas Darbinieku (Uzņēmumu) padomju izveidi un tādējādi arī šādu padomju skaita pieaugumu.

Tāpat paredzēts veicināt juridisko noteiktību Eiropas Darbinieku padomju izveidē un darbībā, kā arī nodrošināt labāku saikni starp citām direktīvām, kas regulē darbinieku informēšanas un konsultēšanās noteikumus.

Likumprojekts attieksies uz ES mēroga komercsabiedrībām, kas reģistrētas Latvijā, ES mēroga komercsabiedrības filiālēm, kas reģistrētas vai atrodas Latvijā, un ES mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošām komercsabiedrībām, kas reģistrētas Latvijā. Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka ES mēroga komercsabiedrību un to grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likuma noteikumi nav piemērojami kuģu apkalpēm, kas nodarbinātas uz kuģiem, kurus izmanto komercdarbībā.

Atgādinām, ka ES informēšana un konsultēšanās ar ES mēroga komercsabiedrību un to grupu darbiniekiem sākotnēji tika regulēta ar Padomes direktīvu par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās. Tās prasības tika pārņemtas ar likumu “Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem”.

LM: Par pērn paveikto Sociālās drošības tīkla stratēģijā

15.februārī Labklājības ministrija (LM) informēja valdību par pērn paveikto Sociālās drošības tīkla stratēģijas (Stratēģija) ietvaros.

Kopumā 2010.gada laikā Stratēģijas ietvaros bija īstenoti pasākumi labklājības, veselības, izglītības un pārvadājumu (transporta) jomā.

Piemēram, lai nodrošinātu atbalstu plašākam iedzīvotāju lokam, Stratēģijas ietvaros bija atvieglota trūcīgas personas statusa noteikšana un paplašināts iedzīvotāju loks, kas tiesīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ar atvieglotiem nosacījumiem.

Papildus jau plānotajam Stratēģijā iekļauts jauns pārvadājumu (transporta) jomas pasākums, kā ietvaros tiek kompensēti zaudējumi sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par invalīdu pārvadāšanu Latvijas pilsētās. Tāpat īstenots jauns veselības aprūpes pakalpojums – dienas stacionāra pakalpojums cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

Kopumā 2010.gadā Stratēģijas pasākumu īstenošanai izlietoti 89,7 miljoni latu valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļu, apgūstot paredzēto finansējumu par 97%.

Lai nodrošinātu efektīvu Stratēģijas ieviešanu un uzraudzību, Labklājības ministrija ir izveidojusi darba grupu, iekļaujot tajā pārstāvjus no Labklājības, Finanšu, Izglītības un zinātnes, Veselības, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts reģionālās attīstības aģentūras un VSIA “Autotransporta direkcija”.

Ar 1.janvāri LM ir pārņēmusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas noteiktās funkcijas, pārvaldes uzdevumus, tiesības un saistības Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas uzraudzības un kontroles jomā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par publisko testamentu reģistra izveides koncepciju

15.februārī Ministru kabinets atbalstīja Koncepciju par publisko testamentu reģistra izveidi (koncepcija). To izstrādāja starpinstitūciju darba grupa.

Kā teikts koncepcijas kopsavilkumā, vienota un centralizēta pēdējās gribas rīkojuma aktu uzskaite pašlaik Latvijā nepastāv. Privātpersonu interešu aizsardzības uzlabošanai un pēdējās gribas rīkojuma aktu taisīšanas drošības palielināšanai ir nepieciešama tāda atsevišķa publisko testamentu reģistra izveide un ieviešana, kurā vienkopus tiktu reģistrēti testamenti, kā arī minēto dokumentu atcelšanas un grozīšanas akti.

Koncepcija izstrādāta, jo šobrīd trūkst centralizētas pēdējās gribas rīkojumu uzskaites valstī. Mantinieki, sākot mantojuma lietas kārtošanu, un zvērināti notāri, kārtojot mantojuma lietas, sastopas ar grūtībām noskaidrot mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma esamību un tā atrašanās vietu. Līdz ar to iespējami gadījumi, kad netiek izpildīta mantojuma atstājēja pēdējā griba (piemēram, testamentārais mantinieks nesaņem mantojumu), ja atcelts testaments tiek atzīts par stājušos spēkā, kā arī iespējama mantojuma apliecību apstrīdēšana, ja testamentārais mantinieks, līgumiskais mantinieks vai legatārs uzzina par testamentu pēc likumiskā mantinieka apstiprināšanas mantojuma tiesībās.

Publisko testamentu reģistra lietotāji būtu zvērināti notāri, tiesas un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Savukārt publisko testamentu reģistra informācijas saņēmēji būtu fiziskās personas, t.i., testatori un iespējamie mantinieki, kā arī tiesībaizsardzības institūcijas un citas institūcijas savu funkciju nodrošināšanai.

Koncepcijas kopsavilkumā norādīts – publisko testamentu reģistra pārzinis un turētājs būtu Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Latvijas Zvērinātu notāru padome ir paudusi apņemšanos no saviem finanšu līdzekļiem segt publisko testamentu reģistra izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izdevumus. Turklāt lielāko daļu pēdējās gribas rīkojuma aktu taisa zvērināti notāri un informācija nepieciešama mantojuma lietu vešanas procesā, kas ir zvērinātu notāru kompetencē.

Koncepcijas kopsavilkumā norādīts, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un izvirzīto mērķi – rūpīgi izvērtēt veicamās valsts pārvaldes funkcijas, nosakot, kuras valsts pārvaldes funkcijas īsteno pati valsts un kuras valsts pārvaldes funkcijas iespējams nodot privātajam sektoram –, uzskatāms, ka, nosakot Latvijas Zvērinātu notāru padomi par publisko testamentu reģistra pārzini un turētāju, tiek ekonomēti valsts budžeta līdzekļi gan attiecībā uz personālresursu, gan attiecībā uz publisko testamentu reģistra izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izmaksām.

Valdība 15.februārī atbalstīja variantu, kas paredz publisko testamentu reģistrā papildus datiem no tā darbības sākšanas brīža iekļaut arī datus par pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti pie zvērinātiem notāriem no Notariāta likuma spēkā stāšanās dienas, proti, 1993.gada 1.septembra, tomēr tiem būtu informatīvs raksturs. Turklāt dati par tiem publiskajiem pēdējās gribas aktiem, kas taisīti, sākot ar Notariāta likuma spēkā stāšanās dienu, ir viegli apkopojami, jo ir zvērinātu notāru rīcībā.

Publisko testamentu reģistrā netiktu apkopti citu institūciju minētajā laikposmā taisītie pēdējās gribas rīkojuma akti, jo pastāv iespēja, ka netiek identificēti visi šādi pēdējās gribas rīkojuma akti, un šādu pēdējās gribas rīkojuma aktu uzskaite ietekmētu valsts un pašvaldību budžetus, bet tas pašreizējos ekonomiskās situācijas apstākļos nav pieļaujams. Minēto variantu piedāvāts īstenot 2012.gada otrajā pusgadā, gada laikā no publisko testamentu reģistra darbības sākšanas dienas, nodrošinot tajā vēsturisko datu ievadīšanu.

Tieslietu ministram 15.februārī tika uzdots līdz 30.decembrim iesniegt Ministru kabinetā likumprojektus, kas nepieciešami minētā risinājuma varianta īstenošanai.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments