Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 4. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

I.Ūdre ("Jaunās partijas" frakcija):

Šodien Saeimā kā vienu no pirmajiem mēs skatījām likumprojekta "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodošanu komisijām. "Jaunās partijas" frakcija nebalsoja vispār, tā zināmā mērā izrādot protestu pret lēmumiem un likumprojektiem, kas tika pieņemti pirms diviem gadiem 6. Saeimas laikā. Tādēļ mums radies priekšlikums, ka beidzot vajadzētu noskaidrot to, kas ir politiskā atbildība, un vai tiešām cilvēkiem, kas iepriekš pieņēmuši lēmumus, ar kuriem tagad jāsaskaras gan valdībai, gan Saeimai, gan sabiedrībai kopumā, tādus lēmumus, kas rada problēmas sabiedrībā — gan iekšpolitiskus, gan ārpolitiskus — vai tiešām viņiem nevajadzētu uzņemties šo politisko atbildību un beidzot definēt, ko tas īsti nozīmē. Mēs kā jauni politiķi esam spiesti nevis strādāt nākotnei, nevis raudzīties rītdienā, bet skatīties vakardienā un labot iepriekšējās Saeimas kļūdas.

Šodien daudz diskusiju bija arī par Korupcijas novēršanas likumu. Faktiski mēs atbalstījām komisijas iesniegtos priekšlikumus, taču uzskatām, ka šis Korupcijas likums tomēr būtu jāmaina, un, cik zināms, pašreiz valdībā tiek veidota darba grupa, kas strādās kopā ar ārvalstu speciālistiem un ekspertiem pie šī likuma vispārējas izmaiņas.

Gribētu visiem uzņēmējiem paziņot, ka pašreiz apspriešanā nodots arī jaunais Komerclikums, kas būtiski izmainīs visu uzņēmējdarbības likumdošanu. Tādēļ aicinām visus ieinteresētos uzņēmējus vai asociācijas, kam ir kādi priekšlikumi, rakstīt mums par tiem, un "Jaunās partijas" frakcija jūsu priekšlikumus izskatīs un varbūt arī iekļaus Komerclikuma projektā.

Tas īsumā viss par to, kas noticis šajā nedēļā. Vēlreiz gribu pateikties cilvēkiem, kas raksta "Lattelekom" komisijai. Diemžēl man jāsaka, ka mēs nevaram palīdzēt cilvēkiem, kam ir nepareizi piesūtīti rēķini. Ar šīm vēstulēm vajadzētu griezties tieši "Lattelekom" klientu daļā. Neskatoties uz to, ka Telekomunikāciju padome pieņēmusi lēmumu tarifus paaugstināt no 1.aprīļa, "Lattelekom" komisija turpinās savu darbu, un aprīļa sākumā sniegs paziņojumu attiecībā uz tarifiem, kā arī visai drīzā laikā pēc tam paudīs savu attieksmi pret noslēgto jumta līgumu starp "Lattelekom" un Latvijas valsti un arī saviem priekšlikumiem, mainot likumdošanu, kā arī priekšlikumiem darba grupai, kas piedalās pārrunās ar ārvalstu investoriem.

J.Dalbiņš ("Tautas partijas" frakcija):

Šīsdienas Saeimas plenārsēdē viens no jautājumiem bija par atceres dienām. Man jāsaka sekojošais: tas bija kārtējais politiskais teātris, kurš sākās pagājušajā gadā ar to, ka pēc 16.marta tika atbrīvots Nacionālo bruņoto spēku komandieris, pēc tam tika aizliegts ar militāru godu apglabāt latviešu karavīrus, kuri cīnījās Kurzemes katlā. Tad steidzamības kārtā tika pieņemts lēmums par šīs atceres dienas legalizēšanu, un šī politiskā provokācija turpinās šogad, kad atkal tiek virzīts jautājums par šīs dienas atcelšanu. Man kā karavīram ir pilnīgi nesaprotamas šādas manipulācijas, kur par iemeslu ir tikai sava politiskā kapitāla izsišana. Varu pateikt tikai vienu — visiem karavīriem ir tiesības saņemt viņiem pienākošo cieņu, it sevišķi tiem, kuri ir zem zemes. Demokrātiskās pasaules prakse ir tāda, ka šo karavīru kapi tiek apkopti, cienīti un godāti. Un tāpēc man jāsaka, ka vienīgais līdzeklis, kā mums tikt galā ar šo problēmu, ir vēsture, kas izstrādāta pēc iespējas objektīvāk, nevis sapārota ar nacionālo patmīlību, turklāt tā ir nevis vienas, bet daudzu un dažādu vēsturu izstrāde. Šo vēsturu izstrāde ir norēķins pašiem ar sevi, lai cik tas nepatīkami dažkārt arī būtu, tas novērš sadomazohistiskas spekulācijas un arī neirotisku pseidonacionālistu rosīšanos. Es domāju, ka šinī gadījumā mums nepieciešams pašiem apzināties, ka latviešu karavīri ir karojuši dažādās armijās un dažādās formās. Vieniem mugurā bija vienas okupācijas varas forma, otriem — otras.

Domāju, ka pilnīgi normāla būtu situācija, ja būtu atceres diena katram no viņiem, nevis svētku, bet atceres diena, piemiņas diena un nožēlas diena, kad latviešu karavīriem politiķu neizlēmības dēļ nācās mēģināt aizstāvēt Latvijas intereses svešu armiju formās, un mūsu pienākums ir nepieļaut, lai tāda situācija kādreiz vēl atkārtotos.

Domāju, ka tad vienkārši vajadzētu teikt Ojāra Vācieša vārdiem: man šonakt sevī ir jānožņaudz gļēvulis, tas ir pārbijies no šīs cīņas, kur nevar būt neizšķirts.

Vienreiz saņemsim dūšu un izdarīsim tā, lai viss būtu skaidrs, un arī atdosim to godu, kaut pretinieka karavīriem, viņu kapiem, kuri atrodas mūsu teritorijā. Tas būs starptautiski pieņemts.

Kas attiecas uz Korupcijas novēršanas likumu, no savas puses varu izteikt nožēlu, ka pret to nobalsoja 49 Saeimas deputāti. Tas nu man īsti nav izprotams un manai partijai arī ne.

R.Labanovskis ("Latvijas Sociāldemokrātu apvienības" frakcija):

Šodien taktiskas ekvilibristikas paraugu mums sniedza "Latvijas ceļš" jautājumā par pirmo darba kārtības punktu — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosinājumu atcelt 16.martu kā latviešu karavīru atceres dienu. Tātad abi runātāji, kuri faktiski iepriekš jau bija izlēmuši balsot par šā priekšlikuma virzīšanu komisijām, runāja it kā Apiņa kungs "pret", nedodams vārdu tiem, kuri varbūt gribēja pamatot savu nostāju balsojumā. Sociāldemokrāti neuzskatīja par iespējamu šā priekšlikuma virzīšanu tālāk vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, vajag saglabāt savu pašcieņu un saglabāt tiesības pašiem uz savas vēstures interpretāciju, nepakļaujoties kaut kādiem ārējiem vai svešiem spēkiem. Inscenētāji, kā zināms, pārsvarā atrodas ārpus Latvijas Republikas robežām, kuri dažkārt mēdz dēvēt sevi par atbrīvotājiem, tad, kā zināms, atbrīvotāji parasti aiziet, šie atbrīvotāji palika šeit gandrīz uz 50 gadiem. Latvijā nav histērijas, tā netiek celta tad, kad Lielā Tēvijas kara veterāni noliek ziedus pie saviem pieminekļiem un atceras savus kritušos, mēs respektēsim krievu tautu, kurai tas bija tiešām Lielais Tēvijas karš, latviešiem tas nebija nekāds Tēvijas karš, jo viņi apstākļu dēļ bija spiesti cīnīties zem svešu valstu karogiem. Tad tas, ka viņi abās frontēs karojuši, ir vienlīdz nosodāmi vai vienlīdz uzslavējami. Mēs uzskatām, ka šis jautājums jāizšķir mierīgākā gaisotnē, vēsturnieki ir minējuši citus datumus kā piemērotākos latviešu karavīru atceres dienai. Varbūt par to mums būtu laiks padomāt vēl, varbūt tad, kad tiks uzrakstīta viena otra grāmata, kad biežāk televīzijā redzēsim vēstures tematikai veltītus raidījumus, kad parādīsies vairāk rakstu, ar kuriem iepazīsies gan pašmāju nezinīši, gan visa pasaule pārliecināsies, ka latvieši nav fašisma piekritēji, un tad mēs varētu mierīgi atgriezties pie šā jautājuma un izšķirties, ņemot vērā arī sabiedrības viedokli.

Kas attiecas uz Korupcijas novēršanas likumu, sociāldemokrāti balsoja par šā likuma pieņemšanu un izmaiņām tajā, kurš paredz stingrākas prasības, iesniedzot deklarācijas, izpeļņu, dāvanas, amatu savietojamību un tā tālāk. Protams, šīs izmaiņas nav ideālas, galīgu zagšanu nenovērš šis likums, bet, ejot šajā virzienā, mēs, gatavojot arī perspektīvā nulles deklarāciju, esam par šādu izmaiņu derīgumu.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Patiešām izbrīnu rada šī gan agresivitāte, gan strausa politika sakarā ar 16. martu. Daļēji varēja piekrist Dalbiņa kungam, ka dienests vērmahtā bija labs darbs Latvijas valstij, bet tas bija patiešām cits okupācijas režīms un šis okupācijas režīms ir nosodīts visā pasaulē. Tāpat varēja piekrist daļēji sociāldemokrātu kungiem, ka arī dienests Sarkanajā armijā varbūt bija savā veidā uzspiests, bet šī armija tomēr tiek kvalificēta pasaulē kā viena no antihitleriskās koalīcijas sadarbības armijām. Tādēļ diez vai bija pareizi, kā mēs jau 6. Saeimā balsojām "pret", apvienot šo 16. datumu, kurā savienoja visu šo it kā latviešu karavīru atceres dienu. Mums ir Lāčplēša diena, kurā varētu gan Dalbiņa kungs, gan arī Labanovska kungs, gan visi pārējie kungi, arī mēs tajā skaitā, atcerēties latviešu kareivjus. Un tad varbūt nebūtu arī šī nevajadzīgā antagonisma, šī ienaida. Tāpat arī žēl, ka Latvijas kalendārā nav 8. marta, man liekas šī diena pat nebūtu šis antagonisms, mēs atcerētos mūsu sievietes un tādēļ man gribas savas frakcijas vārdā sveikt visas sievietes ar tuvojošos 8. martu — ar sieviešu dienu. Aicinu arī gan uzņēmējus, gan visus vīriešus atcerēties vismaz reizi gadā mūsu daiļās dāmas un kundzes, sievas, draudzenes. Es varu arī piekrist, kā savā laikā cienījamais Dobeļa kungs teica, ka mums vajadzētu sievietes katru dienu apsveikt, vajadzētu mīlēt, bet šis laiks ir diezgan smags, bieži vien mēs aizmirstam kādu skaistu vārdu, kādu lieku buču uz vaiga, un tas būtu dabiski un normāli. Tādēļ es vēlreiz apsveicu arī frakcijas vārdā visas sievietes, aicinu visus vīriešus 8. martā viņas neaizmirst un vismaz dāvāt kādu lieku smaidu.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcija):

Kā redzat, pat mūsu nožēlojamos tautas nobalsošanas rezultātus neņem vērā tāds padomu devējs (pēdiņās) kā Espersens, viņam redziet, viņa ģeniālajās smadzenēs jau ir jaunas idejas. Pašvaldību vēlēšanās varētu startēt arī nepilsoņi. Par ko tas liecina? Tikai par to, ka ar gļēvu rīcību nekur tālu netiks, vienkārši kārtējo reizi kārtējais ārzemju sūtnis mums parāda mūsu vietu. Un mēs tā, locīdamies un gorīdamies, viņam skatāmies acīs un žēli smaidām. Es domāju, tā ir nopietna pamācība arī vienam otram.

Tagad par 16. martu. Protams, īstais brīdis ir pienācis, ka atkal kādiem vajag iesniegt šo priekšlikumu šeit, Saeimā. Ir taču atkal marts, riņķu mēnesis ir, un vakar nekas lādzīgs tajā piketā nesanāca. Nu pamēģinās tagad, varbūt Saeimā atkal kaut ko var iekustināt. Un kam tad varētu būt īsti interese šeit tā spriedelēt par 16. martu, un tagad jau Saeimā. Nepietika taču, ka 6. Saeimā par to pietiekami runājām. Kam? Tiem, kam ir atkal vajadzīgs, lai Latviju kāds drebinātu, tricinātu, un īpaši, lai to darītu Krievija. Ļoti taču gribētos redzēt šīs Krievijas ietekmes palielināšanos Latvijā, un varbūt pašiem no šīs ietekmes kaut kas lieks "atlēks". Jau tā bija pilnīgi bezjēdzīga šī varen plašā izrunāšanās, kad tad īsti atzīmēt latviešu karavīru dienu. Vai tiešām mēs nesaprotam, ka mūsu vēsture ir ārkārtīgi bagāta, un tiem, kas to nezina, un šodien es pārliecinājos par cienījamu žurnālistu neziņu, tās atceres dienas, kas jau ir mūsu kalendārā. Es atgādināšu. 22. jūnijs ir Varoņu piemiņas diena, veltīta Cēsu kauju varoņiem. Tie bija karavīri. 11. augusts ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Tas ir miera līguma noslēgšanas datums ar Padomju Krieviju 1920. gadā, un tā ir cieņa visiem brīvības cīņu varoņiem. Un 11. novembris, protams, ir Lāčplēša diena, Rīgas atbrīvošana no bermontiešiem. Un tāpēc, ko tad sliktu dod vēl kāda atceres diena, kas ir saistīta ar konkrētām mūsu latviešu karavīru cīņām? 150 tūkstošu karavīru cīnīšanās pret sarkanajiem mūdžiem, tas ir vēsturisks fakts un to nedrīkst aizmirst. Pats es personīgi vienmēr esmu gājis 16. martā klusi un mierīgi ar ziediem vai vainagiem un atcerēšos šos latviešu karavīrus vienmēr. Un aicinu vienmēr to darīt jebkuru, kam šī piemiņa ir dārga.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš"):

Šodien jau visi mani kolēģi iepriekš runāja pamatā par diviem jautājumiem. Un tie patiešām bija divi tādi skaļākie un nozīmīgākie likumprojekti, kurus mēs izskatījām.

Viens no tiem tātad par grozījumiem likumā "Par svētku un atceres dienām". "Latvijas ceļš" pieņēma tādu diezgan drosmīgu lēmumu politiski, un izšķīrās atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Mēs darījām to faktiski trīs iemeslu dēļ. Pirmais iemesls bija tāds, ka jau vairākus mēnešus pēc Gunta Ulmaņa aicinājuma visi cienījamākie Latvijas vēsturnieki un profesori izstrādāja savu vienotu viedokli par to, kas ir 16. marts, kāda ir 16. marta nozīme un kādā veidā tas sasaucas ar šī brīža likuma redakciju. Viņi mums viennozīmīgi pateica, tas bija publicēts visās avīzēs, ka 16. marts tā nosaukts, kā tas ir tagad spēkā esošajā likumā, tas neatbilst šim datumam un šī datuma vēsturiskajai slodzei, jēgai un būtībai. Tas ir viens.

Ja mēs kategoriski atsakāmies sākt diskusiju par šo tēmu, mēs faktiski izrādām vislielāko necieņu šiem cienījamajiem kungiem — šiem profesoriem, kas tomēr par vēsturi zina vairāk nekā viens otrs deputāts.

Otrais iemesls bija tāds, un tas attiecas vairāk uz valdošās koalīcijas un valdību atbalstošiem deputātiem, bija tāds, ka ir ļoti svarīgi politikā tāpat kā dzīvē un jebkurās cilvēciskās attiecībās nekļūt par tādiem politiskiem divsejiem un liekuļiem, nesākt šo politisko sēdēšanu starp diviem krēsliem, jo, ja tā pati koalīcija, šobrīd valdošā koalīcija valdībā, pieņem aicinājumus valsts amatpersonām nepiedalīties publiskos pasākumos un privāti, kā jau Dobeļa kungs teica, klusi un mierīgi ar ziediem, ģimenes lokā apmeklē piemiņas vietas, atzīmē un piemin šo dienu, tad ir ļoti dīvaini tai pašai koalīcijai, tiem pašiem politiskajiem spēkiem Saeimā teikt: "Rokas nost no šī datuma! Tas ir valstisks datums. Nevis privāts un nevis vēsturisks". Tas bija otrais iemesls.

Un trešais iemesls bija tāds, ka mēs ļoti labi zinājām, ka, ja šodien šis likums netiks, kā mēs Saeimā sakām "atvērts", tad beigu beigās tas beigsies ar to, ka nākamnedēļ viņu iesniegs atkal un visa šī klaigāšana un šīs garās debates sāksies no sākuma. Un mēs gribējām paņemt šo likumprojektu, uzlikt atbildīgās komisijas priekšsēdētājam uz rakstāmgalda, un jau pēc 16. marta, tad, kad jau visi pasākumi būs notikuši, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu un visām Rīgas domes izdotām atļaujām, tad sākt mierīgi un lēnā garā to visu skatīt, uzaicinot manis jau pieminētos cienījamos vēsturniekus.

Par Korupcijas likumu tikai divi vārdi. Dalbiņa kungs nedaudz kļūdījās. Šīs 49 balsis "pret" bija par atsevišķiem priekšlikumiem, nevis par Korupcijas novēršanas likuma grozījumiem, neapšaubot ideju par to, ka jebkuram nodokļu maksātājam ir tiesības zināt, kur tiek likti viņa maksātie nodokļi un kur var meklēt viņa maksātos nodokļus. Mums ir citi likumi un citi instrumenti, un kā visā pasaulē, to lietotājs ir amatpersonu deklarācijas, kurās tiek uzrādītas ne tikai algas, bet arī dāvinājumi, mantojumi un tamlīdzīgi — visi ienākumi. Zem šīm deklarācijām, kuru publiskajā daļā šīs summas būs, mēs arī gatavojamies, tāpat kā visur citur pasaulē, šo normu realizēt.

Saeimas preses dienests