LATVIJAS BANKAS ZIŅAS

Par konvertējamo valūtu kursiem

Latvijas Banka 09.03.99. nosaka šādus konvertējamo valūtu un zelta kursus latos:

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Valūtas operāciju pārvaldes Riska kontroles daļas vadītāja D.Brunere

Par termiņa noguldījumu pieņemšanu

1999.gada 9.martā Latvijas Banka pieņem banku termiņa noguldījumus:

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs I.Rimšēvičs

Monetārās politikas pārvaldes vadītājs H.Ancāns

Par stāvokli akciju sabiedrībā "Rīgas komercbanka"

Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu ar šā gada 7.martu apturēt a/s "Rīgas komercbanka" veikto finansu pakalpojumu sniegšanu un iesniegt Rīgas apgabaltiesā pieteikumu par a/s "Rīgas komercbanka" maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts sakarā ar to, ka "Rīgas komercbanka" nespēj pienācīgi izpildīt savas parādu saistības, tās lielākie akcionāri un kreditori nav veikuši nepieciešamos pasākumus bankas pašu kapitāla atjaunošanai pietiekamā apmērā un tādējādi faktiski ir apturējuši "Rīgas komercbankas" rehabilitācijas un restrukturizācijas pasākumu realizāciju, kā arī bankas parādu saistības pāsniedz tās aktīvus.

Sakarā ar Krievijas Federācijas finansu tirgus krīzi 27,5% "Rīgas komercbankas" aktīvu joprojām ir bloķēti Krievijas banku vai finansu kompāniju vērtspapīru kontos. Šī līdzekļu daļa bija ieguldīta Krievijas Federācijas valsts īstermiņa parādzīmēs, valsts federālā aizņēmuma obligācijās un pašvaldību obligācijās, un šo vērtspapīru tirgus restrukturizācija joprojām nav notikusi. 1,3% "Rīgas komercbankas" aktīvu bija izvietoti Krievijas bankās izsniegto kredītu vai iegādāto vekseļu veidā. Kopumā "Rīgas komercbankas" ieguldījumi Krievijā veido gandrīz 23 miljonus latu. Papildu zaudējumi radušies arī sakarā ar Krievijas rubļa vērtības krišanos. Saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautisko auditorfirmu veikto Krievijas ieguldījumu novērtējumu "Rīgas komercbankas" ar pašu kapitālu nesegtie zaudējumi var būt ap 30 miljoni latu. Ievērojama līdzekļu daļa — apmēram 73 miljoni latu — no bankas aizplūdusi arī kopš aizvadītā gada augusta, kad banku skāra noguldījumu izņemšanas ažiotāža. Tādējādi gan ārēju notikumu iespaidā — aktīvu iesaldēšana Krievijā, rubļa kursa krišana — gan ažiotāžas rezultātā zaudētie ieguldījumi bija ļoti nopietns trieciens "Rīgas komercbankai".

Šādās kritiskās situācijās vislielāko palīdzību bankām parasti sniedz to akcionāri. Diemžēl šajā reizē tas nenotika. "Rīgas komercbankas" akcionāri, kuriem ir jāuzņemas līdzatbildība par bankas pieļautajām kļūdām saistībā ar ieguldījumiem Krievijā, joprojām nav atraduši iespēju sekmīgi īstenot bankas restrukturizācijas procesu un nodrošināt tās darbības turpināšanu. Arī pārrunās ar potenciālajiem investoriem pagaidām nav rasts vēlamais risinājums. Tas noticis, neraugoties uz to, ka Latvijas Banka bija gatava uz līdzvērtīgiem noteikumiem piedalīties "Rīgas komercbankas" sanācijas procesā kopā ar akcionāriem un lielākajiem kreditoriem. Diemžēl Latvijas Bankas piedāvājums tika noraidīts. Šajos apstākļos Latvijas Banka neredz citu iespēju, kā likumā noteiktajā kārtībā vērsties tiesā ar pieteikumu par "Rīgas komercbankas" maksātnespēju.

Īpašu nožēlu izraisa fakts, ka bankas lielākā akcionāre — "Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka", kurai pieder 23,07% no "Rīgas komercbankas" akcijām un kuras divi pārstāvji strādā tās padomē, — ne tikai nav spējusi izrādīt pienācīgu ietekmi uz bankas vadību, nodrošinot tās saprātīgu ieguldījumu politiku un novēršot bankas pastāvēšanai bīstamu biznesa lēmumu pieņemšanu, bet arī nav sniegusi pietiekamu palīdzību tās sanācijā.

Licence "Rīgas komercbankai" netiek atsaukta, un tai joprojām tiek dota iespēja turpināt sarunas par ieguldījumu veikšanu bankā un maksātspējas atjaunošanu gan ar tās pašreizējiem akcionāriem, gan potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem.

Ja šīs sarunas tomēr nedos vēlamos rezultātus, tas atstās ietekmi uz bankas noguldītāju līdzekļu atmaksu. Bankas rīcībā ir tik daudz līdzekļu, lai tās likvidācijas gadījumā pilnībā apmierinātu noguldītāju — fizisko personu — prasījumus līdz 500 latiem. Pārējām fiziskajām un juridiskajām personām saskaņā ar Kredītiestāžu likumā noteikto kreditoru prasījumu segšanas kārtību atmaksājamo summu būs iespējams segt tikai daļēji.

Kā zināms, citas šobrīd strādājošās Latvijas bankas savus aktīvus no Krievijas bija vai nu izvedušas pilnībā vai ievērojami samazinājušas. To darbību Krievijas notikumi ietekmēja daudz mazākā mērā, un cietēji bankās, kas pagājušo gadu beigušas ar zaudējumiem, ir tikai to akcionāri. Tātad nekādas briesmas Latvijas banku sistēmai kopumā nedraud. Latvijas Banka patiesi nožēlo sarežģījumus "Rīgas komercbankas" darbībā.

Kristaps Otersons,

Latvijas Bankas

preses sekretāra vietnieks

Rīgā 1999.gada 7.martā