• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.02.2011., Nr. 29 https://www.vestnesis.lv/ta/id/226169

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministrijās

Vēl šajā numurā

22.02.2011., Nr. 29

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":

Helmuts Jauja. Piezīmes pie jaunā Maksātnespējas likuma

Kopš 2010.gada 1.novembra Latvijā ir spēkā jauns Maksātnespējas likums.

Publiskajā telpā līdz šim jau ir apspriesti gan atsevišķi jaunā likuma institūti, gan arī likums kopumā. Ir izskanējuši gan atzinīgi vārdi, gan arī kritika, tostarp pat apšaubot jauna likuma nepieciešamību kā tādu.

Neskatoties uz dažādajiem viedokļiem, vismaz vienā jautājumā valda vienprātībasalīdzinājumā ar iepriekšējo jaunais likums balstās uz daļēji atšķirīgu izpratni par maksātnespējas procedūru mērķiem un uzdevumiem, kā arī atšķirīgu izpratni par valsts un procesa dalībnieku (parādnieka, kreditoru, administratoru) lomu maksātnespējas procesā.

Lai turpmākās diskusijas dalībniekiem, likuma piemērotājiem un citiem interesentiem būtu pilnīgāks priekšstats par apspriežamajām tēmām, savā rakstā mēģināšu atbildēt uz jautājumiem, kāpēc bija nepieciešams jauns likums un kādas ir jaunā likuma pamatnostādnes. Vienlaikus aplūkošu atsevišķus vispretrunīgāk vērtētos jaunā likuma institūtus.

Runājot par maksātnespējas tiesību nozari, parasti tiek nošķirta juridisko personu maksātnespēja no fizisko personu jeb patērētāju maksātnespējas.

Šā raksta ietvaros koncentrēšos uz jaunā likuma aplūkošanu tikai no juridisko personu perspektīvas.

 

Jeļena Rakova. Advokātu ētika: honorārs un personiskā reklāma

2010.gada aprīlī Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulce pieņēma grozījumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtos un Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā.

Statūti ir arī papildināti ar 2.8.punktu, kas nosaka advokāta un klienta vienošanās saturu un formu, kā arī paredz kārtību, kādā zvērināta advokāta izrakstītais rēķins ir nododams piespiedu izpildei. Savukārt izmaiņas Ētikas kodeksā attiecas uz personiskās reklāmas jautājumiem zvērinātu advokātu darbībā.

Šajā rakstā tiks apskatītas iepriekšminētās izmaiņas zvērinātu advokātu darbību regulējošajos dokumentos, kas saistītas ar zvērināta advokāta profesijas nozīmi un mērķi sabiedrībā.

Advokāta profesijai ir raksturīga divējāda daba. No vienas puses, advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas un demokrātiskas valsts tiesībaizsardzības sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Advokāts ir valsts varai piederīga persona un nodrošina tiesu varas funkciju īstenošanu, aizstāvot personu aizskartās tiesības un tiesiskās intereses.

Advokāta galvenais uzdevumsnodrošināt juridisko palīdzību ikvienai juridisko palīdzību lūgušai personai, izmantojot visus normatīvajos tiesību aktos paredzētos līdzekļus un metodes.

 

"Jurista Vārda" redakcija
www.juristavards.lv

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!