Par Zviedrijas premjerministra oficiālo vizīti Latvijā

Piektdien, 18.februārī, oficiālā vizītē Latvijā uzturējās Zviedrijas Karalistes premjerministrs Fredriks Reinfelts, kuras laikā viņš tikās ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (attēlā), Valsts prezidentu Valdi Zatleru (skat. 61.lpp.) un citām valsts amatpersonām Foto: Aivis Freidenfelds, VK

Tiekoties ar Valsts prezidentu:

18.februārī Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Zviedrijas premjerministru Fredriku Reinfeltu, kas bija ieradies oficiālā vizītē Latvijā. Tikšanās laikā V.Zatlers un F.Reinfelts pārrunāja integrēta reģionālā enerģijas tirgus izveidi, kā arī atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas iespējas. Sarunās laikā tika diskutēts par iespējām palielināt Zviedrijas investīcijas Latvijā. Valsts prezidents aicināja Zviedriju investēt ne tikai finanšu sektorā, bet arī mazajā un vidējā uzņēmējdarbībā.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Ministru prezidentu:

18.februārī Rīgā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikšanās laikā ar Zviedrijas premjerministru Fredriku Reinfeltu pārrunāja abu valstu ekonomisko attiecību virzību jaunā kvalitātē, tāpat abas puses skāra jautājumus par politiskā dialoga stiprināšanu divpusēji un reģionā un vienojās par līdzīgu izpratni aktuālos ES jautājumos.

Ministru prezidents V.Dombrovskis izteica atzinību Zviedrijas premjeram F.Reinfeltam un ārlietu ministram Karlam Biltam par Zviedrijas būtisko lomu Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības starptautiskajā atzīšanā un nostiprināšanā, kā arī pozitīvi novērtēja Zviedrijas Ārlietu ministrijas 17.februārī atklāto arhīva daļu par slepenajiem diplomātiskajiem dokumentiem, kas attiecas uz PSRS sabrukumu un Baltijas brīvības kustību 1991.gadā. Zviedrijas premjerministrs augstu novērtēja abu valstu noturīgo, sekmīgo un ciešo sadarbību, ko apliecina arī Zviedrijā plānotie pasākumi par godu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas 20.gadskārtai, kuras ietvaros F.Reinfelts uzaicināja premjeru V.Dombrovski uz divdesmitgades atceres centrālo pasākumu 15.augustā.

V.Dombrovskis kā abu valstu sadarbības veiksmes paraugu minēja Rīgas Ekonomikas augstskolas izveidi un 15 gadu darbību, tas ir ievērojams Zviedrijas ieguldījums Latvijas un Baltijas izglītības attīstībā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis informēja par finanšu un makroekonomisko stabilitāti Latvijā. Viņš norādīja, ka Latvija veiksmīgi īsteno starptautiskās stabilizācijas programmu, kā arī augstu novērtēja Zviedrijas ieinteresētību un atbalstu Latvijai ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Ministru prezidents minēja, ka valsts ekonomikas atveseļošanos apliecina jaunākie statistikas rādītāji, kā arī starptautisko reitingu aģentūru pozitīvie novērtējumi. Pārrunājot finanšu sektora aktualitātes, Zviedrijas premjers F.Reinfelts norādīja, ka situācija reģiona valstīs ir līdzīga un arī Zviedrijas valdība rūpīgi seko līdzi aktuālajām tendencēm kreditēšanas jomā, tajā skaitā pakāpeniskai kreditēšanas atsākšanai.

Pārrunājot ekonomiskās sadarbības jautājumus, Ministru prezidents V.Dombrovskis norādīja, ka Zviedrija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalstīm ar augstu sadarbības potenciālu nākotnē. Premjers sacīja, ka abu valstu ekonomiskās attiecības ir jāstiprina tieši ekonomikas sektoros ar augstu pievienoto vērtību kā, piemērām, inženiernozare, informācijas tehnoloģijas, zaļās tehnoloģijas, tranzīts, loģistika, kā arī dziļākas apstrādes kokrūpniecības produkcijas ražošana. Viņš norādīja, ka zviedru uzņēmumu un banku lēmumiem par darbību Latvijā ir ļoti liela nozīme uz valsts ekonomiskās atlabšanas tempu.

Abas puses pārrunāja arī enerģētikas jautājumus, tajā skaitā Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plānu, kas paredz vienotu Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidi un tālāku integrāciju ar Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgu. V.Dombrovskis informēja par sašķidrinātās gāzes termināļa būtisko lomu Baltijas reģiona energoizloācijas izbeigšanā un norādīja uz būtiskām priekšrocībām LNG termināļa celtniecībā Latvijā. Tāpat abas puses apmainījās ar pieredzi Latvijas un Zviedrijas energoefektivitātes veicināšanā. Zviedrijas premjers norādīja uz atjaunojamo energoresursu priekšrocībām. Amatpersonas apsprieda arī enerģētikas tematikai veltītās februāra Eiropadomes secinājumus.

Vizītes laikā abas puses pārrunāja aktuālos ES jautājumus par ekonomikas pārvaldību, eirozonu, daudzgadu budžetu, kohēzijas politiku un kopējo lauksaimniecības politiku. V.Dombrovskis norādīja uz Latvijas prioritātēm kohēzijas politikā un kopējā lauksaimniecības politikā diskusijās par ES daudzgadu budžetu. Latvijas premjers minēja, ka Latvija turpinās atbalstīt tiešmaksājumu sistēmas reformu, padarot tiešmaksājumus taisnīgākus attiecībā uz visiem ES lauksaimniekiem. F.Reinfeltam bija līdzīga izpratne daudzos jautājumos ar Latviju, un viņš norādīja uz Baltijas un Ziemeļvalstu kopēju orientēšanos uz reformām un konkurētspējas kāpināšanu kā labāko līdzekli izejai no Eiropas Savienībā aktuālajām ekonomikas problēmām.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Par sadarbību ar Zviedriju aizsardzības jomā

19.februārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks ar Zviedrijas ārlietu ministru Karlu Biltu pārrunāja abu valstu sadarbību aizsardzības jomā un apmeklēja bijušo PSRS armijas bunkuru, kas atrodas rehabilitācijas centra "Līgatne" teritorijā (attēlā).

Zviedrija, sākot no deviņdesmito gadu otrās puses līdz pat Latvijas pievienošanās NATO, ir bijusi viena no aktīvākajām valstīm materiāli tehniskā atbalsta sniegšanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, nodrošinot ar dažādu bruņojuma un kaujas tehniku, munīciju, kā arī Jūras spēkus ar radiosakaru sistēmu u.c. veida ekipējumu. Latvijai uz Zviedrijai ir izveidojusies ilglaicīga sadarbība arī apmācībā, piemēram, sākot no 1998.gada Latvijas bruņoto spēku pārstāvjiem ir bijusi iespēja mācīties Zviedrijas militārajā akadēmijā. Turpmāk plānots sadarboties militārā ekipējuma uzturēšanas jautājumos.

Bijušais PSRS bunkurs atrodas 9 m zem zemes, un slepenības zīmogu tam noņēma tikai 2003.gadā. Tā bijusi viena no stratēģiski svarīgākajām vietām padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā, spēcīgākā autonomā saimnieciskā struktūra ar visu nepieciešamo un vismodernāko tā laika aprīkojumu.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments
Foto: Aizsardzības ministrija