• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 17.februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.02.2011., Nr. 29 https://www.vestnesis.lv/ta/id/226167

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ārlietu ministra darba vizīti Polijā

Vēl šajā numurā

22.02.2011., Nr. 29

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 17.februārī

IeM: Par transportlīdzekļu rindām uz Latvijas–Krievijas robežas

17.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par transportlīdzekļu rindu jautājumu uz Latvijas–Krievijas robežas", kurā ir atspoguļota informācija par infrastruktūras attīstību Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietās, raksturota situācija transportlīdzekļu rindu administrēšanas un loģistikas jomā, kā arī piedāvāti iespējamie rīcības virzieni transportlīdzekļu rindu administrēšanā ilgtermiņā. Papildus informatīvajam ziņojumam izsludināts arī Ministru kabineta protokollēmuma "Par transportlīdzekļu rindu jautājumu uz Latvijas–Krievijas robežas" projekts, kurā tiek uzdoti vairāki uzdevumi Satiksmes ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Finanšu ministrijai.

Lai sekmīgi atrisinātu kravas transportlīdzekļu rindas administrēšanas un loģistikas problēmas uz Latvijas–Krievijas robežas, ir ierosināts veikt pasākumus šādos pamatvirzienos:

• veikt nepieciešamos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, paredzot pienākumu kravas transportlīdzekļu vadītājiem obligāti reģistrēties fiziskā rindā valsts robežas šķērsošanai, Satiksmes ministrijas kompetenci fiziskās rindas valsts robežas šķērsošanai administrēšanā un elektroniskās rindas valsts robežas šķērsošanai izveidošanā un administrēšanā;

• plānot un realizēt valsts robežas šķērsošanas vietu uz Latvijas–Krievijas robežas infrastruktūras attīstību saskaņā ar koncepciju par šķērsošanas vietu attīstību uz Latvijas–Krievijas valsts robežas;

• risināt jautājumu par specializētu stāvlaukumu (termināļu) izveidi, lai paaugstinātu ceļu satiksmes drošību, veicinātu ceļu uzturēšanu un normalizētu autopārvadātāju darba režīmu.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

ZM: Par lauksaimniecības risku fonda darbības uzlabošanu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.669 "Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda"", lai uzlabotu risku fonda darbību. Normatīvo aktu 17.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvā akta grozījumi plāno no 30% līdz 50% palielināt zaudējumu robežu, no kuras tiek sākta zaudējumu kompensēšana. Lauksaimnieki uzskata, ka esošais 30% slieksnis ir pārāk zems un iespējams regulāri. Tāpēc pastāv iespēja neadekvāti bieži saņemt kompensāciju un līdz ar to samazinās fonda līdzekļu apmērs nopietnāku zaudējumu kompensācijai.

Noteikumu projektā arī paredzēts samazināt administratīvo slogu, nosakot, ka katram zaudējumu noteikšanas gadījumam nav nepieciešama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izziņa par nelabvēlīgo klimatisko apstākļu iestāšanos.

Esošajos noteikumos nav paredzēts, ka ziemāju pārsēšanas gadījumā tiek maksāta kompensācija par bojā gājušajiem ziemājiem. Tomēr, tā kā ziemāju pārsēšana lauksaimniekiem rada papildu izmaksas, tiks paredzēta kompensācija (līdz 50%) no ziemāju pārsēšanas izmaksām (par sēklu, mēslojumu, sējas agrotehniskajiem darbiem), kuras noteiks Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).

Plānots arī noteikt, ka Zemkopības ministrija un Ministru kabinets, ja tas nepieciešams, varēs lemt par papildu finanšu līdzekļu novirzīšanu fondā, ja fondā veikto iemaksu apmēra nepietiekamības dēļ proporcionālais samazinājums ir lielāks par 25%.

Tāpat noteikumu projektā paredzēts precizēt normu par veiktajām iemaksām un valsts atbalstu, ja konstatētas fondam pieteikto platību, veikto iemaksu un izmaksātā valsts atbalsta atšķirības.

Lai gan lauksaimnieku aktivitāte dalībai risku fondā līdz šim ir bijusi salīdzinoši maza, tomēr lauksaimnieki atzīst, ka šāds fonds ir nepieciešams. To apliecina arī 2010.gada sezonā nelabvēlīgo klimatisko apstākļu (vētra, krusa) radītie zaudējumi. Tālab, iesaistoties Lauku atbalsta dienesta, LLKC speciālistiem, kā arī lauksaimniekiem un nozares sabiedriskajām organizācijām, tika izvērtēti iespējamie grozījumi patlaban spēkā esošajā normatīvajā aktā, lai uzlabotu risku fonda darbību un vairāk motivētu lauksaimniekus tajā iesaistīties.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!