Saeimas 2011.gada 17.februāra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Mēs varam sākt Saeimas 17.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 17.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 16.februāra sēdē izskatīto likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kurš ir pieņemts un atbalstīts pirmajam lasījumam. Tātad lūdz iekļaut to šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu ar lūgumu ziņot par deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” un saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 17.februāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot to sadaļā „Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Zaķa, Ilmas Čepānes, Kārļa Šadurska, Rasmas Kārkliņas, Anša Saliņa, Alekseja Loskutova un Ata Lejiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

„Par” ir pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Analizējot Saeimas kārtības rulli un speciālos likumus, ir redzams, ka ļoti daudzas amatpersonas tiek ievēlētas, apstiprinātas vai atbrīvotas Saeimā, balsojot aizklāti.

Kā mēs zinām, Valsts prezidenta ievēlēšana un Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšana notiek aizklātā balsošanā saskaņā ar Satversmi, taču pārējās amatpersonas, par kurām es runāšu un par kurām tiek balsots aizklāti, nosacīti var iedalīt šādās grupās.

Pirmā grupa – tiesībaizsardzības institūciju amatpersonas: ģenerālprokurors, tiesneši, KNAB priekšnieks, tiesībsargs.

Otrā grupa – varētu teikt, ir izpildvaras amatpersonas: valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi, Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks, Latvijas Bankas prezidents un septiņi bankas padomes locekļi, nosacīti arī SAB priekšnieks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšnieks un četri tā locekļi.

Tad mēs varētu teikt, ka ir vēl trešā grupa – citas amatpersonas: pieci Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi, astoņi Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi, vienpadsmit Augstākās izglītības padomes locekļi.

Ceturtā grupa – tās varētu būt Saeimas amatpersonas: visi Prezidija locekļi un pieci patstāvīgo delegāciju, piemēram, EDSO, locekļi.

Arī šodienas sēdes darba kārtība liecina par to, ka Saeimai būs jābalso par diviem tiesnešiem un diviem Latvijas Bankas padomes locekļiem parasti – tātad aizklāti, un parasti tas notiek bez jebkādām debatēm. Taču cik daudz jums, godātie kolēģi, ir zināms par šiem cilvēkiem, lai jūs aizklāti nospiestu podziņu „par” vai „pret”? Un man ir vairāki jautājumi: kāpēc valsts kontrolieris ir jāievēlē aizklāti, ja viņš vispār nekontrolē Saeimu? Kāpēc par uzticības vai neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam un ministriem balsošana notiek atklāti? Turklāt daļu no amatpersonām ievēlē ar vēlēšanu zīmēm, daļu – ar elektroniskās balsošanas aparatūras palīdzību. Kāpēc Kārtības rullī ir paredzēts, ka par Prezidija locekļiem, valsts kontrolieri un Satversmes aizsardzības biroja priekšnieku noteikti jābalso ar vēlēšanu zīmēm, bet, balsojot par citām kandidatūrām, tā dara tikai tad, ja to pieprasa desmit deputāti, vai arī tad, ja uz vienu vietu ir vairāki kandidāti? Kāpēc par ģenerālprokuroru vai Satversmes tiesas tiesnesi, kuram tāpat kā Valsts prezidentam ir nepieciešams 51 procents... 51 deputāta balss, nav jābalso ar vēlēšanu zīmēm? Turklāt, godātie kolēģi, elektronisko balsošanu tikai nosacīti varam uzskatīt par aizklātu. Atkarībā no deputāta vietas ir iespējams redzēt, ko dara kaimiņš pa labi, ko dara kaimiņš pa kreisi, kā arī priekšā sēdošie. Un dažkārt to var redzēt arī žurnālisti, kas stāv jums aiz muguras. Un diemžēl nav izslēgts, ka kāds deputāts nobalso klātneesoša deputāta vietā. Pagājušajā Saeimā tāda prakse, kā mēs zinām, bija diezgan izplatīta.

Un kāpēc mēs piedāvājam atklātu balsošanu? Jūs teiksiet, ka aizklāta balsošana ir vairāk nekā 1000 gadu veca. Jūs teiksiet, ka Eiropā un pasaulē ir gadījumi, kad par amatpersonām balso aizklāti. Runājot par pašreizējo praksi, es jums iesaku iepazīties ar Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komitejas 2005.gadā publicēto pētījumu par aizklāto balsošanu dalībvalstu parlamentos. Tajā izteiktās tēzes par aizklātās balsošanas plusiem un mīnusiem liecina, ka Latvijas apstākļos, kad sabiedrības uzticēšanās parlamentam ir tik zema, vairāk būtu jātiecas izmantot atklātu balsošanu.

Ievērojamais tiesībzinātnieks Kārlis Dišlers 1927.gadā ir teicis, ka aizklāta balsošana nekādā gadījumā nav uzskatāma par deputāta privātu lietu. Es citēju: „Deputāta darbība parlamentā ir vispārības lieta. Tā ir publiska kalpība. Aizklāta balsošana Saeimā vēlētājam un visai sabiedrībai atņem katru kontroles iespēju. Aizklāta balsošana gluži labi var noderēt par apsegu slepenām norunām un kompromisiem. Tā var veicināt politisko andeli un korupciju. Aizklātas balsošanas apstākļos neviens par balsojumu nav politiski atbildīgs. Slepenības apstākļos mēs nevaram runāt, ka deputāts spēj pieņemt valstiski svarīgus lēmumus sabiedrības interesēs.” Citāta beigas.

No „Saskaņas Centra” puses publiskā paziņojumā „Vienotībai” tiek pārmests, ka mēs ar šo likumprojektu sekojot Staļina antidemokrātiskiem principiem. (Starpsauciens no zāles.)

Lūdzu jūs man atļaut runāt vēl vienu minūti, godātie kolēģi!

Es gan aicinu Agešina kungu, kas ir parakstījis šo ziņojumu, palasīt krievu vēsturnieka Jurija Žukova grāmatu, kuras nosaukumu es teikšu krievu valodā, proti, tātad „Иной Сталин. Политические реформы в СССР. 1933–1937 год”. (No zāles: „Tulkot!”) „Cits Staļins. Politiskās reformas PSRS. 1933.–1937.gads”. Grāmatas 15.nodaļā (to mēs varam izlasīt internetā), atsaucoties uz Krievijas Valsts arhīva materiāliem, Žukovs norāda, ka aizklātu balsošanu PSRS ieviesa tieši Staļins. Proti, 1937.gada 20.martā Staļins deva norādījumu partorgus un delegātus Komunistiskās partijas konferencēm izvirzīt aizklātā balsošanā. Man nepietiek zināšanu, lai vērtētu, kāpēc tas tika darīts. Tas būtu jājautā vēsturniekiem vai arī pieredzējušiem kompartijas un komjauniešu... nomenklatūrai, kuru... kurus mēs arī šeit, Saeimā, varētu atrast.

Tālāk. Par sirdsapziņu. Atklātības pretinieki uzsver, ka aizklāta balsošana esot sirdsapziņas balsošana. Es īpaši vēršos pēc atbalsta šim likumprojektam pie jaunievēlētajiem deputātiem. Uz jums vēlētāji lika tik lielas cerības! Un, piedodiet, man nav ilūziju par kolēģiem, kas drīzāk šeit ir pārdevuši savu sirdsapziņu un gadu gadiem attiecībā uz valsts amatpersonām shēmo, spēlē tumšo zolīti un dala amatpersonu kvotas.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamā Čepānes kundze! Es tiešām teikšu, ka šī norma ir 1000 gadu veca, un man šķiet, ka, ja nebūtu radušies šie jautājumi sakarā ar, man liekas, diviem tiesnešiem, tad acīmredzot arī šis jautājums neizvirzītos. Bet nu tas kārtējo reizi ir parādījies darba kārtībā, un, protams, mēs jautājam: kāpēc?

Bet nu par argumentiem. Protams, pirmais arguments ir tas, ka atsevišķu gadījumu dēļ mums nebūtu nepieciešamības izslēgt vai sagrozīt normu, kas bieži vien ir ārkārtīgi vajadzīga un nepieciešama.

Pirmais. Lai kāds noliedz, ka tad, ja mēs zinām, kā mūsu kolēģi vai kāds par kādu personiski ir balsojis... ka tas neiespaido! Tajā gadījumā, ja es zinu, ka jūs mani esat atbalstījuši, es tomēr uz jums skatos daudz laipnāk, bet gadījumos, kad es zinu, ka jūs neesat mani atbalstījuši, tas, protams, ne jau nu daudz, bet tomēr var iespaidot. Un šajā gadījumā iedomāsimies... Ne jau velti šī norma ir spēkā arī pilsētu mēru vēlēšanās, lai mērs tomēr nezinātu, jo tas var apgrūtināt darbu četros turpmākajos gados. Nerunājot nemaz par tiesnešiem, kuri bieži vien izšķir veselus cilvēku dzīves likteņus.

Otrā lieta, kas atkal liek padomāt par jautājumu – kāpēc. Es vienkārši esmu acīmredzot mazlietiņ... nu, neesmu tik čakls, lai tagad pārskatītu pēdējo astoņu gadu stenogrammas... Tajos gadījumos, kad tika nobalsots nevis tā, kā, teiksim, tolaik gribēja labā opozīcija, bet tika nobalsots atbilstoši koalīcijas lēmumiem, tad tika runāts par to, ka deputāti tiek piespiesti, par to, ka ir frakcijas disciplīna, par to, ka galvenie šie „lielie cilvēki” kontrolē, novēro un ka deputātam nav tiesību... nav iespēju paust savu viedokli.

Kas attiecas uz Eiropu, tad, protams, Čepānes kundzei ir taisnība, ka blakussēdošo mēs varam redzēt... mēs varam kaut kādā ziņā paskatīties, kā balso blakus. Bet, kā zināms, Eiropā pat iekārta ir nedaudz izveidota tā, lai blakussēdošais nevarētu redzēt, kuru no šīm trim pogām nospiež deputāts. Tāpēc nevajadzētu aiztikt tās normas, kuras tajā vai citā brīdī var izraisīt pilnīgi pretēju efektu, kas var novest pie kaut kā...

Vēl atgriezīšos pie jautājumiem – kāpēc. Kāpēc tas tieši šodien parādījās? Vai tas ir tāpēc, ka par tiesībsargu būs jābalso pēc nedēļas – šoreiz varbūt nevēlamu – vai kā? Vai tas parādījies atkal tāpēc, ka kaut kādas diskusijas ir priekšā? Vai varbūt tas parādījās tāpēc, ka vienkārši „Latvenergo” tarifus paceļ? Tagad diskutēsim par tiesnešiem, diskutēsim par... es nezinu, par Kārtības ruļļa izmaiņām, lai tikai nebūtu jāskatās ekonomikas jautājumiem tieši acīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 51, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Edgara Zalāna, Ritas Strodes, Imanta Jāņa Bekeša, Aināra Šlesera un Jāņa Urbanoviča iesniegtais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Tātad šo likumprojektu Saeimas Prezidijs ierosina nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Zalāns.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Vakar publiskajā telpā arī mūsu Saeimas frakcijām bija iespējas dzirdēt ļoti daudzus viedokļus par to, kādi ir pamatojumi elektroenerģijas tarifu pieaugumam. Mēs dzirdējām gan Sabiedrisko pakalpojumu regulatora, gan Ekonomikas ministrijas, gan arī paša „Latvenergo” viedokļus.

Gan tā diskusija, ko bija mūsu frakcija organizējusi, gan arī tā, ko Latvijas iedzīvotāji redzēja vakar televīzijā, pilnīgi skaidri parādīja pozīciju, ka daudzu un dažādu iemeslu dēļ elektroenerģijas tarifu pieaugums mājsaimniecībām ir neizbēgams. Tātad paaugstinājumam ir jābūt, un katrs to skaidroja īsāk vai garāk, līdz beigās īsti nevarēja saprast... Atkal kaut kā mēģināja novest diskusiju pie tā, ka regulators ir vainīgs, taču mēs, protams, tā neuzskatām. Mēs gribam uzsvērt to, ka pēc būtības ar šo elektroenerģijas tarifa palielinājumu šajā gadā tiek iekasēti divi jauni nodokļi, kuri nāk klāt katram iedzīvotājam, kurš maksā par elektrību. Viens nodoklis ir pilnīgi tiešs, tā ir tā norma, ko atcēla... to rada tā norma par samazinātā PVN atcelšanu. Tātad sākotnēji no 10 uz 12 procentiem pacēla samazināto normu. Pēc tam to vispār atcēla attiecībā uz elektroenerģiju. Un pat tad, ja tarifs nepieaugtu, katram iedzīvotājam būtu jāmaksā par 12 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Ja mēs skatāmies uz to virtuālo sadaļu, tad pilnīgi skaidrs, ka tie izvērstie skaidrojumi, kas vakar bija par to, kāpēc 40 miljoni ir no „Latvenergo” peļņas jāieskaita valsts budžetā, tomēr nedeva pārliecību, ka tas ir pareizi. Mūsu diskusijā arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs teica, ka saprātīga norma, tā peļņa, kas būtu jāieskaita valsts budžetā, būtu 50, 60 procenti. Ja mēs skatāmies to ilgtermiņā.

Tad, kad mēs diskutējām par to, ka tomēr divu nedēļu laikā dažādām frakcijām Saeimā ir nodoti vairāk nekā 19 tūkstoši divu reģionu iedzīvotāju parakstu pret šādu tarifa celšanas politiku, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs aicināja vērsties pie labklājības ministres, kurai būtu jārisina jautājums par visu to, kuri nevar samaksāt, kaut kāda veida atbalstu. Protams, mēs esam gatavi runāt arī ar labklājības ministri, bet jāsaprot, ka labklājības ministre darbojas tikai ar tiem līdzekļiem, kuri tiek iekasēti nodokļu veidā valsts budžetā.

Un tāpēc mēs šodien esam nākuši klajā ar mūsu priekšlikumu – atgriezties pie samazinātās likmes un neiekasēt... neiekasēt divus nodokļus papildus, kā es to skaidroju. Mēs redzam, ka peļņa jau ir ierēķināta budžetā, to mēs nevaram šobrīd mainīt. Taču mēs aicinām atgriezties pie samazinātās likmes. Jā, tas nedotu 12 procentu ietaupījumu, jo tā likme jau ir paaugstināta no sākotnējiem 10 uz 12... ja mēs ejam atpakaļ – no 22 uz 12 procentiem... Un, ja jūs atbalstāt šo mūsu piedāvājumu, tad Latvijas iedzīvotāji... katrs Latvijas iedzīvotājs par elektrību tomēr maksās mazāk par 10 procentiem pēc šā jaunā tarifa.

Manuprāt, tā norma ir saprātīga. Labi, tā var nebūt ilgtermiņā, tā var būt uz vienu gadu. Mēs zinām, kāda ir sociālā situācija pilsētās, laukos un citās vietās. Tā ka es aicinu par šo normu sākt diskutēt un atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 49, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas zemesgrāmatu nodaļās”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi! Tātad strādāsim ar lēmuma projektu Nr.83/Lm10.

Es ļoti īsi, tā kā arī divi nākamie lēmumu projekti ir saistīti ar šo, izstāstīšu šo lēmumu projektu būtību. Ar šiem lēmumu projektiem tiek pārdalītas sešas šobrīd vakantās zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vietas – attiecīgi tātad apgabaltiesām un rajonu, pilsētu tiesām. Līdz ar to mēs uzskatām, ka šobrīd, ņemot vērā, ka zemesgrāmatu nodaļās darba apjoms ir nedaudz mazinājies, būtu lietderīgi šīs amata vakances izmantot vispārējās jurisdikcijas tiesās, lai kaut nedaudz mazinātu tiesu noslogotību.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu tātad atbalstīt gan šo pirmo lēmuma projektu, gan arī turpmākos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas zemesgrāmatu nodaļās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”.

Tātad Juridiskās komisijas vārdā deputāts Gaidis Bērziņš lūdza atbalstīt šo lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās”.

Arī par šo lēmuma projektu ziņoja Gaidis Bērziņš. Lūdzu Juridiskās komisijas vārdā to atbalstīt. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Latvijas Bankas iesniegumu ar lūgumu apstiprināt par Latvijas Bankas padomes locekli Vitu Pilsumu.

Komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu. Komisija rūpīgi izvērtēja visus iesniegtos dokumentus, uzklausīja Pilsumas kundzi un vienbalsīgi atbalstīja šo lēmuma projektu. Es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu „Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis jautājums tika izdebatēts, ir uzklausītas abas kandidātes, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopīgais lēmums, protams, bija atbalstīt šīs profesionālās kandidatūras.

Līdz ar to es varu apstiprināt, ka es balsošu „par”. Bet es gribu arī atgādināt un aicināt tomēr apdomāt, kāpēc šajos krīzes laikos netiek ievērota zināma konsekvence visā valsts pārvaldē. Jau iepriekšējās Saeimas laikā, pagājušā gada maija mēnesī, kad tika stiprināti kārtējie Latvijas Bankas padomes locekļi, toreiz trīs opozīcijas partiju Saeimas frakciju vadītāji bija lūguši nevirzīt papildu locekļus uz vakancēm, aicinot grozīt likumu un samazināt padomes locekļu skaitu. Jo Latvija ir maza valsts, Latvijas Banka pēc tam, kad ir pievienojusies... ir piesaistījusi latu eiro, faktiski nav uzskatāma par emisijas banku, bet darbojas vairs tikai kā tāda valūtas valde. Katrā ziņā funkciju daudzums, kas tai ir jādara, salīdzinot ar klasisku Eiropas Savienības emisijas banku, ir krietni mazāks. Un, ja mēs paskatāmies statistiku – es gan nezinu, kādi ir tagad apkopotie dati par 2010.gadu, jo 2010.gads ir tikko beidzies –, tad redzam, ka 2009.gadā Latvijas Banka bija pati dārgākā banka Baltijas telpā. Dārgāka nekā Lietuvas un Igaunijas banka.

Es visādā ziņā cienu Latvijas Bankas prezidenta izvēlētos kandidātus kā profesionāļus un visnotaļ esmu pārliecināts, ka viņi būs atbildīgi padomes locekļi, bet, ja mēs visās jomās ejam uz samazinājumu, ja Latvijas valdība izmisīgi meklē visa veida līdzekļus, kā samazināt valsts budžeta tēriņus (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas nav budžets!”) un kā ierādīt pārējiem – gan valsts uzņēmumiem, gan citām iestādēm –, ka arī tiem ir jāseko šim piemēram, ka arī tiem ir jādomā, kā kļūt ekonomiskākiem, tad būtu bijis tikai pareizi, ja mēs būtu šobrīd pauzējuši – būtu sakārtojuši likumu atbilstoši ekonomikas un labas pārvaldības principiem šādā krīzes situācijā un varbūt palikuši pie tāda locekļu skaita, ar kādu šobrīd strādā Latvijas Banka.

Es dzirdēju starpsaucienu par to, ka tā nav valdība un ka tas nav budžets... Protams, Čepānes kundze, par to nav nekādu šaubu! Bet, redziet, Latvijas Bankas katrs iztērētais lats tik un tā parādās tiešā vai netiešā veidā Latvijas kredītlikmēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Zojas Razmusas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sagatavoja lēmuma projektu „Par Zojas Razmusas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”, izvērtēja šo lēmuma projektu, uzklausīja Razmusas kundzi un arī atbalstīja šo kandidatūru. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo kandidatūru.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zojas Razmusas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Unas Melamedas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Unu Melamedu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Komisija ir iepazinusies ar attiecīgajiem dokumentiem, uzklausījusi Unu Melamedu un aizklātā balsojumā nolēmusi virzīt minēto lēmuma projektu apstiprināšanai Saeimā, atbalstot Unas Melamedas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Unas Melamedas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Antras Tiltiņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Antru Tiltiņu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Antru Tiltiņu, iepazinusies ar visiem dokumentiem, aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu un virzīt lēmuma projektu „Par Antras Tiltiņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” apstiprināšanai Saeimā.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dombravam!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Šodien sēdes sākumā Ilma Čepāne izteicās, ka nevajadzētu balsot citu vietā. Vienā no... Vairākos balsojumos Dzintara Zaķa vietā balsoja blakussēdētāja, tikko Jāņa Reira vietā balsoja cita persona. Nu, tad varbūt kaut kādu konsekvenci ievērojiet. (Aplausi. No zāles: „Kauns! Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Antras Tiltiņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Zālē troksnis.)

Varbūt tomēr varētu ievērot klusumu? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Mēs esam sašutuši!”) Vai ir nepieciešams pārtraukums, lai savu sašutumu varētu izpaust? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Varētu!”; „Lūdzu, Solvita, taisīsim pusstundu pārtraukumu!”) Ja ir nepieciešams pārtraukums, tad attiecīgi var vērsties Prezidijā ar iesniegumu un parlaments lems par to. Tā kā šāda iesnieguma nav, tad es tomēr aicinu ievērot kārtību un pāriet pie darba kārtības nākamās sadaļas „Likumprojektu izskatīšana”.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā”. Saņemti pieci priekšlikumi trešajam lasījumam.

Tātad 1. – redakcionāls ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 2. – ekonomikas ministra Arta Kampara redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 3. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums, arī redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 5.priekšlikums nosaka, ka drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šā likuma minētajām normām atklātā konkursa rezultātiem komersanti sāk nodrošināt līdz 2011.gada 1.jūlijam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. Paldies.

Lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.469 – likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”.

Uz otro lasījumu Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Daudze. Juridiskā komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 22.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22. februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tagad strādāsim ar dokumentu Nr.207/Lp10 – likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Šos likumprojekta grozījumus ir iesniegusi Zemkopības ministrija, kas attiecīgi ir motivēti ar Satversmes tiesas un Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem. Šis likumprojekts precizē deleģējumu Ministru kabinetam noteikt lauksaimniecības valsts atbalsta pasākumus, to apmēru un piešķiršanas kritērijus, kā arī tas paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt kārtību, kā publicējama informācija par valsts atbalsta saņēmējiem.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi iesniegto likumprojektu un nolēmusi atbalstīt šā likumprojekta nepieciešamību.

Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ašeradens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.februāris.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 12.laidienā