Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš .

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamie kolēģi! 1999. gada 4. marta Latvijas Republikas Saeimas sēdi pasludinu par atklātu.

Kā parasti, pirms izskatīt dienas kārtībā paredzētos un jau apstiprinātos jautājumus, mums ir jāizskata dažas izmaiņas. Tās ir divas uz šo brīdi. Un pirmais ir desmit deputātu no Tautas partijas iesniegums: iekļaut šīsdienas darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par Andra Šķēles ievēlēšanu Revīzijas komisijā" . Vai ir kādi iebildumi? Ja iebildumu nav, tad šis lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā un mēs to izskatīsim tagad ar numuru deviņi pēc astotā nodaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu".

Nākošās izmaiņas, ko lūdz pieci deputāti: Gundars Bērziņš, Pīks... tātad arī no Tautas partijas, tas ir, Saeimas deputāti lūdz mainīt Saeimas 4. marta darba kārtību un izslēgt 5. punktu — lēmuma projektu " Par Valentīnas Zeiles apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli " . Tiek prasīts balsot. Tādā gadījumā man šis jautājums ir jāliek uz balsošanu. Tātad pieci deputāti lūdz... Vārdu lūdz Māris Vītols, es atvainojos.

M.Vītols

(TP). Godāto Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Tās retās reizes, kad šeit Saeimā mēs runājam par... un nonākam kādā saistībā ar centrālo banku un kad Budžeta un finansu komisijai arī ir iespēja uzdot par Latvijas Banku interesējošus jautājumus, laiku pa laikam ir tās reizes, kad Saeima apstiprina Latvijas Bankas padomes locekļu pilnvaras. Šoreiz, izskatot Budžeta un finansu komisijā Bankas prezidenta ierosinātās kandidatūras, kuras varētu tikt pārvēlētas kā Latvijas Bankas padomes locekļi, Tautas partijas frakcijai radās vairāki neskaidri jautājumi, uz kuriem mēs nesaņēmām atbildes. Un, pirmkārt, mums nav skaidra tā motivācija, kādēļ tiek ierosināts pārvēlēt Latvijas Bankas padomes locekļus pusgadu pirms viņiem noteiktā pilnvaru termiņa beigām. Šis cilvēks, kuru tiek piedāvāts šodien apstiprināt kā Bankas padomes locekli, viņai beidzas pilnvaru termiņš augustā, kas ir tieši pusgadu vēlāk, un mums nav skaidra šāda motivācija. Ja jau Saeima visas amatpersonas vēlētos apstiprināt amatos pusgadu pirms viņa pilnvaru termiņa beigām, tad jau Valsts prezidentam būtu jābūt ievēlētam šodien. Tā kā neviens mums nav spējis dot šos te paskaidrojumus, ar ko šī steiga būtu izskaidrojama, tad, gluži otrādi, šī steiga mums pašiem liekas aizdomīga — kādēļ gan tik ļoti būtu jācenšas pirms viena noteikta labi zināma datuma šos Bankas padomes locekļus šeit Saeimā apstiprināt. Jūs visi labi zināt, ka tas ir šī gada pirmais aprīlis, kad faktiski daudz kas kļūs skaidrs par situāciju šobrīd Latvijas banku tirgū, jo līdz 1. aprīlim Latvijas komercbankām ir jāiesniedz Latvijas Bankai auditēts gada pārskats, pēc kura kļūs redzama patiesā Latvijas komercbanku finansiālā situācija. Tas arī būs vienīgais, pēc kā mēs varēsim novērtēt, cik efektīva ir faktiski bijusi Latvijas Bankas komercbanku uzraudzība.

Tā kā mēs nesaskatām šādu motivāciju, un, otrkārt, ir ļoti būtiski notikumi šogad vēl gaidāmi attiecībā uz komercbanku tirgu, mēs aicinām atlikt šī jautājuma izskatīšanu un lemt pēc tam, kad visas šīs lietas ir skaidras. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies Vītola kungam! Viņš runāja par šīm izmaiņām dienas kārtībā. Vārds Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons

(LSDA). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Varētu jau pilnībā piekrist Vītola kunga argumentācijai, ja nebūtu tikai viens "bet". Ja iepriekšējā parlamenta laikā Māris Vītols kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs no šīs te pašas tribīnes neuzstātos un neaizstāvētu absolūti identiskas izmaiņas par Latvijas Bankas padomes un viceprezidenta apstiprināšanu pirms termiņa. Un jau toreiz iepriekšējā parlamenta laikā, konsultējoties ar mūsu juristiem, diemžēl parlaments nāca pie secinājuma, ka šeit nav ne Kārtības ruļļa, ne arī Satversmes, ne arī likuma pārkāpuma. Un mēs nācām pie secinājuma, ka tikmēr, kamēr nav mainīts likums par Latvijas Banku, kur nav noteikta kārtība, kad tiek apstiprināti šie te padomes locekļi, mēs varam viņu apstiprināt gan pusgadu, gan arī gadu iepriekš. Šeit nav noteikta kārtība, un tāpēc es neredzu loģiku, kāpēc mums būtu jāizslēdz šis jautājums no dienas kārtības.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens ir runājis par, viens — pret. Balsosim par izmaiņām dienas kārtībā un par šī lēmuma projekta izslēgšanu no dienas kārtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 67, atturas — 2. Lēmuma projekts nav pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt mūsu pašreizējo dienas kārtību. Un pirmais jautājums šīsdienas dienas kārtībā ir Ministru prezidenta Viļa Krištopana ziņojums par valdības darbu . Vārds tiek dots Ministru prezidentam. Lūdzu!

V.Krištopans

(Ministru prezidents). Godājamo Saeimas Prezidij, cienījamie deputāti un deputātes! 6. martā aprit simt dienas, kopš jūs, cienījamie deputāti, izrādījāt uzticību manis vadītajai valdībai. Apliecinot uzticību valdībai, jūs arī akceptējāt Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Toreiz, pirms 98 dienām, Deklarāciju par kabineta iecerēto darbību patiešām varēja uzskatīt par iecerēto darbību, bet šodien mēs jau varam atskaitīties par pirmajiem darbiem.

Ir notikušas 14 Ministru kabineta komiteju sēdes, ir notikusi 21 valdības sēde, tajā skaitā 8 sēdes par 1999. gada valsts budžetu. Ir pieņemti 133 Ministru kabineta noteikumi, no tiem 15 Satversmes 81. panta kārtībā, kā arī 174 Ministru kabineta rīkojumi. Saeimā iesniegti 46 likumprojekti. Bet tagad īsumā par atsevišķām nozarēm.

Finanses un budžets

Aizvadītajā nedēļā valdība nodeva jūsu galīgai izskatīšanai un akceptēšanai valsts svarīgāko finansu dokumentu — šī gada valsts budžetu. Balsojot par budžetu, jūs, cienījamie deputāti, vēlreiz apliecinājāt uzticību šai valdībai. Budžets ir mūsu kopējais politiskais dokuments, kurā ieguldīts milzīgs darbs. Vēlos vēlreiz izteikt savu gandarījumu par deputātu konstruktīvo darbu budžeta apspriešanā. Manuprāt, ir iedibināts precedents, kuram nākotnē būtu jākļūs par normu, proti jau pirms budžeta galīgās izskatīšanas Saeimas zālē rūpīgi apspriest visus ierosinājumus un izrunāt visas domstarpības.

Saskaņā ar valdību veidojošo frakciju un citu Saeimā pārstāvēto partiju ierosinājumiem esam palielinājuši finansējumu aizsardzības, izglītības, kultūras, zemkopības, veselības un sociālās aizsardzības nozarēm, kā arī esam ievērojuši vēl daudzus citus priekšlikumus.

Par budžetu, tā struktūru un prioritātēm šajā zālē daudz tika diskutēts pirms nedēļas, tāpēc pie tā daudz nekavēšos. Vienīgi vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis ir finansiāli sabalansēts budžets.

Valsts galvenais uzdevums šobrīd ir turpināt konservatīvu valsts finansu politiku, kas nodrošinās tālāku inflācijas tempu samazināšanos, nepieļaujot budžeta deficītu, vienlaikus nodrošinot valsts budžeta īpatsvara pakāpenisku samazināšanos iekšzemes kopprodukta apjomā un valsts investīciju īpatsvara palielināšanos budžeta izdevumu daļā.

Kā mēs zinām, to nupat arī novērtējusi starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody’s", kas piešķīrusi Latvijai A2 reitingu ilgtermiņa iekšējā aizņēmuma obligācijām nacionālajā valūtā. Lai atjaunotu Latvijai piešķirto kredītreitingu, "Moody’s" pārstāvji Latvijā ieradās februārī. "Moody’s" paziņojumā par piešķirto reitingu teikts, ka tas liecinot par zemo valsts iekšējā parāda apjomu un pietiekami stingro Latvijas valdības fiskālo politiku.

"Moody’s" noteiktais ilgtermiņa kredītreitings aizdevumiem ārvalstu valūtā Latvijai ir "Baa2", un tas nozīmē, ka Latvija ir stabila, investīcijām labvēlīga valsts ar labām nākotnes perspektīvām, par ko liecina lielais pieprasījums pēc valdības obligācijām iekšējā tirgū un kredīta likmju samazināšanās nekavējoši pēc budžeta pieņemšanas.

Apliecinu, ka valdība jau šā gada martā sāks strādāt pie nākamā gada budžeta, ko iesniegsim Saeimā līdz šā gada 1.oktobrim. Pavisam drīz, jau 17. martā, būs pirmais seminārs ministriem par nākamā gada budžetu, jo 1. oktobris vairs nav aiz kalniem.

Ekonomika

Kopīgi ar Satiksmes ministriju sagatavots Koncesiju likumprojekts, kurš iesniegts Ministru kabinetā apspriešanai un pieņemšanai. Koncesiju likuma iedarbināšana valstī ļaus palielināt investīciju apjomus valsts infrastruktūras attīstībai, piesaistot privātās investīcijas un veidojot jaunu, progresīvu valsts un privātā sektora sadarbības modeli.

Lai veicinātu ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijā, ir nodibināta darba grupa investīcijas traucējošo administratīvo barjeru novērtēšanai un novēršanai.

Ekonomikas ministrijai veidojas laba sadarbība ar uzņēmēju asociācijām un nozaru ekspertu padomēm.

Labi funkcionē Reģionālās attīstības fonds, tā ietvaros pavisam drīz jau tiks finansēts simtais projekts.

Turpinās brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšana. Eiropas Savienība ir uzsākusi sarunas ar Latviju kā pirmo no otrās kandidātvalstu grupas par Eiropas attīstības novērtēšanas līgumu preču kvalitātes jomā. Tas sekmēs Latvijas ražojumu konkurētspēju Eiropas Savienības tirgū.

Valdība ir par caurspīdīgumu un atklātību lielo valsts uzņēmumu privatizācijā, tos pārveidojot par publiskām akciju sabiedrībām un piesaistot stratēģiskos investorus. Tas nodrošinās nepieciešamās investīcijas, kā arī veicinās konkurenci.

Satiksme

Paredzētajos termiņos izstrādāti grozījumi likumā "Par ostām", pieņemti 11 Ministru kabineta noteikumi par dažādiem ar transporta nozari saistītiem jautājumiem.

Liels darbs tiek veikts pievilcīgas tranzītpolitikas veidošanā. Valsts investīciju programmā iekļautas ievērojamas investīcijas transporta infrastruktūras attīstībai. Izstrādāta Latvijas lauku ceļu attīstības programma, sekmīgi risinās Latvijas dzelzceļa restrukturizācijas projekts.

Lai nodrošinātu telekomunikāciju tirgus liberalizāciju un veicinātu konkurenci, izveidota darba grupa jauna likumprojekta "Par telekomunikācijām" izstrādei un darba grupa SIA "Lattelekom" valsts kapitāla daļas privatizācijas jautājumu atrisināšanai.

Vides un reģionālā attīstība

Vides politikas jomā sekmīgi turpināta iepriekšējo valdību īstenotā konsekventā politika vides sakārtošanai valstī. Atbilstoši Valdības deklarācijai Ministru kabinetā jau akceptēti vai pieņemšanai sagatavoti jauni normatīvie akti ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā, gaisa aizsardzības jomā, sadzīves bīstamo un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā. Turpmāk valdība īpašu vērību veltīs videi draudzīgo tehnoloģiju ieviešanas veicināšanai.

Parakstīts līgums par 2 miljoniem eiro dāvinājuma piešķiršanu Latvijas Vides investīciju fondam vides projektu realizācijai no Eiropas Savienības PHARE programmas.

Reģionālās attīstības jomā izveidots Teritorijas attīstības plānošanas centrs, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts par mērķdotācijām pašvaldībām teritorijas attīstības plānošanai. Izstrādāts metodiskais materiāls investīciju programmu izvērtēšanai no reģionālās un lauku attīstības viedokļa un sagatavoti priekšlikumi Ekonomikas ministrijai par reģionālās attīstības interešu ievērošanu, sastādot Valsts investīciju programmu 2000.—2002.gadam.

Būvniecības jomā izstrādāts bijušās PSRS normatīvu SNIP pārstrādes termiņu un finansēšanas stratēģijas koncepcijas projekts, izstrādāta Būvniecības nacionālā programma.

Tūrisma jomā izveidota "Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra", noorganizēts Latvijas lielākais tūrisma gadatirgus "Balttur’ 99" Rīgā, kurā tika pārstāvētas 23 valstis.

Valsts pārvaldes un pašvaldību jomā izvēlēti pretendenti, kas PHARE projekta ietvaros šogad veic deviņu rajonu izpēti. Sagatavota rajonu izpētes metodika. Sagatavoti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" un likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā". Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota darba grupa dzīvokļu un nekustamā īpašuma likumdošanas sakārtošanai.

Diemžēl jāsaka, ka līdzšinējā publisko pakalpojumu sniegšanas darba organizācija iedzīvotājiem ir pārāk sarežģīta un neizprotama. Tā vairāk ir orientēta uz ierēdņu, nevis klientu ērtībām. Iedzīvotājiem ir vairākkārtīgi jāstaigā no vienas iestādes uz otru, no viena kabineta uz otru, bieži jāmēģina uzzināt, kādas izziņas kādā kabinetā jāsniedz un kur tās jāsaņem.

Pagājušās nedēļas nogalē es biju Liepājā un jāsaka, ka šī pilsēta ir krietnu soli priekšā pārējām, domājot par to, kā uzlabot publisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Esmu iepazinies ar Liepājas "Vienas" pieturas aģentūras" projektu, kas drīz tiks pilnībā realizēts. Uzskatu, ka šī pieredze būtu jāpārņem arī pārējām pašvaldībām.

Idejas galvenais mērķis ir — pa struktūrvienībām "staigā" dokuments, nevis tiek "trenkāts" iedzīvotājs. "Vienas pieturas aģentūra" tiek veidota vienā telpā, kur organizēta iedzīvotāju visu veidu pieņemšana par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar pašvaldību.

Zemkopība

Pirms mēneša "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Jaunās partijas un "Latvijas ceļa" koalīcijas valdība tika papildināta ar sadarbības partneri — sociāldemokrātiem. Esmu gandarīts, ka sociāldemokrāti bija gatavi uzņemties politisku līdzatbildību par zemkopības nozari.

Uzsākta Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fondu programmu izvēle un programmu sagatavošana. Panākta Eiropas Savienības Komisijas lēmuma pieņemšana par akciju sabiedrības "Preiļu siers" iekļaušanu sarakstā, kam ir tiesības eksportēt savu produkciju uz Eiropas Savienību, kā arī trīs jaunu piena pārstrādes uzņēmumu iekļaušanu šajā sarakstā.

1998.gada decembrī ir izstrādāti un publicēti "Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības pamati".

Izstrādāta un, sākot ar 1998.gada 1.decembri, tiek realizēta ārkārtas subsīdiju izlietošanas programma cūku audzētājiem cūkgaļas tirgus stabilizācijai.

Ir precizēts Veterinārmedicīnas likumprojekts un sagatavoti priekšlikumi Valsts veterinārā dienesta struktūras optimizācijai.

Sadarbībā ar Valsts pārvaldes reformu biroju, Pasaules banku un starptautiskajiem ekspertiem uzsākts ministrijas funkcionālais audits, ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi.

Aizsardzība

Viena no svarīgākajām valdības funkcijām ir valsts drošības nodrošināšana. Tas ir redzams no Ministru kabineta deklarācijas, un valsts budžets to nepārprotami apstiprina. Aizsardzības budžets ir palielinājies vairāk nekā par 10 miljoniem latu, un es vēlreiz apliecinu valdības gatavību vēl šajā gadā palielināt šo budžeta pozīciju līdz 1% no iekšzemes kopprodukta.

Ārlietas

Latvija reāli ir kļuvusi par vienotas Eiropas daļu. No 1.marta varam ceļot bez vīzām uz lielāko daļu no Eiropas Savienības valstīm. Tā nav tikai ērtība, bet arī psiholoģisks pagrieziena punkts mūsu attieksmē pret Eiropu un Eiropas attieksmē pret mums — tā ir vienlīdzība.

Esam kļuvuši par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti. Kā mācēsim izmantot šo statusu, atkarīgs no mums pašiem. Ar Baltijas kaimiņiem ir cieša ikdienas sadarbība — gan politiskajā līmenī, gan vienojoties par iedzīvotāju konsulāro un tiesisko aizsardzību citās valstīs, gan arī risinot Brīvās tirdzniecības līguma piemērošanas jautājumus.

Latvija ir vienīgā valsts, ar kuru Eiropas Savienība ieteikusi sākt sarunas 1999.gadā, ja reformu process ritēs iesākto gaitu. Tādēļ esam iestrādājuši katras ministrijas rīcības plānā Valdības deklarācijas izpildei arī rīcības plānu Eiropas Komisijas progresa ziņojumā minēto trūkumu novēršanai.

Griba iestāties NATO ir apliecināta ar budžeta palielinājumu aizsardzībai par vairāk nekā 40%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Notikusi pirmā NATO Integrācijas padomes sēde Ministru prezidenta vadībā. Tajā principiāli atbalstījām Latvijas iespējamo ieguldījumu NATO operācijā Kosovā.

Iekšlietas

Runājot par valsts iekšējo drošību un stabilitāti, katrs iedzīvotājs pirmām kārtām, pamatoti domā par savu personisko un tuvinieku aizsardzību no noziedznieka, savas mantas un īpašuma drošību gan pret zagli, gan pret ugunsgrēku, viņš domā par iespējām realizēt savas cilvēktiesības un cer, ka valsts to nodrošinās. Pilsoņi ir dibinājuši šo valsti, deleģējot tai daļu savu tiesību un līdzekļu nodokļu veidā ar nolūku, lai valsts veiktu savas funkcijas.

Mēs beidzot esam nonākuši pie izpratnes, kā pilda dotos uzdevumus attiecīgie valsts dienesti — policija, ugunsdzēsība un glābšanas dienests, Satversmes aizsardzības birojs, cietumu administrācija un citi, kuri ir profesionāli sagatavoti un materiāli tiks nodrošināti aizvien labāk.

Tieslietas

Noris aktīva sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm likumdošanas saskaņošanas un tieslietu sadarbības jautājumos.

Pieņemti un stājušies spēkā vairāki nozīmīgi tiesību akti, tajā skaitā Civilprocesa likums.

Daudz tiek diskutēts par Korupcijas novēršanas likumu. Uzskatu, ka nekas negrauj pilsoņu ticību valstij vairāk kā nedzīvi, pretrunīgi likumi un to izmantošana šaurām politiskām interesēm un dažādu skandālu izraisīšanai. Diemžēl jau Korupcijas novēršanas likuma gatavošanas laikā netika prognozēta un analizēta tā praktiskā piemērošana. Korupcijas novēršanas likums ir vairākkārt grozīts, taču ikreiz pēc grozījumu stāšanās spēkā atklājies, ka pastāv kārtējās nepilnības un pretrunīgas interpretācijas iespējas. Sekas — atkal kārtējie grozījumi.

Uzskatu, ka Latvijā vajadzīgs jauns, moderns un efektīvs Korupcijas novēršanas likums, kas būtu vēl stingrāks nekā šobrīd spēkā esošais. Tā izstrādē jāievēro Eiropas Savienības tiesības, jāiesaista gan Pasaules bankas, gan citi starptautiskie eksperti. Latvija pievienojusies Eiropas Padomes pretkorupcijas konvencijai, veikts Pasaules bankas pētījums, darbojas Korupcijas novēršanas padome, organizētas konferences, semināri, tikšanās.

Mums ir nepieciešama tāda pretkorupcijas likumdošana, kas ir skaidra un saprotama, kas nevis totāli aizliedz visus teorētiski iespējamos interešu konfliktu gadījumus, bet gan raugās problēmas būtībā — interešu konfliktos un to novēršanas iespējās. Vai tas ir izdarāms? Esmu pārliecināts, ka jā. Garants tam ir politiķu griba atrisināt šo problēmu un, kā liecina pētījumi, mūsu tautas ļoti kritiskā attieksme pret korupcijas parādību.

Labklājība

Cienījamie deputāti! Tieši šodien jūs balsosit par Valsts fondēto pensiju likumu, kas vēl vairāk veicinās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī tiks uzsākts darbs fondētās pensijas sistēmas likuma administrēšanas, uzraudzības un pārraudzības procesa izstrādē.

Veselības aprūpes jomā ir pieņemti astoņi Ministru kabineta noteikumi, tajā skaitā "Veselības finansēšanas noteikumi" un "Kārtība, kādā tiek nodrošinātas tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību".

Labklājības ministrija ir izstrādājusi un saskaņojusi ar ministrijām Ministru kabineta noteikumus "Par valsts sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem".

Ar ministrijām ir saskaņota koncepcija "Par nodarbinātības veicināšanu valstī", kuras mērķis ir attīstīt valsts nodarbinātības politiku.

Izglītība

Pēc vairāk nekā četrus gadus ilgušām diskusijām beidzot ir panākta vienošanās par studiju kreditēšanas sistēmas izveidi, kas ietverta Ministru kabineta noteikumos "Par studiju kreditēšanu". Tas ir būtisks pavērsiens augstākās izglītības sistēmas attīstībā ar mērķi veicināt augstākās izglītības konkurētspēju un paaugstināt tās kvalitāti, balstoties uz galvenajiem augstākās izglītības pasūtītājiem — studentiem, viņu vajadzībām un interesēm.

Par nozīmīgiem ir jāatzīst visi pasākumi, kas saistīti ar latviešu valodas apguves nostiprināšanu izglītības sistēmā. Šeit vispirms jāmin veiksmīgi realizētā Latviešu valodas apguves valsts programma, kas ir uzsākusi savas darbības otro posmu, piesaistot gandrīz 4 miljonus ASV dolāru ārvalstu finansējumu šīs Latvijai nozīmīgās problēmas risināšanai. Sekmīgi realizēti pasākumi cittautu mācību valodas skolu pedagogu valodas prasmes uzlabošanai. Lielākā daļa vairums šo skolu skolotāju ir nokārtojuši valsts valodas atestāciju augstākajā pakāpē.

Noslēgumam tuvojas Pasaules bankas kredītprojektu sagatavošana izglītības infrastruktūras uzlabošanai. Martā ir plānotas noslēguma sarunas Vašingtonā pirms līguma parakstīšanas, līdz ar to uzsākot visai Latvijas izglītības sistēmai būtisku, mērķtiecīgu ieguldījuma procesu, ietaupītos līdzekļus novirzot izglītības attīstībai.

Ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību Eiropas Savienības 5. ietvara programmā zinātnē un tehnoloģijā, līdz ar to paverot Latvijas zinātnei jaunas iespējas starptautiskajai sadarbībai un integrācijai Eiropas zinātniskajā sabiedrībā.

Kultūra

Valdības darba simt dienu laikā Kultūras ministrija ir turpinājusi darbu pie Nacionālās programmas — "Kultūra". Šajā neilgajā laikā ir izstrādāts programmas projekts apspriešanai Koordinācijas padomē. Pavisam programmā ir ietvertas 11 apakšprogrammas — "Kultūras mantojums", "Muzeji", "Bibliotēkas", "Vizuālā māksla", "Tradicionālā kultūra", "Literatūra", "Mūzika", "Teātris", "Filmu māksla", "Kultūrizglītība", "Infrastruktūra".

Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts — "Labdarības likums".

Sadarbībā ar Rīgas domi tiek risināts jautājums par Latvijas Nacionālās operas celtniecības pabeigšanu. Februārī Latvijas Nacionālās operas pamatēka ar aktu nodota Rīgas domei un nepabeigtās celtniecība būvniecības turpināšanai nodota Rīgas domes valdījumā. Rīgas domes 1999.gada investīciju programmā ir iekļauti 2,6 miljoni latu Latvijas Nacionālās operas būvniecības turpināšanai.

Apskatāmajā periodā ir īstenots projekta Kultūras ministrijas izglītības iestāžu izglītības informatizācijas pirmais posms: uzsākta vidējo speciālo mācību iestāžu izglītības informatizācija, izveidojot datorklases un atbilstoši lokālos datortīklus.

Tiek turpināts darbs pie projekta "Rīga—2001", Eiropas kultūras mēnesis. Šajā laikā ir izstrādāta projektu koncepcija un apstiprināts projekta vadītājs.

Par valdības atskaiti

Stāvot jūsu priekšā pirms simt dienām, aizvadītā gada 26.novembrī, es apsolīju, ka valdība pirmajās simt darba dienās izstrādās detalizētu Valdības deklarācijas izpildes plānu. Varu jums paziņot, ka šo solījumu valdība ir izpildījusi. Rīt, 5.martā, sabiedrībai tiek nodota, pirmkārt, katra ministra atskaite par pirmajās simt valdības darba dienās padarīto, un, otrkārt, ministru sagatavotais Valdības deklarācijas izpildes rīcības plāns — dokuments, kurā katra Valdības deklarācijas punkta īstenošanai ir noteikti konkrēti pasākumi, nozīmēti konkrēti atbildīgie un noteikti konkrēti termiņi.

Izstrādāt šo vairāku simtu lappušu biezo dokumentu nebija viegls darbs, to es redzēju, apmeklējot visas ministrijas un tiekoties ar visiem ministriem. Tāpēc es pateicos visiem ministriem, parlamentārajiem un valsts sekretāriem, ierēdņiem, kuri pielika savas pūles dokumenta tapšanā.

Šis dokuments uzliks visiem ministriem un ierēdņiem vēl lielāku atbildību. Pie katra konkrētā pasākuma nereti ir minēts ne tikai atbildīgais departaments vai nodaļa, bet konkrēti cilvēki un attiecīgie tālruņu numuri. Ministriem ir jābūt spējīgiem atbildēt, kāpēc šajā dokumentā ir noteikts tieši šāds termiņš un ne savādāks. Mūsu rīcības plāns būs publisks un būs pieejams Ministru kabineta interneta mājas lapā un, saprotams, saņems ne tikai atbalstu, bet arī kritiku.

Godājamo Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti un deputātes!

Pieņemiet manu šīsdienas ziņojumu kā pirmo šīs valdības atskaiti. Esmu iecerējis ziņot par valdības darbu Saeimai un sabiedrībai vismaz reizi gadā. Tāpat arī visiem ministriem būs jāsagatavo savas vadītās nozares gada pārskats, kas būs ne tikai atskaites dokuments ministrijai, bet vienlaikus arī atskaite sabiedrībai.

Uzskatu, ka pirmajās 98 dienās ministri ir strādājuši krietni un ar atbildību. Bet vai varam teikt, ka Latvijā viss kārtībā? Būsim atklāti un paškritiski: vēl nebūt nē.

Valdībai darāmā pietiks gan likumdošanas sakārtošanā, gan pašu neatliekamāko problēmu risināšanā un valsts attīstības sekmēšanā. Te pirmām kārtām ir tādas politikas veidošana, kas sekmētu jaunu darba vietu veidošanos un veicinātu katra cilvēka labklājības augšanu.

Valdība ir atbildīga par šo valsti un tās pilsoņiem. No valdības tiek un tiks prasīta atbildība. Varu jums apsolīt, ka valdība neatkāpsies no nule deklarētajām darba prioritātēm un atbildības, jo tikai pēc mūsu darbiem un nevis pēc mūsu vārdiem vēsture spriedīs par šo valdību. Es nododu šo rīcības plānu Saeimas Prezidijam, es ceru, ka šis rīcības plāns tiks pavairots un izdalīts deputātiem. Paldies, cienījamie kolēģi! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies Krištopana kungam! Deputāti pēc tam varēs iepazīties ar šo rīcības plānu. Pārejam pie darba kārtības nākamā jautājuma. Tas ir "Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem".

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām""

. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Sokolovska, Deņisova, Plinera, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Kā parasti šādos gadījumos viens deputāts var runāt par, viens pret. Pret ir pieteicies Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es esmu kategoriski pret šādu anotāciju, kas ierakstīta likumprojektā par svētku un atceres dienām. Tas kategoriski neatbilst latviešu tautai, mūsu dzīvei un tamlīdzīgi. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens deputāts var runāt par. Un ir pieteikusies Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Šī noteikti nav tā lieta un tas jautājums, kurā kādu deputātu var pārliecināt par pretējo pēdējā brīdī. Tāpēc tas, ko es teikšu, daudz mazāk atgādinās runu par, bet daudz vairāk atgādinās runu par to, kā lieta tālāk virzāma. Runājot par to, kā lieta tālāk virzāma, ir svarīgi atcerēties, ka mēs balsojam par vai pret likumprojektu, nevis par vai pret anotāciju, kur, es pilnīgi piekrītu, ir sarakstīti galēji absurdi. Līdz pat tam, ka šāda likumprojekta pieņemšana veicināšot ārvalstu investīciju piesaisti mūsu valstij. Neko tādu tas neveicinās. Bet mēs nebalsojam par anotāciju. Pat, ja mēs atbalstām šā likumprojekta nodošanu komisijai, tad mēs tikai un vienīgi izvairāmies, pirmkārt, necieņas izrādīšanas visiem tiem cienījamiem vēsturniekiem un Latvijas vēstures profesoriem, kas ir formulējuši savu viedokli šajā jautājumā un kuri ir skaidri un gaiši pateikuši, ka tāds nosaukums, kāds likumā ir šobrīd 16.martam kā atceres dienai, neatbilst šā datuma vēsturiskajai slodzei un jēgai. Mēs izvairāmies no tā, ka mēs faktiski iespļaujam viņiem acīs, ja mēs atsakāmies par šo jautājumu diskutēt.

Otrkārt. Mēs izvairāmies koalīcijas ietvaros no politiskas divkosības, jo nav iespējams vienai un tai pašai koalīcijai valdībā pieņemt lēmumus, kas aicina valsts amatpersonas privāti atzīmēt šo dienu un nepiedalīties valstiskos pasākumos un tai pašai koalīcijai Saeimā teikt: "Rokas nost no šīs dienas, tā ir valstiska diena!"

Treškārt. Visbeidzot tas, ko mēs izdarām, mēs ļaujam šogad šo dienu atzīmēt pēc tā likuma, kas ir spēkā šobrīd. Mēs ļaujam šo likumprojektu nodot komisijai, tikai un vienīgi nolikt uz komisijas priekšsēdētāja rakstāmgalda. Mēs ļaujam visiem pasākumiem notikt saskaņā ar tām atļaujām, kuras devusi Rīgas dome un visas citas institūcijas, un mēs ļaujam to neiesniegt nākošnedēļ atkal, nerīkojot šo balagānu šeit vēlreiz nākamnedēļ. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies Kristiānai Lībanei. Atbilstoši Kārtības rullim, viens ir runājis par, viens pret. Cik es saprotu, tad Dobeļa kungs grib runāt par procedūru. Lūdzu! (No zāles: "Bet runā tieši par procedūru!")

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Diezgan amizanti ir klausīties runu "pret", tā saucamo, kur pasaka: "Ziniet, es esmu pret kaut kādu tur anotācijas formulēšanu." Es uzskatu, ka Apiņa kunga uzstāšanās vispār neko nepateica, kā Apiņa kungs pats balsos, viņš nepateica, viņš arī neizteica skaidri savu viedokli. Katrā ziņā, ja no vienas un tās pašas frakcijas nāk divi deputāti, viens vismaz ļoti skaidri izteica savu viedokli, otrs vispār neko nepateica, tad pasakiet, lūdzu, kāpēc ir šāda attieksme, ka lielām frakcijām vispār nav nekādu tiesību paust savu viedokli šajā svarīgajā jautājumā? (No zāles: "Viss kārtībā! Visi latvieši pret! Juri, nepadodies!") Bet frakcija, kura ir nolēmusi balsot par nodošanu komisijām, izvirza cilvēku, kurš nav spējīgs no tribīnes vispār neko pateikt, izņemot vienu vārdu "anotācija".

Sēdes vadītājs.

Paldies! Juris Dobelis tiešām runāja par procedūru. (Zālē troksnis.) Cienījamie kolēģi! Es ļoti atvainojos, bet es varu rīkoties tikai atbilstoši Kārtības rullim, un šos pieteikumus pat neiesniedza man personīgi, bet tie tika iesniegti šeit, Prezidijā, un Prezidijs nolika man tos uz galda, lai es dotu vārdu. Tā kā... Paldies par atbalstu! Tagad izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 37, atturas — 11. Likumprojekts komisijām šodien netiek nodots.

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" . Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par vai pret neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi? Jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par — 76, pret — 8, atturas — 8. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības punkts saistās ar amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu. Tas ir lēmuma projekts "Par Zemessardzes komandiera iecelšanu" . Lūdzu, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 23.februāra sēdē, pamatojoties uz Valsts prezidenta ierosinājumu, izskatīja un nolēma atbalstīt Zemessardzes pulkvežleitnanta Jāņa Kononova iecelšanu Zemessardzes komandiera amatā. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo kandidatūru!

Gribu atzīmēt, ka mums bija pietiekoši karstas diskusijas komisijas sēdē, bet, izvērtējot visus par un pret, komisija faktiski vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt šo kandidatūru Zemessardzes komandiera amatam. Komisijas vārdā es aicinu balsot par. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies Ādamsona kungam! Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies Igors Solovjovs. Lūdzu! Vai nav vēlēšanās debatēt? Jā, vēlēšanās debatēt nav. Tad pāriesim pie balsošanas.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu! Es saprotu, ka daudzi ir satraukušies sakarā ar iepriekšējiem balsošanas rezultātiem, bet lūdzu atgriezties savās vietās, un ķersimies pie deputātu pienākumu pildīšanas. Balsosim par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu "Par Zemessardzes komandiera iecelšanu". Iecelt par Zemessardzes komandieri Zemessardzes pulkvežleitnantu Jāni Kononovu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 18, atturas — 18. Par Zemessardzes komandieri ir iecelts Jānis Kononovs. Es novēlu Jānim Kononovam panākumus nebūt ne vieglajā darbā, pacietību un izturību! (Aplausi.)

Turpinām jautājuma par amatpersonām izskatīšanu. 4. darba kārtības punkts ir lēmuma projekts "Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli" . Vārds komisijas vārdā — Apiņa kungam!

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbilstoši Kārtības ruļļa 31.pantam, pamatojoties uz Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes vēstuli, ir izstrādājusi lēmuma projektu par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz apstiprināt Vitu Pilsumu par Latvijas Bankas padomes locekli.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Vitu Pilsumu par Latvijas Bankas padomes locekli. Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 9. Lēmuma projekts pieņemts. Vita Pilsuma apstiprināta par Latvijas Bankas padomes locekli.

Darba kārtības jautājums nr. 5 — lēmuma projekts "Par Valentīnas Zeiles apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli" . Lūdzu!

P.Apinis

(LC) . Budžeta un finansu (nodokļu) komisija Kārtības ruļļa 30.panta kārtībā, pamatojoties uz Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes vēstuli, izstrādāja lēmumu — atbalstīt Valentīnas Zeiles apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz apstiprināt Valentīnu Zeili par Latvijas Bankas padomes locekli. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Valentīnas Zeiles apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 11. Lēmuma projekts pieņemts. Valentīna Zeile apstiprināta par Latvijas Bankas padomes locekli.

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 6 — lēmuma projekts "Par A.Vīnkalna apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi" . Juridiskā komisija, lūdzu! Rasnača kungs — Juridiskās komisijas vārdā.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegtos materiālus par ieteikumu apstiprināt Aivaru Vīnkalnu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija nolēma atbalstīt šā lēmuma projekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Nākamais — 7. darba kārtības jautājums.

Dz.Rasnačs.

Tāpat Juridiskā komisija atbalstīja lēmuma projektu "Par Kornelijas Počas iecelšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi" .

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Lēmuma projekts pieņemts.

Nākamais — darba kārtības jautājums nr. 8.

Dz.Rasnačs.

Tāpat Juridiskā komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu — lēmuma projekts "Par Laumas Volbergas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi" .

Sēdes vadītājs.

Arī šajā jautājumā neviens nav pieteicies debatēt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Lēmuma projekts pieņemts. Attiecīgi par Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi ir iecelta Lauma Volberga.

Nākamais darba kārtības jautājums, sakarā ar izmaiņām ir Saeimas lēmuma projekts "Par Andra Šķēles ievēlēšanu Revīzijas komisijā" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Pārejam pie nākamās sadaļas mūsu darba kārtībā — Saeimas deputātu pieprasījumi. Saeimas deputātu Mitrofanova, Cileviča, Maksimova, Jurkāna, Klementjeva, Plinera, Solovjova un tā tālāk pieprasījums Ministru prezidentam Vilim Krištopanam "Par Noteikumu nr.34 "Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība" 26.punkta neatbilstību Pilsonības likumam." Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Pārejam pie nākamās sadaļas. Tā ir — 25.februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti. Pārejam pie likumprojektu izskatīšanas. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" . Vārds Muciņa kungam.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija piedāvā izskatīt grozījumus likumprojektā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā", likumprojekta reģistra nr.159, Saeimas dokumenta nr.346. Godātie deputāti! Šis likumprojekts tika sagatavots kā alternatīvais Juridiskajā komisijā tad, kad tika izskatīts ar reģistra nr.138, Saeimas dokuments nr.286 ar tādu pašu nosaukumu, priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"", ko bija iesnieguši deputāti Mitrofanovs, Bekasovs, Cilevičs, Solovjovs un Jurkāns. Juridiskā komisija pārskatīja šo jautājumu, rūpīgi izdebatēja un, salīdzinot ar tiem likumiem, kuri šobrīd darbojas Latvijas Republikā, konkrēti likums "Par dzīvojamo telpu īri" un uzskatīja, ka ir jāsagatavo alternatīvais likumprojekts.

Alternatīvajā likumprojektā, kas tiek piedāvāts jūsu pieņemšanai pirmajā lasījumā, ir saglabātas pamatprincipa normas, kuras sakārto likumdošanu un novērš, ka viens un tas pats jautājums tiek regulēts vienādi divos likumprojektos. Sakarā ar to, ka šajā jautājumā par dzīvojamo telpu īri tiek piedāvāts izdarīt grozījumus, mēs uzskatījām, ka tad šī problēma par izlikšanu, neizlikšanu un citu dzīvokļa ierādīšanu denacionalizētās mājās ir jārisina likumā "Par dzīvojamo telpu īri", tādēļ šajā likumprojektā tiek piedāvāts grozīt 15.panta pirmo daļu, skaidri un gaiši nosakot, ka izlikšana no denacionalizētiem namiem pieļaujama tikai likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā. Tādā veidā tiks sakārtota mūsu likumdošana, bet jautājumi, kas saistīti ar dzīvojamo telpu īri, tiek diskutēti attiecīgās komisijās, un tiek gatavoti grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri". Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, jo tajā laikā, kad šāds likums tika pieņemts par denacionalizāciju Latvijas Republikā, spēkā bija vecais LPSR Dzīvokļu kodekss, un vēl tādēļ likums "Par dzīvojamo telpu īri" nebija pieņemts. Bet, kad to pieņēma, tad loģiski, šī norma no šī likuma tika iekļauta arī tajā likumā. Šobrīd tās pastāvēšanai ar konkrētu regulāciju nav nekāda pamata. Es aicinu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Muciņa kungs, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš

. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.marts.

Sēdes vadītājs.

15.marts. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Pārejam pie darba kārtības nākamā jautājuma — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" . Vārds Muciņa kungam. Lūdzu!

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra nr.160, Saeimas dokumenta nr.347 — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"". Juridiskā komisija izskatīja iepriekš minēto deputātu iniciatīvas kārtībā iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"", un par cik šajā likumā ir tieši tāda pat situācija, kā ir ziņojums par iepriekšējo likumu un likumprojektu, tad arī šajā likumā mēs piedāvājam un izstrādājām alternatīvo likumprojektu, un piedāvājam sakārtot šos likumus, nosakot, ka izlikšanas jautājumi un dzīvokļu īres jautājumi ir risināmi likumā "Par dzīvojamo telpu īri", nevis šajā likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem". Es aicinātu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā pieņemts.

L.Muciņš

. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir tāpat 15.marts.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšana līdz 15.martam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — lūdzu!

J.Čevers

(LSDA). Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie Saeimas locekļi! Izskatām dokumentu nr.297. Likumdošanas iniciators Iekšlietu ministrija nākusi ar iniciatīvu izdarīt izmaiņas likumā "Par ugunsdrošību". Tās ir nelielas redakcionālas izmaiņas, kas likumu būtībā nemaina. 15.pantā vārds "pakļautībai" nomainīts ar vārdu "pārraudzība", kas būtiski sakārto Iekšlietu ministrijas iekšējās subordinācijas kārtību. 28.pantā ir veiktas nelielas redakcionālas izmaiņas, un tas ir papildināts ar piekto daļu, kas nosaka, ka sprādzienbīstamo, ugunsbīstamo un īpaši svarīgo objektu sarakstu, kur jāsaglabā un jāizveido ugunsdzēsības komandas, apstiprina Ministru kabinets. Arī līdz šim to ir darījusi valdība — jau 1992.gadā, nosakot šo iestāžu sarakstu. Bet dzīve šajā sarakstā ir ienesusi savas korekcijas, jo daudzi šie uzņēmumi ir šodien bankrotējuši. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē šīs likuma izmaiņas atbalstīja. Inicators gan nāca klajā ar ierosinājumu izskatīt to steidzamības kārtā, ko komisija neatbalstīja. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šīs izmaiņas pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Čevera kungam. Neviens debatēs pieteicies nav, tā kā mums ir jābalso par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek piedāvāts 10.februāris. Es atvainojos, 10.marts. Es vienkārši precīzi atkārtoju man priekšā likto datumu. Tātad 10.marts. Iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" . Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šie grozījumi ir ļoti īsi, un to nepieciešamību nosaka tas, ka no 1.aprīļa jāstājas ir spēkā Krimināllikumam. Taču tas, kas ir paredzēts kā soda veids, arests, un kuru ir jāizcieš attiecīgi ierīkotās telpās, tas nav iespējams šodien, jo līdzekļu šo telpu piešķiršanai šobrīd nav. Līdz ar to komisija aicina papildināt likumu ar uzrādītajiem pārejas noteikumiem. Un turklāt mūsu komisija uzskata, ka tas ir steidzams labojums, un lūdz arī atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Vispirms izšķirsim jautājumu par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts kā steidzams.

Cik es saprotu, tad tagad ir jābalso likumprojekts pirmajā lasījumā. Lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Vārds Jurim Dobelim.

J.Dobelis

(TB/LNNK) . Tātad, cienītie kolēģi, man ir lūgums, ja nav būtisku jauninājumu, un te tie it kā nevarētu būt, un tā kā šis 1.aprīlis tuvojas un mēs domājam organizēt kārtējo sesijas pārtraukumu, es aicinātu šodien pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts. Paldies Jurim Dobelim!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību" . Juridiskās komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu, atbilstoši likumprojekta reģistra nr.131, dokuments nr.263, ko Valsts prezidents likumdošanas iniciatīvas kārtībā bija iesniedzis Saeimā. Likumprojekta nosaukums "Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību". Juridiskā komisija rūpīgi izdebatēja šo likumprojektu un atzīmēja, ka Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegtais likumprojekts atbalstāms un izskatāms pirmajā lasījumā. Tajā pašā laikā mēs konstatējām, ka, kaut gan likumprojektā ir paredzētas normas, kuras nokārtotu prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību, tomēr nepieciešama vesela rinda papildinājumu, jo šis likumprojekts neaptver visus gadījumus, kādos ir jānosaka Valsts prezidenta vēlēšanas un kādā veidā ir jānodod lietas jaunajam ievēlētajam Valsts prezidentam.

Mēs aicinām atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un izsakām gatavību rūpīgi strādāt pie otrā lasījuma, lai sakārtotu un piemērotu to visiem gadījumiem šajā jautājumā. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Kā ar termiņiem?

L.Muciņš

. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15.martam.

Sēdes vadītājs.

15.marts. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu!

V.Ģīlis

(TP). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Labklājības ministrija ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisijā izskatīšanai likumprojektu "Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu". Sociālo un darba lietu komisija pilnībā atbalsta šāda likuma nodošanu apspriešanai pirmajā lasījumā, jo šis likums ļauj apkopot tos dažādos likumdošanas aktus, kas šobrīd nosaka šo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku sociālās garantijas, no kurām vairākas šīs normas ir spēkā vēl no Augstākās padomes laika. Tāpēc es aicinu Sociālo un darba lietu komisijas vārdā balsot par šo likumu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs pieteicies šajā jautājumā neviens nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Ģīļa kungs, kā ar termiņiem iesniegšanai?

V.Ģīlis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12. aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumi tiek iesniegti līdz 12. aprīlim. Vai nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies!

Pārejam pie dienas kārtības nākamā jautājuma nr. 16 — likumprojekts "Grozījums likumā "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Izskatām dokumentu nr. 409. Neviens priekšlikums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem"" nav iesniegts. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies ziņotājai! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret, atturas — nav. Likumprojekts vienbalsīgi pieņemts. Kā ar priekšlikumu iesniegšanas termiņiem uz trešo lasījumu?

A.Seile.

Diemžēl trešajā lasījumā mēs pēc Kārtības ruļļa nevaram balsot šo likumprojektu. Iesniegumu termiņš varētu būt 11. marts.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret 11. martu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir 17. darba kārtības jautājums — likumprojekts "Emigrācijas likums" , pirmais lasījums. Vidiņa kungs — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā. Lūdzu!

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs paņemt dokumentu nr. 300, tas ir Ministru kabineta iesniegtais Emigrācijas likumprojekts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to izskatīja, diskutēja un konceptuāli atbalstīja. To pašu ir izdarījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, un es aicinātu Saeimu pirmajā lasījumā šo likumprojektu pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Paldies Vidiņa kungam! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim, un lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 12, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.G.Vidiņš

. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15. martam.

Sēdes vadītājs.

15. marts, līdz 15. martam mēs varam iesniegt priekšlikumus. Vai iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Darba kārtības jautājums nr. 18 — likumprojekts "Valsts fondēto pensiju likums" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Lūdzu jūs Sociālo un darba lietu komisijas vārdā atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Valsts fondēto pensiju likums".

Dažos vārdos skaidroju, ka minētais likums ir pensiju reformas turpinājums, otrais līmenis šai pensiju reformai, kura Latvijā tika sākta 1995. gadā. Galvenais šajā likumā ir tas, ka valsts fondēto pensiju shēma nodrošinās un palielinās pensiju kapitālu un līdz ar to arī pašas pensijas lieluma daļu no obligātajām iemaksām vecuma pensijām, un būs iespējas cilvēkiem šo savu daļu investēt ārpus solidaritātes shēmas ietvariem, kā tas bija pirmajā līmenī, kurš Latvijā spēkā ir uz šodienu.

Sociālo un darba lietu komisijā "Valsts fondēto pensiju likuma" pirmais lasījums tika izskatīts trīs reizes un komisijas sēdē vienbalsīgi tika atbalstīts pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Paldies Barčas kundzei! Bet šeit nāksies atklāt debates. Aleksandrs Kiršteins pieteicies debatēs. Lūdzu!

A.Kiršteins

(TP). Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Vesela rinda valstu ir guvusi ļoti lielus saimnieciskos panākumus un uzplaukumu, pateicoties dažādu uzkrājumu fondu izveidošanai un uzkrājumu privāto pensiju fondu nodibināšanai.

Es ar lielu uzmanību noklausījos Krištopana kunga atskaiti par valdības pirmajām simt dienām un domāju, ka beidzot es dzirdēšu kaut kādu ziņojumu par jaunas stratēģijas izstrādi, par to, ka mēs beidzot pāriesim no fiskālā deficīta uz to, ka sāksim veidot Latvijā kaut kādus uzkrājumu fondus, par to, ka mēs pārskatīsim savu aizņēmumu politiku, bet es dzirdēju tikai tukšas runas par to, ka mazāk papīriem jāstaigā no kabineta uz kabinetu. Es esmu ļoti vīlies, jo faktiski šis likums parāda to, ka valdība simt dienās nav izstrādājusi absolūti nekādu stratēģiju, un es mēģināšu pārāk ilgi neaizkavēt jūsu uzmanību.

Pirmais. Šajā likumā, kurš ir ļoti lepni nosaukts kā pārejas likums no solidaritātes fonda uz šo uzkrājumu fondu, 2. pantā ir teikti ļoti skaisti vārdi, ka daļa no obligātajām iemaksām vecuma pensijām, veicama investējot ārpus paaudžu solidaritātes pensiju shēmas. Es gandrīz apraudājos no sajūsmas, ja vien 8. pantā es nebūtu izlasījis to, ka, piemēram, fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā, izrādās, šo pensiju nevar mantot, bet tā tiek ieskaitīta valsts pensiju speciālajā budžetā un pilnībā izmantota, lai finansētu apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā fondētā pensiju shēmas dalībnieka ģimenes locekļiem. Ja šim cilvēkam, kas uzkrāj savu naudu šajā fondētajā pensiju sistēmā, ir pieauguši bērni, kuriem nav jāmaksā nekādas pensijas apgādnieka nāves gadījumā, tad viņa nauda iet zudumā, jo tā tiek ieskaitīta atpakaļ kopējā katlā. Un tas ir, manuprāt, šī likuma lielākais mīnuss, jo visi pensiju fondi, kas ir uzkrājumu pensiju fondi, kā jūs zināt, pastāv tikai tāpēc, ka šos ieguldījumus var mantot. Ja, piemēram, cilvēks nomirst ātrāk vai notiek kaut kas cits, tas, kas šeit ir runāts par kompensācijām apgādnieka nāves gadījumā, ir pilnīgs sajaukums. Tas ir apdrošināšanas procents, kas tiek atskaitīts katras valsts normālā pensiju likumā. Vai tajās valstīs, kur tiek iemaksāts privātajos pensiju fondos, vai tajās valstīs, kur ir šie fondētie pensiju fondi, jūs atskaitiet divus procentus precīzi vadībai un apdrošināšanai, un nekad šīs divas lietas netiek sajauktas. Jūs nevariet ņemt cilvēka personīgi uzkrāto naudu un pēc tam pateikt — redziet, tas nav solidaritātes fonds, bet uzkrājumu fonds, un ieguldīt kaut kur citur. Kāds ir rezultāts?

Neviens neticēs, ka Makarova kungs var menedžēt šādu pensiju sistēmu labāk. Tas nozīmē, ka cilvēki dos priekšroku algas saņemšanai aploksnēs, jo loģiski, ka es pats savu naudu varu menedžēt daudz labāk un atstāt saviem bērniem, nekā uzticēt viņiem, zinot to, ka pēc 20 vai 30 darba gadiem es to nedabūšu vai mani bērni to nemantos. Un es domāju, ka tā ir vislielākā, rupjākā kļūda šajā likumā, kas pilnībā pārvelk svītru visām labajām idejām.

Nākošais. Pie šī paša likuma ir sajauktas tādas lietas kā pensiju fonda uzraudzība. Ja šajā likumā ir teikts, ka šo pensiju fondu uzraudzīs aģentūra, kas būs pie Labklājības ministrijas, un uzraudzīs Valsts vērtspapīru uzraudzības komisija, tad, ja mēs paskatāmies šodienas 21. darba kārtības jautājumu, kur ir grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", tad tur nez kāpēc mēs lasām, ka pensiju fonda valsts uzraudzību veic Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, kas ir patstāvīga valsts pārvaldes institūcija un darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Respektīvi, trīs institūcijas uzrauga pilnīgi vienādus pensiju fondus, jo gan šis valsts fonds pensiju sistēmā, gan privātais pensiju fonds ieguldīs naudu vienās un tajās pašās akcijās, vienos un tajos pašos vērtspapīros, un gan vienu, gan otru pārvaldīs privāti menedžeri, jo arī šajā likumā ir teikts, ka Labklājības ministrija un aģentūra nodod šīs pārvaldīšanas tiesības privātajam pārvaldītājam. Tad kāpēc ir trīs dažādas uzraudzības komisijas? Vērtspapīru komisija, Labklājības ministrijas aģentūra un apdrošināšanas inspekcija. Tad vajadzētu izvēlēties, kura ministrija un kura apdrošināšanas sabiedrība jeb vērtspapīru komisija tad ir šis uzraudzītājs un vai tiks veidots viens kaut kāds obligātais apdrošinātājs.

Nākošais. Šeit, protams, es negribu runāt par tādām detaļām, kā vienā vietā ir teiks, ka iemaksu likmes fondēto pensiju shēmā nevar būt mazāk par 2 procentiem no iemaksu objekta, citur ir teikts, ka ir minēts viens procents, kas it kā būtu vajadzīgs varbūt pie apdrošināšanas, tas ir 11. panta 7. punktā, kur ir teikts, ka privātajam pārvaldītājam aģentūras noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar pašu komisiju, jāpatur pašu aktīvi vismaz 1 procenta apmērā. Visur pasaulē apdrošināšanas vadībai precīzi tiek noteikti 2 procenti. Tātad šeit, pirmkārt, nav precīzi nodalīts, cik menedžmentam ir. Ko tas dod? Tas dod iespēju neveidot nevienam savu privāto fondu. Kāpēc riskēt? Es aizeju pie Makarova kunga, es esmu viņa labs draugs, tā kā Makarova kungam ir uzkrājušies pārsimt miljoni šajā fondētajā sistēmā, es saku — es būšu tas pārvaldītājs, es tagad paņemu šo valsts fondu, pārvaldu, likums precīzi nenosaka, cik naudas aiziet šim menedžmentam, gribu — ņemu divus procentus, gribu — ņemu septiņus procentus. Tas nav noteikts šajā likumā, kāda ir šī robeža. Visos pensiju fondos pasaulē ir precīzi noteikts, cik jūs varat ņemt. Un pensiju fondi konkurē tieši ar to, ka šis noteiktais procents rada konkurenci, piesaistot jaunus ieguldītājus.

Pavisam kurioza lieta, ja mēs paskatāmies 12. pantu — fondēto pensiju kapitāla ieguldīšanas noteikumi. Es domāju, ka valdība būs izstrādājusi precīzu stratēģiju, cik procenti tiek ieguldīti valsts pelnošajos monopoluzņēmumos, cik, teiksim, "Latvenergo", cik procentus pensiju fondi varētu saņemt no "Latvijas gāzes", cik no "Lattelekom" privatizācijas. Šeit mēs lasām, ka fondēto pensiju kapitālu var ieguldīt Latvijas valsts vērtspapīros, Igaunijas, Lietuvas, Eiropas Savienības, Amerikas un nez kāpēc Japānas... Tas nozīmē, ka Finansu ministrija nav pakonsultējusies ar Labklājības ministriju, jo es uzdāvināšu valdībai, šeit ir visu pasaules fondu, teiksim, peļņa pēdējā gadā, trīs un piecos gados.

Tad visi japāņu fondi ir zaudējuši kaut kur gan uz valūtas kursa, gan uz ieguldījumiem no 20 līdz 80 procentiem. Tātad tā ir otra banka "Baltija". Tātad šeit tiek ieteikts likumā ieguldīt, teiksim, Japānas fondā, zaudēt naudu, tajā pašā laikā neko valdība nav izstrādājusi, lai tiktu ieguldīta nauda šajos valsts monopoluzņēmumos, kas nes konstantu peļņu.

Nobeigumā. Ir ļoti bēdīgi, ka šo likumu vispār nav izskatījusi attiecīgā mūsu komisija, tātad Budžeta un finansu komisija. Jo tas, kas attiecas uz sociālo daļu, tas jau te ir kādi desmit vai divdesmit procenti, tā ir finansu vadība, vērtspapīri, un noteikt, ka šādi likumi būtu otrajā lasījumā jāizskata Budžeta un finansu komisijai.

Un pēdējais. Tātad secinājumi, ko es gribētu pateikt. Šajā likumā nav precīzi noteikts tas, ka ir jābūt precīzai kontrolei, kura būs atbildīgā iestāde, kas kontrolēs visus Latvijas pensiju fondus — gan privātos, gan fondētos valsts. Otrs. Nevar mantot, kā jau es teicu. Tātad tas nav uzkrājošais, bet tik un tā tas ir solidārais, neskatoties uz skaistajiem vārdiem. Trešais. Nav precīzi nodalīts apdrošināšanas procents un menedžmenta procents šajā likumā. Ceturtais. Nav noteikts un nav vispār stratēģijas, kur varētu būt šie ieguldījumi, nav Ministru kabinets arī izstrādājis, un arī šajā likumā nav pareizi uzrakstīts tā, kā es teicu, minot šo Japānas kaut vai vērtspapīru fondu. Un līdz ar to es domāju sākumā, vai vispār vajadzētu to atbalstīt, jo nekas tā neparāda valdības stratēģijas trūkumu, kā nespēja izveidot pēdējos septiņos vai astoņos gados normālu Pensiju reformu likumu. Kāpēc es saku, ka pēdējos septiņos vai astoņos gados? Tāpēc, ka Ražuka kungs atcerēsies, ka Tautas frontes laikos par to tika runāts. Godmaņa kungs bija tajā reizē premjers, bija Tautas fronte, un tad mēs sākām runāt par to, ka ir jāveido šie uzkrājumu fondi. Tagad mēs nonākam atpakaļ pie tā, ka valdībai atkal nav nekādas stratēģijas, bet es domāju, ka tomēr varētu to šajā pirmajā lasījumā ar ļoti lielām grūtībām nodot komisijai, un komisija otrajā lasījumā, pieaicinot, protams, Budžeta un finansu komisiju, vajadzētu ļoti rūpīgi un ļoti nopietni pārstrādāt. Un man ir kauns un man ir žēl, ka valdība šo stratēģisko likumprojektu, kas parādītu visu valdības darbību nākamajos četros gados, nav novērtējusi, — ne tā nozīmīgumu, ne ir pati sapratusi, kas vispār šajā likumprojektā rakstīts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Pēc ļoti bargiem un skarbiem pārmetumiem no Kiršteina kunga puses es gribētu viņam atgādināt dažas lietas. Viens — ko cilvēks dara brīvprātīgi, un kopā ar darba devēju vienojas, kā kur ieguldīs daļu no viņa darba ienākumiem. Cits — ja valsts pasaka: "Tev obligāti tas ir jādara!" Un tad ir jāsāk domāt par to, vai valstij nav arī jāgarantē, lai šie ieguldījumi kaut kādā veidā saglabātos. Treškārt, es gribētu teikt, ka šim likumprojektam ir ļoti gara vēsture. Vēsture sākās jau 6.Saeimas pašā sākumā. Es varētu piekrist Kiršteina kungam, ka šodienas ekonomiskā situācija atšķiras no tās, kas bija 1997.gadā un 1998.gada pirmajā pusē, kad faktiski tapa likumprojekts. Bet tomēr es aicinātu deputātus šodien nobalsot par. Arī Kiršteina kungam ne tikai kritizēt, bet aktīvi strādāt komisijā, iesniegt priekšlikumus, labojumus, pierādīt savas ideoloģijas pareizību, kas mazliet atšķiras tomēr no apdrošināšanas ideoloģijas un brīvprātīgās pensiju fonda ideoloģijas. Un tad otrajā lasījumā aktīvi aizstāvēt savu viedokli. Ne tikai kritizēt, jo man arī ir negatīvi piemēri, bet daudz vairāk ir pozītīvu. Es aicinātu vienkārši balsot par!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates pabeigtas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Valsts fondēto pensiju likums" pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu, Aija Barča, kā ar iesniegšanas termiņu — 12.aprīlis. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies!

Mūsu parādi ir nokārtoti. Visu, kas attiecas uz pagājušās nedēļas dienas kārtību, mēs esam izskatījuši un pārejam pie jautājumiem, kurus Prezidijs ir iekļāvis šīs nedēļas darba kārtībā. Dienas kārtības jautājums nr.19. — likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli"" , trešais lasījums.

Komisijas vārdā — Leiškalna kungs. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēža kungs, jebšu sēdes vadītāja kungs šodien būtu jāteic. Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.420. Ministru kabineta 81.panta kārtībā un tā tālāk pieņemtie noteikumi, kas šobrīd ir nonākuši trešajā lasījumā. Un kā saka mans draugs Uldis Kokina kungs, viņš teica, lai arī likumprojektā ir maz priekšlikumu, jāizskata ir pilnīgi visi.

Tātad 1.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem, kuru iesniedz Juridiskais birojs. Komisija šos pārejas noteikumus ir atbalstījusi, nedaudz redakcionāli precizējot, un tāpēc es aicinu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā, lai tas strādātu šai sabiedrībai par godu un virzienā uz labklājību.

Sēdes vadītājs.

Pirmkārt, Leiškalna kungs, es gribētu teikt, ka abi, ko jūs teicāt, gan priekšsēdis, gan sēdes vadītājs ir patīkami. Tā kā lietojiet, kuru gribat. Tā ir jūsu izvēle, kaut precīzāks, protams, ir otrais.

Vai nav iebildumu deputātiem pret redakcionālo precizējumu? Ja iebildumu nav pret redakcionālo precizējumu, tad es aicinu nobalsot likumprojektu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: "Kā jābalso?") Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 14, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Dienas kārtības jautājums nr.20. — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Lujāna kungs. Lūdzu!

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.434. 1.priekšlikums ir 14.pantā, kur Juridiskais birojs piedāvā pielikt klāt — valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Komisija to atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret komisijas viedokli? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns.

2.priekšlikums ir pārejas noteikumos, un atkal Juridiskais birojs piedāvā precizēt — valsts bezpeļņas sabiedrību papildināt, pirms tam vārdus "Uzņēmumu reģistrs" papildināt ar vārdiem "Latvijas Republikas". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumi ir? Nav. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

M.Lujāns.

Tālāk pārejas noteikumos ir vēl grozījums, kuru Juridiskais birojs piedāvāja atkal redakcionāli — "Latvijas Nacionālās standartizācijas"... Jā, un komisija arī šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Nākošais!

M.Lujāns.

Vēl redakcionāls ir Juridiskā biroja priekšlikums par to, ka tiek atcelti noteikumi Ministru kabineta 81.panta pieņemtajā kārtībā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Iebildumu nav arī šajā gadījumā.

M.Lujāns.

Aicinu cienījamos kolēģus balsot par šo likumu trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Tātad likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"", trešais lasījums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

M.Lujāns.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums nr.21. — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizējamiem pensiju fondiem"". (Zālē smiekli un aplausi). Es atvainojos, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" . Kaut gribētos gan dažiem.

H.Soldatjonoka

(LC). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar 208. un 426.dokumentu. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegtos priekšlikumus un 28.panta pirmajā daļā piekrīt Ministru kabineta izteiktajam priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Vai iebildumu nav? Iebildumu nav. Paldies!

H.Soldatjonoka.

28.panta sestajā daļā piekrīt Juridiskā biroja priekšlikumiem — atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī šeit komisija atbalstīs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

H.Soldatjonoka.

Trešajā lasījumā 10.marts.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, vēl ir jānobalso otrais lasījums.

H.Soldatjonoka.

Jā, piedodiet.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu pret atsevišķiem labojumiem nebija. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otro lasījumu. Lūdzu balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Kā jau iepriekš tika pateikts — 10.marts — termiņu iesniegšana. Vai iebildumu nav? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums nr.22. — likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols

(TP). Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.427 — likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā", otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi un sniegusi attieksmi par sekojošiem priekšlikumiem. 1.priekšlikums — Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Paldies!

M.Vītols.

Nākamais ir 2.lapaspusē Juridiskā biroja priekšlikums — redakcionāli precizēta redakcija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī šeit iebildumu nav. Lūdzu tālāk!

M.Vītols.

4.lapaspusē ir divi redakcionāli precizējumi. Pirmais no Juridiskā biroja, ko atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs.

Arī šeit iebildumu nav.

M.Vītols.

Un otrais, kur Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izteikusi attiecīgā panta trešās daļas 3.punktu mazliet savādākā, precizējošā redakcijā. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī pret šo jauno redakciju deputātiem iebildumu nav.

M.Vītols.

5.lapaspusē ir vairāki redakcionāli precizējumi. Pirmais — Juridiskā biroja. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Lūdzu tālāk!

M.Vītols.

Arī otro, Juridiskā biroja redakciju, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī šajā gadījumā deputāti piekrīt. Lūdzu!

M.Vītols.

Arī trešo pie pārejas noteikumiem Juridiskā biroja priekšlikumu attiecībā uz pantu numerāciju Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Neviens deputāts neprotestē, tā kā arī šis ir pieņemts.

M.Vītols.

Beidzamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta papildināšanu ar pārejas noteikumiem, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Paldies Vītola kungam!

M.Vītols.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā. Balsošanas režīmu!Lūdzu balsojam! Rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

M.Vītols.

Paldies! Lūdzu iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 12.martam.

Sēdes vadītājs.

12.marts. Iebildumu nav pret 12.martu. Arī šeit lēmums pieņemts.

Ir palikušas vēl 3 minūtes. 23.dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas aizsardzības koledžu" , otrais lasījums. Krasta kungs — Ārlietu komisijas vārdā. Lūdzu!

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Likumprojekts ar dokumentu nr.428. Priekšlikumi un iebildumi nav saņemti. Aicinu balsot otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Neviens debatēs pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par otro, galīgo lasījumu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums nr.24 — likumprojekts " Eiropas Konvencija par terorisma apkarošanu" . Komisijas priekšsēdētājs Krasta kungs — komisijas vārdā. Lūdzu!

G.Krasts

(TB/LNNK). Dokuments nr.429. Komisijā šis dokuments nav guvis nekādus iebildumus, un arī neviens iebildums nav saņemts no citām komisijām. Aicinu apstiprināt arī šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir nr.25. Mums vēl ir viena minūte laika. Likumprojekts "Par Papildu protokolu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības — mieram" līgumam par to bruņoto spēku statusu" , otrais lasījums. Komisijas priekšsēdētājs Krasta kungs — komisijas vārdā.

G.Krasts

(TB/LNNK). Skatām dokumentu nr.430. Tāpat kā diviem iepriekšējiem nav nekādi iebildumi saņemti līdz pat šim brīdim. Ja tādi ir tagad, lūdzu, izsakiet tos. Bet es aicinu komisijas vārdā šo likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts.

Pēdējais ir Ārlietu komisijas iesniegtais likumprojekts. Komisijas vārdā Krasta kungs kā komisijas priekšsēdētājs. Likumprojekts "Par 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 1988.gada protokolu" .

G.Krasts

(TB/LNNK). Dokumenta nr.431. Šajā dokumentā atbildīgā komisija 1.pantā ierosina redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

G.Krasts.

Un arī 6.pantā atbildīgā komisija — Ārlietu komisija — ierosina izdarīt precizējumu.

Sēdes vadītājs.

Arī šeit iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts. Paldies Krasta kungam!

G.Krasts.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pirms starpbrīža trīs paziņojumi. Pirmais paziņojums ir visu frakciju vadītājiem. Cienījamie frakciju vadītāji! Lūdzu uz ļoti īsu apspriedi šeit pat blakus zālē, es ceru, ka ne vairāk kā 5 minūtes, kur mēs apspriedīsim dažus organizatoriskus jautājumus.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar kartītēm. Lūdzu reģistrējamies! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Juris Sinka, lūdzu!

J.Sinka

(TB/LNNK). Aicinājumā Taivānas sadarbības grupai ieviesusies maza neprecizitāte, proti, šodien ir marts, nevis februāris. Paldies!

Sēdes vadītājs.

To mēs ņemsim vērā, ka ir marts. Attiecīgi vēl viens paziņojums — Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Balsojot par likumprojektu nr.421, esmu kļūdījies, un attiecīgi lūdzu izdarīt labojumu. Es balsoju par. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Bet tas nemaina balsošanas rezultātus. Lūdzu reģistrāciju!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andrejs Klementjevs, Ivars Godmanis, Kārlis Greiškalns, Ģirts Valdis Kristovskis, Jānis Straume, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tiekamies pulksten 11.00.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Ieņemsim darbavietas un turpināsim mūsu darbu! Nākamais darba kārtības jautājums nr.27 — likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Liepājas lietuviešu kultūras biedrībai "Rūta"" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Muciņa kungs. Lūdzu!

L.Muciņš

(LC). Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Liepājas lietuviešu kultūras biedrībai "Rūta"". Likumprojekta reģistra nr. 128. Saeimas dokuments nr. 418. Likumprojektu tiek piedāvāts izskatīt otrajā lasījumā. Sakarā ar to, ka uz otro lasījumu nekādi priekšlikumi netika iesniegti, līdz ar to nekādi priekšlikumi nav balsojami. Es aicinu godātos deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Arī debatēs pieteikušos nav. (Starpsauciens: "Par ko ir jābalso?") Tas ir otrais lasījums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš.

Priekšlikumus iesniegt līdz 15.martam.

Sēdes vadītājs.

15.marts. Deputātus apmierina 15.marts. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 28. — likumprojekts "Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Lujāna kungs. Lūdzu!

M.Lujāns

(PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar likumprojektu nr.163. Šis ir likumprojekts, kuru ratificējis Ministru kabinets, dabiski arī mums komisijā bija pietiekami plaša diskusija, es zinu, ka arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav viennozīmīga attieksme pret šo likumprojektu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma šo likumprojektu atbalstīt uz pirmo lasījumu, pēc tam, protams, būs nopietni jāpastrādā, mēs gaidām arī no jums priekšlikumus, tādēļ arī mēs aicinām šajā gadījumā atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies Lujāna kungam! Atklājam debates. Imants Kalniņš.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es tikai gribu pievērst jūsu uzmanību šim likumprojektam, proti, ja šis likums runātu par to, par ko rakstīts šā likuma virsrakstā, tad rastos pietiekami daudz problēmu. Ja likums sauktos "Likums par valsts akciju sabiedrību eksportkredītu", tad varētu saprast piedāvāto likumprojektu. Tad varētu saprast, piemēram, kādēļ 2.pantā tiek runāts par sociālo privilēģiju piešķiršanu šim eksportkredītam, tad varētu arī saprast, ka ar laiku ir nolemts šo Latvijas eksportkredītu privatizēt, bet šajā gadījumā bez nopietniem atzinumiem no Latvijas Bankas, no Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas puses, manuprāt, nav iespējams šo likumprojektu tālāk virzīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates pabeigtas. Lujāna kungs — komisijas vārdā!

M.Lujāns

(PCTVL) . Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, kā es jau norādīju, šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, kurā arī noteikti ir izdiskutēts jautājums par nepieciešamajiem finansu termiņiem, bet jebkurā gadījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma nosūtīs jau sagatavoto likumprojektu cienījamajam Godmaņa kungam, lai viņš dotu slēdzienu par to, vai Finansu ministrija ir spējīga uz papildu tēriņu šinī gadā, vai vajadzēs likt pārejas noteikumus, lai šis likums stātos spēkā tikai nākošajā gadā. Es aicinu uz pirmo lasījumu šo likumprojektu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Balsošanas režīmu! Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lujāna kungs!

M.Lujāns.

Paldies! Lūdzu dot savus priekšlikumus līdz 18.martam.

Sēdes vadītājs.

18.marts. Vai deputātus apmierina 18.marts kā labojumu iesniegšanas termiņš? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais ir 29.darba kārtības jautājums — likumprojekts "Prokuroru izdienas pensiju likums" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, lūdzu, Ražuka kungs!

R.Ražuks

(LC). Godājamais Prezidij! Kolēģi! Jūsu uzmanībai šodien tiek piedāvāts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais likumprojekts otrajam lasījumam "Prokuroru izdienas pensiju likums", dokuments nr. 425. Tātad par otrajam lasījumam komisijā iesniegtajiem priekšlikumiem.

1.priekšlikums, kuru iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, par likuma nosaukuma sakārtošanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Ražuks.

2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par lieko vārdu izslēgšanu nosaukumā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Ražuks.

3.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 2. un 4.panta apvienošanu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izteikusi to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Arī pret šo precizējumu un apvienošanu deputātiem iebildumu nav.

R.Ražuks.

4.priekšlikums. To iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Ražuks.

5.priekšlikums arī ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Ražuks.

6.priekšlikums. Šis ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izteikusi to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu un attiecīgi precizēto redakciju.

R.Ražuks.

7.priekšlikums ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Lūdzu, nākamais!

R.Ražuks.

8.priekšlikums arī ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt.

R.Ražuks.

9.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 4.panta izslēgšanu, kurš izriet no mūsu jau atrunātā — par 2. un 4.pantu apvienošanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. 4.pants ir izslēgts.

R.Ražuks.

10.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 5.panta izslēgšanu. Panta normas iekļaujot 9.pantā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izslēgt 5. pantu un normu iekļaušanu 9.pantā.

R.Ražuks.

11.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 6.panta izteikšanu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks.

12.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 7.panta izslēgšanu. Pamats tam ir tā iekļaušana pārējos pantos, kas atspoguļots 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

R.Ražuks.

13.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

R.Ražuks.

14.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par izdienas pensijas pieprasīšanas un izmaksāšanas kārtību. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Ražuks.

15.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par izdienas pensijas izmaksu pārtraukšanu vai tās apmēra grozīšanas kārtību. Sociālo un darba lietu komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret precizēto redakciju.

R.Ražuks.

16. priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 11.pantu un mainīt turpmāko pantu numerāciju, pamatojoties ar šā panta iekļaušanu pārējos. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

11.pants ir izslēgts.

R.Ražuks.

17.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 12. panta izteikšanu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

R.Ražuks.

18.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 13.panta izslēgšanu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

R.Ražuks.

19.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 15.panta jaunu redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī šeit iebildumu nav. Lūdzu, tālāk!

R.Ražuks.

20.priekšlikums ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par jaunu 16.panta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

R.Ražuks.

21.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem šim likumprojektam. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti akceptē šo priekšlikumu.

R.Ražuks.

22.priekšlikums un pēdējais ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās termiņiem. Noteikt, ka likums stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret šo termiņu. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā tiek pieņemts. Ražuka kungs, lūdzu, kā ar priekšlikumu iesniegšanu?

R.Ražuks.

22.marts.

Sēdes vadītājs.

Vai pret 22.martu nav iebildumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 30. — likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" . Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Kā likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā", tā arī lielāko daļu no priekšlikumiem iesniegusi valdība.

1.priekšlikums. To iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre, ir redakcionāls precizējums likuma 5.panta pirmās daļas 11.punktā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem nav iebildumu pret atbalstu valsts ieņēmumu valsts ministres precizējumam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

2.un 3. priekšlikums ir jāskata kontekstā. Valsts ieņēmumu valsts ministre ierosina atcelt Korupcijas novēršanas likuma 5.panta trešo daļu un šīs normas vietā likumprojektu papildināt ar pārejas noteikumu attiecīgu grozījumu. Atbildīgā komisija pēc būtības pieņēma valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikumu, tomēr 5.panta trešo daļu neizslēdza, izteica ministres piedāvātajā redakcijā un attiecīgi papildināja pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs.

Arī pret šo 2.priekšlikumu, kurš atbalstīts daļēji, deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

4.priekšlikums. Arī to iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre. Šis priekšlikums pēc būtības ir atbalstīts. Nav atbalstīta priekšlikuma preambula, kas neatbilst likumdošanas tehniskajām prasībām.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

5.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus 9.panta otrajā daļā. Priekšlikums atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem nav iebildumu pret valsts ieņēmumu valsts ministres iesniegto priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi komisija. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

6., 7. un 8.priekšlikums jāskata kontekstā. Tas ir pants, kurš nosaka, kādos gadījumos valsts amatpersona drīkst rīkoties vai lietot valsts vai pašvaldības mantu. 6.priekšlikums, deputāta Dzintara Kuduma redakcionālais grozījums, ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča

(valsts ieņēmumu valsts ministre) . Cienījamie deputāti! Valsts ieņēmumu dienests ir tā institūcija, kura administrē šo likumu, un Valsts ieņēmumu dienests ir institūcija, kurai ir precīzi jāievēro šī likuma normas, analizējot, kā amatpersonas pilda šo likumu. Šobrīd šeit ir minēts tāds termins kā "rīcība ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem". Pirms es iesniedzu šos grozījumus šajā likumā, mums bija darba grupas sanāksme, kur mēs diskutējām par to, ka ir nepieciešams šī termina skaidrojums "rīcība ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem". Cik tālu amatpersonas rīcība ir skatāma šajā kontekstā, kā to paredz Korupcijas novēršanas likums. Šobrīd es gatavoju priekšlikumus uz trešo lasījumu par šī termina skaidrojumu, ieviešot jaunu terminu "valsts un pašvaldību mantas lietošana", es domāju, ka mēs šo likumu padarām atkal neskaidru. Ir Saeimas akceptēts likums par rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, kur tas viss ir izskaidrots. Lūdzu nepaplašināsim šī likuma normas. Es lūdzu neatbalstīt šo normu un saglabāt tādu redakciju, kāda bija 12.pantā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vēl debatēs ir pieteicies Linards Muciņš. Lūdzu!

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Arī Juridiskajā komisijā mēs kā otrā komisija rūpīgi izdiskutējām un izanalizējām piedāvātos grozījumus šajā likumprojektā un nonācām pie atziņas, ka nedz sesto, nedz septīto, nedz astoto priekšlikumu mēs nevaram atbalstīt. Mēs nevaram atbalstīt, un es personīgi centīšos jums paskaidrot — kāpēc.

Šobrīd 12.pants ir saskaņots ar 5.panta otro daļu. Viena no pazīmēm, kura nosaka amatpersonas jēdzienu, ir rīcība ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem. Šeit Počas kundze jau norādīja, ka nepieciešams varbūt izskaidrot, izvērst un papildināt šo 12.pantu, kā mēs uzskatām, ar pirmo daļu, šo daļu novietojot kā otro, kurā būtu formulēts precīzi, kas tad ir rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem, tādā veidā novēršot jau šobrīd esošās neskaidrības par likuma izpildi. Kaut gan man kā juristam liekas, ka tas gan praksē, gan teorijā ir diezgan... nostiprinājies, gan padomju laikos, gan šobrīd, un, protams, šeit nepieciešams strādāt ar ierēdņiem, viņus izglītot un viņus mācīt, nevis pārāk pakļauties viņu iebildumiem, ka tas nav skaidrs. Taču runājot par vārdu "lietot", jautājums par lietošanu, faktiski pēc būtības mēs Juridiskajā komisijā spriedām, ir atbalstāms. Jā, ir jānosaka kārtība, kādā veidā amatpersonas lieto valsts un pašvaldību mantu, par to mums nebija divu domu, bet vai tas ir šī likuma un likumprojekta jautājums?

Otrām kārtām, vai tikai amatpersonas var būt ierobežotas valsts un pašvaldību mantas lietošanā? Es uzskatu, ka jebkurš iestādes, institūcijas, valsts un pašvaldību darbinieks ir ierobežots valsts un pašvaldību mantas lietošanā. Es uzskatu, ka jebkurš apmeklētājs ir attiecīgi jāreglamentē šīs mantas lietošanā, gan kaut ko ļaujot lietot, gan ierēdņiem un darbiniekiem ierobežojot vai aizliedzot lietot, vai saistot to ar konkrētiem mērķiem, personiskām vajadzībām vai izpildot darba uzdevumu un savukārt noskaidrojot, kas ir personiskās vajadzības un cik tālu viņš tajā jautājumā to var lietot. Bet, godātie deputāti, tas nav Korupcijas likuma un šī likumprojekta jautājums, tas ir cita likuma jautājums, kurā tiek reglamentēta rīcība ar valsts un pašvaldības mantu, kuru mums jāattiecina ne tikai uz amatpersonām, bet arī uz visiem darbiniekiem, un jāsakārto šī sfēra, šeit ienesot jēdzienu par lietošanu un atzīstot, ka tā ir interešu konflikta situācija vai pat korupcija.

Manuprāt, un arī vairākumam Juridiskajā komisijā likās tomēr pārsteidzīgi, kas mums tikai zināmā mērā radīs vairāk neskaidrības nekā skaidrību šī likuma izpildē. Tāpēc es aicinātu noraidīt 6., 7.un 8.priekšlikumu, atstāt likumu, kā tas ir šobrīd, un jautājumu par lietošanu iekļaut citā manis jau minētā likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Lagzdiņa kungs — komisijas vārdā. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rūpīgi izskatīja šo Dzintara Kuduma priekšlikumu un vēlējās sagaidīt Juridiskās komisijas priekšlikumus un arī valdības priekšlikumus par tām problēmām, kur daudzkārt ministri un Ministru prezidents publiski ir norādījis it kā uz šī likuma nepilnībām, tajā skaitā arī uz šī panta nepilnībām, bet diemžēl ne Saeimas noteiktajā termiņā, ne arī pēc šī termiņa mēs nesagaidījām neviena ministra un arī nevienas citas komisijas priekšlikumus par šīs normas precizēšanu. Sagaidījām tikai deputāta Dzintara Kuduma, komisijasprāt, ļoti precīzo papildinājumu. Godātie kolēģi, šeit tika teikts, ka Juridiskās komisijas viedoklis ir tāds, ka šī norma nebūtu iekļaujama Korupcijas novēršanas likumā, bet es aicinātu jūs pievērst uzmanību šā likuma pirmajiem pantiem, kuros ir noteikts, kas ir korupcija. Korupcija — tā ir valsts amatpersonas nelikumīga rīcība, izmantojot savu dienesta stāvokli. Un, ja valsts amatpersonai ir uzticēta valsts manta, tad valsts amapersona ar šo mantu var rīkoties un lietot tā, kā atļauj likums. Šī ir klasiska korupcija, ja valsts amatpersona tai uzticēto mantu lieto un rīkojas ļaaunprātīgi, nelikumīgi. Es aicinātu atbalstīt kā Dzintara Kuduma, tā arī atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Izšķirsim jautājumu balsojot. Tātad ir jābalso katrs no šiem priekšlikumiem atsevišķi — 6., 7.un 8. Lūdzu balsosim par 6.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 20, atturas — 26. 6.priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsosim par 7.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 57, atturas — 21. 7.priekšlikums nav pieņemts, kā arī komisija to ierosināja nepieņemt.

Un 8.priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 18, atturas — 30. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Pārejam pie nākamā — 9.priekšlikuma.

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi! 9.priekšlikums ir par 19.panta trešo daļu, to ierosina valsts ieņēmumu valsts ministre, priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

Tālāk, godātie kolēģi, ir vesela rinda priekšlikumu par likuma 19.panta ceturto daļu. Es gribētu informēt, godātie kolēģi, par ko šajā pantā ir runa. Šajā pantā ir runa par to, kādus amatus ir atļauts savienot šādām amatpersonām: pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu vadītājiem, viņu vietniekiem, kā arī civildienesta ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem. Šobrīd spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka šīs amatpersonu kategorijas savu valsts amatpersonas amatu var savienot ar četru veidu amatiem. Ar amatiem, kurus šīs amatpersonas ieņem saskaņā ar likumiem, ar amatiem sabiedriskās, politiskās, reliģiskās organizācijās. Treškārt, ar pedagoga, zinātnieka, ārsta radošo darbu, kā arī ar citu amatu vai darbu tajā pašā valsts vai pašvaldību institūcijā, kurā attiecīgā amatpersona pilda savus pienākumus, ja par to ir pieņemts augstākstāvošas amatpersonas lēmums. Ko ierosina Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča? Pēc būtības ierosina atstāt pirmās trīs amatu savienošanas kategorijas neskartas, savukārt attiecībā uz ceturto, šo atļauto amatu bloku, ierosina, ka minētās amatpersonu kategorijas var savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu tajā pašā valsts vai pašvaldību institūcijā, kurā attiecīgā valsts amatpersona pilda savus pienākumus, nevis tajā pašā, bet jebkurā valsts un pašvaldību institūcijā, ja par to ir pieņemts augstākas amatpersonas lēmums. Turklāt šajā valdības un valsts ieņēmumu ministres priekšlikumā ir tāda koncepcija, ka šis atļāvums nez kādēļ attiecas uz valsts amatpersonām, proti, valsts iestāžu vadītājiem, Valsts civildienesta ierēdņiem, bet neattiecas uz pašvaldību amatpersonām.

Ņemot vērā šo pretrunu un ņemot vērā arī Dzintara Kuduma priekšlikumu, atbildīgā komisija izstrādāja alternatīvu variantu, kurš faktiski atgriežās pie tās koncepcijas, kāda bija pirms pagājušā gada novembra, kad likums tika grozīts, un proti, atbildīgā komisija ierosina dot atļauju valdībai ar Ministru kabineta noteikumiem un ar rīkojumiem iecelt arī citos amatos šajā pantā minētās valsts amatpersonu kategorijas. Tāda ir šī koncepcija. Turklāt, ja pieņem šo atbildīgās komisijas variantu, tad netiek pasliktināts civildienesta ierēdņu stāvoklis, jo tie var pildīt ar priekšnieka atļauju jebkuru amatu arī privātstruktūrās, dabīgi, ja viņi nepilda varas funkcijas. Tāds ir atbildīgās komisijas piedāvātais variants.

Sēdes vadītājs.

Paldies Lagzdiņa kungam! Dzintars Rasnačs pieteicies debatēs. Es atvainojos, Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča

(valsts ieņēmumu valsts ministre) . Cienījamie deputāti! Lagzdiņa kungs precīzi norādīja par problēmu, kāpēc bija iesniegts precizējums šajā pantā. Es varētu piekrist, ka neatbalsta manis piedāvāto redakciju, jo patiešām Kuduma kunga redakcija, manuprāt, bija precīzāka, jo šeit ir izslēgti šie vārdi "tajā pašā valsts vai pašvaldības institūcijā". Tas nozīmē, ka dod iespēju deputātiem, amatpersonām, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu vadītājiem vai civildienesta ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem ar augstākās institūcijas atļauju strādāt arī citā šajā uzskaitīto iestāžu vai uzņēmējsabiedrību kategorijā. Tātad izslēgti ir vārdi "tajā pašā". Atbildīgās komisijas redakcijā gan ir papildinājums, ka šeit minētās amapersonas var ieņemt amatus, kurus ieņem saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem vai lēmumiem, bet es gribētu arī precizēt, ka Ministru kabinets lēmumus neizdod. Un ceturtajā daļā parādās tomēr šī norma "tajā pašā". Es lūgtu atbalstīt deputāta Kuduma priekšlikumu, un atbildīgās komisijas priekšlikums ir balsot pa daļām, atbalstot 1.apakšpunktu. Un, manuprāt, tā būtu precīza redakcija, kura tad arī pietiekami strikti ierobežotu amatpersonu tiesības ieņemt vēl papildu amatus vai strādāt papildu darbus.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Es arī aicinu jūs pievērst uzmanību 10., 11. un 12. priekšlikumam, kur komisija gan ir atbalstījusi 12.priekšlikumu, taču vakar Juridiskajā komisijā mēs diskutējām tieši par šiem trim priekšlikumiem, un tomēr pārsvarā viedokļi bija tādi, ka 11.priekšlikums ir atbalstāmāks. Es pateicos Počas kundzei, ka viņa jau šo viedokli minēja, vēl tikai gribētu uzsvērt to, ka vārdi "tajā pašā valsts vai pašvaldības institūcijā" atkal tiks pakļauti ļoti plašai un dažādai interpretācijai, un vai šo vārdu autori projektā ir padomājuši par to, vai viņi spēs sniegt atbildi, kas ir viena un tā pati valsts vai pašvaldības institūcija. Piemēram, vai ministrijas pārraudzībā esoša iestāde vai ministrijas pārziņā esoša iestāde ir uzskatāma par ministrijas institūciju? Tātad te būs atkal ļoti daudzas un plašas dažādas nevajadzīgas, neauglīgas diskusijas un šķēpu laušana. Tāpēc vēlreiz aicinu akceptēt 11. — Dzintara Kuduma priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Lagzdiņa kungs vēlas kaut ko teikt komisijas vārdā jeb balsojam? Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš

(TP) . Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu jūs informēt, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas noteikumiem Ministru kabinets lēmumus pieņem rīkojumu formā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, ja tiek atbalstīts atbildīgās komisijas priekšlikums par 19. panta 4. daļas pirmo apakšpunktu un atbalstīts tiek arī reizē Dzintara Kuduma priekšlikums, tad šeit ir normu dublēšanās un rodas pretrunas. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli, kas tika pieņemts vienbalsīgi komisijā.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, pāriesim pie balsošanas. Pirmais ir 10. priekšlikums. Vai valsts ieņēmumu valsts ministre uztur 10. priekšlikumu? (No zāles valsts ministre A.Poča: "Neuzturu, bet aicinu balsot pa daļām!"). Jā, bet tātad 9.priekšlikums netiek uzturēts? Neviens cits neprasa balsošanu? Tad mēs atbalstām komisijas viedokli, un 10. priekšlikums nav pieņemts.

Pārejam pie 11. — deputāta Kuduma priekšlikuma. Es atvainojos, vai kāds pieprasa balsojumu? Jā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 22, atturas — 8. Deputāta Kuduma priekšlikums pieņemts.

Pārejam pie 12. priekšlikuma, un šinī sakarā ir Muciņa kunga iesniegums, un te jau izteicās arī debatēs vairāki runātāji par to, ka šis jautājums ir jāizskata pa daļām, atsevišķi balsojot pirmo un ceturto apakšpunktu. Šinī sakarā vai ir kādi iebildumi? Es došu vārdu paskaidrojumam Lagzdiņa kungam. Lūdzu!

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi! Es aicinātu tomēr nepieņemt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Tad, kad mēs apspriedām likumu iepriekšējā Saeimā, arī šādi priekšlikumi tika iesniegti, it sevišķi Ilmārs Bišers tos daudz iesniedza izskatīšanas gaitā, balsojot pa daļām, mēs sabalsojām dažas absurdas normas, kuras attiecas uz radiniekiem un ģimenes locekļiem. Ja mēs tagad balsosim pa daļām atbildīgās komisijas priekšlikumu, tad mēs sabalsosim pretrunīgas normas. Es kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbildīgais referents noņemu šo atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, kā šajā situācijā rīkoties? Vai var noņemt, ja komisija nav lēmusi, man jāatvainojas Lagzdiņa kungam, bet tādā gadījumā neviens nevar noņemt. Tomēr mums ir jāizšķir jautājums.

J.Lagzdiņš.

Saskaņā ar komisijas apstiprināto nolikumu Valsts pārvaldes ar pašvaldības komisijas referents ir tiesīgs to darīt.

Sēdes vadītājs.

Nu tas ir droši, nolikums darbojas attiecībā uz komisiju, bet uz Saeimu... Es domāju, ka izlemsim balsojot, lai nebūtu nekādu domstarpību. Un Muciņa kunga priekšlikums ir balsot šo te likumprojektu pa daļām. Vispirms izšķirsim procedūras jautājumu, kā mēs to balsojam. Tātad lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam! Kas ir par to, lai šo 12. priekšlikumu, atbildīgās komisijas priekšlikumu, mēs balsotu pa daļām? Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 23, atturas — 8. Mums nāksies šo te likumprojektu izskatīt, šo te priekšlikumu izskatīt pa daļām.

Pirmais. Tātad ir jābalso par amatiem, kurus šīs personas ieņem saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un Ministru kabineta lēmumiem.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 32, atturas — 3. Šis ir pieņemts.

Otrais. Nākošais punkts. Vai ir iebildumi pret šo otro punktu? Iebildumu nav. Balsot nav nepieciešams. Pieņemts.

Trešais punkts — par pedagogiem, zinātniekiem, ārstiem un radošā darba darītājiem. Arī šeit iebildumu nav. Balsot nav nepieciešams.

Un ceturtais, cik es saprotu, tad tagad paliek Kuduma kunga redakcija. To vairs nevar balsot. Un es tieši to, kolēģi, jums arī saku, ka Kuduma kunga priekšlikums jau ir pieņemts, tā ka balsot nav nepieciešams. Tā. Visi priekšlikumi šeit ir izskatīti. Pārejam pie 13. priekšlikuma. Lūdzu!

J.Lagzdiņš.

13. priekšlikums. Godātie kolēģi, šis priekšlikums tātad ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas iesniegtais priekšlikums, kura ierosina atkal izteikt šā paša panta 7. daļu analogā redakcijā, kā tas tika nobalsots.

Sēdes vadītājs.

Lagzdiņa kungs, es atvainojos, Počas kundze noņem šo jautājumu, jo tas nav balsojams. Ejam tālāk. 14. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

J.Lagzdiņš.

Tautas partijas frakcija ierosina papildināt likumu ar 19.prim pantu. Komisija vienbalsīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Rasnača kungam vārds. Lūdzu!

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Priekšlikums tiešām pirmajā brīdī šķiet ļoti pievilcīgs un patīkams visiem. Un šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka ar informāciju par ienākumiem varēs iepazīties jebkura persona. Ļoti demokrātiski un ļoti tiesiski, viss ir kārtībā. Labs nodoms attīstīt tātad šo pretkorupcijas atklātības zonu. Taču ir viens "bet". Un tas "bet" pārādās saistībā ar citiem likumiem. Pirmkārt, jau ar likumu par informācijas atklātību — Informācijas atklātības likums. Mēs nedrīkstam šādā veidā veidot pretrunas starp likumiem, jo tādā gadījumā... (No zāles deputāts Lagzdiņš: "Konkrēti kādas?") Lagzdiņa kungs vēlas konkrēti. Tātad Informācijas atklātības likuma 5. pants nosaka, kas ir ierobežotas pieejamības informācija. Tātad šis jautājums būtu jāregulē Informācijas atklātības likumā, un noteikti tas būtu arī atbalstāms. Mēs nevaram katrā likumā ierakstīt pašas par sevi saprotamas lietas, kuras jau viens likums kā prioritārais likums regulē. Mēs katrā likumā nerakstīsim, ka šī informācija ir publiski pieejama un noteikti visiem dodama, mums pietiek ar to, ka tas jau ir rakstīts vienā likumā — Informācijas atklātības likumā. Ja runājam par informācijas pieejamību, tad, protams, mums ir arī jāskatās minētajā likuma, tātad Korupcijas novēršanas likuma, 29. pants, kurš dod iespēju ikvienam masu informācijas līdzekļu pārstāvim iepazīties ar deklarācijām. Tādā gadījumā šo pantu mēs varētu attīstīt kaut kādā veidā, bet es neredzu nekādas loģikas šobrīd 19.prim pantā likt šo papildinājumu. Tātad loģiski vispareizākais būtu Informācijas atklātības likumā izdarīt atbilstošus precizējumus, ja jūs to vēlaties, cienījamie iesniedzēji. Bet neveidot pretrunas starp dažādiem likumiem. Es tomēr domāju, ka mums vajadzētu turēties pie kārtības. Jo mums arī katram ir savi cēli nodomi, un tie pārsvarā atbilst vairākuma interesēm, taču pieturēsimies pie tās likumu sistēmas, kāda mums ir Latvijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs

(TP). Labdien, cienītie deputāti! Gribētu teikt, ka šis jautājums vairāk ir politiskās gribas izpausmes jautājums. Tā ir tā politiskā griba, ko valdība ir teikusi, ar ko tā izceļās. Valsts kopbudžets izlieto gandrīz 40 procentus no iekšzemes kopprodukta, tāpēc ir jau sen pienācis laiks pārveidot publiskās finanses tā, lai nodrošinātu šo līdzekļu taupīgu un mērķtiecīgu izlietošanu. Veids, kādā to ir iespējams panākt, ir atklāta pieeja ziņām par valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumu. Tāpēc man bija īpaši liels prieks, lasot šīs Valdības deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, atrast, ka Ministru kabinets paredz nodrošināt atklātību nomaksāto nodokļu jomā un iekasēto nodokļu izmantošanas caurskatāmību, kā arī pastiprināt budžeta līdzekļu izmantošanas caurskatāmību un, protams, pats par sevi saprotams, pastiprināt budžeta līdzekļu izmantošanas lietderību un kontroli. Jautājums: ko atlika darīt Tautas partijai? Atrocīt piedurknes un doties palīgā valdībai sakārtot šo ļoti svarīgo jautājumu.

Gribu atzīmēt, ka daudz šīs problēmas risināšanā jau paguvušas izdarīt arī iepriekšējās Saeimas, bet lietas, kas ir labi iesāktas, ir jānoved arī līdz galam. Informācija par Saeimas deputātu algas lielumu ir visiem publiski pieejama. Vēl vairāk. Ne tikai algas, bet arī viņu īpašumi un radinieku nodarbošanās. To visu mēs godprātīgi esam norādījuši savās deklarācijās, un nevienam nav ienākusi prātā doma, ka tas būtu konfidenciāli. Bet, runājot šeit par valsts amatpersonām, cienītie deputāti, ja kādam no jums ir vēlme uzzināt, cik lielas ir viņu algas, tad es no savas pieredzes varu teikt, aiztaupot jūsu pūles, ka šī informācija ir konfidenciāla. Es mēģināju to noskaidrot, un šeit ne Informācijas atklātības likums, ne kāds cits nepalīdzēja man šo lietu noskaidrot.

Jāatzīst, ka tas manī radīja neizpratni. Es domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka atsevišķi valsts ierēdņi saņem pieklājīgas algas. Tas nav nekas nosodāms. Es pat domāju, ka tas ir apsveicami, ja par labu darbu labi samaksā. Nosodāms ir tas, ka šī informācija tiek slēpta. Un, ja kāds uzzina vienas vai otras amatpesonas atalgojumu, tad presē tas tiek pasniegts kā liels bubulis. Ir jābeidz liekuļot no valsts puses. Cilvēki, kuri maksā nodokļus, ir tiesīgi uzzināt, kuras ir Latvijas valsts pašas vērtīgākās amatpersonas un kuras ir tās, kas visraženāk strādā, lai varētu saņemt algu vairākos simtos un pat tūkstošos latu.

Šai nodokļu maksātāju naudas daļai ir jābūt caurspīdīgai, caurspīdīgai — kā arī to teikusi valdība savā deklarācijā, un caurspīdīgumu var nodrošināt ar masu informācijas līdzekļu starpniecību. Šī valdība ir teikusi, ka tā no citām atšķirās ar nelokāmu un stipru politisko gribu sakārtot šīs jomas, gan jāatzīst, ka līdz šim es neesmu daudz to redzējis, bet es joprojām esmu cerībās, ka es to varēšu ieraudzīt.

Un tāpēc Tautas partijas piedāvātais papildinājums ir liels ieguldījums valdības politiskās gribas stiprināšanā. Tāpēc es arī aicinu deputātus atbalstīt valdības politiskās gribas izpausmes iespējas un arī atļaut masu informācijas līdzekļiem stiprināt šo gribu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Aija Poča.

A.Poča

(valsts ieņēmumu valsts ministre). Es tiešām ar ārkārtīgi lielu interesi noklausījos Tautas partijas frakcijas deputāta Razminoviča dziļi emocionālo uzrunu, un es arī atbalstu to, ka ir jābūt atklātībai un ir jābūt informācijas pieejamībai. Un es saprotu, ka Tautas partija ar atrotītām rokām metas ravēt aizaugušo atklātības dārzu, lai atklātības stāds varētu augt, plaukt un zelt, un es tiešām domāju, ko tad viņi grib tur izravēt? Un es skatos likumprojektu un lasu piedāvāto redakciju, ka masu informācijas līdzekļu žurnālistiem un citām personām ir tiesības saņemt informāciju par visa veida ienākumiem, kurus valsts amatpersonas saņem no valsts vai pašvaldību institūcijām. Jums ir sagatavotais likumprojekta tabulas materiāls, un atšķiriet, lūdzu, 29. pantu, tas ir turpat un lasīsim, kas tad tur jau ir rakstīts. Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas ir publiski pieejamas. Publiskā pieejamība šī likuma izpratnē ir masu informācijas līdzekļu, žurnālistu, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, ne tikai ar deputātu, bet jebkuras, kā arī publicēt tajā ietvertās ziņas, izņemot šī panta trešajā daļā minēto, tas ir, dzīves vietas. Turklāt visu augstāko amatpersonu deklarācijas ir obligāti jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" mēnesi pēc iesniegšanas. Tātad pēc būtības lauks jau ir izravēts, tas vienkārši ir "jāpārstaigā".

Lasām nākamo tēzi. Jāuzrāda tātad ir, ir jāsniedz informācija par visa veida ienākumiem, kurus valsts amatpersona saņem no valsts. Šo informāciju sniedz attiecīgās valsts amatpersona vai ir valsts vai pašvaldības informācija. Skatāmies jautājumu, kas ir valsts amatpersonas ikgadējā deklarācija. Jūsu tabulā tas ir 24.pants. Un otrās daļas 2.apakšpunkts un trešā daļa: "Deklarācijas iesniedzēju iepriekšējā gadā visi gūtie ienākumi jāuzrāda, ievērojot šā panta trešās daļas nosacījumus." Un kas tas ir? Tādi ienākumi kā darba alga, autora atlīdzība, honorāri jeb ienākumi no saimnieciskās darbības un uzņēmējdarbības, no realizētā īpašuma un tā tālāk, un tā tālāk. Atkal šeit ir prasīts uzradīt visa veida ienākumus. Bez tam neaizmirsīsim, kas ir šī likuma būtība. Šī likuma būtība ir amatpersonas apņemšanās deklarēt, sniegt pašai informāciju sabiedrībai par to, kādi ir bijuši viņas ienākumi. Tātad tas savā ziņā ir arī viņas goda un viņas godīguma pārbaudes dokuments. Un, manuprāt, nav nepieciešams pieblīvēt šo likumu ar vienu un to pašu normu, tikai divās dažādās redakcijās. Es domāju, ka šajā ziņā šobrīd likuma esošā redakcija jau ir pietiekoši "caurspīdīga".

Sēdes vadītājs.

Paldies! Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tiešām iepriekšējie runātāji jau detalizēti apskatīja šo jautājumu. Taču es gribētu uzsvērt vienu aspektu. Es gribētu uzsvērt tomēr šo te neskaidrību likumu tulkošanā, kas mums dažreiz veidojas. Un svarīgi ir arī pieņemt šo likumu, izteikt šos viedokļus, lai attiecīgi likuma tulkošanā arī šie viedokļi varētu tikt ņemti vērā. Un, manuprāt, es domāju, ka Korupcijas novēršanas likumā ir iestrādāts viens svarīgs moments, tas ir, deklarāciju princips. Ja mēs apskatāmies principu, ka cilvēka personiskā dzīve ir aizsargāta, tas ir vispārējs princips, bet publiskā dienestā valsts un pašvaldību darbā tātad ir nepieciešama atklātība. Kādā veidā šī atklātība ir sasniedzama? Šī atklātība ir sasniedzama divos veidos.

Pirmām kārtām pieprasot informāciju un saņemot šo informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Tātad, ja kādam interesē informācija par izmaksām, par dažādām summām, kas tiek tērētas ierēdņu algām, līgumu samaksām un tā tālāk, neatkarīgi no tā, vai šogad šī summa ir atsevišķā rindiņā iekļauta valsts budžetā tā, kā tas bija iepriekšējā gadā, vai ne, šāda informācija ir pieejama un kopumā ministriju griezumā, valsts griezumā ir pieejama, pieprasāma un saņemama. Par to nevarētu būt šaubu. Taču katram cilvēkam ir arī sava personiskā dzīve. Ir valstiskais un konstitucionālais princips šo dzīvi aizsargāt, cik tālu likums neparedz to atklāt. Un šinī gadījumā cilvēkiem, kuri dodas publiskā dienestā un darbā, ir pienākums atklāt šo informāciju. Un šī informācija tiek atklāta caur publiskām deklarācijām. Šeit jau Počas kundze ļoti smalki citēja 24. un 29.pantu, kādā veidā šī informācija tiek dota deklarācijās, kā tās ir pieejamas, kādos termiņos tās ir aizpildāmas, kādā veidā katrs var iepazīties, es uzsveru — katrs, ne tikai žurnālisti, bet jebkura persona var iepazīties ar šo informāciju. Un tādā veidā zināmos termiņos, reizi gadā atstājot vai stājoties darbā, šī informācija ir pieejama.

Šāds priekšlikums, ko piedāvā no pirmā acu uzmetiena 19.1 pants, liekas tiešām politiski ļoti svarīgs un it kā atrisina problēmas. Bet faktiski tas problēmas neatrisina. Tas nepasaka, kādos termiņos katru dienu ir iespējama pieejamība, vai, teiksim, tad, kad kādai lielai avīzei sagribas kaut ko kompromitēt, tad pēkšņi viņa aizskrien un kaut ko dabū, vai, teiksim, pēkšņi, kad ir kādas baumas parādījušās. Valstī ir jābūt arī zināmai stabilitātei, un cilvēku personiskās dzīves noslēpums ir jāsabalansē ar publiskās pārvaldes un publiskās informācijas pieejamības principiem. Un es domāju, ka šī likuma 24. un 29.pants šobrīd to ir sabalansējis. Un nav pamata šobrīd 19.1 pantu šeit ievietot. Tad šeit prasās vēl veseli četri panti, kas regulētu, kādā veidā, kādos termiņos, kādā apjomā, kādā kārtībā ir jāveic šie pieprasījumi. Es aicinātu tomēr atturēties šādus neloģiskus likumprojektus iesniegt un atbalstīt šajā likumu struktūrā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates pabeigtas. Komisijas vārdā — vārds Lagzdiņa kungam.

J.Lagzdiņš

(TP) . Godātie kolēģi deputāti! Godātais Muciņa kungs! Es sākšu ar jums, jo jūs pēdējais runājāt. Jau četrus gadus ir spēkā likums "Par kārtību, kādā valsts amatpersonas un valsts un pašvaldību institūcijas izskata iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus". Šajā likumā noteiktajos termiņos ir jādod atbilde arī šajā jautājumā amatpersonai un institūcijai par saņemto algu, ne ilgākā termiņā.

Nākamais. Deputāts Dzintars Rasnačs minēja, deklarēja, ka šī norma ir pretrunā ar Informācijas atklātības likumu. Diemžēl, godājamais kolēģi, jūs nevarējāt minēt konkrēti nevienu normu, kas ir pretrunā ar šo piedāvāto un Informācijas atklātuma likumu. Kolēģi! Šeit tika teikts, ka šādas līdzīgas normas ir ietvertas šā likuma 29.pantā, kas uzliek par pienākumu deklarācijās norādīt ienākumus. Jā, tā tas ir. Bet, godātā Aija Poča! Jūsu pakļautībā esošais Valsts ieņēmumu dienests, piemēram, Rēzeknes pilsētā, nesniedz informāciju Rēzeknes īrnieku biedrībai un Rēzeknes iedzīvotājiem, kādas algas saņem tās Rēzeknes amatpersonas, kas nodarbojas ar dzīvokļu saimniecību. Cik lielas tās ir? Tāpat, godātie kolēģi, valsts amatpersona var nostrādāt īsāku laika periodu, saņemt ļoti lielus ienākumus un aiziet pirms deklarācijas gada beigām. Un informācija nekāda netiek sniegta par to. Mēs esam deklarējuši daudzkārt publiski, tajā skaitā valdības vadītājs, ka galvenais līdzeklis cīņai ar korupciju ir atklātums.

Godātie kolēģi! Ko ļaunu šai valstij nodarīs tas, ja mēs šo normu pieņemsim? Jā, tiks publicēta atsevišķa informācija par to, kādas algas saņem valsts amatpersonas. Jā, tiks atklāts, ka mūsu valstī vairāk nekā 1000 amatpersonas saņem algu, kas mēnesī ir lielāka par 1000 latiem. Tā ir oficiālā statistika, kas ir publicēta Statistikas pārvaldes krājumos. Bet cilvēkiem ir pienākums zināt, kuras ir tās amatpersonas. Dosim šo iespēju! Ja mēs, kolēģi, slēpsimies, mēs visi, gan pozīcija, gan opozīcija, nodarīsim ļaunumu sev, savai valstij, grausim parlamenta prestižu. Grausim valsts varas prestižu. Pieņemsim šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsojam par 14.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 2, atturas — 49. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tālāk — 15.priekšlikums.

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi! Jā, šis priekšlikums nav balsojams, jo tas bija kā papildinājums Tautas partijas frakcijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

To tagad vairs nevar balsot, Lagzdiņa kungs. Pārejam pie nākošā — 16. priekšlikuma.

J.Lagzdiņš.

16.priekšlikums — iesniedz valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Precizēt redakcionāli 24.panta trešo daļu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš.

17.priekšlikums — iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš.

18.priekšlikums — iesniedz Dzintars Kudums. Tas skatāms kontekstā ar 19.priekšlikumu. Tātad atbildīgās komisijas redakcijā Dzintara Kuduma priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš.

19.priekšlikumu, godātais sēdes vadītāj, mēs pieņēmām, izskatot Dzintara Kuduma priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies! Tālāk!

J.Lagzdiņš.

20.priekšlikums — valsts ieņēmumu valsts ministre ierosina noteikt, ka šā gada deklarācijas tiek iesniegtas vēlāk, proti, līdz 1999.gada 1.maijam. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Iebildumu nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš.

21.priekšlikums — valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Priekšlikums pieņemts precizētā redakcijā. Aicinu balsot komisijas vārdā par šī likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Lūdzu balsosim par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 13, atturas — 8. Likums otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi?

J.Lagzdiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 9.martu.

Sēdes vadītājs.

9.marts. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Lūdzu pārejam pie dienas kārtības 31.jautājuma — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Islandes Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" . Ārlietu komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētājs Krasta kungs. Lūdzu!

G.Krasts

(TB/LNNK). Godāto sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Atbildīgā komisija ierosina atzīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta steidzamību. Rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts kā steidzams.

G.Krasts.

Paldies, godātie kolēģi! Tagad es aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsojam likumprojekta pirmo lasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts vienbalsīgi pieņemts pirmajā lasījumā. (No zāles deputāts V.Makarovs: "Nobalsot tūlīt otrajā lasījumā!")

G.Krasts.

Ja likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts, mans ierosinājums būtu šo likumprojektu izskatīt šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā. Bet uz otro lasījumu Ārlietu komisijai ir priekšlikums — precizēt 3.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Vispirms noskaidrosim, vai nav deputātiem iebildumu? Iebildumu nav. Tad sāksim izskatīt otro, galīgo, lasījumu. Kādas ir iebildes Ārlietu komisijai?

G.Krasts.

3.pantā Ārlietu komisijai ir priekšlikums papildināt 3.pantu ar vārdiem "un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"".

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts. Ja vairāk priekšlikumu nav, tad balsosim par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā. Pieņemsim likumprojektu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums nr.32 — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu" .

G.Krasts

(TB/LNNK). Tāpat kā iepriekšējo likumprojektu, nupat akceptēto, arī šo Ārlietu komisija ierosina izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts kā steidzams.

G.Krasts.

Paldies! Aicinu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Kādi ir priekšlikumi, Krasta kungs?

G.Krasts.

Paldies, kolēģi! Ja kādam nav iebildumu, mans ierosinājums būtu izskatīt šodien, tūlīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu deputātiem nav. Lūdzu, Krasta kungs! Vai ir kādi labojumi?

G.Krasts.

Ārlietu komisija, atbildīgā komisija tātad ierosina 3.pantā, tāpat kā iepriekšējā likumprojektā, papildināt 3.pantu ar tiem pašiem vārdiem: "par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vētsnesis"". Tas ir Ārlietu komisijas precizējums šim likumprojektam, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts. Ja citu priekšlikumu nav, balsosim par šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā, galīgajā lasījumā pieņemts. Paldies, Krasta kungs!

G.Krasts.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Tagad mums vēl ir jāizlemj viens jautājums. Es atvainojos! Lūdzu uzmanību! Ir jāizlemj vēl daži jautājumi. Pirmais jautājums. Kā jūs zināt, pirmajā starpbrīdī tikās frakciju vadītāji, un mēs savā starpā apspriedām iespējamo pārtraukumu starp ziemas un pavasara sesijām. Šobrīd mums, kopā balsojot, vajadzētu izlemt šo jautājumu. Priekšlikums ir šāds: pabeigt ziemas sesiju 24.martā, tas ir, trešdien, tātad pēdējā ziemas sesijas diena ir 23.marts. It iespēja pirmdien sasaukt Prezidija sēdi un 23.martā ārkārtas sēdi, ja tas ir nepieciešams. Pēdējā ziemas sesijas diena ir 23.marts. Vai ir iebildumi? Nav. Attiecīgi atsākt, sākt pavasara sesiju 12.aprīli, pirmdien. Tātad, ja citu priekšlikumu nav, tad mums ir jānobalso šie priekšlikumi.

Vispirms nobalsosim par ziemas sesijas pabeigšanu — 23.marts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Par pavasara sesijas sākšanu. Sākt pavasara sesiju 12.aprīlī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par — 77, pret — 4, atturas — 8. Arī šis lēmums ir pieņemts.

Vispirms mēs reģistrēsimies atbilstoši kā mēs parasti to darām, tad es došu vārdu paziņojumiem. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēsimies! Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds tiek dots Valdim Ģīlim paziņojumam. Lūdzu!

V.Ģilis

(TP). Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā vakar ir pieņemts lēmums par Veselības aprūpes apakškomisijas izveidi. Tā gan sauksies Sabiedrības veselības apakškomisija. Komisija tādu lēmumu ir pieņēmusi, tāpēc visus deputātus, kuriem ir interese piedalīties šīs apakškomisijas darbā, lūdzu tūlīt pēc sēdes beigām doties uz Sociālo un darba lietu komisijas telpām.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre

(JP). Cienījamie "Lattelekom" Parlamentārās izmeklēšanas komisijas dalībnieki! Es lūdzu uz pulcēšanos pēc pusstundas, pēc sēdes beigām Eiropas lietu komisijas telpās! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mums ir 16. marts. Diemžēl 8.marts mums nav. Bet šodien es negribu politizēt šos datumus. Man gribas mūsu frakcijas vārdā apsveikt mūsu cienījamās kolēģes. Patiešām, man liekas, bieži vien mēs aizmirstam, ka viņas ir sievietes, ka viņas ir ļoti skaistas, izskatīgas un varbūt mēs bieži vien esam kaut kur nedaudz par daudz politiķi. Tādēļ es apsveicu visas frakcijas vārdā ar tuvojošos neatzīto 8.martu un aicinu arī saņemt ziedus. Tas ir mūsu frakcijas vārdā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lujāna kungs, nevienam pret to nevarētu būt iebildumu, bet jūs vēl pistoles 23.februārī varētu dāvāt visiem vīriešiem. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andrejs Klementjevs, Arnis Kalniņš, Kristiāna Lībane, Ivars Godmanis, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Kārlis Greiškalns, Jānis Straume un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēdi pasludinu par slēgtu.