Konkurences padomes lēmums Nr.5

Rīgā 2011.gada 20.janvārī (prot. Nr.4, 4.§)

Par lietas neierosināšanu daļā

Par SIA "Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs" 20.12.2010.iesniegumu Nr.02/12/2010 daļā par iespējamiem Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5. punkta pārkāpumu SIA "Buts" darbībās un Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 7. punkta pārkāpumu SIA "Biznesa augstskola Turība" un SIA "Buts" darbībās

Konkurences padome 21.12.2010. saņēma SIA "Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs" (turpmāk – SIA "PITEC") iesniegumu. SIA "PITEC" norāda uz iespējamu SIA "Buts" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un aizliegtu vienošanos starp SIA "Buts" un SIA Biznesa augstskola Turība".

SIA "PITEC" ieskatā SIA "Buts" atrodas dominējošā stāvoklī bezdarbnieku apmācības tirgū un Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) iepirkumā LM, NVA Nr.2008/86 un šo dominējošo stāvokli ļaunprātīgi izmantojis, NVA iepirkumos piemērojot augstāko iespējamo cenu vai arī par pašizmaksu zemāku cenu. SIA "PITEC" kā piemēru par augstākās cenas piemērošanu norāda SIA "Buts" noteikto cenu programmā "Gāzmetinātājs", kur minimālā cena 12 cilvēku grupai bija 7581,00 LVL, bet NVA ar SIA "Buts" iepirkuma līgumus slēdza par maksimālajām cenām dažāda lieluma grupām (12 cilvēku grupai – 9855,00 LVL). Pēc iesniedzēja sniegtās informācijas SIA "Buts" programmas "Gāzmetinātājs" tirgū ārpus NVA iepirkumiem ir 188,80 LVL vienam cilvēkam par 120 stundām, kas ir zemāka salīdzinot ar NVA iepirkumos apstiprināto cenu.

Tāpat SIA "PITEC" norāda, ka citā iepirkumā SIA "Buts" dominējošo stāvokli ļaunprātīgi izmantojis, piemēram, piedāvājot kupona cenu, kas ir zemāka par pašizmaksu. SIA "Buts" iepirkumā LM, NVA Nr. 2008/86 par programmu "Grāmatvedis" ir piedāvājis 1215,92 LVL par vienu cilvēku 12 cilvēku grupā, bet kuponu iepirkumā – 500,00LVL. SIA "PITEC" norāda, ka līdzīga situācija ir bijusi arī citos iepirkumos.

SIA "PITEC" argumentē, ka SIA "Buts" ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli, ar SIA "Biznesa augstskola Turība" starpniecību tiesā iesniedzot pieteikumu par pārkāpumu NVA iepirkumā NVA Nr.2008/86 un pagaidu noregulējumu, kas arī norādot uz aizliegtas vienošanās pastāvēšanu starp SIA "Buts" un SIA "Biznesa augstskola Turība" aizliegtu darbību veidā, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt tirgu vai kuru dēļ tiek apgrūtināta potenciālā tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū – pēc SIA "PITEC" ieskatiem – dalībai iepirkumā LM, NVA Nr.2008/86. NVA 22.01.2009. noslēdza sadarbības līgumu ar SIA "PITEC" iepirkumā LM, NVA Nr.2008/86 par programmu organizēšanu, kas tika lauzts 12.02.2009. Ar Labklājības ministrijas 29.04.2010. lēmumu tika atjaunots SIA "PITEC" sadarbības līgums. 18.06.2010. SIA "Biznesa augstskola Turība" prasībā tiesai lūdza atcelt NVA un SIA "PITEC" sadarbības līgumu un atcelt Labklājības ministrijas lēmumu. Iesniedzējs norāda, ka SIA "Biznesa augstskola Turība" sadarbībā ar SIA "Buts" ir veikusi SIA "PITEC" ēku fotografēšanu, lai pierādītu, ka tajās nav iespējams iekļūt personai ratiņkrēslā, kā rezultātā SIA "PITEC" ieguvusi nepamatoti augstu punktu skaitu un pirmās tiesības organizēt mācību programmas. Administratīvā rajona tiesa noraidīja SIA "Biznesa augstskola Turība" lūgumu piemērot pagaidu regulējumu, kas paredzētu atcelt NVA 30.12.2010. lēmumu daļā, ar kuru piešķirtas tiesības veikt apmācības SIA "PITEC" un SIA "Austrumvidzeme". Tādējādi SIA "PITEC" ieskatā SIA "Buts" ar SIA "Biznesa augstskola Turība" starpniecību ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli, kā arī tādējādi abi minētie tirgus dalībnieki ir realizējuši aizliegtu vienošanos, kā rezultātā SIA "PITEC" ir bijusi spiesta atstāt tirgu vai ir bijusi apgrūtināta tās iekļūšana tirgū.

Ņemot vērā iepriekš minēto, SIA "PITEC" lūdz izvērtēt iespējamu SIA "Buts" un SIA "Biznesa augstskola Turība" Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpumu un SIA "Buts" iespējamu Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas un pirmās daļas 4. un 5. punktā norādītos pārkāpumus.

SIA "Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs" ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr.40003467249, juridiskā adrese: Kanālu iela 5k-2, Jūrmala.

SIA "Buts" ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr.40103003630, juridiskā adrese: Lāčplēša iela 125, Rīga.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome

konstatēja:

1. SIA "PITEC", SIA " "Buts" un SIA "Biznesa augstskola Turība" Profesionālās izaugsmes centrs sniedz profesionālās pilnveides un tālākizglītības pakalpojumus. Atbilstoši Izglītības likumam¹ minētie tirgus dalībnieki ir juridiskās personas, kas piedāvā formālās un neformālās izglītības pakalpojumus (turpmāk – iestādes, kas sniedz izglītības pakalpojumus).

Samazinoties iekšējam pieprasījumam pēc izglītības programmām brīvā tirgū, tirgus pamatā veidojas NVA iepirkumu ietvaros. Profesionālās pilnveides un tālākizglītības tirgus uzraudzības (uzsākta: 20.05.2010., KP sēdes 20.05.2010.protokols Nr.18; pabeigta: KP sanāksmes 08.09.2010. protokols Nr.38) ietvaros veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka pašlaik NVA iestādēm, kas sniedz izglītības pakalpojumus, vidēji nodrošina aptuveni 70% no kopējā tirgus, atsevišķiem tirgus dalībniekiem pilnībā nodrošinot saimniecisko darbību. Līdz ar to veidojas atsevišķs profesionālās pilnveides un tālākizglītības iepirkumu tirgus, kura struktūru, konkurenci nosaka NVA regulējums.

NVA iepirkumu regulējums nosaka konkurences veidošanos. NVA iepirkumos darbojas kā starpnieks, un iepirkumu normatīvais regulējums, NVA izstrādātie iepirkumu nolikumi un tehniskās specifikācijas nosaka tirgus ietvaru. Kuponu iepirkumos konkurence veidojas brīdī, kad izglītojamie piesakās izglītības programmai, līdz ar to iestādes, kas sniedz izglītības pakalpojumus, konkurē ar savu pakalpojumu klāstu un kvalitāti. Savukārt iepirkumos, kur NVA komplektē grupas un pretendenta piedāvājumus izvērtē pēc noteiktiem atlases kritērijiem, izglītības programmām piešķirot punktus, konkurence veidojas brīdī, kad iestādes, kas sniedz izglītības pakalpojumus, iesniedz piedāvājumu NVA. Abos gadījumos cenu konkurence pamatā ir izslēgta.

2. Konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.² Konkrētās preces tirgus ir noteikta preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.³ Savukārt konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētā preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.⁴

Pastāv divu veidu apmaksas par pakalpojumu modeļi. Pirmais veids – komercgrupas, kuras finansē gala patērētājs vai darba devējs un kuru organizēšanai netiek piešķirts valsts finansējums. Otrais – finansē NVA publiskā iepirkuma ietvaros, realizējot valsts nodarbinātības politiku.

Konkurence un pieprasījums un piedāvājums atšķirīgi veidojas komercgrupās jeb brīvajā tirgū un NVA iepirkumos, kas tādējādi uzskatāmi par atsevišķiem tirgiem.  Pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamība tiek vērtēta posmos, kad faktiski tirgū veidojas konkurence. Kuponu iepirkumos konkurence veidojas posmā, kad patērētāji piesakās izglītības programmām, tāpēc šajos iepirkumos tirgus dalībnieki pamatā konkurē ar savu programmu kvalitāti un klāstu. Savukārt programmās, kur mācību grupas garantē NVA, konkurence tirgus dalībnieku starpā veidojas, kad tie iesniedz pretendenta piedāvājumu NVA, kas tos izvērtē.

Pieprasījums atšķiras komercgrupās un NVA iepirkumos. Kopumā pieprasījums NVA iepirkumos ir caurspīdīgāks un paredzamāks, ko nosaka pieejamie struktūrfondu līdzekļi. Savukārt cena pieprasījumu un piedāvājumu ietekmē komercgrupās, bet cena NVA iepirkumos, kur izglītojamajam nav jāmaksā par mācībām, nenosaka pieprasījuma veidošanos tajos gadījumos, kad izmaksas ir mazākas par NVA finansēto izglītības programmas daļu. Būtisks pieprasījumu nosakošs faktors iepirkumos ir stipendija, kas bezdarbniekam un bezdarba riskam pakļautām personām būtisks arī kā ienākuma avots, tādējādi izglītības programmas veids pilnībā nenosaka pieprasījumu pēc noteiktas izglītības programmas. Tādējādi var secināt, ka izglītības programmu aizstājamību pēc cenas nosaka stipendijas esamība/neesamība, izglītības programmas izmaksu salīdzinājums ar NVA apmaksāto summu.

Arī izglītības programmu piedāvājums atšķiras komercgrupās un NVA iepirkumos. Pretēji komercgrupām NVA iepirkumos piedāvājuma aizstājamību ietekmē iepirkumu regulējums, kas atšķiras kuponu un pārējos iepirkumos. Kuponu iepirkumos iestādēm, kas sniedz izglītības pakalpojumus, ir pašam jāveicina programmu popularizēšana, savukārt citos iepirkumos, tam jau ir garantētas mācību grupas. Tādējādi piedāvājums pamatā atšķiras NVA iepirkumos un komercgrupās, kā arī mazākā mērā dažāda veida NVA iepirkumos.

Piedāvājuma aizstājamību nosaka arī jaunas programmas ieviešanas laiks un pārorientēšanās izmaksas. Izglītības iestādēm ir jāsaņem licence noteiktu izglītības programmu īstenošanai. Licences izsniegšanas termiņš ir viens mēnesis.⁵ Lielākie tirgus dalībnieki jaunas programmas ieviešanas laiku ir novērtējuši ilgāku nekā noris pieteikšanās NVA iepirkumos – akreditācijas veikšanas laiks tiek vērtēts 3-4 mēneši, bet jaunas programmas izstrāde 6 mēneši, savukārt pieteikšanās laiks izsludinātam iepirkumam parasti ir mazāks par divām nedēļām. Tas nozīmē, ka iepirkuma procesa regulējums izslēdz pirmreizēju jaunu programmu piedāvāšanu NVA viena iepirkuma ietvaros. Būtiskas pārorientēšanās izmaksas var būt izglītības programmās, kur ir jāveic būtiski materiāltehniskie ieguldījumi.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus izvērtējams, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamību un tirgū ienākšanas barjeras. Tirgus uzraudzības ietvaros vairāki tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka atsevišķas mācību programmas, īpaši "kabineta" jeb "biroja" mācības ir iespējams piedāvāt visā Latvijas teritorijā.⁶ Ņemot vērā iepriekšminēto, par ģeogrāfisko tirgu tiek noteikta Latvijas teritorija.

Ņemot vērā, ka, pamatojoties uz materiāltehnisko ieguldījumu atšķirībām un iepirkumu struktūru (vai viens liels iepirkums vai arī atkārtoti līdzīga veida iepirkumi), atsevišķos gadījumos konkrētais tirgus var būt noteikts šaurāks, tiek noteikti šādi konkrētie tirgi:

- profesionālās pilnveides un tālākizglītības iepirkumu tirgus Latvijas teritorijā;

- profesionālās pilnveides un tālākizglītības komercgrupas Latvijas teritorijā.

3. Profesionālās pilnveides un tālākizglītības tirgus uzraudzības ietvaros tika konstatēts, ka atsevišķos tirgus segmentos SIA "Buts" ir lielas tirgus daļas. Herfindāla-Hiršmana indekss norāda, ka 2008/86 iepirkumā (HHI=3634) un trīs iepirkumu tālākizglītības programmu tirgū (HHI=3098.79) ir augsta tirgus koncentrācija, ko var skaidrot ar viena uzņēmuma, SIA "Buts", lielo tirgus daļu. Profesionālās tālākizglītības programmu tirgū un iepirkumā LM, Nr. NVA 2008/86 SIA "Buts" tirgus daļa ir 50 – 60%.

4. Iepirkumos, kuros NVA izvērtē izglītības iestāžu piedāvājumus un komplektē grupas, cenu konkurence atkarīga no noteiktā regulējuma. Iepirkumā LM, NVA Nr.2008/86 iestāžu, kas sniedz izglītības pakalpojumus, piedāvājumi tika vērtēti pēc punktiem, cenu ņemot vērā tajos gadījumos, kuros iestādes ir ieguvušas vienādu punktu skaitu.⁷ Pretendenta piedāvājumā iepirkuma pretendenti varēja norādīt noteiktu cenu no NVA piedāvātā cenu diapozona. Un NVA iepirkuma regulējums pieļāva situāciju, kurā pretendents ar augstāko norādīto cenu var tikt apstiprināts kā noteiktas programmas piegādātājs.

Tādēļ fakts, ka SIA "Buts" būtu noteicis pakalpojuma cenu par programmu "Gāzmetinātājs", kura, iespējams, pārsniedz tā izmaksas, atbilst konkurences apstākļiem tirgū, jo tā nav lielāka par administratīvi regulējamo cenu. Savukārt administratīvi noteiktā maksimālā cena nevar tikt vērtēta kā nesamērīgi augsta, pieņemot, ka NVA cenu nosaka, balstoties uz tirgus apstākļu izvērtējumu. Iepirkumā LM, Nr. NVA 2008/86 SIA "Buts" piedāvāja augstāko cenu (Skat. Pielikumu 1). Augstāko cenu piedāvāja arī SIA "Biznesa augstskola Turība" un SIA "Vidzemes profesionālās izglītības centrs", kā arī atsevišķās programmās – arodvidusskolas un citas vidējās izglītības iestādes.

Tādēļ fakts, ka SIA "Buts" būtu noteicis pakalpojuma cenu, kura, iespējams, ievērojami pārsniedz tā izmaksas, bet atbilst konkurences apstākļiem tirgū – NVA noteiktā maksimālā cena, pats par sevi nevar tikt vērtēts kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

5. SIA "PITEC" ir minējis iespējamu SIA "Buts" Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5. punkta pārkāpumu, kas paredz, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties kā "nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus". Šajā gadījumā Iesniedzējs nav ieinteresētā persona, jo SIA "Buts" izglītības programmu cenas piemēro NVA iepirkumos un gala patērētājiem komercgrupās. Iepirkumos ietekmētā puse ir NVA, kas ir izmaksu sedzējs, bet nav tirgus dalībnieks (nav Konkurences likuma subjekts). Pie tam NVA ir administratīvi resursi nepieļaut pārmērīgi lielas cenas noteikšanu caur iepirkumu procedūru. Konkurences padome arī ir secinājusi, ka komercgrupās un NVA iepirkumos, ņemot vērā NVA iepirkumu noteikto regulējumu un ietekmi uz tirgu, ir atšķirīgi tirgus apstākļi, līdz ar to darījumi par izglītības programmu veikšanu komercgrupās un dalību NVA iepirkumos nav vērtējami kā ekvivalenti darījumi.

Līdz ar to Konkurences padomei nav pamata lemt par lietas ierosināšanu uz iesnieguma pamata par Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu SIA "Buts" darbībās atbilstoši Konkurences likuma 23.panta pirmajai daļai.

6. SIA "Biznesa augstskola Turība" ir iesniegusi pieteikumu tiesā par pārkāpumiem iepirkumā LM, NVA Nr.2008/86 un pagaidu noregulējumu. SIA "Biznesa augstskola Turība" 18.06.2009. iesniegumā Administratīvajai rajona tiesai minēts, ka tā "sadarbībā ar citu mācību iestādi – SIA "Buts" 2009.gada aprīlī – maijā veic pastāvīgu izpēti un PITEC apmācību īstenošanas vietās esošo ēku fotografēšanu. Tas darīts, lai pierādītu, ka SIA "PITEC" un SIA "Austrumvidzeme" ir ieguvuši nepamatoti augstu punktu skaitu, norādot, ka to telpas ir pieejamas personai ratiņkrēslā. SIA "Biznesa augstskola Turība" norāda, ka tās ieskatā, īstenojot iepirkumu Nr. LM, NVA 2008/86, ir pārkāptas tās tiesības uz godīgu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret pretendentiem, kā arī uz patvaļas aizlieguma principa ievērošanu. Tiesa noraidīja SIA "Biznesa augstskola Turība" lūgumu piemērot pagaidu noregulējumu.

Eiropas Kopienas Pirmās instances tiesa ir atzinusi Eiropas Komisijas kritērijus, pēc kā pārbaudīt, vai prasības celšana tiesā ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Eiropas Komisija ir noteikusi, ka šādai darbībai ir jāatbilst diviem kritērijiem: i) to nevar uzskatīt par mēģinājumu realizēt savas tiesības, tādējādi var vienīgi kaitēt otrai pusei, ii) tā ir daļa no plāna, kura mērķis ir samazināt konkurenci.⁸ Piemērojot šos kritērijus, jāņem vērā, ka tie ir vispārējā principa – pieejas tiesai, izņēmums.⁹ Pieeja tiesai ir pamata tiesība un vispārējs princips, kas nodrošina likuma varu; tikai atsevišķos gadījumos procesuālās darbības var veidot sastāvu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai.¹⁰

SIA "Biznesa augstskola Turība" ieskatā tai ir bijušas tiesības celt prasību tiesā, uzskatot, ka SIA "PITEC" un SIA "Austrumvidzeme" ir piešķirts faktiskajai situācijai neatbilstošs punktu skaits. Līdz ar to secināms, ka SIA "Biznesa augstskola Turība", īstenojot procesuālās darbības, realizēja savas tiesības atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, jo NVA rīcība un lēmumi, kas skar apstrīdēto NVA rīcību, ietekmē SIA "Biznesa augstskola Turība" tiesības noslēgt iepirkumu līgumu.

Iesniegumā norādīts uz vienu gadījumu, kad SIA "Biznesa augstskola Turība", īstenojot savas procesuālās tiesības, iesniedza pieteikumu tiesā pret SIA "PITEC". To nevar vērtēt kā sistemātisku plānu mazināt konkurenci, izmantojot likumā paredzētās procesuālās darbības. Turklāt SIA "Biznesa augstskola Turība" nav tirgus dalībnieks, kura tirgus daļas varētu liecināt par dominējošo stāvokli.

7. Konkurences padome norāda, ka Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas mērķis (līdzīgi kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantā) ir aizliegt sadarbību starp neatkarīgiem tirgus dalībniekiem, kas ierobežo, kavē vai deformē konkurenci. Starp konkurentiem tie ir līgumi vai vienošanās par cenu fiksēšanu, tirgus sadali vai ražošanas ierobežošanu, kuru rezultātā patērētājs zaudē labumu, ko citādi viņš gūtu no konkurences cīņas, piemēram, zemākas cenas, kvalitatīvākiem produktiem, plašākas pakalpojumu izvēles, inovācijas u.c. Tādējādi ne katra sadarbība starp tirgus dalībniekiem automātiski tiek uzskatīta par konkurences tiesību pārkāpumu.

Līdz ar to tirgus dalībnieku sadarbība, iegūstot pierādījumus, kas nepieciešami likumā noteikto tiesību aizsardzībai konkrētajā gadījumā, nav vērtējama kā tāda, kas spēj ietekmēt konkurenci. Iesniedzot prasību tiesā, SIA "Biznesa augstskola Turība" ir realizējusi savas procesuālās tiesības. Tādējādi to nevar vērtēt kā darbību, kas apgrūtinājusi SIA "PITEC" ienākšanu tirgū vai kā rezultātā ir bijusi apgrūtināta SIA "PITEC" ienākšana tirgū. Līdz ar to arī nevar konstatēt minētās darbības sekas. SIA "PITEC" sniegtie pierādījumi neapliecina sistemātisku saskaņotu darbību starp SIA "Buts" un SIA "Biznesa augstskola Turība" ar mērķi ierobežot konkurenci.

8. Konkurences likuma 23.panta ceturtā prim daļa nosaka, ka Konkurences padome neierosina lietu, ja iesniegumā ietvertā un nepieciešamības gadījumā papildus iegūtā informācija nesatur ziņas par nodarījumu, kam ir šā likuma pārkāpuma pazīmes.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 11.panta pirmās daļas 7.punktu, 13.panta pirmās daļas 4. un 5. punktu, 23.panta pirmo, trešo un ceturto prim daļu, Konkurences padome

nolēma:

neierosināt lietu uz SIA "Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs" 20.12.2010. iesnieguma Nr.02/12/2010  pamata daļā par iespējamu Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu, SIA "Buts" nosakot pārmērīgi lielu cenu, 13.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu SIA "Buts" darbībās un Konkurences likuma 11.panta 7.punkta pārkāpumu SIA "Buts" un SIA "Biznesa augstskola Turība" darbībās.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

¹ 29.10.1998. likums "Izglītības likums". Latvijas Vēstnesis 343/344 (1404/1405), 17.11.1998. Red.26.03.2010.

² 04.10.2001. likums "Konkurences likums". Latvijas Vēstnesis, 151 (2538), 23.10.2001.Red. 01.03.2010., 1.pants.

³ Turpat.

⁴ Turpat.

⁵ 14.07.2009. MK noteikumi Nr.775 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība". Latvijas Vēstnesis 126 (4112), 11.08.2009. Red. 01.01.2010. Pieejams: 14http://www.likumi.lv/doc.php?id=195911&version_date=01.01.2010&from=off

⁶ 28.05.2010.sarunu protokols SIA "Buts", SIA "Austrumvidzeme" 23.07.2010.vēstule Nr.1-7/47, SIA "Dija" 29.07.2010.vēstule Nr.58, SIA "Biznesa augstskola Turība" Profesionālās izaugsmes mācību centra 30.07.2010.vēstule Nr.1.1.-07/1656, SIA "Zygon Baltic Consulting" 29.07.2010.vēstule Nr.691, SIA "Mācību un konsultāciju centrs ABC" 03.08.2010.vēstule Nr.08-02/51, SIA "Bedrītes mācību centrs" 20.08.2010.vēstule Nr.1-12/42

⁷ "Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārvalifikācija vai kvalifikācijas paaugstināšana" Iepirkumu procedūras saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.panta septītās daļas nosacījumiem nolikums, 3.sadaļas 15.punkts. [tiešsasite]-[aplūkots:07.01.2011.] Pieejams: http://www.nva.lv/docs/11_4b84dfffc83f56.19764510.doc

⁸ Pirmās instances tiesas 17.07.1998.spriedums lietā T-111/96 ITT Promedia NV pret Eiropas Kopienu Komisiju.

⁹ Pirmās instances tiesas 05.03.1997.spriedums lietā T-105/95 WWF UK pret Eiropas Kopienu Komisiju.

¹⁰ Pirmās instances tiesas 17.07.1998.spriedums lietā T-111/96 ITT Promedia NV pret Eiropas Kopienu Komisiju.

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme