Ārlietu ministrija: Par "zaļās izaugsmes" ekonomikas iespējām Latvijā

Atklājot 17.februārī apaļā galda diskusiju ciklu "Ārlietu dienests Latvijas eksportam. Uzņēmēju tikšanās ar Latvijas vēstniekiem", Ārlietu ministrijā notika diskusija "Green Growth Economy – Dānijas pieredze un Latvijas iespējas". Diskusijā Latvijas vēstnieks Dānijā Gints Jegermanis iepazīstināja ar Dānijas pieredzi "zaļās izaugsmes" ekonomikas tehnoloģiju attīstīšanā un izmantošanā.

Latvijas vēstniecība Dānijā ilgstoši ir ieguldījusi laiku un darbu savas kompetences šajā jomā attīstīšanā, plaša kontaktu tīkla izveidē, lai nodrošinātu Latvijas amatpersonām, lēmumu pieņēmējiem, akadēmiskajām aprindām un uzņēmējiem iespēju efektīvi pārņemt Dānijā attīstīto pieredzi un iesaistīties šajos globāli nozīmīgajos un aktuālajos procesos. Informējot par Dānijas pieredzi, Latvijas vēstnieks Dānijā uzsvēra, ka Dānijas pieredzes izmantošana ir iespēja veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, mazinot savu atkarību no fosilajiem energoresursiem.

Diskusijas dalībnieki akcentēja nepieciešamību aktivizēt sabiedrībā diskusiju par "zaļās izaugsmes" tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu. Tika uzsvērts, ka globālās ekonomiskās tendences nosaka, ka šis jautājums vairs neskar vienīgi klimata pārmaiņu sfēru, bet gan ir kļuvis daudz plašāks, aptverot valstu tautsaimniecību attīstības un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanas intereses. Uzņēmumu, pašvaldību un akadēmisko aprindu pārstāvji diskusijā ar Latvijas vēstnieku Dānijā pauda savu gatavību attīstīt turpmāko sadarbību, veicinot "zaļās izaugsmes" ekonomikas attīstību Latvijā.

Ar šo apaļā galda diskusiju šogad ir atsācies diskusiju cikls "Ārlietu dienests Latvijas eksportam. Uzņēmēju tikšanās ar Latvijas vēstniekiem", kurā uzņēmējiem būs iespēja nodibināt tiešus kontaktus ar vēstniekiem ārvalstīs, kā arī veicināt izpratni par Latvijas ārlietu dienesta atbalsta iespējām. Šā gada diskusiju cikla turpinājumā Ārlietu dienests vēlas nodrošināt regulāru Latvijas vēstnieku ārvalstīs apkopotās un analizētās informācijas pieejamību un plašāku izmantošanu tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā.

Nākamā apaļā galda diskusiju cikla "Ārlietu dienests Latvijas eksportam. Uzņēmēju tikšanās ar Latvijas vēstniekiem" diskusija "Silīcija ieleja ASV – iespējas un izaicinājumi Latvijas IT & T nozarei" notiks 24.februārī. Tajā piedalīsies Latvijas vēstnieks ASV A.Pildegovičs un Silīcija ielejā aktīvie Latvijas uzņēmēji.

Par Latvijas pārstāvniecībās saņemtajiem vīzu pieteikumiem

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs 2011.gada janvārī pieņemti 4720 vīzu pieteikumi. Salīdzinot ar attiecīgo periodu 2010.gadā, kad tika pieņemti 3999 vīzu pieteikumi, tas ir par 18% vairāk.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums šogad janvārī bijis Latvijas vēstniecībā Baltkrievijā – 70%, attiecīgi tie ir 534 pieteikumi 2010.gada janvārī un 909 vīzu pieteikumi 2011.gada janvārī. Tāpat arī Latvijas vēstniecības Krievijā konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā, kur 2010.gada janvārī tika pieņemti 170 vīzu pieteikumi, 2011.gada janvārī saņemti 277 vīzu pieteikumi, tas ir par 63% vairāk. Savukārt Latvijas vēstniecībā Turcijā vīzu pieteikumu skaits 2011.gada janvārī palielinājies par 57% – 2010.gada janvārī pieņemti 96, bet janvārī šogad – 151 vīzu pieteikums. Latvijas vēstniecībā Krievijā vīzu pieteikumu skaits pieaudzis par 21%, 2010.gadā pieņemti 1337 vīzu pieteikumi, 2011.gadā – 1613 vīzu pieteikumi.

Vīzu pieteikumu skaits janvārī skaitliski vienmēr ir mazāks nekā pārējos gada mēnešos.

Ministrijas Preses un informācijas nodaļa

Finanšu ministrija: Par importa un eksporta apjomu 2010.gadā

2010.gadā kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu Latvijas situācija starptautiskajā preču tirdzniecībā ir manāmi uzlabojusies. Mainījusies ir tautsaimniecības struktūra, pārorientējoties uz izaugsmi, kas ir balstīta uz rūpniecību un eksportu, iekarojot jaunas ārzemju tirgus nišas un veiksmīgi konkurējot ar citām valstīm. To noteica konkurētspējas pieaugums, uzņēmumiem samazinot izmaksas un kāpinot produktivitāti.

2010.gadā augstais eksporta apjoms ne tikai kompensēja 2009.gada kritumu, faktiskajās cenās pieaugot par 29,5%, bet arī par 5,4% pārsniedza 2008.gada augsto līmeni. Būtiskākais eksporta pieaugums 2010.gadā bija koksnei, metālam, plastmasai un papīra izstrādājumiem.

2010.gadā vislielākais eksporta pieauguma temps bijis uz Krieviju un Poliju, kāpinot apjomu par vairāk nekā 50% gada laikā. Līdzīgs pieauguma temps bijis arī importam no Somijas un Lielbritānijas.

Latvijas tautsaimniecībā 2010.gadā bija ievērojama izaugsme rūpniecības nozarē, kas radīja papildu pieprasījumu pēc importa precēm, tai skaitā pēc investīciju precēm, enerģētikas resursiem un rūpniecības izejvielām. Savukārt gada otrajā pusē importa pieauguma temps pastiprinājās, uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei un iekšējam patēriņam, rezultātā gadā kopumā imports pieauga par 24%. 2010.gadā būtiskākais importa kāpums bija mehānismiem un elektroprecēm, parastajiem metāliem, plastmasas izstrādājumiem un minerālajam kurināmam.

Vērtējot ārējo tirdzniecību no preču izlietojuma puses, aptuveni pusi no ārējās tirdzniecības apjoma pieauguma 2010.gadā nodrošinājis starppatēriņa preču eksporta un importa kāpums, attiecīgi par 35,7% un 27,7%. Lai arī starppatēriņa preču importa kāpums ir svarīgs ražošanas jaudu noslogošanai un eksporta kāpināšanai, tomēr, pieaugot ražošanas jaudu noslodzei, būtisks ir arī kapitālpreču pieaugums. 2010.gada otrajā pusē investīciju apjoms sāka pieaugt, kāpinot arī kapitālpreču importu 2010.gadā kopumā par 36%.

2011.gadā eksporta un importa pieauguma temps samazināsies, jo rūpniecībā jaudu noslodze tuvojas iepriekš sasniegtajam maksimumam, un eksporta pieauguma temps šajā gadā būs vairāk atkarīgs no jaunu investīciju pieauguma rūpniecībā. Savukārt importa pieauguma temps samazināsies, jo vietējā tirgus pieprasījums saglabāsies zems, lielāku ietekmi uz importa pieaugumu atstās investīciju preču pieaugums.

Finanšu ministrija: Par Latvijas uzticamo uzņēmēju saraksta pilotprojektu

Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests (VID), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izpildot ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences nodrošināšanas plānā doto uzdevumu, sāk uzticamo uzņēmēju saraksta (tā sauktā Baltā saraksta) ieviešanas pilotprojektu, kurā uz brīvprātības principa piedalīsies lielākie uzņēmumi, kas līdz šim ir korekti kārtojuši ar valsti nodokļu nomaksas saistības.

Pēc pilotprojekta noslēguma ir paredzēts radīt sistēmu, kurā uzņēmumi, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņem īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību. Dalība sistēmā būtu iespējama jebkuram uzņēmējam, kas atbildīs noteiktiem kritērijiem.

Finanšu ministrs Andris Vilks, uzrunājot uzņēmējus, kas ir uzaicināti piedalīties pilotprojektā, norādīja: "Finanšu ministrija un valdība viennozīmīgi dod priekšroku nodokļu iekasēšanas uzlabošanai, nevis nodokļu celšanai. Tāpēc ir nepieciešami jauni, inovatīvi risinājumi, kas būtu abpusēji izdevīgi gan valstij, gan uzņēmējiem. Latvijā uzticami un stabili sadarbības partneri būtu pelnījuši īpašu attieksmi arī no valsts puses, piedāvājot konkrētus, taustāmus labumus. Bet mums ir nepieciešama jūsu iesaistīšanās un palīdzība, lai šo instrumentu padarītu patiešām pievilcīgu un izmantojamu praksē."

Finanšu ministrijas pašlaik apzinātie ieguvumi uzņēmējiem, kas piedalītos uzticamo uzņēmēju saraksta veidošanas pilotprojektā, ir ātrāka PVN atmaksa, retākas nodokļu administrācijas pārbaudes, vienkāršotas muitas procedūras, individuāls VID konsultants, savlaicīga informācija par VID konstatētajiem nodokļu nenomaksas riskiem, kā arī tiek apzināti iespējamie citi ieguvumi, tai skaitā no citām valsts un pašvaldību iestādēm, un pilotprojekta laikā tiek gaidīti priekšlikumi arī no pašiem uzņēmējiem. Kopumā saraksta dalībniekiem būtu mazāks administratīvais slogs un lielāka prognozējamība un uzticamība biznesa attiecībās.

Pilotprojekta plānotais laiks ir no šā gada aprīļa līdz jūnijam. Pašlaik Finanšu ministrija un VID ir aicinājuši piedalīties projektā nedaudz vairāk nekā 50 uzņēmumus. Uzņēmumu līdzdalība projektā ir brīvprātīga.

Uzticamo uzņēmēju saraksta veidošanu Latvijā atbalsta uzņēmēju organizācijas – LDDK un LTRK. Pilotprojekta prezentācijas pasākumā LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle norādīja, ka šo sarakstu veidošanas ideja saskan un papildina LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības iniciatīvu "Ilgtspējas indekss", kas ņem vērā ne tikai uzņēmuma atbildību pret valsti, bet dod arī iespēju uzņēmumiem pašiem novērtēt savu korporatīvi sociāli atbildīgo biznesa praksi un ilgtspēju kopumā. Savukārt LTRK Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs uzsvēra uzņēmēju iespējas, ko sniegtu līdzdalība sarakstā – samazināsies administratīvais slogs, palielināsies uzņēmēju motivācija ievērot "spēles noteikumus" (tai skaitā nomaksāt nodokļus un veidot godīgu konkurenci), kā arī samazināsies publiskā sektora kontroles izdevumi un pieaugs uzticība kontrolētāju un kontrolējamo vidū.

Līdzīga sistēma, kā tiek plānota Latvijā, ir jau desmit ES dalībvalstīs. Piemēram, Igaunijā ir atsevišķs saraksts pa nozarēm, Lietuvā un Čehijā – saraksts, kas attiecas uz piegādātājiem publiskajos iepirkumos, Vācijā un Ungārijā – būvuzņēmēju saraksts, Nīderlandē – nodokļu administrācijas vienošanās līgumu slēgšana ar lielajiem uzņēmumiem.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

Veselības ministrija: Par Latvijas veselības aprūpi PVO eksperta skatījumā

18.februārī Veselības ministrijā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperts Naidžels Edvardss, kurš vienlaikus ir arī Lielbritānijas slimnīcu apvienības vadītājs, iepazīstināja ar saviem pirmajiem secinājumiem veselības aprūpes, it īpaši slimnīcu darba organizācijas jautājumos. Eksperts trīs dienu vizītes laikā tikās ar veselības ministru Juri Bārzdiņu un veselības ministrijas speciālistiem, kā arī piedalījās kārtējā slimnīcu un traumpunktu darba izvērtējuma darba grupas sēdē Dobelē un iepazinās ar lokālo slimnīcu darbību.

Eksperts apliecināja, ka Veselības ministrijas sāktā politika primārās aprūpes atbalstam un kapacitātes stiprināšanai ir pareiza, vienlaikus uzsverot, ka ģimenes ārsts ir tas speciālists, kura galvenais uzdevums ir savu pacientu vadīt veselības aprūpes sistēmā, lai pacients saņemtu savlaicīgu un tieši viņam nepieciešamu un atbilstošu ārstēšanu. Turklāt, jo labāku un savlaicīgāku ārstēšanu pacients saņems tieši primārajā aprūpē, jo mazāka būs nepieciešamība ilgstošai ārstēšanai slimnīcās. Eksperts norādīja, ka slimnīcu sektorā viens no svarīgākajiem jautājumiem ir tieši sniedzamās aprūpes kvalitātes jautājums, tādēļ katrai ārstniecības iestādei jābūt pārliecinātai, ka šo kvalitāti var sniegt.

Kā uzsvēra veselības ministrs Juris Bārzdiņš: "Šādu, augsti kvalificētu ekspertu viedoklis par Latvijai aktuāliem veselības aprūpes jautājumiem ir ļoti būtisks, jo veicina gan politisko, gan profesionālo diskusiju procesu, vienlaikus ļaujot no malas izvērtēt mūsu ieceres un pārliecināties, ka uzsāktā politika primārās aprūpes kapacitātes stiprināšanai un izmaksu efektīvākai veselības aprūpei ir pareiza."

Par HIV infekcijas izplatīšanās ierobežošanu

18.februārī Veselības ministrijā notika noslēguma tikšanās, kurā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un ANO Narkotiku un noziegumu apkarošanas biroja (UNODC) eksperti, kas veica Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas izplatības ierobežošanas programmas (2009.–2013.gadam) izpildes vidusposma novērtēšanu, iepazīstināja Veselības ministrijas speciālistus un novērtēšanā iesaistīto institūciju pārstāvjus ar sākotnējiem izvērtējuma rezultātiem un secinājumiem.

Trīs dienu laikā eksperti iepazinās ar valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem, kuri iesaistīti HIV infekcijas, gan arī tuberkulozes kā bieži HIV infekciju pavadošas saslimšanas profilaksē, pacientu veselības aprūpes un atbalsta pasākumos. Eksperti apmeklēja Latvijas Infektoloģijas centru, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru, Veselības ekonomikas centru, Latvijas Infektoloģijas centra Tuberkulozes un plaušu slimību klīniku, kā arī iepazinās ar veselības aprūpi cietumos un HIV profilakses un šļirču apmaiņas punktu darbību.

Galaziņojums un izvērtējums tiks sagatavots marta beigās, bet pie sākotnējiem secinājumiem speciālisti atzinīgi novērtēja, ka šobrīd jau ir iespējams saņemt HIV specifisko ārstēšanu arī reģionos, tas uzlabo ārstēšanas pieejamību un pozitīvi sekmē pacientu iesaistīšanos ārstēšanas procesā, kas ir ilgstošs. Tajā pašā laikā eksperti uzsvēra, ka jāuzlabo gan visu iespējamo pacientu apzināšana un iesaistīšana ārstēšanas procesā, kur lielu atbalstu varētu sniegt nevalstiskās organizācijas, gan arī būtiski jāstiprina profilakses darbs HIV infekcijas izplatīšanas ierobežošanā un visu sabiedrības veselības struktūrvienību koordinētā darbībā.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija: Par Latvijas paveikto telpiskās plānošanas jomā

Februāra sākumā Stokholmā notikušajā starptautiskajā konferencē "Telpiskās plānošanas starptautiskā perspektīva – Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieredze" augsta līmeņa ārvalstu eksperti atzīnīgi novērtēja Latvijas paveikto telpiskās plānošanas jomā.

Latvija konferencē prezentēja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, kas definē turpmāko valsts reģionālās politikas attīstības virzienu, un sniedza ieskatu telpiskās plānošanas līdzšinējās iestrādēs.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu telpiskās plānošanas eksperti īpaši uzteica Latvijas sistemātisko darbu attīstības plānošanā.

Visiem Latvijas reģioniem un pašvaldībām ir izstrādāti un spēkā esoši teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, kas ir labs pamats, lai veicinātu kvalitatīvu valsts, reģionu un pašvaldību savstarpējo sadarbību.

Latvija tupinās darbu pie jaunā valsts attīstības plāna, ar kura palīdzību ilgtermiņa stratēģijā noteiktās vīzijas tiks realizētas praksē.

Pasākumā notika diskusijas arī par teritorijas plānošanas lomu un tās mainīgumu Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Galvenā mērķauditorija bija telpiskās plānošanas speciālisti, vietējā, reģionālā un nacionālā līmeņa lēmumu pieņēmēji, kā arī pētnieki un zinātnieki.

Konference tika rīkota ESPON kontaktpunktu tīkla projekta "Ziemeļu–Baltijas dialogi par telpiskās plānošanas starptautisko perspektīvu" ietvaros. ESPON ir Eiropas teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīkls, kurš atbalsta politikas attīstību un veido Eiropas zinātnisko sabiedrību teritoriālās attīstības jomā.

Ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

Zemkopības ministrija: Par kredītprocentu kompensāciju lauksaimniekiem

Kopš 16.februāra Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās lauksaimniecības pārvaldes (RLP) pieņem lauksaimnieku iesniegumus valsts atbalstam vairākās subsīdiju programmās. Tādējādi līdz 1.martam lauksaimnieki un piena pārstrādes uzņēmumi var pieteikties daļējai kredītprocentu kompensācijai un līdz 9.martam – šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsdarba atbalstam. Tāpat notiek pieteikšanās atbalstam līdzfinansējuma saņemšanai dalībai kopstendā izstādēs un atbalstam apdrošināšanas polišu daļējai kompensācijai.

Atbalsta daļējai kredītprocentu kompensācijai lauksaimniekiem (līdz 3%) mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas un ieviešot modernas ražošanas tehnoloģijas. Atbalstu var saņemt pretendents, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecības produktu ražošanu un kas ir saņēmis ilgtermiņa kredītu vai finanšu līzingu investīcijām jaunu un rekonstruējamu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai, to darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu, tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādei un lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei. Atbalstu nevar saņemt par traktortehnikas, piekabju un lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādi, kā arī par atsevišķu iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma iegādi, ja tas nenotiek saistībā ar lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecības vai rekonstrukcijas projektu. Uz atbalstu nevar pretendēt tie lauksaimnieki, kuri ir ņēmuši aizdevumus Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmā un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmā.

Lai saņemtu atbalstu daļējai kredītprocentu kompensācijai, pretendentam LAD RLP līdz 1.martam jāiesniedz iesniegums, kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma (arī ja mainīti nosacījumi) kopija, kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņa par 2010.gadā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem latos, kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu kopijas un īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas. Ja šos dokumentus pretendents vienreiz jau ir iesniedzis, tie atkārtoti nav jāiesniedz.

Savukārt atbalsta daļējai kredītprocentu kompensācijai (līdz 3%) piena pārstrādes uzņēmumiem mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas piena pārstrādes attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas un modernizējot ražošanas tehnoloģiju.

Atbalstu var saņemt piena pārstrādes uzņēmums, kam ir piešķirts ilgtermiņa kredīts vai finanšu līzings investīcijām jaunu un rekonstruējamu piena pārstrādes būvju būvniecībai un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (tai skaitā programmatūras) iegādei. Atbalsts netiek piešķirts par transporta līdzekļu, piekabju, puspiekabju un to aprīkojuma iegādi, kā arī par atsevišķu iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma iegādi, ja tā nav saistīta ar piena pārstrādes būvju būvniecības vai rekonstrukcijas projektu.

Maksimālā atbalsta summa vienam atbalsta saņēmējam daļējai kredītprocentu kompensācijai gan lauksaimniekiem, gan piena pārstrādes uzņēmumiem nepārsniedz 40 000 latu.

Ilgtermiņa investīcijām kopējā atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 procentus no investīciju attaisnoto izdevumu summas un 50 procentus, ja saimnieciskās darbības veicējs atrodas mazāk labvēlīgā apgabalā. Atbalsta intensitāti palielina par 10 procentiem, ja investīciju īsteno jaunais lauksaimnieks.

Savukārt līdz 9.martam šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām jāpiesakās ciltsdarba atbalstam, kuru, tāpat kā iepriekšējā gadā, lauksaimniekiem novirzīs caur atzītām šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām.

Līdz pat gada beigām Latvijā reģistrēts komersants, zemnieku saimniecība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas lauksaimniecības produktu ražošanas, pārtikas produktu ražošanas, lauksaimniecības produktu tirdzniecības vai pārtikas produktu tirdzniecības jomā, var pieteikties atbalstam līdzfinansējuma saņemšanai dalībai kopstendā starptautiskajās izstādēs. Lai pieteiktos šim atbalstam, iesniegums jāiesniedz Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam (LVAEI).

Tāpat lauksaimnieki visu gadu var pieteikties atbalstam apdrošināšanas polišu daļējai kompensācijai. Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, sedzot apdrošināšanas polises iegādes izdevumus par kultūraugu un produktīvo lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanu. Atbalstu piešķir 50 procentu apmērā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem starp apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas ņēmējiem, taču ne vairāk kā 25 latus par vienu vienību (hektāru vai liellopu vienību), par kartupeļiem un dārzeņiem – ne vairāk kā 50 latus par hektāru, par augļu kokiem un ogulājiem – ne vairāk kā 150 latus par hektāru. Tāpat par 50% tiks segtas lauksaimniecības risku fondā veiktās iemaksas.

Lai pieteiktos valsts atbalstam lauksaimniecībā, pretendentam jāaizpilda iesniegums, kura forma atrodama LAD interneta mājaslapā www.lad.gov.lv sadaļā "Valsts atbalsts". Aizpildītā veidlapa jāiesniedz tajā LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kur atrodas saimniecība un/vai atbalstāmā teritorija.

Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumi Nr.105 "Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kartību" publicēti 15.februāra laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī pieejami ZM un LAD interneta mājaslapās.

Par govju sūkļveida encefalopātijas izmeklējumiem

Pagājušonedēļ Eiropas Savienības (ES) Pārtikas un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas Bioloģiskās drošības sekcijas sanāksmē Briselē ES dalībvalstu eksperti atbalstīja Eiropas Komisijas lēmumu, kas paredz, ka 22 ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, atļauts pārskatīt govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) uzraudzības programmas, palielinot veselu, cilvēku patēriņam kautu liellopu vecumu līdz 72 mēnešiem.

Līdz šim 15 ES dalībvalstīm, kā arī Slovēnijai un Kiprai, bija atļauts izmeklēt GSE no 48 mēnešu vecuma, savukārt Latvijai un pārējām 11 jaunajām ES dalībvalstīm bija jāizmeklē no 30 mēnešu vecuma. Izmaiņas vecuma limitā, no kura jāveic izmeklējumi uz GSE, ir veiktas, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (European Food Safety Authority – EFSA) veiktā riska novērtējuma rezultātiem. Jaunie nosacījumi stāsies spēkā no 1.jūlija.

2011.gadā valsts ir radusi iespēju palīdzēt uzņēmējiem, sedzot finansiālos izdevumus par liellopu smadzeņu paraugu laboratoriskajiem izmeklējumiem uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE), tostarp govju sūkļveida encefalopātiju, tādējādi atbalstot uzņēmējus un veicinot ekonomiskās situācijas uzlabošanu un konkurētspēju, vienlaikus turpinot valstī veikt TSE efektīvu kontroli un nodrošinot sabiedrības veselību.

Paraugus laboratoriskai izmeklēšanai noņem un iesūta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektors vai PVD pilnvarotais veterinārārsts. Laboratoriskos izmeklējumus uz GSE veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR".

Ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa