Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 17.februārī

LM: Par darba dienas pārcelšanu 2012.gada aprīlī

Lai elastīgāk organizētu darba laiku, kā arī veicinātu veiksmīgāku ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, 2012.gadā pirmdienu, 30.aprīli, plānots pārcelt uz sestdienu, 28.aprīli.

Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka, pārceļot minēto darba dienu, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, uz kuru darba diena būs pārcelta. Savukārt ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, bet iedzīvotājiem – lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta.

To paredz Labklājības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par darba dienas pārcelšanu 2012.gadā”, kas 17.februārī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicināti ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

Saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā. Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.

Nedēļas atpūtas laika ilgums pārcelšanas gadījumā nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

VARAM: Par aizsargājamo jūras teritoriju “Rīgas līča rietumu piekraste” un “Nida–Pērkone” aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

17.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotie MK noteikumu projekti “Aizsargājamās jūras teritorijas “Rīgas līča rietumu piekraste” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un “Aizsargājamās jūras teritorijas “Nida-Pērkone” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Sagatavotie noteikumi projekti nosaka aizsargājamo jūras teritoriju “Rīgas līča rietumu piekrastes” un “Nida-Pērkone” (AJT) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī AJT funkcionālo zonējumu. Abās šajās AJT ir noteikta dabas lieguma, dabas parka un neitrālā zona.

AJT tika izveidotas ar MK 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 “Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām”, lai nodrošinātu teritorijām raksturīgo jūras ekosistēmu kompleksa saglabāšanu un īpaši aizsargājamo putnu sugu un iesāļūdens (jūras) biotopu aizsardzību. Šīs teritorijas paredzēts iekļaut Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 sarakstā.

Abām šīm AJT ir izstrādāti un apstiprināti dabas aizsardzības plāni (vides ministra 24.02.2010. rīkojumu Nr.63). Plānu izstrādes laikā tika apkopota informācija par aizsargājamo jūras teritoriju dabas vērtībām, noteikti teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas mērķi, kā arī noteikti pasākumi, kas īstenojami aizsargājamo jūras teritoriju aizsardzībai un apsaimniekošanai.

Noteikumu projektu priekšlikumi, tajā skaitā funkcionālā zonējuma priekšlikumi, izstrādāti dabas aizsardzības plānu izstrādes ietvaros.

Dabas aizsardzības plānu izstrādes uzraudzības grupās piedalījušies valsts institūciju, vietējo pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

VARAM: Par valsts nodevas apmēru un atvieglojumiem par atļaujas izsniegšanu A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai

17.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Noteikumi par valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī atvieglojumiem par atļaujas izsniegšanu A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai un tās pārskatīšanu”.

Noteikumu projekts nosaka valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par atļaujas izsniegšanu A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai; valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par atļaujas pārskatīšanu A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai un valsts nodevas atvieglojumus.

Valsts nodevas atvieglojumus, kad valsts nodeva operatoram nav jāmaksā, piemēros, ja iekārtas operators ir reģistrēts vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS) vai arī ja atļaujā tiek ierosināti un veikti grozījumi, kas nav saistīti ar atļaujas nosacījumu pārskatīšanu A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai. Tāpat valsts nodeva nebūs jāmaksā par nebūtisku izmaiņu veikšanu piesārņojošajā darbībā.

Atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” grozījumiem nodeva par atļaujas izsniegšanu A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai un tās pārskatīšanu jāsāk piemērot no 2011.gada 1.marta.

Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem. Līdz ar to saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” atļauju izsniegšana ir valsts nodevas objekts.

2010.gada 20.decembrī Saeimā pieņemtie grozījumiem likumā “Par piesārņojumu” uzliek Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par atļaujas izsniegšanu A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai un tās pārskatīšanu, kā arī atvieglojumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par kūtsmēslu apsaimniekošanas prasībām dzīvnieku novietnēs

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.628 “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”, ko 17.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas noteikumos paredz prasības kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs.

11.janvārī valdība apstiprināja jaunus MK noteikumus Nr.33 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, kuros netika iekļautas prasības kūtsmēslu uzglabāšanai uz lauka, prasības kūtsmēslu krātuves ietilpībai īpaši jutīgajās teritorijās. Šāda pieeja bija nepieciešama, lai nošķirtu prasības mēslošanas līdzekļu lietošanai no prasībām kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs. Kūtsmēslu izmantošana ir jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem. Prasības kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs nosaka MK noteikumi Nr.628 “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” un šīs prasības attiecas arī uz dzīvnieku novietnēm īpaši jutīgajās teritorijās.

Noteikumu terminoloģijas sadaļa ir papildināta ar jauniem terminiem, tādiem kā kūtsmēslu krātuve un lagūnas tipa kūtsmēslu krātuve, kuri ir nepieciešami šo noteikumu prasību izpratnei un īstenošanai. Tāpat noteikumos precizētas arī kūtsmēslu definīcijas.

Prasībā par pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanu uz lauka ir precizēts, ka pakaišu kūtsmēsliem, kurus paredz uzglabāt kaudzē uz lauka, ir jābūt ar tādu sausnas saturu, lai tos var sakraut kaudzē un no tiem neplūst virca.

Savukārt kaudzes izvietošanai uz lauka noteikti diferencēti attālumi: ne tuvāk par 50 m no ūdensteces, ūdenstilpes un no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai, 10 m no ūdensnoteces (strauta, grāvja un meliorācijas grāvja) krotes un 20 m no meliorācijas būvēm.

Noteikumi ir papildināti ar vides prasībām lagūnas tipa krātuvēm, kas nosaka, ka krātuves pamatnes līmenim ir jābūt vismaz 20 cm virs maksimālā gruntsūdens līmeņa, krātuves pamatne un sienas jāhermetizē ar speciālu ūdensnecaurlaidīgu materiālu un ap lagūnas krātuvi ir jābūt nožogojumam.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa