Starptautiskais līgums precizēts ar Saeimas Ārlietu komisijas 04.10.2023. lēmumu.

1999.gada 3.jūnija
PROTOKOLS PAR GROZĪJUMIEM 1980.GADA 9.MAIJA KONVENCIJĀ PAR STARPTAUTISKAJIEM DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMIEM (COTIF)

(Protokols 1999)

Piemērojot 1980.gada 9.maijā Bernē parakstītās Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (turpmāk – COTIF 1980) 6.pantu un 19.panta 2.paragrāfu, Starptautiskās dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (OTIF) piektā Ģenerālā Asambleja, kas notika Viļņā laikā no 1999.gada 26.maija līdz 3.jūnijam,

– būdama pārliecināta par starpvaldību organizācijas, kura, cik vien iespējams, valsts līmenī nodarbojas ar visiem starp-tautiskās dzelzceļa satiksmes aspektiem nepieciešamību un noderību,

– ievērojot šajā nolūkā to, ka, ņemot vērā COTIF 1980 piemērošanu no 39 Eiropas, Āzijas un Āfrikas valstu, kā arī no šo valstu dzelzceļa transporta uzņēmumu puses, vispiemērotākā organizācija ir OTIF,

– ievērojot COTIF 1980, īpaši CIF Vienveida noteikumu un CIM Vienveida noteikumu attīstīšanas nepieciešamību, nolūkā piemērot tos pašreizējām starptautiskās dzelzceļa satiksmes vajadzībām,

– ievērojot to, ka drošība, pārvadājot bīstamās kravas starptautiskajā dzelzceļa satiksmē pieprasa RID pārveidošanu publisko tiesību režīmā, kuru piemērošana vairs nav atkarīga no pārvadājuma līguma noslēgšanas atbilstoši CIM Vienveida noteikumiem,

– ievērojot to, ka politiskās, ekonomiskās un juridiskās izmaiņas, kas lielā skaitā Dalībvalstu notikušas kopš Konvencijas parakstīšanas 1980.gada 9.maijā, ir motīvs tādu priekšrakstu izveidošanai un attīstīšanai, kas vienoti aptvertu citas starptautiskajai dzelzceļa satiksmei svarīgas tiesību jomas;

– ņemot vērā to, ka, ievērojot sabiedrības īpašās intereses, valstīm ir jāpieņem efektīvāki pasākumi, lai novērstu šķēršļus, kas pastāv starptautiskajā dzelzceļa satiksmē, šķērsojot robežas,

– ievērojot to, ka starptautiskās dzelzceļa satiksmes interesēs ir svarīgi atjaunināt esošās starptautiskās daudzpusējās konvencijas un līgumus dzelzceļa jomā un, ja tas ir pieņemams, integrēt tās Konvencijā,

Ģenerālā Asambleja pieņēma lēmumu par sekojošo:

1.pants
Konvencijas jaunā redakcija

COTIF 1980 tiek grozīta atbilstoši redakcijai, kas pievienota Pielikumā, kas ir šī Protokola neatņemama sastāvdaļa.

2.pants
Pagaidu Depozitārijs

1.§. COTIF 1980 22.-26.pantā minētās Depozitārija valdības funkcijas kā Pagaidu Depozitārijs no brīža, kad šis Protokols tiks atklāts parakstīšanai, līdz datumam, kad tas stāsies spēkā, pildīs OTIF.

2.§. Pagaidu Depozitārijs informē visas Dalībvalstis:

a) par šī Protokola parakstīšanu un par ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas un pievienošanās instrumentu saņemšanu,

b) par dienu, kurā šis Protokols stājas spēkā atbilstoši tā 4.pantam,

un pilda citas Depozitārija funkcijas, kas noteiktas 1969.gada 23.maija Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām VII daļā.

3.pants
Parakstīšana. Ratificēšana.  Pieņemšana. Apstiprināšana. Pievienošanās.

1.§. Šis Protokols paliek atklāts Dalībvalstīm parakstīšanai līdz 1999.gada 31.decembrim. Parakstīšana notiek Bernē Pagaidu Depozitārija mītnē.

2.§. Saskaņā ar COTIF 1980 20.panta 1.paragrāfu šis Protokols var tikt ratificēts, pieņemts vai apstiprināts. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenti pēc iespējas ātri jānosūta Pagaidu Depozitārijam.

3.§. Dalībvalstis, kas nav parakstījušas Protokolu 1.paragrāfā noteiktajā termiņā, kā arī valstis, kuru iesniegums par pievienošanos COTIF 1980 uzskatāms par akceptētu saskaņā ar tās 23.panta 2.paragrāfu, var pievienoties šim Protokolam, kamēr tas nav stājies spēkā, nosūtot pievienošanās instrumentu Pagaidu Depozitārijam.

4.§. Valsts pievienošanās COTIF 1980 saskaņā ar tās 23.pantu, ja pievienošanās iesniegums izdarīts laikā starp šī Protokola atklāšanu parakstīšanai un stāšanos spēkā, uzskatāms par pievienošanos COTIF 1980, kā arī šai Konvencijai tās jaunajā redakcijā, kas ir šī Protokola Pielikums.

4.pants
Stāšanās spēkā

1.§. Šis Protokols stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā, kas seko tam, kura laikā Pagaidu Depozitārijs informēs Dalībvalstis par to, ka ir saņemts instruments, kas nodrošina COTIF 1980 20.panta 2.paragrāfa nosacījuma izpildi. Valstis, kuras laikā, kad tika pieņemts piektās Ģenerālās Asamblejas lēmums, bija Dalībvalstis un kuras tādas ir arī brīdī, kad ir izpildīts nosacījums, lai šis Protokols stātos spēkā, uzskatāmas par Dalībvalstīm minētā 20.panta 2.paragrāfa izpratnē.

2.§. Tomēr 3.pants ir piemērojams no šī Protokola atklāšanas parakstīšanai.

5.pants
Paziņojumi un atrunas

Konvencijas, kuras redakcija ir šī Protokola Pielikumā, 42.panta 1.paragrāfā minētie paziņojumi un atrunas, var izdarīt jebkurā laikā pat, ja šis Protokols nav stājies spēkā. Paziņojumi un atrunas stājas spēkā laikā, kad stājas spēkā šis Protokols.

6.pants
Pārejas noteikumi

1.§. Sešu mēnešu laikā pēc šī Protokola stāšanās spēkā OTIF Ģenerālsekretārs sasauc Ģenerālo Asambleju, lai

a) ieceltu Administratīvās komitejas locekļus nākamajam termiņam (COTIF, kuras redakcija ir šī Protokola Pielikumā, 14.panta 2.paragrāfa b) punkts) un, ja tas pieņemams, pieņemtu lēmumu par pašreizējās Administratīvās komitejas mandāta beigām;

b) noteiktu sešu gadu termiņam maksimālo summu, ko katrā finanšu periodā var sasniegt Organizācijas izdevumi (COTIF, kuras redakcija ir šī Protokola Pielikumā, 14.panta 2.paragrāfa e) punkts) un

c) rīkotu, ja tas pieņemams, Ģenerālsekretāra vēlēšanas (COTIF, kuras redakcija ir šī Protokola Pielikumā, 14.panta 2.paragrāfa c) punkts).

2.§. Triju mēnešu laikā pēc šī Protokola stāšanās spēkā OTIF Ģenerālsekretārs sasauc Tehnisko ekspertu komiteju.

3.§. Pēc šī Protokola stāšanās spēkā Administratīvās komitejas mandāts, kas noteikts saskaņā ar COTIF 1980 6.panta b) punktu, tiek izbeigts Ģenerālās Asamblejas noteiktā datumā, kas atbilst Ģenerālās Asamblejas iecelto (COTIF, kuras redakcija ir šī Protokola Pielikumā, 14.panta 2.paragrāfa b) punkts) Administratīvās komitejas ekspertu mandāta sākuma datumam.

4.§. Centrālā Biroja Ģenerāldirektora mandāts, kas darbojas šī Protokola spēkā stāšanās laikā, beidzas, beidzoties termiņam, uz kuru viņš tika iecelts saskaņā ar COTIF 1980 7.panta 2.paragrāfa d) punktu. Ar dienu, kad spēkā stājas šis Protokols, viņš pilda Ģenerālsekretāra funkcijas.

5.§. Pat pēc šī Protokola stāšanās spēkā attiecīgie COTIF 1980 6., 7. un 11.panta noteikumi paliek piemērojami attiecībā uz:

a) norēķinu auditu un Organizācijas gada norēķinu apstiprināšanu;

b) Dalībvalstu obligāto ieguldījumu noteikšanu Organizācijas izdevumu segšanai;

c) ieguldījumu apmaksu;

d) maksimālo Organizācijas izdevumu apjomu, ko var sasniegt piecu gadu termiņā, kas noteikts pirms šī Protokola stāšanās spēkā.

Šī paragrāfa a) līdz c) punkti attiecas uz gadu, kura laikā šis Protokols stājas spēkā, kā arī uz iepriekšējo gadu.

6.§. Dalībvalstu obligātie ieguldījumi, kas pienākas par gadu, kura laikā šis Protokols stājas spēkā, tiek aprēķināti, pamatojoties uz COTIF 1980 11.panta 1.paragrāfu.

7.§. Pēc tās Dalībvalsts pieprasījuma, kuras ieguldījums, kas aprēķināts atbilstoši Konvencijas, kuras redakcija ir šī Protokola Pielikumā, 26.pantam, pārsniedz ieguldījumu par 1999. gadu, Ģenerālā Asambleja var noteikt šīs valsts ieguldījumu par trijiem šī Protokola spēkā stāšanās gadam sekojošiem gadiem, ievērojot šādus principus:

a) pārejas ieguldījuma noteikšanas pamats ir minimālais ieguldījums atbilstoši augstākminētajam 26.panta 3.paragrāfam vai 1999.gadam paredzētais ieguldījums, ja tas ir lielāks par minimālo ieguldījumu;

b) ieguldījums tiek progresīvi piemērots trijos etapos, lai labākajā gadījumā sasniegtu obligāto maksājumu, kas aprēķināts atbilstoši augstākminētajam 26.pantam.

Šis noteikums neattiecas uz Dalībvalstīm, kas ir parādā minimālo ieguldījumu, kurš jāveic jebkurā gadījumā.

8.§. Līgumi par pasažieru un kravu pārvadāšanu starptautiskajā satiksmē, kas starp Dalībvalstīm noslēgti atbilstoši CIV Vienveida noteikumiem 1980 un CIM Vienveida noteikumiem 1980, pat pēc šī Protokola stāšanās spēkā paliek spēkā saskaņā ar tiem Vienveida noteikumiem, kuri bija spēkā laikā, kad tie tika noslēgti.

9.§. CUV Vienveida noteikumu un CUI Vienveida noteikumu saistošie noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti pirms šī Protokola stāšanās spēkā un vienu gadu pēc tā stāšanās spēkā.

7.pants
Protokola teksti

1.§. Šis Protokols tiek noslēgts un parakstīts angļu, franču un vācu valodā. Atšķirību gadījumā izšķirošais ir teksts franču valodā.

2.§. Pēc vienas iesaistītās Dalībvalsts priekšlikuma Organizācija var veikt šī Protokola oficiālu tulkojumu citās valodās, ja viena no šīm valodām ir oficiālā valoda vismaz divu Dalībvalstu teritorijā. Šāds tulkojums tiek sagatavots sadarbībā ar ieinteresētās Dalībvalsts kompetentajiem dienestiem.

To apstiprinot, apakšā parakstījušies savu attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Protokolu.

Parakstīts Viļņā 1999.gada 3.jūnijā pa vienam oriģināleksemplāram angļu, franču un vācu valodā; šie oriģināleksemplāri paliek deponēti OTIF arhīvos. Apliecinātas kopijas tiek izsūtītas katrai Dalībvalstij.

 

 

1980.gada 9.maija

KONVENCIJA PAR STARPTAUTISKAJIEM DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMIEM  (COTIF)

Konsolidētais teksts

saskaņā ar 1999.gada 3.jūnija Grozījumu protokolu

I sadaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants
Starpvaldību organizācija

1.§. Šīs Konvencijas Puses kā Dalībvalstis dibina Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju (OTIF) (turpmāk – “Organizācija”).

2.§. Organizācijas galvenā mītne atrodas Bernē. Ģenerālā Asambleja var lemt par tās izvietošanu kādā citā kādas Dalībvalsts vietā.

3.§. Organizācijai ir juridiskās personas statuss. Tā var slēgt līgumus, iegūt savā īpašumā kustamu un nekustamu mantu un atbrīvoties no tās, kā arī būt par pusi juridiskos procesos.

4.§. Organizācija, tās štata darbinieki, tās pieaicinātie eksperti un Dalībvalstu pārstāvji bauda tādas privilēģijas un imunitātes, kādas nepieciešamas viņu pienākumu veikšanai saskaņā ar šai Konvencijai pievienotā Protokola par privilēģijām un imunitātēm noteikumiem.

5.§. Attiecības starp Organizāciju un valsti, kurā izvietota Organizācijas galvenā mītne, regulē Galvenās mītnes līgums.

6.§. Organizācijas darba valodas ir angļu, franču un vācu valoda. Ģenerālā Asambleja var ieviest citas darba valodas.

2.pants
Organizācijas mērķis

1.§. Organizācijas mērķis ir visādā ziņā veicināt, pilnveidot un atvieglot starptautisko dzelzceļa satiksmi:

a) izveidojot vienotu likumu sistēmu šādās tiesību jomās:

1. pasažieru un kravu pārvadājumu līgums tiešajā dzelzceļa satiksmē, ieskaitot papildpārvadājumu ar citu transporta veidu saskaņā ar atsevišķu līgumu;

2. līgums par vagona kā transportlīdzekļa izmantošanu starptautiskajā dzelzceļa satiksmē;

3. līgums par infrastruktūras izmantošanu starptautiskajā dzelzceļa satiksmē;

4. bīstamo kravu pārvadāšana starptautiskajā dzelzceļa satiksmē;

b) sabiedrības interesēs iespējami īsākā laikā veicinot robežšķērsošanas šķēršļu novēršanu starptautiskajā dzelzceļa satiksmē tiktāl, ciktāl šādu šķēršļu cēloņi atkarīgi no valsts;

c) veicinot normatīvu saskaņošanu un tehnisko harmonizāciju dzelzceļa jomā, šim nolūkam apstiprinot tehniskos standartus un pieņemot vienotus tehniskos noteikumus;

d) izveidojot vienotu tehniskās pieņemšanas procedūru dzelzceļa materiāliem, ko paredzēts izmantot starptautiskajā satiksmē;

e) uzraugot, kā tiek piemēroti visi Organizācijas izstrādātie noteikumi un rekomendācijas;

f) attīstot visu a) līdz e) punktos minēto vienoto likumu, noteikumu un procedūru sistēmu, novērtējot juridisko, ekonomisko un tehnisko attīstību.

2.§. Organizācija var:

a) 1.paragrāfā minēto mērķu ietvaros izstrādāt citas vienoto likumu sistēmas;

b) noteikt ietvarus, kuros Dalībvalstis var izstrādāt citas starptautiskās konvencijas ar mērķi veicināt, pilnveidot un atvieglot starptautisko dzelzceļa satiksmi.

3.pants
Starptautiskā sadarbība

1.§. Dalībvalstis apņemas koncentrēt savu starptautisko sadarbību dzelzceļa jomā galvenokārt Organizācijas ietvaros un tādā mērā, lai panāktu saskaņu jautājumos, kas uz tām attiecas saskaņā ar 2. un 4. pantu. Šī mērķa sasniegšanai Dalībvalstis veiks visus nepieciešamos un lietderīgos pasākumus, lai spēkā esošās daudzpusējās starptautiskās konvencijas un līgumi, kuru līgumslēdzējas puses tās ir, tiktu piemērotas tādā mērā, cik šīs konvencijas un līgumi skar starptautisko sadarbību dzelzceļa jomā un attiecas uz citu starpvaldību un nevaldību organizāciju kompetenci, kuras arī risina jautājumus, kas attiecas uz Organizāciju.

2.§. No 1.paragrāfa izrietošās to Dalībvalstu saistības, kuras vienlaicīgi ir arī Eiropas Kopienas dalībnieces vai Eiropas ekonomiskās zonas līguma puses, nedrīkst pārsniegt saistības, ko šīm valstīm uzliek Eiropas Kopienas līgums vai Eiropas ekonomiskās zonas līgums.

4.pants
Attiecinājumu pieņemšana un nodošana

1.§. Savu 2.pantā noteikto mērķu ietvaros ar Ģenerālās Asamblejas lēmumu Organizācija ir pilnvarota pieņemt attiecinājumus, resursus un saistības, ko tai var nodot citas starpvaldību organizācijas, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti ar šīm organizācijām.

2.§. Ar Ģenerālās Asamblejas lēmumu Organizācija var nodot attiecinājumus, resursus un saistības citām starpvaldību organizācijām, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti ar šīm organizācijām.

3.§. Ar Administratīvās Komitejas apstiprinājumu Organizācija var pārņemt ar tās mērķi saistītas administratīvās funkcijas, kuras tām uzticējusi Dalībvalsts. Sakarā ar šo funkciju izpildi radušos Organizācijas izdevumus sedz attiecīgā Dalībvalsts.

5.pants
Dalībvalstu īpašās saistības

1.§. Dalībvalstis piekrīt veikt visus atbilstošos pasākumus, lai sekmētu un paātrinātu starptautisko dzelzceļa satiksmi. Ar tādu nolūku katra Dalībvalsts savu iespēju robežās uzņemas:

a) novērst visa veida nelietderīgās procedūras,

b) vienkāršot un standartizēt jau esošās formalitātes,

c) vienkāršot robežkontroli.

2.§. Lai sekmētu un uzlabotu starptautisko dzelzceļa satiksmi, Dalībvalstis vienojas sniegt savu atbalstu nolūkā sasniegt iespējami augstāko organizācijas noteikumu, standartu, procedūru un metožu vienveidības līmeni attiecībā uz dzelzceļa transportlīdzekļiem, dzelzceļa personālu, dzelzceļa infrastruktūru un palīgdienestiem.

3.§. Nolūkā optimizēt starptautisko dzelzceļa satiksmi Dalībvalstis piekrīt veicināt līgumu noslēgšanu starp infrastruktūras pārvaldītājiem.

6.pants
Vienveida noteikumi

1.§. Ciktāl nav izdarītas atrunas saskaņā ar 42.panta 1.paragrāfa pirmo teikumu, starptautiskā dzelzceļa satiksme un dzelzceļa materiālu izmantošana starptautiskajā satiksmē veicama saskaņā ar:

a) “Vienveida noteikumiem attiecībā uz pasažieru starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu” (CIV), kas veido Konvencijas A papildinājumu,

b) “Vienveida noteikumiem attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu” (CIM), kas veido Konvencijas B papildinājumu,

c) “Nolikumu par bīstamo kravu starp-tautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem” (RID), kas veido Konvencijas C papildinājumu,

d) “Vienveida noteikumiem attiecībā uz līgumu par transportlīdzekļu izmantošanu starptautiskajā dzelzceļa satiksmē” (CUV), kas veido Konvencijas D papildinājumu,

e) “Vienveida noteikumiem attiecībā uz līgumu par infrastruktūras izmantošanu starptautiskajā dzelzceļa satiksmē” (CUI), kas veido Konvencijas E papildinājumu,

f) “Vienveida noteikumiem attiecībā uz tehnisko standartu apstiprināšanu un vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu, kas piemērojami dzelzceļa materiāliem, ko paredzēts izmantot starptautiskajā satiksmē” (APTU), kas veido Konvencijas F papildinājumu,

g) “Vienveida noteikumiem attiecībā uz dzelzceļa materiālu tehnisko atzīšanu izmantošanai starptautiskajā satiksmē” (ATMF), kas veido Konvencijas G papildinājumu,

h) citām Organizācijas izstrādātām vienveida noteikumu sistēmām atbilstoši 2.panta 2.paragrāfa a) punktam, kas arī veido Konvencijas papildinājumus.

2.§. 1.paragrāfā minētie Vienveida noteikumi, Nolikums un sistēmas, ieskaitot to pielikumus, veido Konvencijas neatņemamu sastāvdaļu.

7.pants
Termina “Konvencija” definīcija

Turpmākajā tekstā termins “Konvencija” nozīmē pašu Konvenciju, 1.panta 4.paragrāfā minēto Protokolu, kā arī 6.pantā minētos papildinājumus, ieskaitot to pielikumus.

II sadaļa
KOPĪGIE NOTEIKUMI

8.pants
Nacionālie likumi

1.§. Interpretējot un piemērojot Konvenciju, jāņem vērā tās starptautisko tiesību raksturs un nepieciešamība veicināt vienveidību.

2.§. Ja konkrēto situāciju Konvencijas noteikumi neregulē, piemērojami nacionālie likumi.

3.§. “Nacionālie likumi” nozīmē tās valsts likumus, kurā persona ir tiesīga aizstāvēt savas tiesības, ieskaitot noteikumus, kas attiecas uz pretrunām likumos.

9.pants
Norēķinu vienība

1.§. Papildinājumos minētā norēķinu vienība ir SDR (Special Drawing Right – Īpašās aizdevumu tiesības), ko noteicis Starptautiskais valūtas fonds.

2.§. Dalībvalstij, kura ir Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts, SDR izteiktā nacionālās valūtas vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar novērtēšanas metodi, ko savām operācijām un transakcijām lieto Starptautiskais valūtas fonds.

3.§. Dalībvalstij, kura nav Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts, SDR izteiktā nacionālās valūtas vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar šajā valstī noteikto metodi. Nacionālajā valūtā šim aprēķinam jāatspoguļo reālā vērtība, kas, cik vien iespējams, ir tuvu tai, kas izriet no 2.paragrāfā minētā aprēķina.

4.§. Ja Dalībvalsts nav Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts un ja tās tiesību normas nepieļauj augstākminēto 2. vai 3.paragrāfa piemērošanu, papildinājumos minētā norēķinu vienība tiek pielīdzināta trīs zelta frankiem. Zelta franks ir 10/31 daļas no 900.proves zelta grama. Zelta franka konvertācijai nacionālajā valūtā jāatspoguļo reālā vērtība, kas, cik vien iespējams, ir tuvu tai, kas izriet no 2.paragrāfā minētā aprēķina.

5.§. Trīs mēnešu laikā pēc Konvencijas stāšanās spēkā un katru reizi, kad tās aprēķina metodē vai nacionālās valūtas vērtībā attiecībā pret norēķinu vienību rodas izmaiņas, valstīm jāpaziņo Ģenerālsekretāram par savu aprēķina metodi saskaņā ar 3.paragrāfu vai konvertācijas rezultātiem saskaņā ar 4.paragrāfu. Ģenerālsekretārs informē par to Dalībvalstis.

6.§. Summa, kas izteikta norēķinu vienībās, jākonvertē tās valsts nacionālajā valūtā, kurā atrodas tiesa vai šķīrējtiesa. Konvertācija jāveic saskaņā ar attiecīgās valūtas reālo vērtību dienā, kad tiek pieņemts tiesas lēmums vai dienā, par kuru puses vienojušās.

10.pants
Papildinošie noteikumi

1.§. Divas vai vairākas Dalībvalstis vai divi vai vairāki pārvadātāji var izstrādāt papildinošus noteikumus CIV Vienveida noteikumu un CIM Vienveida noteikumu izpildei; tie nevar mazināt Vienveida noteikumu prasības.

2.§. 1.paragrāfā minētie papildinošie noteikumi stājas spēkā un tiek publicēti saskaņā ar katras valsts likumiem un noteikumiem. Par papildinošiem noteikumiem un to stāšanos spēkā jāpaziņo Ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs par to informē Dalībvalstis.

11.pants
Drošības nauda

Uz CIV Vienveida noteikumiem, CIM Vienveida noteikumiem, CUV Vienveida noteikumiem un CUI Vienveida noteikumiem balstītajos tiesvedības procesos nevar tikt pieprasīta drošības nauda.

12.pants
Sprieduma izpildīšana. Pielikums

1.§. Spriedumi, kurus pēc lietas iztiesāšanas vai bez tās saskaņā ar Konvencijas noteikumiem paziņojusi kompetentā tiesa vai šķīrējtiesa, ja tie stājas spēkā atbilstoši tiesību normām, kuras piemēro šī tiesa, katrai citai Dalībvalstij kļūst saistoši pēc tās valsts nepieciešamo formalitāšu ievērošanas, kurā spriedums tiek izpildīts. Labums, kas gūts saistībā ar spriedumu, nav pārskatāms. Šie noteikumi piemērojami arī attiecībā uz tiesas lēmumiem.

2.§. 1.paragrāfs neattiecas uz spriedumiem, kuri ir spēkā provizoriski, kā arī uz zaudējumu kompensāciju attiecībā uz papildus izdevumiem, kas radušies prasītājam viņa darbības rezultātā.

3.§. Saskaņā ar CIV Vienveida noteikumiem vai CIM Vienveida noteikumiem veikto transporta darbību rezultātā radušies viena transporta uzņēmuma parādi otram transporta uzņēmumam, kurš atrodas citas Dalībvalsts jurisdikcijā, var tikt noteikti tikai saskaņā ar tās Dalībvalsts tiesas spriedumu, kuras jurisdikcijā atrodas uzņēmums, kam ir tiesības uz tā parāda maksājumu, kura noteikšana ir pieprasīta.

4.§. Saskaņā ar CUV Vienveida noteikumiem vai CUI Vienveida noteikumiem līguma priekšmeta rezultātā radušies parādi var tikt noteikti tikai saskaņā ar tās Dalībvalsts tiesas spriedumu, kuras jurisdikcijā atrodas uzņēmums, kam ir tiesības uz to parādu maksājumu, kuru noteikšana ir pieprasīta.

5.§. Dzelzceļa ritošais sastāvs kādā citā teritorijā, izņemot tās Dalībvalsts teritoriju, kurā atrodas valdītāja reģistrēts birojs, nevar tikt aizturēts, izņemot, ja tas notiek saskaņā ar šīs valsts tiesas spriedumu. Termins “valdītājs” nozīmē personu, kura kā īpašnieks vai nomnieks izmanto ritošo sastāvu ekonomiski un tikai transportēšanas darbību veikšanai.

III sadaļa
STRUKTŪRA UN FUNKCIJAS

13.pants
Vadošie orgāni

1.§. Organizācijas funkcionēšanu nodrošina šādi orgāni:

a) Ģenerālā Asambleja,

b) Administratīvā komiteja,

c) Revīzijas komiteja,

d) Ekspertu komiteja bīstamo kravu pārvadājumiem (RID Ekspertu komiteja),

e) Dzelzceļa satiksmes veicināšanas komiteja,

f) Tehnisko ekspertu komiteja,

g) Ģenerālsekretārs.

2.§. Kāda konkrēta uzdevuma pildīšanai Ģenerālā Asambleja var nolemt izveidot citas pagaidu komitejas.

3.§. Ar kvoruma lēmumu Ģenerālajā Asamblejā vai 1.paragrāfa c) un f) punktā minētajās Komitejās Dalībvalstis, kurām nav tiesību balsot (14.panta 5.paragrāfs, 26.panta 7.paragrāfs vai 40.panta 4.paragrāfs), netiek ņemtas vērā.

4.§. Ģenerālās Asamblejas priekšsēdētāja un Administratīvās komitejas priekšsēdētāja amatu, kā arī Ģenerālsekretāra amata pienākumus parasti uztic dažādu Dalībvalstu pārstāvjiem.

14.pants
Ģenerālā Asambleja

1.§. Ģenerālo Asambleju veido visas Dalībvalstis.

2.§. Ģenerālā Asambleja:

a) izstrādā savus procedūras noteikumus;

b) nosaka Administratīvās komitejas sastāvu un katram tās loceklim – aizvietotāju un ievēl Dalībvalsti, kas nodrošinās Administratīvās komitejas vadību (15.panta 1.-3.paragrāfs);

c) ievēl Ģenerālsekretāru (21.panta 2.paragrāfs);

d) izdod direktīvas attiecībā uz Administratīvās komitejas un Ģenerālsekretāra darbību;

e) nosaka sešu gadu periodam maksimālos Organizācijas izdevumus katram budžeta gadam (25.pants); ja tas netiek darīts, izdod direktīvas par šo izdevumu ierobežošanu laika periodam ne ilgākam par sešiem gadiem;

f) lemj par Organizācijas galvenās mītnes atrašanās vietas maiņu (1.panta 2.paragrāfs);

g) pieņem lēmumus attiecībā uz citu darba valodu ieviešanu (1.panta 6.paragrāfs);

h) pieņem lēmumus par to, ka Organizācija pārņem citus attiecinājumus (4.pants 1.paragrāfs) un par Organizācijas attiecinājumu nodošanu kādai citai starpvaldību organizācijai (4.panta 2.paragrāfs);

i) ja nepieciešams, lemj par pagaidu komiteju izveidošanu īpašu uzdevumu veikšanai (13.panta 2.paragrāfs);

j) izskata, vai valsts attieksme ir uzskatāma par vārdos neizteiktu apsūdzību (26.panta 7.paragrāfs);

k) lemj par to, vai norēķinu pārbaudi uzticēt kādai citai Dalībvalstij, kas nav galvenās mītnes valsts (27.panta 1.paragrāfs);

l) pieņem lēmumus attiecībā uz priekšlikumiem par Konvencijas grozīšanu (33.panta 2.un 3.paragrāfs);

m) pieņem lēmumus attiecībā uz Ģenerālajai Asamblejai nosūtītajiem pievienošanās iesniegumiem (37.panta 4.paragrāfs);

n) pieņem lēmumus attiecībā uz reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju pievienošanās nosacījumiem (38.panta 1.paragrāfs);

o) pieņem lēmumus attiecībā uz Ģenerālajai Asamblejai nosūtītajiem asociatīvās dalības iesniegumiem (39.panta 1.paragrāfs);

p) pieņem lēmumus attiecībā uz Organizācijas likvidāciju un tās attiecinājumu nodošanu citai starpvaldību organizācijai (43.pantu);

q) lemj par citiem darba kārtībā iekļautiem jautājumiem.

3.§. Ģenerālsekretārs sasauc Ģenerālo Asambleju vienu reizi katros trijos gados vai nu pēc vienas trešdaļas Dalībvalstu, vai Administratīvās komitejas pieprasījuma, kā arī 33.panta 2.un 3.paragrāfā un 37.panta 4.paragrāfā paredzētajos gadījumos. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sesijas atklāšanas Ģenerālsekretārs izsūta Dalībvalstīm darba kārtības projektu saskaņā ar procedūras noteikumiem, kas minēti 1.paragrāfa a) punktā.

4.§. Ģenerālajai Asamblejai ir kvorums (13.panta 3.paragrāfs), ja ir pārstāvēts Dalībvalstu vairākums. Dalībvalsts var uzticēt pārstāvēt sevi citai Dalībvalstij; tomēr neviena valsts nevar pārstāvēt vairāk kā vienu citu valsti.

5.§. Ja Ģenerālajā Asamblejā notiek balsojums par Konvencijas Papildinājumu grozījumiem, Dalībvalstīm, kuras saskaņā ar 42.panta 1.paragrāfa pirmo teikumu ir iesniegušas atrunu attiecībā uz Papildinājumā minētu jautājumu, nav tiesību balsot.

6.§. Ģenerālās Asamblejas lēmumi tiek pieņemti ar balsošanas laikā pārstāvēto Dalībvalstu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kas minēti 2.paragrāfa e), f), g), h), l) un p) punktos, kā arī 34.panta 6.paragrāfā, kad nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums. Tomēr, pieņemot lēmumus 2.paragrāfa l) punktā minētajā gadījumā, divu trešdaļu balsu vairākumam jābūt tikai attiecībā uz pašas Konvencijas grozīšanu, izņemot 9.pantu, 27.panta 2.-10.paragrāfu un 1.panta 4.paragrāfā minēto Protokolu.

7.§. Pēc Ģenerālsekretāra uzaicinājuma, ja par to vienojies Dalībvalstu vairākums,

a) valstis, kas nav Organizācijas Dalībvalstis,

b) starptautiskās organizācijas un asociācijas, kuru kompetencē ir ar Organizācijas darbību saistīti jautājumi vai problēmas, kuras iekļautas darba kārtībā var piedalīties Ģenerālās Asamblejas sesijās padomdevēju statusā.

15.pants
Administratīvā komiteja

1.§. Administratīvā komiteja sastāv no vienas trešdaļas Dalībvalstu.

2.§. Komitejas locekļus un to aizvietotājus (vienu katram komitejas loceklim), kā arī Dalībvalsti, kura vada Komiteju, ieceļ uz trijiem gadiem. Komitejas sastāvs tiek noteikts katram triju gadu termiņam, īpaši ievērojot taisnīgu vietu sadalījumu pēc ģeogrāfiskā principa. Aizvietotājvalsts, kas kļūst par Komitejas locekli minētā termiņa laikā, kļūst par dalībnieci nākamajā termiņā.

3.§. Ja rodas vakance vai kādas Komitejas lecekļa tiesības balsot tiek atceltas, vai Komitejas loceklis nepiedalās pēc kārtas divās Komitejas sesijās, nenosakot citu Komitejas locekli, kas to pārstāvēs saskaņā ar 6.paragrāfu, Ģenerālās Asamblejas ieceltā aizvietotājvalsts pilda dalībnieces funkcijas visu atlikušo periodu.

4.§. Izņemot 3.paragrāfā minēto gadījumu, neviena Dalībvalsts nevar būt pārstāvēta Komitejā vairāk kā divus secīgus periodus.

5.§. Komiteja:

a) izstrādā savus procedūras noteikumus;

b) noslēdz Galvenās mītnes līgumu;

c) izstrādā Organizācijas personāla noteikumus;

d) nozīmē Organizācijas augstākās amatpersonas, ievērojot kandidātu spējas un taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu.;

e) izstrādā Organizācijas finansu un grāmatvedības noteikumus;

f) apstiprina Organizācijas darba programmu, budžetu, vadības ziņojumu un norēķinus;

g) balstoties uz apstiprinātajiem norēķiniem, nosaka Dalībvalstu precizēto ieguldījumu iepriekšējo divu kalendāro gadu periodā saskaņā ar 26.pantu, kā arī nosaka paredzamo Dalībvalstu avansa maksājumu apjomu esošajam un nākamajam kalendāra gadam saskaņā ar 26.panta 5.paragrāfu;

h) nosaka Organizācijas attiecinājumus, kas skar visas Dalībvalstis vai tikai dažas no tām, kā arī izdevumus, kas no tiem var rasties šīm Dalībvalstīm saskaņā (26.panta 4.paragrāfs);

i) nosaka īpašo atlīdzību apjomu saskaņā ar (26.panta 11.paragrāfs);

j) izdod īpašus norādījumus par kontu pārbaudi (27.panta 1.paragrāfs);

k) apstiprina Organizācijas administratīvo pienākumu pārņemšanu (4.panta 3.paragrāfs) un nosaka iesaistītās Dalībvalsts īpašo ieguldījumu;

l) nosūta Dalībvalstīm vadības ziņojumu, atskaiti par norēķiniem, kā arī savus lēmumus un rekomendācijas;

m) sagatavo un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms Ģenerālās Asamblejas sesijas atklāšanas, kurā tiek lemts par Komitejas sastāvu, nosūta Dalībvalstīm ziņojumu par tās darbību un priekšlikumus tās uzlabošanai (14.panta 2.paragrāfa b) punkts);

n) kontrolē, kā Ģenerālsekretārs veic vadības funkciju;

o) seko, lai Ģenerālsekretārs atbilstoši piemērotu Konvenciju un pildītu citu orgānu pieņemtos lēmumus; ja nepieciešams, Komiteja var veikt pasākumus, lai uzlabotu Konvencijas piemērošanu un pieņemto lēmumu izpildi;

p) izsaka pamatotu viedokli jautājumos, kuri var ietekmēt Organizācijas darbu un kurus Komitejā iesniegusi kāda Dalībvalsts vai Ģenerālsekretārs;

q) izšķir strīdus starp Dalībvalsti un Ģenerālsekretāru neatkarīgi no tā, ka viņš pilda Depozitārija funkcijas (36.panta 2.paragrāfs);

r) pieņem lēmumus attiecībā uz iesniegumiem par dalības pārtraukšanu (40.pants).

6.§. Administratīvajai Komitejai ir kvorums, ja ir pārstāvētas divas trešdaļas locekļu, tomēr Komitejas loceklis sevis pārstāvēšanai var nozīmēt citu Komitejas locekli; neviens Komitejas loceklis nevar pārstāvēt vairāk kā vienu citu tās locekli.

7.§. Komitejas lēmumi tiek pieņemti ar balsošanas laikā pārstāvēto locekļu balsu vairākumu.

8.§. Ja nav nolemts citādi, Komitejas sēdes notiek Organizācijas galvenajā mītnē. Sēžu protokoli tiek nosūtīti visām Dalībvalstīm.

9.§. Komitejas priekšsēdētājs:

a) sasauc Komitejas sēdes vismaz reizi gadā, kā arī pēc četru Komitejas locekļu vai Ģenerālsekretāra pieprasījuma;

b) nosūta Komitejas locekļiem sēdes darba kārtības projektu;

c) ievērojot ierobežojumus un procedūras noteikumu nosacījumus, nodarbojas ar steidzamiem jautājumiem, kas rodas starpsēžu periodos;

d) paraksta 5.paragrāfa b) punktā minēto Galvenās mītnes līgumu.

10.§. Savas atbildības ietvaros Komiteja var uzdot priekšsēdētājam veikt konkrētus uzdevumus.

16.pants
Citas komitejas

1.§. 13.panta 1.paragrāfa c) un f) punktos un 2.paragrāfā minētās Komitejas parasti sastāv no visu Dalībvalstu pārstāvjiem. Ja Revīzijas komiteja, RID Ekspertu komiteja vai Tehnisko ekspertu komiteja savas kompetences ietvaros apspriež vai pieņem lēmumus attiecībā uz Konvencijas Papildinājumu grozījumiem, Dalībvalstis, kuras par kādu no Papildinājumiem ir paziņojušas atrunu attiecībā uz 42.panta 1.paragrāfa pirmajā teikumā minētajiem jautājumiem, nevar būt attiecīgo Komiteju locekļi.

2.§. Ģenerālsekretārs sasauc Komiteju sēdes pēc savas iniciatīvas vai pēc piecu Dalībvalstu, vai Administratīvās Komitejas pieprasījuma. Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sēdes atklāšanas Ģenerālsekretārs izsūta Dalībvalstīm darba kārtības projektu.

3.§. Dalībvalsts var uzticēt pārstāvēt sevi citai Dalībvalstij; neviena valsts nevar pārstāvēt vairāk kā divas citas valstis.

4.§. Katrai pārstāvētai Dalībvalstij ir viena balss. Priekšlikums tiek pieņemts, ja par to nodoto balsu skaits:

a) nav mazāks par vienu trešdaļu no balsošanas laikā pārstāvēto Dalībvalstu skaita un

b) ir lielāks par balsu skaitu “pret”.

5.§. Pēc Ģenerālsekretāra uzaicinājuma, ko atbalstījis Dalībvalstu vairākums,

a) valstis, kas nav Organizācijas Dalībvalstis,

b) Dalībvalstis, kas nav attiecīgās Komitejas dalībnieces,

c) starptautiskās organizācijas un asociācijas, kuru kompetencē ir ar Organizācijas darbību saistīti jautājumi, vai kuras risina darba kārtībā iekļautās problēmas var piedalīties Komiteju sēdēs padomdevēju statusā.

6.§. Katras sēdes vadībai vai konkrētam laika periodam Komiteja ievēl sēdes priekšsēdētāju un vienu vai vairākus Priekšsēdētāja vietniekus.

7.§. Sēde tiek vadīta darba valodā. Būtiskais no tā, kas sēdes laikā pateikts vienā darba valodā, tiek tulkots citās darba valodās. Priekšlikumi un lēmumi tiek tulkoti pilnībā.

8.§. Sēdes gaita tiek apkopota protokolā. Priekšlikumi un lēmumi tiek atspoguļoti pilnībā. Attiecībā uz lēmumiem izšķirošais ir teksts franču valodā. Protokolu kopijas izsūtīta visām Dalībvalstīm.

9.§. Īpašu jautājumu risināšanai Komitejas var izveidot darba grupas.

10.§. Komitejas pašas izstrādā savus procedūras noteikumus.

17.pants
Revīzijas komiteja

1.§. Revīzijas komiteja:

a) saskaņā ar 33.panta 4.paragrāfu lemj par priekšlikumiem grozīt Konvenciju;

b) izskata priekšlikumus, kas saskaņā ar 33.panta 2.paragrāfu jānosūta izlemšanai Ģenerālajai Asamblejai.

2.§. Saskaņā ar 13.panta 3.paragrāfu Revīzijas komitejai ir kvorums, ja ir pārstāvēts Dalībvalstu vairākums.

18.pants
RID Ekspertu komiteja

1.§. Saskaņā ar 33.panta 5.paragrāfu RID Ekspertu Komiteja lemj par priekšlikumiem grozīt Konvenciju.

2.§. Saskaņā ar 13.panta 3.paragrāfu RID Ekspertu Komitejai ir kvorums, ja ir pārstāvēta viena trešdaļa no Dalībvalstīm.

19.pants
Dzelzceļa veicināšanas komiteja

1.§. Dzelzceļa veicināšanas komiteja:

a) sniedz savu viedokli par visiem jautājumiem, kas vērsti uz robežu šķērsošanas atvieglošanu starptautiskajā dzelzceļa satiksmē;

b) sniedz rekomendācijas attiecībā uz standartiem, metodēm, procedūrām un praksi saistībā ar dzelzceļa veicināšanu.

2.§. Saskaņā ar 13.panta 3.paragrāfu Dzelzceļa veicināšanas komitejai ir kvorums, ja ir pārstāvēta viena trešdaļa no Dalībvalstīm.

20.pants
Tehnisko ekspertu komiteja

1.§. Tehnisko ekspertu komiteja:

a) saskaņā ar APTU Vienveida noteikumu 5.pantu pieņem lēmumus par attiecībā uz tehnisko standartu apstiprināšanu attiecībā uz dzelzceļa materiāliem, ko paredzēts izmantot starptautiskajā satiksmē;

b) saskaņā ar APTU Vienveida noteikumu 6.pantu pieņem lēmumus par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu attiecībā uz konstrukciju, darbību un uzturēšanu vai par procedūru attiecībā uz dzelzceļa materiāliem, ko paredzēts izmantot starptautiskajā satiksmē;

c) novēro tehnisko standartu un vienveida tehnisko priekšrakstu piemērošanu attiecībā uz dzelzceļa materiāliem, ko paredzēts izmantot starptautiskajā satiksmē, un uzrauga to izdošanu vai piemērošanu saskaņā ar APTU Vienveida noteikumu 5.un 6.pantā noteiktajām procedūrām;

d) saskaņā ar 33.panta 6.paragrāfu lemj par priekšlikumiem grozīt Konvenciju;

e) veic citas darbības, kas tai uzdotas saskaņā ar APTU Vienveida noteikumiem un ATMF Vienveida noteikumiem.

2.§. Saskaņā ar 13.panta 3.paragrāfu Tehnisko ekspertu komitejai ir kvorums, ja ir pārstāvēta puse no Dalībvalstīm atbilstoši 16.panta 1.paragrāfam. Ja Komiteja pieņem lēmumus par APTU Vienveida noteikumu Pielikumu noteikumiem, Dalībvalstij, kura ir izteikusi iebildumus par attiecīgajiem noteikumiem saskaņā ar 35.panta 4.paragrāfu vai paziņojusi par atrunu saskaņā ar APTU Vienveida noteikumu 9.panta 1.paragrāfu, nav tiesību balsot.

3.§. Tehnisko ekspertu komiteja var apstiprināt tehniskos standartus vai pieņemt vienveida tehniskos priekšrakstus, vai arī atteikties tos apstiprināt vai pieņemt; Komiteja nekādos apstākļos nedrīkst tos grozīt.

21.pants
Ģenerālsekretārs

1.§. Ģenerālsekretārs veic Organizācijas Sekretariāta funkcijas.

2.§. Ģenerālsekretāru ievēl Ģenerālā Asambleja uz trīs gadu periodu, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

3.§. Ģenerālsekretārs:

a) veic Depozitārija funkcijas (36.pants);

b) pārstāv Organizāciju ārpus tās;

c) nosūta Dalībvalstīm Ģenerālās Asamblejas un Komiteju pieņemtos lēmumus (34.panta 1.paragrāfs un 35.panta 1.paragrāfs);

d) veic pienākumus, ko tam uzticējuši citi Organizācijas orgāni;

e) pārbauda priekšlikumus par Konvencijas grozījumiem, nepieciešamības gadījumā pieaicinot ekspertus;

f) sasauc Ģenerālās Asamblejas un citu Komiteju sēdes (14.panta 3.paragrāfs un 16.panta 2.paragrāfs);

g) savlaicīgi nosūta Dalībvalstīm dokumentus, kas tām nepieciešami dažādu orgānu sanāksmēs;

h) sastāda Organizācijas darba programmu, budžeta projektu un vadības ziņojumu un iesniedz to Administratīvajai Komitejai apstiprināšanai (25.pants);

i) apstiprinātā budžeta ietvaros vada Organizācijas finansu lietas;

j) pēc vienas iesaistītās puses lūguma, un, vadoties no vislabākajiem nodomiem, cenšas izšķirt no Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas izrietošu strīdu;

k) pēc visu iesaistīto pušu lūguma izsaka savu viedokli strīdos, kas izriet no Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas;

l) veic funkcijas, kas uz viņu attiecas saskaņā ar V sadaļu;

m) saņem ziņojumus no Dalībvalstīm, 16.panta 5.paragrāfā minētajām starptautiskajām organizācijām un asociācijām un no uzņēmējiem (pārvadātājiem, infrastruktūras vadītājiem utt.), kas piedalās starptautiskajā dzelzceļa satiksmē un, ja nepieciešams, nosūta tos citām Dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām, asociācijām, kā arī uzņēmējiem;

n) vada Organizācijas darbiniekus;

o) savlaicīgi informē Dalībvalstis par Organizācijas amatu vakancēm;

p) formē un publicē 24.pantā minētos dzelzceļa līniju un ūdensceļu sarakstus.

4.§. Ģenerālsekretārs pēc savas iniciatīvas var iesniegt priekšlikumus grozīt Konvenciju.

22.pants
Organizācijas darbinieki

Organizācijas personāla tiesības un pienākumi noteikti Personāla noteikumos, ko izstrādā Administratīvā Komiteja saskaņā ar 15.panta 5.paragrāfa c) punktu.

23.pants
Biļetens

1.§. Organizācija publicē biļetenu, kurā apkopoti oficiālie un citi ziņojumi, kas nepieciešami vai izmantojami Konvencijas piemērošanai.

2.§. Ja nepieciešams, ziņojumi, par kuriem saskaņā ar Konvenciju ir atbildīgs Ģenerālsekretārs, var tikt sagatavoti Biļetena publikācijas veidā.

24.pants
Dzelzceļa līniju vai ūdensceļu saraksts

1.§. CIV Vienveida noteikumu un CIM Vienveida noteikumu 1.pantā minētie jūras un iekšzemes ūdensceļi, kuros viena pārvadājuma līguma ietvaros pārvadājumi notiek papildus pārvadājumiem pa dzelzceļu, iekļaujami divos sarakstos:

a) CIV jūras un iekšzemes ūdensceļu sarakstā,

b) CIM jūras un iekšzemes ūdensceļu sarakstā.

2.§. Tās Dalībvalsts dzelzceļa līnijas, kura paziņojusi par atrunu saskaņā ar CIV Vienveida noteikumu 1.panta 6.paragrāfu un CIV Vienveida noteikumu 1.panta 6.paragrāfu, iekļaujamas divos sarakstos atbilstoši šai atrunai:

a) CIV dzelzceļa līniju sarakstā,

b) CIM dzelzceļa līniju sarakstā.

3.§. Dalībvalstij jāpaziņo Ģenerālsekretāram par dzelzceļa līniju vai ūdensceļu iekļaušanu 1. un 2.paragrāfā minētajos sarakstos vai izdzēšanu no šiem sarakstiem. Ciktāl tas saista Dalībvalstis, 1.paragrāfā minētie jūras un iekšzemes ūdensceļi var tikt iekļauti sarakstos tikai ar šo valstu piekrišanu; šādu ūdensceļu izslēgšanai pietiek ar vienas šīs valsts paziņojumu.

4.§. Par jebkuru dzelzceļa līnijas vai ūdensceļa iekļaušanu vai izslēgšanu Ģenerālsekretārs paziņo visām Dalībvalstīm.

5.§. 1.paragrāfā minētie jūras un iekšzemes ūdensceļi un 2.paragrāfā minētās dzelzceļa līnijas kļūst par Konvencijas noteikumu subjektu pēc mēneša no dienas, kad Ģenerālsekretārs paziņojis par to iekļaušanu sarakstos. Šāds ūdensceļš vai dzelzceļa līnija ir Konvencijas noteikumu subjekts trīs mēnešus pēc Ģenerālsekretāra paziņojuma par izslēgšanu; tas neattiecas uz jau uzsākto pārvadājumu, kas jāpabeidz.

IV sadaļa
FINANSES

25.pants
Darba programma. Budžets. Norēķini. Vadības ziņojums

1.§. Organizācijas darba programma, budžets un norēķini aptver divu kalendāro gadu periodu.

2.§. Organizācija publicē vadības ziņojumu vismaz reizi divos gados.

3.§. Organizācijas kopējos izdevumus katram budžeta periodam, pamatojoties uz Ģenerālsekretāra priekšlikumiem, nosaka Administratīvā Komiteja.

26.pants
Izdevumu segšana

1.§. Saskaņā ar 2.un 4.paragrāfu Organizācijas izdevumus, kurus nesedz citi ienākumi, sedz Dalībvalstis, attiecīgi divas piektdaļas sedz, balstoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ieguldījumu sadalījumu sistēmu un trīs piektdaļas – proporcionāli saskaņā ar 24.panta 1.paragrāfu sarakstos iekļauto dzelzceļa līniju, kā arī jūras un iekšzemes ūdensceļu kopgarumam. Tomēr aprēķinos attiecībā uz jūras un iekšzemes ūdensceļiem, tiek ņemta tikai puse no attiecīgo līniju kopgaruma.

2.§. Ja Dalībvalsts ir paziņojusi par atrunu saskaņā ar CIV Vienveida noteikumu 1.panta 6.paragrāfu un CIM Vienveida noteikumu 1.panta 6.paragrāfu, 1.paragrāfā minēto iemaksu aprēķins tiek veikts šādi:

a) veicot aprēķinu, Dalībvalsts teritorijā atrodošo dzelzceļa līniju kopgaruma vietā tiek ņemts vērā tikai to dzelzceļa līniju garums, kas ir iekļautas sarakstos saskaņā ar 24.panta 2.paragrāfu;

b) saskaņā ar Apvienoto Nāciju ieguldījumu sadalījuma sistēmu iemaksu daļu aprēķina proporcionāli kā 24. panta 1. un 2. paragrāfu iekļauto dzelzceļa līniju un ūdensceļu kopgarumu attiecību pret Dalībvalsts teritorijā esošo dzelzceļa līniju kopgaruma un saskaņā ar 24. panta 1. paragrāfu sarakstos iekļauto ūdensceļu garuma summu, bet šī attiecība nedrīkst būt mazāka par 0,01 procentu.

3.§. Katra Dalībvalsts sedz vismaz 0,25 procentus un ne vairāk kā 15 procentus no kopējiem ieguldījumiem.

4.§. Administratīvā Komiteja nosaka Organizācijas attiecinājumus, kuri:

a) vienādi attiecas uz visām Dalībvalstīm un izdevumiem, kas Dalībvalstīm jāsedz saskaņā ar 1.paragrāfā minēto formulu,

b) attiecas tikai uz dažām Dalībvalstīm un izdevumiem, kas šīm Dalībvalstīm jāsedz saskaņā ar to pašu formulu.

3.paragrāfu piemēro mutatis mutandis. Šie nosacījumi neietekmē 4.panta 3.paragrāfu.

5.§. Dalībvalstu ieguldījums Organizācijas izdevumos tiek paredzēts priekšapmaksas formā, kas veicama divu iemaksu veidā ne vēlāk kā līdz katra budžeta gada 31.oktobrim. Priekšapmaksas apjomu nosaka, balstoties uz galīgo ieguldījumu apjomu divos iepriekšējos gados.

6.§. Nosūtot Dalībvalstīm vadības ziņojumu un atskaiti par norēķiniem, Ģenerālsekretārs paziņo galīgo ieguldījuma apjomu par diviem iepriekšējiem kalendārajiem gadiem, kā arī priekšapmaksas apjomu diviem nākamajiem gadiem.

7.§. Pēc 31.decembra Ģenerālsekretārs sniedz paziņojumu saskaņā ar 6.paragrāfu un iemaksu summām par pēdējiem diviem gadiem tiek aprēķināti procenti ar piecu procentu likmi gadā. Ja viena gada laikā pēc šī datuma Dalībvalsts nav izdarījusi iemaksas, tā zaudē balsstiesības līdz tās maksājumu saistību pilnīgai nokārtošanai. Pēc nākamo divu gadu termiņa beigām Ģenerālā Asambleja lemj, vai šīs valsts attieksme jāuzskata par vārdos neizteiktu Konvencijas denonsēšanu un, ja nepieciešams, nosaka šādas denonsācijas stāšanos spēkā.

8.§. Aprēķinātās izdarāmās iemaksas 7.paragrāfā un 41.pantā minētajos denonsēšanas gadījumos, kā arī 40.panta 4.paragrāfa b) punktā minētajos balsstiesību pagaidu zaudēšanas gadījumos paliek spēkā.

9.§. Neatmaksātās summas pēc iespējas ātri jāatlīdzina no Organizācijas resursiem.

10.§. Dalībvalsts, kura denonsējusi Konvenciju, var atkal kļūt par tās Dalībvalsti pievienošanās ceļā, paredzot, ka tā nomaksās visas pienākošās summas.

11.§. Organizācija nosaka maksas, lai segtu īpašos izdevumus, kas izriet no darbībām saskaņā ar 21.panta 3.paragrāfa j) – l) punktu. Gadījumos, kas paredzēti 21.panta 3.paragrāfa j) un k) punktā, maksas, pamatojoties uz Ģenerālsekretāra priekšlikumiem, nosaka Administratīvā Komiteja. 21.panta 3.paragrāfa l) punkta gadījumā tiek piemērots 31.panta 3.paragrāfs.

27.pants
Norēķinu audits

1.§. Ja saskaņā ar 14.panta 2.paragrāfa k) punktu Ģenerālā Asambleja nenolemj citādi, norēķinu auditu veic Galvenās mītnes valsts saskaņā ar šī panta noteikumiem, īpašajām Administratīvās komitejas direktīvām un atbilstoši Organizācijas Finanšu un grāmatvedības noteikumiem (15.panta 5.paragrāfa e) punkts).

2.§. Auditors pārbauda Organizācijas kontus, ieskaitot visus trasta fondus un speciālos kontus, kā viņš uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu to, ka:

a) finansu atskaites atbilst Organizācijas virsgrāmatām un rēķiniem;

b) rēķinos minētās finanšu transakcijas ir veiktas saskaņā ar Organizācijas normatīvajiem aktiem un noteikumiem, budžeta noteikumiem un citām direktīvām;

c) vērtspapīri un skaidrā nauda, kas tiek turēta bankās vai kasē, tiek pārbaudīta, atsaucoties uz apliecinošiem dokumentiem, kas saņemti tieši no depozitārijiem, vai arī tiek faktiski skaitīta;

d) iekšējās pārbaudes, ieskaitot norēķinu iekšējo auditu, ir adekvātas;

e) visi aktīvi un pasīvi, kā arī pārpalikumi un iztrūkumi ir iegrāmatoti atbilstoši kārtībai, kādu tas uzskata par apmierinošu.

3.§. Vienīgi Auditors ir kompetents kopumā vai daļēji akceptēt Ģenerālsekretāra iesniegtos apliecinošos dokumentus un papilddokumentus. Ja, viņaprāt, tas ir nepieciešams, viņš var veikt pārbaudi un detalizētu auditu par jebkuru grāmatvedības ierakstu, kas attiecas kā uz finanšu transakcijām, tā uz uzkrājumiem un piegādēm.

4.§. Auditoram jebkurā laikā ir neierobežota pieeja visām virsgrāmatām, kontiem, norēķinu dokumentiem un citai informācijai, ko viņš uzskata par nepieciešamu.

5.§. Auditors nav kompetents noraidīt viena vai otra rēķina virzību, bet viņš nekavējoties vērš Ģenerālsekretāra uzmanību uz jebkuru transakciju, kuras sistemātiskums un atbilstība viņam šķiet apšaubāma, lai Ģenerālsekretārs varētu veikt nepieciešamos pasākumus.

6.§. Auditors paraksta un iesniedz apliecinājumu par finanšu atskaitēm, kurā ir šādi vārdi: “Es esmu pārbaudījis Organizācijas finanšu atskaites par finanšu gadu, kurš beidzās _______ gada 31.decembrī. Mana pārbaude sastāvēja no vispārējas grāmatvedības metožu analīzes, kā arī no grāmatvedības ierakstu un citu pierādījumu, kuri man šajos apstākļos šķita nepieciešami, pārbaudes.” Šis apliecinājums atbilstoši apstākļiem norāda, ka:

a) finanšu atskaites apmierinoši atspoguļo finansiālo stāvokli pārskata perioda beigšanās datumā, kā arī to transakciju rezultātus, kuras veiktas laika periodā, kas beidzās tajā datumā;

b) finanšu atskaites sastādītas saskaņā ar minētajiem grāmatvedības principiem;

c) finanšu principi piemēroti atbilstoši kārtībai, kāda pieņemta iepriekšējā budžeta perioda laikā;

d) finanšu transakcijas veiktas saskaņā ar Organizācijas normatīvajiem aktiem un noteikumiem, budžeta noteikumiem un citām direktīvām.

7.§. Savā ziņojumā par finanšu transakcijām, auditors norāda:

a) veiktā audita raksturu un apjomu;

b) faktorus, kas saistīti ar norēķinu pilnīgumu vai precizitāti, attiecīgi ieskaitot:

1. precīzai norēķinu interpretācijai un novērtēšanai nepieciešamo informāciju;

2. jebkuru summu, kurai vajadzētu būt apkopotai, bet kura nav iekļauta norēķinos;

3. jebkuru summu, kura kalpo par pamatu sistemātiskām vai uz nosacījumiem balstītām izdevumu saistībām un kura nav uzskaitīta vai nav ņemta vērā finanšu atskaitēs;

4. izdevumus, kuru attaisnošanai nav uzrādīts pietiekams daudzums apliecinošo dokumentu;

5. informāciju par to, vai virsgrāmatas tiek vai netiek uzturētas labā un pienācīgā kārtībā; ir svarīgi norādīt gadījumus, kad finanšu atskaišu faktiskā uzrādīšana atšķiras no vispāratzītiem un pastāvīgi piemērotiem grāmatvedības principiem;

c) citus aspektus, uz kuriem jāvērš Administratīvās Komitejas uzmanība, piemēram:

1. krāpšanas gadījumus vai pieņēmumu par iespējamo krāpšanu;

2. fondu vai citu Organizācijas aktīvu nelietderīgu vai nepareizu izlietošanu (pat tad, ja ar veiktajām transakcijām saistītie norēķini bijuši kārtībā);

3. izdevumus, kas vēlāk varētu radīt Organizācijai būtiskus zaudējumus;

4. jebkādus vispārīgus vai atsevišķus trūkumus ieņēmumu un izdevumu vai uzkrājumu un piegāžu kontroles sistēmā;

5. izdevumus, kas neatbilst Administratīvās komitejas plānotajiem izdevumiem, uzskaitot budžeta projektā iekļautos atļautos pārskaitījumus;

6. asignējumu pārkāpumus, uzskaitot izmaiņas, kas radušās budžeta projektā iekļauto atļauto pārskaitījumu rezultātā;

7. izdevumus, kas neatbilst tos regulējošām atļaujām;

d) to kontu precizitāti vai neprecizitāti, kuri attiecas uz uzkrājumiem un piegādēm, kas atklāta inventarizācijas un virsgrāmatu pārbaudes rezultātā.

Papildus tam ziņojumā var tikt minētas agrāka budžeta perioda laikā iegrāmatotās transakcijas, par kurām iegūta jauna informācija, vai transakcijas, kuras paredzēts veikt vēlāka finanšu perioda laikā un par kurām vēlams iepriekš informēt Administratīvo komiteju.

8.§. Auditors nekādā gadījumā nedrīkst savā ziņojumā iekļaut kritiku, iepriekš nedodot Ģenerālsekretāram iespēju sniegt paskaidrojumus.

9.§. Auditors informē Administratīvo komiteju un par audita laikā iegūtajiem datiem. Viņš var sniegt Ģenerālsekretāram jebkādus papildus komentārus par finanšu atskaiti, kurus viņš uzskata par piemērotiem.

10.§. Ja Auditors ir veicis pārskata auditu vai nav varējis iegūt attiecīgus palīgdokumentus, viņš atzīmē šo faktu savā apliecinājumā un ziņojumā, precizējot savu piezīmju cēloņus, kā arī sekas, kuras tādējādi ietekmējušas finanšu stāvokli un iegrāmatotās finanšu transakcijas.

V sadaļa
ŠĶĪRĒJTIESA

28.pants
Kompetence

1.§. Strīdi starp Dalībvalstīm, kas izriet no Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas, kā arī strīdi starp Dalībvalstīm un Organizāciju, kas izriet no Protokola par privilēģijām un imunitātēm interpretācijas vai piemērošanas, pēc vienas strīda puses lūguma var tikt nodoti izskatīšanai šķīrējtiesā. Puses var brīvi noteikt šķīrējtiesas sastāvu un lemšanas procedūru.

2.§. Citi strīdi, kas izriet no Konvencijas un saskaņā ar 2.panta 2.paragrāfu citu Organizācijas izstrādātu konvenciju interpretācijas un piemērošanas, ja tie nav izšķirti draudzīgi vai pirms tam nodoti parastai tiesai, pēc abu pušu vienošanās var tikt nodoti izskatīšanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas sastāva un lemšanas procedūras noteikšanai tiek piemēroti 29.-32.panta noteikumi.

3.§. Katra valsts, pievienojoties Konvencijai, var atrunāt sev tiesības pilnībā vai daļēji nepiemērot 1. un 2.paragrāfa noteikumus.

4.§. Katra valsts, kura saskaņā ar 3.paragrāfu izdarījusi atrunu, var to jebkurā laikā atsaukt, informējot Depozitāriju. Atrunas atsaukšana stājas spēkā pēc viena mēneša, skaitot no dienas, kad Depozitārijs paziņojis par to Dalībvalstīm.

29.pants
Līgums par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā. Lietu reģistrs

Puses noslēdz līgumu par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, kurā īpaši jānorāda:

a) strīda lietas būtība;

b) šķīrējtiesas sastāvs un norunātais termiņš, kurā jānozīmē šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesneši;

c) norunātā vieta, kurā notiek šķīrējtiesas sēdes.

Līgums par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā tiek nosūtīts Ģenerālsekretāram, kurš izpilda lietu reģistra funkciju.

30.pants
Šķīrējtiesneši

1.§. Šķīrējtiesnešu grupu izveido un pastāvīgi atjauno Ģenerālsekretārs. Katra Dalībvalsts var izvirzīt šķīrējtiesnešu grupai divus savas valsts pilsoņus.

2.§. Šķīrējtiesu veido viens, trīs vai pieci šķīrējtiesneši saskaņā ar līgumu par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesnešus izvēlas no 1.paragrāfā minētajā grupā ietilpstošām personām. Neraugoties uz to, ja līgumā par lietas nodošanu šķīrējtiesā paredzēti pieci šķīrējtiesneši, katra puse var izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi, kurš neietilpst grupā. Ja līgumā par lietas nodošanu šķīrējtiesā paredzēts viens vienīgs šķīrējtiesnesis, to izvēlas, savstarpēji vienojoties abām pusēm. Ja līgumā par lietas nodošanu šķīrējtiesā paredzēti trīs vai pieci šķīrējtiesneši, katra puse izvēlas attiecīgi vienu vai divus šķīrējtiesnešus, tie, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo vai piekto šķīrējtiesnesi, kurš pilda šķīrējtiesas priekšsēdētāja pienākumus. Ja puses nevar vienoties par vienīgo šķīrējtiesnesi vai izvēlētie šķīrējtiesneši nevar iecelt trešo vai piekto šķīrējtiesnesi, iecelšanu veic Ģenerālsekretārs.

3.§. Vienīgais šķīrējtiesnesis vai arī trešais vai piektais šķīrējtiesnesis nevar būt vienas vai otras puses valsts pilsonis, ja vien abas puses nepārstāv vienu valsti.

4.§. Trešās puses iesaistīšanās strīdā nedrīkst iespaidot šķīrējtiesas sastāvu.

31.pants
Procedūra. Izmaksas

1.§. Šķīrējtiesa pieņem savas darbības procedūru, ievērojot šādus noteikumus:

a) tā pēta un izskata lietas, pamatojoties uz pušu iesniegtajiem pierādījumiem, bet gadījumos, kas saistīti ar likumdošanas jautājuma izšķiršanu, neaprobežojas ar pušu interpretācijām;

b) tā nevar piespriest vairāk par to, ko pieprasījis prasītājs, ne arī kaut ko, kam ir cita daba, ne arī piespriest mazāk par to, ko par pienākošos atzinis atbildētājs;

c) šķīrējtiesas spriedumu, kurā izklāstīti nolēmuma motīvi, Ģenerālsekretārs paziņo pusēm;

d) izņemot gadījumus, kad citādi nosaka tās valsts, kurā notiek šķīrējtiesas sēdes, likumu saistošie noteikumi un pušu pretējie līgumi, šķīrējtiesas spriedums ir galīgs.

2.§. Šķīrējtiesnešu atalgojumu nosaka Ģenerālsekretārs.

3.§. Šķīrējtiesa savā spriedumā nosaka izmaksu un izdevumu apjomu un nolemj, kā šis apjoms un šķīrējtiesnešu atalgojums sadalāms starp pusēm.

32.pants
Noilgumi. Lēmumu ieviešana

1.§. Šķīrējtiesas darba uzsākšanai ir tāda pati nozīme attiecībā uz noilguma termiņa pārtraukšanu, kādu piemērojamo materiālo tiesību noteikumi attiecina uz sūdzības iesniegšanu parastajās tiesās.

2.§. Šķīrējtiesas spriedums katrā Dalībvalstī kļūst saistošs pēc tās valsts formalitāšu izpildes, kurā spriedums tiek realizēts. Labums, kas gūts saistībā ar spriedumu, nav pārskatāms.

VI sadaļa
KONVENCIJAS GROZĪJUMI

33.pants
Kompetence

1.§. Ģenerālsekretārs nekavējoties paziņo pārējām Dalībvalstīm par priekšlikumiem grozīt Konvenciju, ko tam nosūtījušas Dalībvalstis vai arī ko sagatavojis pats Ģenerālsekretārs.

2.§. Ciktāl 4.-6.paragrāfā nav noteikta cita kompetence, lēmumus par priekšlikumiem grozīt Konvenciju pieņem Ģenerālā Asambleja.

3.§. Saņemot priekšlikumu par Konvencijas grozīšanu, Ģenerālā Asambleja ar 14.panta 6.paragrāfā noteikto balsu vairākumu var nolemt, ka šis priekšlikums ir cieši saistīts ar vienu vai vairākiem Konvencijas Papildinājumu noteikumiem. Tādā gadījumā, kā arī 4.-6.paragrāfā minētajos gadījumos, Ģenerālā Asambleja ir arī tiesīga lemt par šāda Papildinājumu noteikuma vai noteikumu grozīšanu.

4.§. Attiecībā uz 3.paragrāfa pirmajā teikumā minētajiem Ģenerālās Asamblejas lēmumiem Revīzijas komiteja var lemt par priekšlikumiem grozīt šādus noteikumus:

a) 9.panta un 27.panta 2.-10.paragrāfs;

b) CIV Vienveida noteikumi, izņemot 1., 2., 5., 6., 16., 26.-39., 41.-53. un 56.-60.pantu;

c) CIM Vienveida noteikumi, izņemot 1., 5.pantu, 6.panta 1. un 2.paragrāfu, 8., 12.pantu, 13.panta 2.paragrāfu, 14.pantu, 15.panta 2. un 3.paragrāfu, 19.panta 6. un 7.paragrāfu un 23.-27., 30.-33., 36.-41. un 44.-48.pantu;

d) CUV Vienveida noteikumi, izņemot 1., 4., 5.un 7.-12.pantu;

e) CUI Vienveida noteikumi, izņemot 1., 2., 4., 8.-15., 17.-19., 21., 23.-25.pantu;

f) APTU Vienveida noteikumi, izņemot 1., 3. un 9.-11.pantu, un šo Vienveida noteikumu Pielikumi;

g) ATMP Vienveida noteikumi, izņemot 1., 3. un 9.pantu.

Ja priekšlikumi par grozījumiem saskaņā ar a) līdz g) punktiem iesniegti Revīzijas komitejai, viena trešdaļa no Komitejā pārstāvētajām valstīm var pieprasīt, lai šie priekšlikumi tiktu nodoti izlemšanai Ģenerālajā Asamblejā.

5.§. Par priekšlikumiem grozīt Noteikumus par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID) lemj RID Ekspertu komiteja. Ja šādi priekšlikumi tiek iesniegti RID Ekspertu Komitejā, viena trešdaļa no Komitejā pārstāvētajām valstīm var pieprasīt, lai šie priekšlikumi tiktu nodoti izlemšanai Ģenerālajā Asamblejā.

6.§. Par priekšlikumiem grozīt APTU Vienveida noteikumu Pielikumus lemj Tehnisko ekspertu komiteja. Ja šādi priekšlikumi tiek iesniegti Tehnisko ekspertu komitejā, viena trešdaļa no Komitejā pārstāvētajām valstīm var pieprasīt, lai šie priekšlikumi tiktu nodoti izlemšanai Ģenerālajā Asamblejā.

34.pants
Ģenerālās Asamblejas lēmumi

1.§. Par Konvencijas grozījumiem, kurus pieņēmusi Ģenerālā Asambleja, Ģenerālsekretārs paziņo Dalībvalstīm.

2.§. Pašas Konvencijas grozījumi, kurus pieņēmusi Ģenerālā Asambleja, stājas spēkā visās Dalībvalstīs pēc divpadsmit mēnešiem no datuma, kad tos apstiprinājušas divas trešdaļas Dalībvalstu, izņemot valstis, kuras pirms grozījumu stāšanās spēkā paziņojušas, ka neapstiprinās šādus grozījumus.

3.§. Konvencijas Papildinājumu grozījumi, kurus pieņem Ģenerālā Asambleja, stājas spēkā visās Dalībvalstīs pēc divpadsmit mēnešiem no datuma, kad tos apstiprinājusi puse no Dalībvalstīm, kuras nav izdarījušas 42.panta 1.paragrāfa pirmajā teikumā minēto paziņojumu, izņemot valstis, kuras pirms grozījumu stāšanās spēkā paziņojušas, ka neapstiprinās šādus grozījumus, kā arī valstis, kuras izdarījušas 42.panta 1.paragrāfa pirmajā teikumā minēto paziņojumu.

4.§. Savus paziņojumus attiecībā uz Ģenerālās Asamblejas pieņemto Konvencijas grozījumu apstiprināšanu, kā arī paziņojumus par šādu grozījumu neapstiprināšanu Dalībvalstis adresē Ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs par to paziņo pārējām Dalībvalstīm.

5.§. 2. un 3.paragrāfā minētais termiņš sākas dienā, kad Ģenerālsekretārs paziņojis par to, ka nosacījumi, lai grozījumi varētu stāties spēkā, ir izpildīti.

6.§. Grozījumu pieņemšanas laikā Ģenerālā Asambleja var norādīt, ka jebkura Dalībvalsts, kas būs izdarījusi 2. un 3.paragrāfā minēto paziņojumu un astoņpadsmit mēnešu laikā pēc grozījumu stāšanās spēkā nebūs tos apstiprinājusi, šī termiņa beigās pārstās būt Organizācijas Dalībvalsts.

7.§. Gadījumos, kad Ģenerālās Asamblejas lēmumi attiecas uz Konvencijas Papildinājumiem, izskatāmā Papildinājuma piemērošana no brīža, kad lēmumi stājas spēkā, tiek pilnībā atlikta attiecībā uz satiksmi ar un starp Dalībvalstīm, kuras saskaņā ar 3.paragrāfu noteiktajā termiņā ir iebildušas pret šiem lēmumiem. Par piemērošanas atlikšanu Ģenerālsekretārs paziņo Dalībvalstīm; piemērošanas atlikšana izbeidzas pēc mēneša no datuma, kad Ģenerālsekretārs paziņojis pārējām Dalībvalstīm par iebildumu atsaukšanu.

35.pants
Komiteju lēmumi

1.§. Ģenerālsekretārs paziņo Dalībvalstīm par Konvencijas grozījumiem, attiecībā uz kuriem lēmumus pieņem Komitejas.

2.§. Pašas Konvencijas grozījumi, kurus pieņēmusi Revīzijas komiteja, stājas spēkā visām Dalībvalstīm divpadsmitā mēneša pirmajā dienā pēc tā mēneša, kura laikā Ģenerālsekretārs ir paziņojis par šiem lēmumiem Dalībvalstīm. Četru mēnešu laikā pēc šī paziņojuma Dalībvalstis var iesniegt iebildumus. Grozījumi nestājas spēkā, ja saņemti iebildumi no vienas ceturtdaļas Dalībvalstu. Ja kāda Dalībvalsts četru mēnešu laikā nosūta savus iebildumus attiecībā uz Revīzijas Komitejas lēmumu un denonsē Konvenciju, denonsācija stājas spēkā tikai pēc tam, kad spēkā stājies minētais lēmums.

3.§. Konvencijas Papildinājumu grozījumi, kurus pieņēmusi Revīzijas komiteja, stājas spēkā visām Dalībvalstīm divpadsmitā mēneša pirmajā dienā pēc tā mēneša, kura laikā Ģenerālsekretārs ir paziņojis Dalībvalstīm par šiem lēmumiem. Grozījumi, kurus pieņēmusi RID Ekspertu komiteja vai Tehnisko ekspertu komiteja, stājas spēkā visām Dalībvalstīm sestā mēneša pirmajā dienā pēc tā mēneša, kura laikā Ģenerālsekretārs ir Dalībvalstīm paziņojis par šiem lēmumiem.

4.§. Četru mēnešu laikā pēc 3.paragrāfā minētā paziņojuma Dalībvalstis var iesniegt savus iebildumus. Grozījumi nestājas spēkā, ja saņemti iebildumi no vienas ceturtdaļas Dalībvalstu. Dalībvalstīs, kuru iebildumi pret lēmumu ieniegti atļautā termiņa laikā, izskatāmā Papildinājuma piemērošana no brīža, kad lēmums stājas spēkā, tiek pilnībā atlikta attiecībā uz satiksmi ar un starp šīm Dalībvalstīm. Tomēr, ja saņemti iebildumi attiecībā uz tehnisko standartu apstiprināšanu vai vienveida tehnisko noteikumu pieņemšanu, ar lēmumu stāšanās spēkā brīdi tiek atlikta tikai tā standarta vai noteikuma piemērošana, kas saistīts ar satiksmi ar un starp attiecīgajām Dalībvalstīm; tas pats attiecas arī uz daļējiem iebildumiem.

5.§. Par 4.paragrāfā minēto piemērošanas atlikšanu Ģenerālsekretārs paziņo Dalībvalstīm; piemērošanas atlikšana beidzas pēc mēneša no datuma, kad Ģenerālsekretārs paziņojis pārējām Dalībvalstīm par iebildumu atsaukšanu.

6.§. Nosakot 2. un 4.paragrāfā minēto iebildumu skaitu, Dalībvalstis,

a) kurām nav tiesības balsot saskaņā ar 14.panta 5.paragrāfu, 26.panta 7.paragrāfu vai 40.panta 4.paragrāfu,

b) kuras nav attiecīgās Komitejas locekles saskaņā ar 16.panta 1.paragrāfa otro teikumu,

c) kuras ir izdarījušas paziņojumu saskaņā ar APTU Vienveida noteikumu 9.panta 1.paragrāfu, netiek ņemtas vērā.

VII sadaļa
NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

36.pants
Depozitārijs

1.§. Ģenerālsekretārs pilda šīs Konvencijas Depozitārija funkcijas. Depozitārija funkcijas ir tādas, kādas tās noteiktas 1969.gada 23.maija Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām VII daļā.

2.§. Strīda gadījumā starp Dalībvalsti un Depozitāriju attiecībā uz tā veiktajām funkcijām, Depozitārijs vai attiecīgā Dalībvalsts par to informē citas Dalībvalstis vai, ja tas ir pieņemams, iesniedz strīdu izšķiršanai Administratīvajā komitejā.

37.pants
Pievienošanās Konvencijai

1.§. Konvencijai var pievienoties jebkura valsts, kuras teritorijā darbojas dzelzceļa infrastruktūra.

2.§. Valstij, kura vēlas pievienoties Konvencijai, jānosūta Depozitārijam iesniegums. Depozitārijs par to paziņo Dalībvalstīm.

3.§. Iesniegums uzskatāms par akceptētu pēc trīs mēnešiem no 2.paragrāfā minētā paziņojuma datuma, ja piecas Dalībvalstis nav izteikušas Depozitārijam savus iebildumus. Depozitārijs nekavējoties informē attiecīgi iesniedzējvalsti un Dalībvalstis. Pievienošanās stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā, kas seko tam mēnesim, kura laikā ir veikts paziņojums.

4.§. Ja 3.paragrāfā minētajā termiņā vismaz piecas Dalībvalstis ir izteikušas savus iebildumus, iesniegums par pievienošanos jānodod izlemšanai Ģenerālajā Asamblejā.

5.§. Saskaņā ar 42.pantu jebkura pievienošanās Konvencijai var attiekties tikai uz to Konvencijas tekstu, kas ir spēkā dienā, kad stājas spēkā pievienošanās.

38.pants
Reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju pievienošanās

1.§. Konvencijai var pievienoties tās reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kuru kompetencē ir savu tās dalībvalstīm saistošu normatīvo aktu pieņemšana, kas skar šīs Konvencijas aptvertos tematus, un kuru dalībnieces ir viena vai vairākas Dalībvalstis. Šādas pievienošanās nosacījumi tiek noteikti Organizācijas un reģionālās organizācijas līgumā.

2.§. Reģionālā organizācija var izmantot tās pašas tiesības, kādas, pamatojoties uz Konvenciju, attiecas uz šīs organizācijas dalībvalstīm un tādā mērā, ciktāl tās aptver tematus, kuros organizācija ir kompetenta. Tas attiecas arī uz Dalībvalstu saistībām saskaņā ar Konvenciju, izņemot 26.pantā minētās finanšu saistības.

3.§. Kas attiecas uz tiesībām balsot un tiesībām iebilst, ko nosaka 35.panta 2. un 4.paragrāfs, reģionālajai organizācijai ir tik balsu, cik to ir tās dalībvalstīm, kas ir arī Organizācijas Dalībvalstis. Tās var izmantot savas tiesības, īpaši tiesības balsot tikai tiktāl, ciktāl tas ir saskaņā ar 2.paragrāfu. Reģionālā organizācija nevar izmantot tiesības balsot saistībā ar IV sadaļu.

4.§. Attiecībā uz pievienošanās ilgumu 41.pants tiek piemērots mutatis mutandis.

39.pants
Asociētās dalībvalstis

1.§. Jebkura valsts, kuras teritorijā darbojas dzelzceļa infrastruktūra, var kļūt par Organizācijas asociēto Dalībvalsti. 32.panta 2.-5.paragrāfs tiek piemērots mutatis mutandis.

2.§. Asociētā Dalībvalsts var piedalīties 13.panta 1.paragrāfa a) un c) līdz f) punktā minēto vadošo orgānu darbā tikai padomdevēja statusā. Asociētā Dalībvalsts nevar kļūt par Administratīvās komitejas locekli. Saskaņā ar 26.panta 3.paragrāfu asociētā Dalībvalsts piedalās Organizācijas izdevumu segšanā ar savu ieguldījumu 0.25 procentu apmērā no visiem ieguldījumiem.

3.§. Attiecībā uz pievienošanās ilgumu 41.pants tiek piemērots mutatis mutandis.

40.pants
Dalības pārtraukšana

1.§. Dalībvalsts var lūgt uz laiku pārtraukt tās dalību Organizācijā bez Konvencijas denonsēšanas gadījumā, ja tās teritorijā no šīs Dalībvalsts neatkarīgu apstākļu rezultātā vairs nenotiek starptautiska dzelzceļa satiksme.

2.§. Iesniegumu uz laiku pārtraukt dalību izskata Administratīvā komiteja. Iesniegums jānodod Ģenerālsekretāram vismaz trīs mēnešus pirms Komitejas sesijas sākuma.

3.§. Dalības pārtraukšana uz laiku stājas spēkā mēneša pirmajā dienā, pēc tā mēneša, kura laikā Ģenerālsekretārs paziņojis par Administratīvās Komitejas lēmumu. Dalības pārtraukšana beidzas ar Dalībvalsts paziņojumu par starptautiskās dzelzceļa satiksmes atjaunošanu tās teritorijā. Ģenerālsekretārs par to nekavējoties paziņo pārējām Dalībvalstīm.

4.§. Dalības pārtraukšana uz laiku nozīmē, ka Dalībvalsts uz laiku:

a) tiek atbrīvota no saistībām piedalīties Organizācijas izdevumu segšanā;

b) zaudē tiesības vēlēt Organizācijas vadošos orgānus;

c) zaudē tiesības iebilst saskaņā ar 34.panta 2. un 3.paragrāfu un 35.panta 2. un 4.paragrāfu.

41.pants
Konvencijas denonsēšana

1.§. Konvenciju var denonsēt jebkurā laikā.

2.§. Jebkurai Dalībvalstij, kas vēlas denonsēt Konvenciju, par to jāinformē Depozitārijs. Denonsācija stājas spēkā nākamā gada 31.decembrī.

42.pants
Paziņojumi un atrunas attiecībā uz Konvenciju

1.§. Jebkura Dalībvalsts jebkurā laikā var paziņot, ka tā pilnībā nepiemēro kādu konkrētu Konvencijas Papildinājumu. Turklāt atrunas, kā arī paziņojumi par pašas Konvencijas vai tās Papildinājumu konkrētu noteikumu nepiemērošanu ir pieļaujami tikai tad, ja šādas atrunas un paziņojumus īpaši paredz paši noteikumi.

2.§. Atrunas un paziņojumi jāiesniedz Depozitārijam. Tie sāk darboties brīdī, kad attiecīgajai Dalībvalstij stājas spēkā Konvencija. Jebkurš paziņojums, kas izdarīts pēc Konvencijas stāšanās spēkā, sāk darboties tā gada 31.decembrī, kas seko gadam, kad izdarīts paziņojums. Depozitārijs par to paziņo Dalībvalstīm.

43.pants
Organizācijas likvidēšana

1.§. Ģenerālā Asambleja var lemt par Organizācijas likvidēšanu un iespējamu tās attiecinājumu nodošanu citai starpvaldību organizācijai, izstrādājot ar šo organizāciju, ja nepieciešams, attiecinājumu nodošanas nosacījumus.

2.§. Organizācijas likvidēšanas gadījumā tās aktīvi jāsadala starp tām Dalībvalstīm, kuras bez pārtraukuma ir bijušas Organizācijas dalībvalstis piecu kalendāro gadu laikā pirms gada, kad tika pieņemts 1.paragrāfā minētais lēmums, proporcionāli to vidējai ieguldījumu procenta likmei Organizācijas izdevumos iepriekšējo piecu gadu laikā.

44.pants
Pārejas noteikumi

34.panta 7.paragrāfā, 35.panta 4.paragrāfā, 41.panta 1.paragrāfā un 42.pantā noteiktajos gadījumos normatīvie akti, kas ir spēkā laikā, kad noslēgti līgumi CIV Vienveida noteikumu, CIM Vienveida noteikumu un CUI Vienveida noteikumu ietvaros, paliek saistoši esošajiem līgumiem.

45.pants
Konvencijas teksti

1.§. Konvencija ir sastādīta angļu, franču un vācu valodā. Atšķirību gadījumā izšķirošais ir franču teksts.

2.§. Pēc vienas iesaistītās valsts ierosinājuma Organizācija izdod Konvencijas oficiālu tulkojumu kādā citā valodā, ja kāda no šīm valodām ir oficiālā valoda vismaz divās Dalībvalstīs. Šie tulkojumi jāsagatavo sadarbībā ar iesaistīto valstu kompetentiem dienestiem.

 

 

STARPTAUTISKO DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMU STARPVALDĪBU ORGANIZĀCIJAS (OTIF) PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTĒM

 

1.pants
Jurisdikcijas, izpildu un apķīlāšanas imunitāte

1.§. Savas oficiālās darbības ietvaros Organizācija bauda juridisko un izpildimunitāti, izņemot:

a) tādā mērā, kādā Organizācija atsevišķā gadījumā skaidri atteikusies no šīs imunitātes;

b) trešās personas civilprasības gadījumu;

c) pretprasības gadījumu, kura tieši saistīta ar Organizācijas ierosināto tiesvedību;

d) gadījumos, kad ar tiesas vai šķīrējtiesas izpildrakstu uzlikts arests mēnešalgai, algai un citiem atalgojumiem, kas Organizācijai jāizmaksā tās štata darbiniekiem.

2.§. Organizācijas īpašums un citi aktīvi, lai kur tie atrastos, ir neaizskarami pret jebkāda veida rekvizīciju, konfiskāciju, sekvestrāciju vai kāda cita veida atsavināšanu vai apķīlāšanu, izņemot gadījumus, kad tas kļūst nepieciešams kā pagaidu līdzeklis negadījumu novēršanai, kuros iesaistīti automobiļi, kas pieder Organizācijai vai tiek vadīti ar tās pilnvarojumu, vai pēc pieprasījumiem, kas saistīti ar šādiem negadījumiem.

2.pants
Garantija pret atsavināšanu

Ja atsavināšana ir nepieciešama sabiedrības interesēs, visi atbilstošie pasākumi ir jāveic tā, lai izvairītos no iejaukšanās Organizācijas darbībā, un iepriekš jāsamaksā tūlītēja atbilstoša kompensācija.

3.pants
Atbrīvojums no nodokļiem

1.§. Ievērojot tās oficiālo darbību, Organizācija, tās īpašums un ienākumi katrā Dalībvalstī tiek atbrīvoti no tiešajiem nodokļiem. Ja tiek veikti vai izmantoti ļoti vērtīgi un Organizācijas oficiālās darbības ietvaros nepieciešami pirkumi vai pakalpojumi un ja šādu pirkumu vai pakalpojumu cenā ir iekļauti nodokļi vai nodevas, Dalībvalstīm, ja tas iespējams, ir jāveic attiecīgi pasākumi, piešķirot šādu nodokļu vai nodevu atbrīvojumus vai atlīdzinot to summas.

2.§. Atbrīvojums netiek piešķirts attiecībā uz tiem nodokļiem vai maksām, kuras nav nekas cits kā vien samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem.

3.§. Preces, kas iegūtas saskaņā ar 1.paragrāfu, nevar tikt pārdotas vai atdotas vai arī lietotas citādi kā saskaņā ar noteikumiem, ko paredzējusi Dalībvalsts, kura piekritusi atbrīvojumam.

4.pants
Atbrīvojums no nodevām un nodokļiem

1.§. Preces, kuras Organizācija importē vai eksportē un kuras ir nepieciešamas tās oficiālās darbības veikšanai, tiek atbrīvotas no nodevām un nodokļiem, ar kuriem tiek aplikts imports vai eksports.

2.§. Saskaņā ar šo pantu nekāds atbrīvojums netiek piešķirts importētām vai iegādātām precēm vai piedāvātiem pakalpojumiem, kas paredzēti Organizācijas štata darbinieku personīgajam labumam.

3.§. 3.panta 3.paragrāfs tiek piemērots mutatis mutandis attiecībā uz precēm, kas importētas saskaņā ar 1.paragrāfu.

5.pants
Oficiālās darbības

Šajā Protokolā minētās Organizācijas oficiālās darbības ir tās, kas atbilst Konvencijas 2.pantā minētajiem mērķiem.

6.pants
Monetārās transakcijas

Organizācija var iegūt un turēt jebkāda veida kapitālu, valūtu, skaidru naudu vai vērtspapīrus. Tā var brīvi atbrīvoties no tiem atbilstoši Konvencijā minētiem mērķiem un turēt kontus jebkurā valūtā, ja tas nepieciešams savu saistību pildīšanai.

7.pants
Sakari

Attiecībā uz tās oficiālajiem sakariem un dokumentu pārsūtīšanu Organizācija bauda attieksmi, kas nav mazāk labvēlīga par to, ko katra Dalībvalsts izrāda citām līdzīgām starptautiskajām organizācijām.

8.pants
Dalībvalstu pārstāvju privilēģijas un imunitātes

Dalībvalstu pārstāvji, pildot savas funkcijas un atrodoties oficiālos braucienos, katras Dalībvalsts teritorijā bauda šādas privilēģijas un imunitātes:

a) juridisko neaizskaramību, pat pēc to uzdevumu izpildes, attiecībā uz rīcību, ieskaitot teikto un rakstīto, ko tie veikuši, pildot savas funkcijas; tomēr šāda neaizskaramība netiek piemērota gadījumos, kad noticis kaitējums sakarā ar nelaimes gadījumu, ko izraisījusi automašīna vai cits transportlīdzeklis, kas pieder Dalībvalsts pārstāvim vai kuru tas vada, vai satiksmes pārkāpuma gadījumā, kurā iesaistīts šāds transportlīdzeklis;

b) imunitāti pret apcietinājumu un aizturēšanu līdz tiesai, izņemot flagrante delicto gadījumu;

c) imunitāti pret personīgās bagāžas konfiskāciju, izņemot flagrante delicto gadījumu;

d) visu viņu oficiālo dokumentu neaizskaramību;

e) atvieglojumus pārstāvjiem un viņu dzīvesbiedriem attiecībā uz visiem ieceļošanu ierobežojošiem pasākumiem un visām ārvalstnieku reģistrācijas formalitātēm;

f) tos pašus atvieglojumus valūtas un maiņas kontrolei kā tie, kas tiek piešķirti pagaidu oficiālā vizītē esošiem ārvalstu valdību pārstāvjiem.

9.pants
Organizācijas štata darbinieku privilēģijas un imunitātes

Organizācijas štata darbinieki, pildot savas funkcijas, katras Dalībvalsts teritorijā bauda šādas privilēģijas un imunitātes:

a) juridisko neaizskaramību attiecībā uz rīcību, ieskaitot teikto un rakstīto, kas veikta, pildot savas funkcijas, un savu privilēģiju ietvaros, pat tad, kad viņi ir pametuši darbu Organizācijā; tomēr šāda neaizskaramība netiek piemērota gadījumos, kad noticis kaitējums sakarā ar nelaimes gadījumu, ko izraisījusi automašīna vai cits transportlīdzeklis, kas pieder Organizācijas štata darbiniekam vai kuru tas vada, vai satiksmes pārkāpuma gadījumā, kurā iesaistīts šāds transportlīdzeklis;

b) visu viņu oficiālo dokumentu neaizskaramību;

c) tos pašus atvieglojumus attiecībā uz pasākumiem, kas ierobežo imigrāciju un pārvaldes orgānus pārstāvošo ārvalstnieku reģistrāciju, kādi parasti tiek piemēroti starptautisko organizāciju štata darbiniekiem; tādus pašus atvieglojumus bauda arī ar viņiem kopā dzīvojošie ģimenes locekļi;

d) atbrīvojumus no nacionālā ienākuma nodokļa attiecībā uz Organizācijas labā ieviestajiem iekšējiem nodokļiem atalgojumiem, algai un ienākumiem, ko maksā Organizācija; neraugoties uz to, Dalībvalstis var ņemt vērā šos atalgojumus, algas un ienākumus, aprēķinot nodokļa apjomu, kas tiek piemērots ienākumiem no citiem avotiem; Dalībvalstīm nav pienākums piemērot šos nodokļu atvieglojumus maksājumiem, vecuma pensijām un kompensācijām, kurus Organizācija maksā saviem bijušajiem štata darbiniekiem vai to juridiskajiem mantiniekiem;

e) attiecībā uz valūtas maiņas kontroli – tās pašas privilēģijas, kuras parasti tiek piešķirtas starptautisko organizāciju štata darbiniekiem;

f) starptautisku krīžu laikā Organizācijas štata darbiniekiem un ar viņiem kopā dzīvojošiem ģimenes locekļiem – tās pašas repatriācijas iespējas, kādas parasti tiek piešķirtas starptautisko organizāciju štata darbiniekiem.

10.pants
Ekspertu privilēģijas un imunitātes

Eksperti, kuru pakalpojumus Organizācija var izmantot, pildot savas funkcijas saistībā ar Organizāciju vai uzņemoties misijas tās vārdā, bauda šādas privilēģijas un imunitātes tādā mērā, kādā tas nepieciešams viņu funkciju pildīšanai, ieskaitot braucienus, kuri veikti viņu funkciju pildīšanas laikā un šādu misiju ietvaros:

a) juridisko neaizskaramību attiecībā uz rīcību, ieskaitot teikto un rakstīto, ko tie veikuši, pildot savas funkcijas; tomēr šāda neaizskaramība netiek piemērota gadījumos, kad noticis kaitējums sakarā ar nelaimes gadījumu, ko izraisījusi automašīna vai cits transportlīdzeklis, kas pieder ekspertam vai kuru tas vada, vai satiksmes pārkāpuma gadījumā, kurā iesaistīts šāds transportlīdzeklis; eksperti turpina baudīt šādu imunitāti pat pēc tam, kad tie pārtraukuši pildīt funkcijas saistībā ar Organizāciju;

b) visu viņu oficiālo dokumentu neaizskaramību;

c) valūtas maiņas kontroles atvieglojumus attiecībā uz viņiem pienākošos atlīdzību;

d) tādus pašus atvieglojumus attiecībā uz personīgo bagāžu, kādi tiek piemēroti ārvalstu valdību aģentiem pagaidu oficiālo komandējumu laikā.

11.pants
Piešķirto privilēģiju un imunitāšu nolūks

1.§. Šajā Protokolā minētās privilēģijas un imunitātes ir ieviestas vienīgi ar nolūku jebkuros apstākļos nodrošināt netraucētu Organizācijas darbību un ar to saistīto personu pilnīgu neatkarību. Kompetentās institūcijas atsauc jebkura veida imunitāti visos tajos gadījumos, kad, tai saglabājoties, var tikt traucēts tiesas darbs un kur tā var tikt atsaukta, netraucējot tās ieviešanas mērķa sasniegšanu.

2.§. Kompetentās institūcijas atbilstoši 1.paragrāfā minētajam ir:

a) Dalībvalstis attiecībā uz to pārstāvjiem;

b) Administratīvā Komiteja attiecībā uz Ģenerālsekretāru;

c) Ģenerālsekretārs attiecībā uz citiem štata darbiniekiem un ekspertiem, kuru pakalpojumus var izmantot Organizācija.

12.pants
Ļaunprātīgas izmantošanas novēršana

1.§. Nekas šajā Protokolā neapšauba katras Dalībvalsts tiesības veikt jebkurus nepieciešamos pasākumus tās sabiedrības drošības interesēs.

2.§. Organizācija vienmēr sadarbojas ar Dalībvalstu kompetentajām institūcijām nolūkā sekmēt pienācīgu tiesas spriešanu, nodrošināt Dalībvalstu attiecīgo likumu un normatīvu ievērošanu un novērst jebkādu šajā Protokolā minēto privilēģiju un imunitāšu ļaunprātīgu izmantošanu.

13.pants
Izturēšanās pret saviem pilsoņiem

Nevienai Dalībvalstij nav obligāti jāattiecina šī Protokola

a) 8.pantā, izņemot d) punktu,

b) 9.pantā, izņemot a), b) un d) punktus,

c) 10.pantā, izņemot a) un b) punktus,

minētās privilēģijas un imunitātes uz saviem pilsoņiem vai personām, kas ir šīs valsts pastāvīgie iedzīvotāji.

14.pants
Saistošie līgumi

Organizācija var noslēgt saistošus līgumus ar vienu vai vairākām Dalībvalstīm attiecībā uz šo Protokolu, un citus līgumus, lai nodrošinātu efektīvu Organizācijas darbību.

 

A papildinājums

 

VIENVEIDA NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PASAŽIERU UN BAGĀŽAS STARPTAUTISKO DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMA LĪGUMU  (CIV )

I sadaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants
Darbības sfēra

1.§. Šie Vienveida noteikumi attiecas uz visiem pasažieru dzelzceļa pārvadājuma līgumiem, par maksu vai bezmaksas, ja brauciena sākuma vieta un galapunkts atrodas divās dažādās Dalībvalstīs, neatkarīgi no pārvadājuma līguma pušu juridiskās vai faktiskās adreses un nacionālās piederības.

2.§. Vienveida noteikumi tiek piemēroti gadījumos, kad starptautiskie pārvadājumi, par kuriem tiek slēgts līgums, ietver dzelzceļa vai iekšzemes ūdensceļu pārvadājumus Dalībvalsts iekšējā satiksmē papildus pārrobežu dzelzceļa pārvadājumiem.

3.§. Gadījumos, kad starptautiskie pārvadājumi, par kuriem tiek slēgts pārvadājumu līgums, ietver pārvadājumus pa jūru vai pārrobežu pārvadājumus iekšzemes ūdensceļos papildus dzelzceļa pārvadājumiem, šie Vienveida noteikumi tiek piemēroti, ja pārvadājums pa jūru vai iekšzemes ūdensceļiem notiek ūdensceļos, kas iekļauti Konvencijas 24.panta 1.paragrāfā minētajos sarakstos.

4.§. Ciktāl tas attiecas uz pārvadātāja atbildību pasažieru nāves vai ievainojuma gadījumā, Vienveida noteikumi attiecas arī uz nosūtāmo kravu pavadošām personām, kuru pārvadāšana tiek īstenota saskaņā ar CIM Vienveida noteikumiem.

5.§. Vienveida noteikumi neattiecas uz pārvadājumiem, kuri tiek veikti starp stacijām, kas atrodas kaimiņvalstu teritorijās, ja staciju infrastruktūru pārvalda viens vai vairāki pārvaldītāji tikai no vienas no šīm valstīm.

6.§. Jebkura valsts, kas pievienojusies konvencijai par pasažieru tiešajiem starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, kas salīdzināma ar šiem Vienveida noteikumiem, var, iesniedzot pieteikumu par pievienošanos Konvencijai, paziņot, ka tā piemēros šos Vienveida noteikumus tikai gadījumos, kad pārvadājums tiek veikts konkrētā dzelzceļa infrastruktūras daļā tās teritorijā, kas tiek precīzi definēta un ir saistīta ar Dalībvalsts dzelzceļa infrastruktūru. Gadījumos, kad valsts ir sniegusi minēto paziņojumu, šie Vienveida noteikumi tiek piemēroti tikai gadījumā, kad:

a) sākuma vai galastacijas, kā arī pārvadājuma līgumā noteiktais maršruts atrodas norādītajā infrastruktūrā vai

b) norādītā infrastruktūra savieno divu Dalībvalstu infrastruktūras, un pārvadājuma līgumā tā ir noteikta kā tranzīta pārvadājuma maršruts.

7.§. Valsts, kura ir izdarījusi atrunu saskaņā ar 6.paragrāfu, var jebkurā laikā to atsaukt, paziņojot par to Depozitārijam. Atrunas atsaukums stājas spēkā pēc viena mēneša, skaitot no dienas, kad Depozitārijs par to paziņojis Dalībvalstīm. Paziņojums zaudē savu spēku, ja 6.paragrāfa pirmajā teikumā minētā konvencija pārstāj būt spēkā šajā valstī.

2.pants
Paziņojums attiecībā uz atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā

1.§. Katra valsts jebkurā laikā var paziņot, ka tā neattiecinās uz pasažieriem, kas iesaistīti negadījumos tās teritorijā, noteikumu kopumu, kas attiecas uz pārvadātāja atbildību pasažieru bojāejas un personiska ievainojuma gadījumā, ja šie pasažieri ir šīs valsts pilsoņi vai ja to pastāvīgā dzīvesvieta atrodas šajā valstī.

2.§. Valsts, kura saskaņā ar 1.paragrāfu ir izdarījusi paziņojumu, var jebkurā laikā to atsaukt, paziņojot par to Depozitārijam. Paziņojuma atsaukums stājas spēkā pēc viena mēneša, skaitot no dienas, kad Depozitārijs par to paziņojis Dalībvalstīm.

3.pants
Definīcijas

Vienveida noteikumos termins:

a) “pārvadātājs” nozīmē līguma pārvadātāju, ar kuru saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem pasažieris ir noslēdzis pārvadājuma līgumu, vai sekojošs pārvadātājs, kurš ir atbildīgs, pamatojoties uz šo līgumu;

b) “pārvadātāja aizvietotājs” nozīmē pārvadātāju, kurš nav noslēdzis pārvadājuma līgumu ar pasažieri, bet kuram a) punktā minētais pārvadātājs pilnībā vai daļēji uzticējis dzelzceļa pārvadājuma veikšanu;

c) “Vispārējie pārvadāšanas noteikumi” nozīmē pārvadātāja noteikumus attiecībā uz vispārējiem nosacījumiem vai tarifiem, kas atbilstoši likumam ir spēkā katrā Dalībvalstī, un kas pēc pārvadājuma līguma noslēgšanas kļūst par tā neatņemamu sastāvdaļu;

d) “transportlīdzeklis” nozīmē motorizētu transportlīdzekli vai autopiekabi, ko izmanto pasažieru pārvadājumos.

4.pants
Nepiemērošana

1.§. Dalībvalstis var noslēgt vienošanos, kas paredz Vienveida noteikumu nepiemērošanu attiecībā uz pārvadājumiem vienīgi starp divām stacijām jebkurā robežas pusē, ja starp tām nav nevienas citas stacijas.

2.§. Pārvadājumos starp divām Dalībvalstīm, kuri šķērso tādas valsts teritoriju, kura nav Dalībvalsts, iesaistītās valstis drīkst noslēgt vienošanos, kas satur no Vienveida noteikumiem atšķirīgus nosacījumus.

3.§. Saskaņā ar citiem starptautisko publisko tiesību noteikumiem divas vai vairākas Dalībvalstis var savā starpā vienoties par noteikumiem, kas obligāti pārvadātājiem, veicot pasažieru, bagāžas, dzīvnieku un transportlīdzekļu pārvadājumus starp šīm valstīm.

4.§. Par 1.-3.paragrāfā minētajām vienošanām, kā arī to stāšanos spēkā, jāpaziņo Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijai. Organizācijas Ģenerālsekretārs par to paziņo Dalībvalstīm un ieinteresētajiem uzņēmējiem.

5.pants
Saistošais likums

Ja šie Vienveida noteikumi neparedz citādi, jebkura vienošanās, kas tieši vai netieši mazina šo Vienveida noteikumu spēku, uzskatāma par spēkā neesošu. Šādas vienošanās atcelšana neietver citu pārvadājuma līguma noteikumu atcelšanu. Neraugoties uz to, pārvadātājs var uzņemties lielāku atbildību un lielākas saistības par tām, ko paredz Vienveida noteikumi.

II sadaļa
PĀRVADĀJUMA LĪGUMA NOSLĒGŠANA UN IZPILDE

6.pants
Pārvadājuma līgums

1.§. Saskaņā ar pārvadājuma līgumu pārvadātājs uzņemas pārvest pasažieri, kā arī, ja nepieciešams, bagāžu un transportlīdzekļus uz galastaciju un nogādāt bagāžu un transportlīdzekļus galastacijā.

2.§. Pārvadājuma līgumu apstiprina ar vienu vai vairākām pasažierim izdotām biļetēm. Tomēr, saskaņā ar 9.pantu biļetes neesamība, nepareizums vai nozaudēšana neietekmē līguma esamību vai derīgumu, kas paliek saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem.

3.§. Biļete kalpo kā ticams pierādījums pārvadājuma līguma noslēgšanai un saturam.

7.pants
Biļete

1.§. Vispārējie pārvadāšanas noteikumi nosaka biļešu veidu un saturu, kā arī valodu un rakstu zīmes, kuras tiek izmantotas to sastādīšanā un drukāšanā.

2.§. Biļetēs jānorāda vismaz:

a) pārvadātājs vai pārvadātāji;

b) paziņojums par to, ka pārvadājums, neraugoties ne uz kādu pretēju klauzulu, tiek veikts saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem; to var atzīmēt ar iniciāļiem CIV;

c) jebkāds cits paziņojums, kas nepieciešams, lai pierādītu pārvadājuma līguma noslēgšanu un saturu un atļautu pasažierim izmantot tiesības, ko paredz šis līgums.

3.§. Saņemot biļeti, pasažierim jāpārliecinās, ka tā izdota atbilstoši viņa norādēm.

4.§. Biļete ir nododama citam, ja vien tā nav izdota uz pasažiera vārda un ja brauciens nav sācies.

5.§. Biļeti var sastādīt elektroniskā datu reģistrēšanas veidā, ko var pārveidot skaidrās rakstu zīmēs. Procedūrai, kas tiek izmantota datu reģistrēšanai un apstrādei, jābūt līdzvērtīgai no funkcionālā viedokļa, īpaši, ciktāl tas attiecas uz biļetes pierādījuma vērtību, ko sniedz šie dati.

8.pants
Braukšanas maksas apmaksa un atmaksāšana

1.§. Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp pasažieri un pārvadātāju, braukšanas maksa jāapmaksā avansā.

2.§. Vispārējie pārvadāšanas noteikumi nosaka, kādos gadījumos braukšanas maksa var tikt atmaksāta.

9.pants
Tiesības tikt pārvadātam. Pārvadāšanas atteikums

1.§. Pasažierim no viņa brauciena sākuma jābūt derīgai biļetei un pēc pieprasījuma tā jāuzrāda biļešu kontrolierim. Vispārējie pārvadāšanas noteikumi var paredzēt:

a) ka pasažieris, kurš nevar uzrādīt derīgu biļeti, papildus braukšanas maksai maksā soda naudu;

b) ka pasažierim, kurš atsakās maksāt braukšanas maksu vai soda naudu, var pieprasīt pārtraukt braucienu;

c) vai un kādos apstākļos var tikt atmaksāta soda nauda.

2.§. Vispārējie pārvadāšanas noteikumi var paredzēt, ka pasažieriem, kuri:

a) rada draudus brauciena drošībai un veiksmīgai norisei, kā arī citu pasažieru drošībai;

b) neizturamā veidā rada neērtības citiem pasažieriem,

var atteikt braucienu vai arī tiem var pieprasīt pārtraukt to. Šādiem pasažieriem nav tiesību saņemt atpakaļ braukšanas maksu vai citu maksu, ko tie ir maksājuši par reģistrētās bagāžas pārvadāšanu.

10.pants
Administratīvo formalitāšu nokārtošana

Pasažierim jākārto formalitātes, ko pieprasa muitas vai citu administratīvu iestāžu darbinieki.

11.pants
Vilcienu atcelšana un kavēšanās.  Nokavētas pārsēšanās

Kur tas nepieciešams, pārvadātājs biļetē apliecina, ka vilciens ticis atcelts vai pārsēšanās tikusi nokavēta.

III sadaļa
ROKAS BAGĀŽAS, DZĪVNIEKU, REĢISTRĒTĀS BAGĀŽAS UN TRANSPORTLĪDZEKĻU PĀRVADĀŠANA

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi  

12.pants
Atļautie priekšmeti un dzīvnieki

1.§. Saskaņā ar Vispārējiem pārvadāšanas noteikumiem pasažieris var ņemt līdzi braucienā priekšmetus, kas ir viegli pārnēsājami (rokas bagāžu), kā arī dzīvus dzīvniekus. Turklāt saskaņā ar Vispārējo pārvadāšanas noteikumu speciālajiem noteikumiem braucienā var ņemt līdzi pārnēsāšanai neērtus priekšmetus. Priekšmeti un dzīvnieki, kas var traucēt vai radīt neērtības citiem pasažieriem vai radīt bojājumus, rokas bagāžā nav iekļaujami.

2.§. Priekšmetus un dzīvniekus pasažieri nodod reģistrētā bagāžā saskaņā ar Vispārējiem pārvadāšanas noteikumiem.

3.§. Gadījumos, kad tiek pārvadāti pasažieri, saskaņā ar Vispārējo pārvadāšanas noteikumu speciālajiem noteikumiem pārvadātājs var atļaut transportlīdzekļu pārvadāšanu.

4.§. Veicot saskaņā ar šo pantu bīstamu priekšmetu dzelzceļa pārvadājumus rokas bagāžā, reģistrētā bagāžā, kā arī uz transportlīdzekļiem vai tajos, jāpilda “Noteikumu par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem” (RID) prasības.

13.pants
Pārbaude

1.§. Ja ir pietiekams iemesls aizdomām par iespējamu pārvadāšanas nosacījumu neievērošanu, pārvadātājam ir tiesības pārbaudīt priekšmetu (rokas bagāžā, reģistrētā bagāžā un transportlīdzekļos, ieskaitot to kravu) un dzīvnieku atbilstību pārvadāšanas noteikumiem, ja vien tās valsts likumi un noteikumi, kurā paredzēts veikt šo pārbaudi, neaizliedz šādas pārbaudes. Pasažieris jāuzaicina piedalīties pārbaudē. Ja pasažieris neparādās vai nav sasniedzams, pārvadātājam jāpieaicina divi neatkarīgi liecinieki.

2.§. Ja pārbaudes laikā atklājas, ka pārvadāšanas nosacījumi nav ievēroti, pārvadātājs var prasīt pasažierim segt ar pārbaudi saistītos izdevumus.

14.pants
Administratīvo formalitāšu nokārtošana

Pasažierim jāpilda muitas un citu administratīvo iestāžu pieprasītās formalitātes, ja brauciena laikā tam ir priekšmeti (rokas bagāžā, reģistrētā bagāžā, transportlīdzekļos, ieskaitot to kravu) vai dzīvnieki. Pasažierim jābūt klāt šo priekšmetu pārbaudes laikā, izņemot, ja katras valsts likumi un noteikumi paredz citādi.

II nodaļa
Rokas bagāža un dzīvnieki

15.pants
Uzraudzība

Pasažieris pats atbild par līdzpaņemto rokas bagāžu un dzīvniekiem.

III nodaļa
Reģistrētā bagāža

16.pants
Reģistrētās bagāžas nosūtīšana

1.§. Saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem reģistrētās bagāžas nosūtīšanu veic, pamatojoties uz pasažierim izsniegto reģistrācijas kvīti.

2.§. Saskaņā ar 22.pantu reģistrācijas kvīts neesamība, nepareizība vai nozaudēšana nedrīkst ietekmēt ar reģistrētās bagāžas nosūtīšanu saistīto līgumu esamību vai likumību, kas tiem paliek saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem.

3.§. Reģistrācijas kvīts kalpo kā ticams pierādījums bagāžas reģistrēšanai un tās pārvadāšanas nosacījumiem.

4.§. Ja netiek pierādīts pretējais, jāpieņem, ka brīdī, kad pārvadātājs pieņēma reģistrēto bagāžu, tā acīmredzami bija labā kārtībā, un bagāžas atsevišķo vienību skaits un masa sakrita ar to, kas norādīts reģistrācijas kvītī.

17.pants
Bagāžas reģistrācijas kvīts

1.§. Vispārējie pārvadāšanas noteikumi nosaka bagāžas reģistrācijas kvīts formu un saturu, kā arī valodu un rakstu zīmes, kuras izmantojamas to sastādīšanā un drukāšanā. 7.panta 5.paragrāfs tiek piemērots mutatis mutandis.

2.§. Reģistrācijas kvītī jānorāda vismaz šādas ziņas:

a) pārvadātājs vai pārvadātāji;

b) paziņojums par to, ka pārvadājums, neraugoties ne uz kādu pretēju klauzulu, tiek veikts saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem; to var atzīmēt ar iniciāļiem CIV;

c) jebkāds cits paziņojums, kas nepieciešams lai pierādītu līgumā paredzētās saistības attiecībā uz reģistrētās bagāžas nosūtīšanu un dotu iespēju pasažierim izmantot viņa tiesības, kas izriet no pārvadājuma līguma.

3.§. Saņemot bagāžas reģistrācijas kvīti, pasažierim jāpārliecinās, ka tā sastādīta atbilstoši viņa norādēm.

18.pants
Reģistrēšana un pārvadāšana

1.§. Izņemot gadījumus, kad Vispārējie pārvadāšanas noteikumi paredz citādi, bagāža tiek reģistrēta tikai pēc biļetes uzrādīšanas, kas derīga vismaz tik ilgi, līdz bagāža nonāk galapunktā. Citos gadījumos bagāžas reģistrēšana tiek veikta saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā vietā, kur notiek nosūtīšana.

2.§. Ja Vispārējie pārvadāšanas noteikumi paredz, ka bagāža var tikt pieņemta pārvadāšanai bez biļetes uzrādīšanas, Vienveida noteikumu prasības, kas nosaka pasažiera tiesības un pienākumus attiecībā uz viņa reģistrēto bagāžu, tiek piemērots mutatis mutandis reģistrētās bagāžas nosūtītājam.

3.§. Pārvadātājs var nosūtīt bagāžu ar citu vilcienu vai izmantojot citu transporta veidu un pa citu maršrutu nekā tas, ko veic pasažieris.

19.pants
Reģistrētās bagāžas pārvadāšanas maksas apmaksāšana

Saskaņā ar pasažiera un pārvadātāja savstarpēji noslēgto līgumu maksa par reģistrētās bagāžas pārvadāšanu tiek apmaksāta reģistrēšanas brīdī.

20.pants
Reģistrētās bagāžas marķēšana

Pasažierim uz katras reģistrētās bagāžas vienības skaidri saredzamā vietā un pietiekami skaidrā un neizdzēšamā veidā jānorāda:

a) viņa vārds un adrese,

b) gala stacija.

21.pants
Tiesības atteikties no reģistrētas bagāžas

1.§. Ja apstākļi atļauj un ja netiek pārkāptas muitas vai citas administratīvās iestādes prasības, pasažieris var pieprasīt nogādāt bagāžu atpakaļ nosūtīšanas vietā pret bagāžas reģistrācijas kvīti un, ja tā paredz Vispārējie pārvadāšanas noteikumi, uzrādot biļeti.

2.§. Vispārējie pārvadāšanas noteikumi var ietvert citus noteikumus attiecībā uz tiesībām atteikties no reģistrētas bagāžas īpašos galastaciju maiņas gadījumos un attiecībā uz iespējamām finansiālām sekām, kas var rasties pasažierim.

22.pants
Izsniegšana

1.§. Reģistrētā bagāža tiek izsniegta pret bagāžas reģistrācijas kvīti, un attiecīgā gadījumā – pēc summu nomaksas, kas iekasējamas par piegādi. Pārvadātājam ir tiesības, bet ne pienākums pārliecināties, ka kvīts uzrādītājam ir tiesības sūtījumu saņemt.

2.§. Uzskatāms, ka veikta izsniegšana bagāžas reģistrācijas kvīts uzrādītājam, ja saskaņā ar galastacijā spēkā esošajiem noteikumiem:

a) bagāža ir nodota muitas vai octroi iestādēm to telpās vai noliktavās, kas nav pārvadātāja pārraudzībā;

b) dzīvi dzīvnieki ir nodoti trešajām personām.

3.§. Bagāžas reģistrācijas kvīts uzrādītājs var pieprasīt bagāžas nogādāšanu galastacijā, tiklīdz ir pagājis norunātais laiks vai attiecīgajos gadījumos – muitas un citu administratīvo iestāžu formalitāšu kārtošanai nepieciešamais laiks.

4.§. Ja netiek uzrādīta bagāžas reģistrācijas kvīts, pārvadātāja pienākums ir izsniegt bagāžu tikai tai personai, kas pierāda savas tiesības uz to. Ja sniegtais pierādījums šķiet nepietiekams, pārvadātājs var pieprasīt drošības naudu.

5.§. Bagāža tiek izsniegta stacijā, līdz kurai tā tika reģistrēta.

6.§. Kvīts uzrādītājs, kura bagāža nav izsniegta, var pieprasīt, lai kvītī tiktu atzīmēts datums un laiks, kad viņš pieprasījis sūtījumu atbilstoši 3.paragrāfam.

7.§. Pilnvarotā persona var atteikties pieņemt bagāžu, ja pārvadātājs nepilda viņa prasību veikt reģistrētās bagāžas pārbaudi, lai konstatētu iespējamo bojājumu.

8.§. Visos citos gadījumos bagāžas izsniegšana notiek saskaņā ar galastacijā spēkā esošiem noteikumiem.

IV nodaļa
Transportlīdzekļi

23.pants
Pārvadāšanas noteikumi

Īpašie noteikumi par transportlīdzekļu pārvadāšanu, kas ietilpst Vispārējos pārvadāšanas noteikumos, ietver nosacījumus attiecībā uz transportlīdzekļu pārvadāšanas, reģistrēšanas, iekraušanas un pārvadāšanas, izkraušanas un izsniegšanas apstiprināšanu, kā arī pasažiera pienākumus.

24.pants
Pārvadāšanas kvīts

1.§. Līgumsaistības attiecībā uz transportlīdzekļu pārvadāšanu atspoguļo pārvadāšanas kvīts, kas tiek izsniegta pasažierim. Pārvadāšanas kvīts var tikt apvienota ar pasažiera biļeti.

2.§. Īpašie noteikumi par transportlīdzekļu pārvadāšanu, kas ietilpst Vispārējos pārvadāšanas noteikumos, nosaka pārvadāšanas kvīts formu un saturu, kā arī valodu un rakstu zīmes, kuras jāizmanto tās sastādīšanā un drukāšanā. 7.panta 5.paragrāfu piemēro mutatis mutandis.

3.§. Pārvadāšanas kvītī jānorāda vismaz šādas ziņas:

a) pārvadātājs vai pārvadātāji;

b) paziņojums par to, ka pārvadājums, neraugoties ne uz kādu pretēju klauzulu, tiek veikts saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem; to var atzīmēt ar iniciāļiem CIV;

c) jebkāds cits paziņojums, kas nepieciešams lai pierādītu līgumā paredzētās saistības attiecībā uz transportlīdzekļa pārvadāšanu un dotu iespēju pasažierim izmantot viņa tiesības, kas izriet no pārvadājuma līguma.

4.§. Saņemot pārvadāšanas kvīti, pasažierim jāpārliecinās, ka tā sastādīta atbilstoši viņa norādēm.

25.pants
Piemērojamās tiesību normas

Saskaņā ar šo nodaļu III nodaļas noteikumi attiecībā uz bagāžas pārvadāšanu piemērojami attiecībā uz transportlīdzekļiem.

IV sadaļa
PĀRVADĀTĀJA ATBILDĪBA

I nodaļa
Atbildība pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

26.pants
Atbildības būtība

1.§. Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu vai kaitējumu, ko izsaukusi pasažiera bojāeja, personisks ievainojums vai jebkurš fizisks vai garīgs pāridarījums, ko izraisījis negadījums dzelzceļa darbības dēļ un kas noticis, pasažierim atrodoties jebkurā transportlīdzeklī, kas izmanto dzelzceļa infrastruktūru, iekāpjot vai izkāpjot no tā.

2.§. Pārvadātājs tiek atbrīvots no atbildības:

a) ja negadījumu izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar dzelzceļa darbību un no kuriem pārvadātājs, neraugoties uz rīcību, ko viņš atbilstoši apstākļiem konkrētajā gadījumā veicis, nav varējis izvairīties un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst;

b) tiktāl, ciktāl negadījums noticis pasažiera vainas dēļ;

c) ja negadījums radies trešās puses rīcības rezultātā, no kuras pārvadātājs, neraugoties uz šādos apstākļos nepieciešamās rīcības īstenošanu, nespēja izvairīties, un kuras sekas tas nebija spējīgs novērst; cits uzņēmums, kurš izmanto to pašu dzelzceļa infrastruktūru, netiek uzskatīts par trešo pusi; tas nedrīkst ietekmēt tiesības uz regresa prasību.

3.§. Ja negadījums radies trešās puses rīcības rezultātā un ja, neskatoties uz to, pārvadātājs netiek pilnībā atbrīvots no atbildības atbilstoši 2.paragrāfa c) punktam, tas ir pilnīgi atbildīgs šo Vienveida noteikumu ietvaros, tomēr nekādā mērā nekaitējot pārvadātāja tiesībām uz regresa prasību pret trešo pusi.

4.§. Šie Vienveida noteikumi neattiecas uz atbildību, kāda pārvadātājam var būt gadījumos, kas nav paredzēti 1.paragrāfā.

5.§. Ja pārvadājumu, ko nosaka atsevišķs pārvadājuma līgums, veic secīgi pārvadātāji, pārvadātājs, kuram saskaņā ar pārvadājuma līgumu ir pienākums veikt pārvadāšanu pa maršrutu, kurā noticis negadījums, ir atbildīgs pasažieru bojāejas vai personisko ievainojumu gadījumā. Ja šo pakalpojumu nav veicis pārvadātājs, bet gan pārvadātāja aizstājējs, abi pārvadātāji ir atbildīgi kopīgi un atsevišķi saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem.

27.pants
Kompensācijas nāves gadījumā

1.§. Pasažiera nāves gadījumā kompensācijas ietver:

a) visas nepieciešamās nāves gadījumam sekojošās izmaksas, īpaši ar mirstīgo atlieku transportēšanu un bērēm saistītos izdevumus;

b) ja nāve neiestājas uzreiz, – kompensācijas, kas noteiktas 28.pantā.

2.§. Ja līdz ar pasažiera nāvi personas, kuras viņam bija vai nākotnē būtu juridisks pienākums uzturēt, ir zaudējušas atbalstu, arī šādām personām jāpiešķir atlīdzība par zaudējumu. Tiesības uz kompensāciju personām, kuras pasažieris uzturēja bez juridiskajām saistībām, nosaka nacionālie likumi.

28.pants
Kompensācijas personiska ievainojuma gadījumā

Pasažiera personiska ievainojuma vai jebkura cita tam nodarīta fiziska vai garīga kaitējuma gadījumā kompensācijas ietver:

a) visas nepieciešamās izmaksas, it īpaši tās, kas saistītas ar ārstēšanos un transportēšanu;

b) kompensācijas par finansiālo zaudējumu pilnīgas vai daļējas darbspējas zaudēšanas vai pieaugušo vajadzību gadījumā.

29.pants
Kompensācijas citu ievainojumu gadījumā

Nacionālie likumi nosaka, vai un cik lielā mērā pārvadātājs maksā kompensācijas par citiem ievainojumiem, kurus neparedz 27. un 28.pants.

30.pants
Kompensāciju forma un apjoms bojāejas un personiska ievainojuma gadījumā

1.§. 27.panta 2.paragrāfā un 28.panta b) punktā noteiktās kompensācijas tiek piešķirtas vienreizējas izmaksas veidā. Taču, ja nacionālie likumi pieļauj ikgadējas izmaksas, tās šādā formā tiek piešķirtas, ja to pieprasa ievainotie pasažieri vai personas, kurām ir uz to tiesības atbilstoši 27.panta 2.paragrāfam.

2.§. Kompensācijas apjomu, ko piešķir saskaņā ar 1.paragrāfu, nosaka atbilstoši nacionālajiem likumiem. Taču Vienveida noteikumu nolūkiem augšējais limits vienam pasažierim tiek noteikts 175 000 norēķinu vienību apjomā vienreizējai izmaksai vai ikgadējām izmaksām, kas atbilst šai summai, ja nacionālajos likumos paredzētais augšējais limits ir mazāks par šo summu.

31.pants
Citi transporta veidi

1.§. Saskaņā ar 2.paragrāfu noteikumi attiecībā uz pārvadātāja atbildību pasažiera bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā nav attiecināmi uz zaudējumiem vai kaitējumu, kas radies maršruta posmā, kurš saskaņā ar pārvadājuma līgumu netika veikts pa dzelzceļu.

2.§. Tomēr gadījumos, kad dzelzceļa transportlīdzekļi tiek pārvadāti ar prāmi, noteikumi attiecībā uz atbildību pasažiera bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā attiecināmi uz 26.panta 1.paragrāfā un 33.panta 1.paragrāfā minēto zaudējumu vai kaitējumu, ko izraisījis negadījums dzelzceļa darbības dēļ un kas noticis, pasažierim atrodoties minētajā transportlīdzeklī, iekāpjot vai izkāpjot no tā.

3.§. Ja īpašu apstākļu dēļ dzelzceļa darbība tiek uz laiku pārtraukta un pasažieri tiek vesti, izmantojot citu transporta veidu, pārvadātājs ir atbildīgs saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem.

II nodaļa
Atbildība gadījumos, kad nav ievērots pārvadājuma grafiks

32.pants
Atbildība vilciena atcelšanas, kavēšanās vai nokavētas pārsēšanās gadījumā

1.§. Pārvadātājs ir atbildīgs par pasažiera zaudējumu vai kaitējumu, kas izriet no tā, ka vilciena atcelšanas, kavēšanās vai nokavētas pārsēšanās gadījumā viņš nevar turpināt savu braucienu tajā pašā dienā vai konkrētos apstākļos brauciena turpināšana tajā pašā dienā nav ieteicama. Kompensācijas ietver saprātīgus uzturēšanās izdevumus, kā arī saprātīgus izdevumus, kas saistīti ar to personu informēšanu, kuri sagaida pasažieri.

2.§. Pārvadātājs tiek atbrīvots no atbildības, ja vilciena atcelšana, kavēšanās vai nokavēta pārsēšanās radusies vienā no šādiem gadījumiem:

a) apstākļos, kas nav saistīti ar dzelzceļa darbību un no kuriem pārvadātājs, neraugoties uz rīcību, ko tas atbilstoši apstākļiem konkrētajā gadījumā veicis, nav varējis izvairīties un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst;

b) pasažiera vainas dēļ;

c) trešās puses rīcības rezultātā, no kuras pārvadātājs, neraugoties uz šādos apstākļos nepieciešamās rīcības īstenošanu, nespēja izvairīties, un kuras sekas tas nebija spējīgs novērst; cits uzņēmums, kurš izmanto to pašu dzelzceļa infrastruktūru, netiek uzskatīts par trešo pusi; tas nedrīkst ietekmēt tiesības uz regresa prasību.

3.§. Nacionālie likumi nosaka, vai un cik lielā mērā pārvadātājs maksā kompensācijas par citiem zaudējumiem, kas nav paredzēti 1.paragrāfā. Šis nosacījums nedrīkst ietekmēt 44.panta piemērošanu.

III nodaļa
Atbildība attiecībā uz rokas bagāžu, dzīvniekiem, reģistrēto bagāžu un transportlīdzekļiem

1.daļa
Rokas bagāža un dzīvnieki

33.pants
Atbildība

1.§. Pasažiera bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā pārvadātājs ir atbildīgs arī par zaudējumiem vai kaitējumu, ko izsaukusi priekšmetu, kuri šādā negadījumā cietušajam pasažierim bija mugurā vai viņam līdzi kā rokas bagāža, pilnīga vai daļēja pazaudēšana vai sabojāšana; tas attiecas arī uz dzīvniekiem, kas bija pasažierim līdzi. 26.pantu piemēro mutatis mutandis.

2.§. Tomēr pārvadātājs nav atbildīgs par priekšmetu, rokas bagāžas un dzīvnieku, kuru uzraudzība saskaņā ar 15.pantu ir pasažiera pienākums, pilnīgu vai daļēju pazaudēšanu vai sabojāšanu, ja tas nav noticis pārvadātāja vainas dēļ. Citi IV sadaļas panti, izņemot 51.pantu, un VI sadaļa šajā gadījumā netiek piemēroti.

34.pants
Kompensāciju limits mantu nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā

Ja pārvadātājs ir atbildīgs saskaņā ar 33.panta 1.paragrāfu, tas maksā kompensāciju 1 400 norēķinu vienību ietvaros vienam pasažierim.

35.pants
Atbrīvošana no atbildības

Pārvadātājs nav atbildīgs pasažierim par zaudējumu vai kaitējumu, ko izsaukusi pasažiera nepakļaušanās muitas vai citu administratīvo iestāžu prasībām.

2.daļa
Reģistrētā bagāža

36.pants
Atbildības būtība

1.§. Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies reģistrētās bagāžas pilnīgas vai daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas rezultātā laikā starp tās pieņemšanu pārvadāšanai un tās faktisko piegādi, kā arī par to, kas radies piegādes aizkavēšanas gadījumā.

2.§. Pārvadātājs tiek atbrīvots no šādas atbildības, ja zaudējums, kaitējums vai aizkavēta piegāde notikusi pasažiera vainas dēļ, viņa rīkojuma rezultātā, kas izslēdz pārvadātāja vainu, reģistrētajai bagāžai piemītoša defekta dēļ vai arī sakarā ar apstākļiem, no kuriem pārvadātājs nevarēja izvairīties un kuru sekas tas nebija spējīgs paredzēt.

3.§. Pārvadātājs tiek atbrīvots no šādas atbildības, ja zaudējumu vai kaitējumu izraisa īpaši riska faktori, kas piemīt vienam vai vairākiem šādiem apstākļiem:

a) atbilstoša iesaiņojuma trūkums;

b) reģistrētās bagāžas īpašā daba;

c) neatļautu priekšmetu pārvadāšana reģistrētā bagāžā.

37.pants
Pierādīšanas pienākums

1.§. Pārvadātāja pienākums ir pierādīt to, ka zaudējumu, kaitējumu vai aizkavētu piegādi izraisījis kāds no 36.panta 2.paragrāfā minētajiem iemesliem.

2.§. Ja, ievērojot apstākļus kādā atsevišķā gadījumā, pārvadātājs atklāj, ka zaudējums vai kaitējums radies dēļ viena vai vairākiem 36.panta 3.paragrāfā minētajiem riska faktoriem, tiek pieņemts, ka tas tā ir bijis. Tomēr pilnvarotajam saņēmējam ir tiesības pierādīt, ka zaudējums vai kaitējums pilnībā vai daļēji nav attiecināms uz šiem riskiem.

38.pants
Secīgie pārvadātāji

Ja pārvadājumu, ko nosaka atsevišķs pārvadājuma līgums, veic atsevišķi secīgi pārvadātāji, katrs pārvadātājs ar savu darbību kļūst par pārvadājuma līguma pusi, veicot bagāžas pārvadāšanu saskaņā ar bagāžas reģistrācijas kvīti vai transportlīdzekļa pārvadāšanu saskaņā ar pārvadāšanas kvīti neatkarīgi no tā, kā saskaņā ar reģistrācijas kvīts vai pārvadāšanas kvīts noteikumiem tiek nosūtīta bagāža vai pārvadāts transportlīdzeklis, un uzņemas tādējādi radušās saistības. Tādā gadījumā katrs pārvadātājs ir atbildīgs par pārvadājumu visa maršruta garumā līdz pat galīgai nodošanai.

39.pants
Pārvadātāja aizvietotājs

1.§. Gadījumos, kad pārvadātājs pārvadāšanas veikšanu pilnībā vai daļēji uzticējis pārvadātāja aizvietotājam, ievērojot vai neievērojot pārvadājuma līgumā noteiktās viņa tiesības to darīt, pārvadātājs tomēr saglabā savu atbildību attiecībā uz visu pārvadājumu.

2.§. Viss, kas Vienveida noteikumos attiecas uz pārvadātāja atbildību, attiecināms arī uz pārvadātāja aizvietotāja atbildību viņa veiktajā pārvadājuma daļā. 48. un 52.pants tiek piemērots, ja tiek ierosināta lieta pret darbiniekiem vai citām personām, kuru pakalpojumus, veicot pārvadājumu, izmantojis pārvadātāja vietnieks.

3.§. Jebkāda veida īpaša vienošanās, kas paredz pārvadātājam uzņemties Vienveida noteikumos neparedzētus pienākumus vai atteikties no tiesībām, kas tam piešķirtas saskaņā ar Vienveida noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz pārvadātāja aizvietotāju, kurš nav tam skaidri un rakstiski piekritis. Neatkarīgi no tā, vai pārvadātāja vietnieks ir vai nav pieņēmis šādu vienošanos, pārvadātājam paliek saistoši gan pienākumi, gan atteikšanās no tiesībām, kas radušies šādas īpašas vienošanās rezultātā.

4.§. Gadījumos, kad un ciktāl abi – pārvadātājs un pārvadātāja aizvietotājs - ir atbildīgi, viņu atbildība ir kopīga un atsevišķa.

5.§. Kompensāciju kopsumma, ko maksā pārvadātājs, pārvadātāja aizvietotājs un viņu darbinieki un citas personas, kuru pakalpojumus tie izmanto pārvadājuma veikšanai, nedrīkst pārsniegt Vienveida noteikumos paredzētos limitus.

6.§. Šī panta noteikumi nedrīkst ietekmēt regresa prasības tiesības, kas var pastāvēt starp pārvadātāju un pārvadātāja aizvietotāju.

40.pants
Pieņēmums par nozaudēšanu

1.§. Pilnvarotais saņēmējs bez nepieciešamības uzrādīt papildus pierādījumus var uzskatīt bagāžas vienību par pazudušu, ja tā nav piegādāta vai nodota viņa rīcībā četrpadsmit dienu laikā no brīža, kad atbilstoši 22.panta 3.paragrāfam viņš izdarījis bagāžas pieprasījumu.

2.§. Ja bagāžas vienība, kas uzskatīta par nozaudētu, tiek atrasta viena gada laikā pēc pieprasījuma izdarīšanas, pārvadātājam par to jāpaziņo pilnvarotajam saņēmējam, ja viņa adrese ir zināma vai var tikt noskaidrota.

3.§. Trīsdesmit dienu laikā pēc 2.paragrāfā minētā paziņojuma saņemšanas pilnvarotais saņēmējs var pieprasīt nogādāt viņam bagāžas vienību. Šajā gadījumā viņam jāmaksā izdevumi atbilstoši tiem, kas noteikti pārvadājumam no nosūtīšanas vietas līdz vietai, kur tiek veikta piegāde, kā arī, ja nepieciešams, jāatmaksā saņemtā kompensācija ar visām tajā iekļautajām maksām. Neraugoties uz to, pilnvarotais saņēmējs saglabā tiesības pieprasīt kompensāciju par piegādes kavējumu atbilstoši 43.pantam.

4.§. Ja atrastā bagāžas vienība 3.paragrāfā noteiktajā termiņā netiek pieprasīta vai ja tā atrasta vēlāk kā pēc viena gada no piegādes pieprasījuma, pārvadātājs atbrīvojas no tās atbilstoši likumiem un noteikumiem, kas ir spēkā stacijā, kurā atrodas bagāžas vienība.

41.pants
Kompensācija nozaudēšanas gadījumā

1.§. Reģistrētās bagāžas pilnīgas vai daļējas nozaudēšanas gadījumā pārvadātājs bez visām pārējām kompensācijām maksā:

a) ja summa par nozaudēšanas vai bojājuma dēļ ciestajiem zaudējumiem ir noteikta, – kompensāciju šīs summas apjomā, bet ne vairāk kā 80 norēķinu vienības par katru pazudušās mantas bruto masas kilogramu vai 1200 norēķinu vienības par vienu bagāžas vienību;

b) ja summa par nozaudēšanas vai bojājuma dēļ ciestajiem zaudējumiem nav noteikta, – kompensāciju 20 norēķinu vienību apjomā par katru pazudušās mantas bruto masas kilogramu vai 300 norēķinu vienības par vienu bagāžas vienību.

Kompensāciju metodi – par masu vai bagāžas vienību – nosaka Vispārējie pārvadāšanas noteikumi.

2.§. Papildus tam pārvadātājs atmaksā pārvadāšanas maksu, muitas nodevas un citus maksājumus, kas iekasēti saistībā ar pazudušās bagāžas vienības pārvadāšanu.

42.pants
Kompensācija sabojāšanas gadījumā

1.§. Reģistrētās bagāžas bojājuma gadījumā pārvadātājam bez visām pārējām atlīdzībām jāmaksā reģistrētās bagāžas vērtības zudumam atbilstoša kompensācija.

2.§. Kompensācija nedrīkst pārsniegt:

a) ja bojājuma rezultātā savu vērtību zaudējusi visa bagāža – summu, kura tiktu maksāta bagāžas pilnīgas nozaudēšanas gadījumā;

b) ja vērtību ir zaudējusi tikai daļa no bagāžas – summu, kas tiktu maksāta par šīs bagāžas daļas nozaudēšanu.

43.pants
Kompensācija piegādes kavējuma gadījumā

1.§. Reģistrētas bagāžas piegādes kavējuma gadījumā pārvadātājs maksā par katru pilnu divdesmit četru stundu periodu, skaitot no piegādes pieprasījuma brīža, bet nepārsniedzot 14 dienas:

a) ja pilnvarotais saņēmējs pierāda, ka tādējādi ir nodarīts zaudējums vai kaitējums, – kompensāciju, kas vienlīdzīga zaudējuma vai kaitējuma summai, nepārsniedzot 0.80 norēķinu vienības par katru bagāžas bruto masas kilogramu vai 14 norēķinu vienības par aizkavētās bagāžas vienību;

b) ja pilnvarotā persona nepierāda, ka tādējādi ir nodarīts zaudējums vai kaitējums, – kompensāciju 0.14 norēķinu vienību apjomā par katru aizkavētās bagāžas bruto masas kilogramu vai 2.80 norēķinu vienības par aizkavētās bagāžas vienību.

Kompensācijas metodi – par masu vai bagāžas vienību – nosaka Vispārējie pārvadāšanas noteikumi.

2.§. Bagāžas pilnīga zaudējuma gadījumā 1.paragrāfā paredzētā kompensācija netiek maksāta papildus tai, ko paredz 41.pants.

3.§. Bagāžas daļējas nozaudēšanas gadījumā 1.paragrāfā paredzētā kompensācija tiek maksāta attiecībā uz to bagāžas daļu, kas nav zaudēta.

4.§. Ja bagāžas bojājums nav radies aizkavētas piegādes rezultātā, 1.paragrāfā paredzētā kompensācija, ja pienākas, tiek maksāta papildus tai, ko paredz 42.pants.

5.§. Kompensācija, ko paredz 1.paragrāfs un kas maksājama kopā ar 41. un 42.pantā noteikto, nekādā gadījumā nevar pārsniegt to kompensāciju, kura būtu jāmaksā bagāžas pilnīga zaudējuma gadījumā.

3.daļa
Transportlīdzekļi

44.pants
Kompensācija kavēšanās gadījumā

1.§. Ja pārvadātāja vainas dēļ notikusi iekraušanas aizkavēšanās vai arī nokavēta transportlīdzekļa piegāde un pilnvarotais saņēmējs pierāda, ka tāpēc ir cietis zaudējumu vai kaitējumu, pārvadātājam jāmaksā kompensācija, kuras apjoms nepārsniedz pārvadāšanas maksu.

2.§. Ja pilnvarotais saņēmējs gadījumā, kad pārvadātāja vainas dēļ notikusi iekraušanas aizkavēšanās, nolemj pārtraukt pārvadājuma līgumu, viņam tiek atmaksātas pārvadāšanas maksas. Papildus tam, ja pilnvarotais saņēmējs pierāda, ka šīs aizkavēšanās rezultātā ir cietis zaudējumu vai kaitējumu, viņš var pieprasīt kompensāciju, kas nepārsniedz pārvadāšanas maksu.

45.pants
Kompensācija nozaudēšanas gadījumā

Transportlīdzekļa pilnīgas vai daļējas nozaudēšanas gadījumā kompensācija, kas maksājama pilnvarotajam saņēmējam par pierādīto zaudējumu vai kaitējumu, tiek aprēķināta no transportlīdzekļa parastās vērtības. Tā nedrīkst pārsniegt 8000 norēķinu vienības. Piekrauta vai nepiekrauta autopiekabe tiek uzskatīta par atsevišķu transportlīdzekli.

46.pants
Atbildība attiecībā uz citiem priekšmetiem

1.§. Neatkarīgi no priekšmetiem, kas atstāti transportlīdzeklī vai atrodas transportlīdzeklim piestiprinātās kastēs (piemēram, bagāžā, slēpju kastē), pārvadātājs ir atbildīgs tikai par to zaudējumu vai kaitējumu, kas radies viņa vainas dēļ. Kopējā kompensācija nedrīkst pārsniegt 1400 norēķinu vienības.

2.§. Ciktāl tas attiecas uz priekšmetiem, kas piestiprināti transportlīdzekļa ārpusē, ieskaitot 1.paragrāfā minētās kastes, pārvadātājs ir atbildīgs par transportlīdzekļa ārpusē novietotiem priekšmetiem tikai gadījumos, ja ir pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums pārvadātāja darbības vai nolaidības dēļ ir radies ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

47.pants
Piemērojamās tiesību normas

Saskaņā ar šīs daļas noteikumiem 2.daļas noteikumi attiecībā uz atbildību par bagāžu piemērojami attiecībā uz transportlīdzekļiem.

IV nodaļa
Vispārīgie noteikumi

48.pants
Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

Vienveida noteikumu noteikumi, kas nosaka atbildības ierobežojumus, kā arī valstu likumi, kas ierobežo kompensācijas līdz fiksētam apjomam, netiek piemēroti, ja tiek pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums pārvadātāja darbības vai nolaidības dēļ ir radies ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

49.pants
Konvertācija un procenti

1.§. Ja kompensācijas aprēķināšanai ir nepieciešama ārvalstu valūtā noteikto summu konvertācija, tā tiek veikta atbilstoši valūtas maiņas kursam kompensācijas maksāšanas dienā un vietā.

2.§. Pilnvarotais saņēmējs var pieprasīt maksājamās kompensācijas procentus, kas aprēķināti ar likmi pieci procenti gadā no dienas, kad tikusi izvirzīta 55.pantā minētā prasība; ja šāda prasība nav izvirzīta, – no dienas, kad tika uzsākta tiesvedība.

3.§. Taču tādas kompensācijas gadījumā, kas tiek maksāta saskaņā ar 27. un 28.pantu, procentu uzkrāšanās sākas tikai tajā dienā, kad notikusi summu novērtēšana, ja tas notiek pēc prasības pieteikšanas vai arī dienā, kad uzsākta tiesvedība.

4.§. Bagāžas gadījumā procenti maksājami tikai tad, ja kompensācija pārsniedz 16 norēķinu vienības uz vienu bagāžas reģistrācijas kvīti.

5.§. Bagāžas gadījumā, ja pilnvarotais saņēmējs viņam atvēlētā saprātīgā termiņā neiesniedz prasības summas galīgai noteikšanai nepieciešamos pavaddokumentus, laika posmam no minētā termiņa beigām līdz faktiskai šādu dokumentu iesniegšanai procenti netiek aprēķināti.

50.pants
Atbildība kodolincidentu gadījumā

Pārvadātājs tiek atbrīvots no atbildības saskaņā ar Vienveida noteikumiem par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies kodolincidenta gadījumā, ja pēc valsts likumiem un noteikumiem, kas regulē atbildību kodolenerģijas jomā, par zaudējumu vai kaitējumu atbildīgs kodoliekārtu operators vai cita persona, kas viņu aizvieto.

51.pants

Personas, par kurām pārvadātājs ir atbildīgs

Pārvadātājs ir atbildīgs par saviem darbiniekiem un jebkurām citām personām, kuru pakalpojumus viņš izmanto pārvadājuma veikšanai, kamēr šie darbinieki un citas personas darbojas savu funkciju ietvaros. Tās dzelzceļa infrastruktūras vadītāji, kurā notiek pārvadājums, tiek uzskatīti par personām, kuru pakalpojumus pārvadātājs izmanto pārvadājuma veikšanai.

52.pants
Citas darbības

1.§. Visos gadījumos, kuriem piemērojami Vienveida noteikumi, jebkura darbība pret pārvadātāju neatkarīgi no atbildības pamatojuma var tikt vērsta tikai, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus un ierobežojumus.

2.§. Tas pats attiecas uz jebkuru darbību, kas tiek vērsta pret tiem darbiniekiem un citām personām, par kurām pārvadātājs ir atbildīgs saskaņā ar 51.pantu.

V sadaļa
PASAŽIERA ATBILDĪBA

53.pants
Īpaši atbildības principi

Pasažieris attiecībā pret pārvadātāju ir atbildīgs par jebkuru zaudējumu vai kaitējumu:

a) kas radies, nepildot tā pienākumus saskaņā ar

1. 10., 14. un 20.pantu,

2. Vispārējo pārvadāšanas noteikumu īpašiem noteikumiem par transportlīdzekļu pārvadāšanu vai

3. Noteikumiem par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem” (RID);

b) ko izraisījuši līdzi ņemtie priekšmeti vai dzīvnieki,

ja vien viņš pierāda, ka zaudējumu vai kaitējumu izraisījuši apstākļi, no kuriem, lai gan viņš rīkojies atbilstoši kārtīga pasažiera rīcībai, viņš nav varējis izvairīties un kuru sekas nav bijis spējīgs novērst. Šis noteikums nedrīkst ietekmēt pārvadātāja atbildību, kas tam noteikta 26. un 33.panta 1.paragrāfā.

VI sadaļa
TIESĪBU AIZSTĀVĒŠANA

54.pants
Daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas noteikšana

1.§. Gadījumos, kad pārvadātājs atklāj vai pieņem par notikušu pārvadāto mantu (bagāžas, transportlīdzekļu) daļēju nozaudēšanu vai sabojāšanu vai arī to apgalvo pilnvarotais saņēmējs, pārvadātājam nekavējoties un, ja iespējams, pilnvarotā saņēmēja klātbūtnē jāsastāda ziņojums par mantas stāvokli atbilstoši zaudējuma vai bojājuma dabai, norādot, ciktāl tas iespējams, zaudējuma vai bojājuma apjomu, iemeslus un tā izcelšanās laiku.

2.§. Ziņojuma kopija par brīvu jānosūta pilnvarotajam saņēmējam.

3.§. Ja pilnvarotais saņēmējs nepiekrīt ziņojumā apgalvotajam, viņš var pieprasīt, lai bagāžas un transportlīdzekļa stāvokli un zaudējuma vai bojājuma iemeslus un apjomu noteiktu abu pušu vai šķīrējtiesas nozīmēts eksperts. Turpmāko kārtību nosaka tās valsts likumi un noteikumi, kurā šāda precizēšana notiek.

55.pants
Prasības

1.§. Prasības, kas attiecas uz pārvadātāja atbildību pasažiera bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, rakstveidā jāadresē pārvadātājam, pret kuru varētu tikt ierosināta lieta. Gadījumos, kad pārvadājums notiek, pamatojoties uz atsevišķu līgumu, bet to veic vairāki secīgi pārvadātāji, prasības var tikt adresētas pirmajam vai pēdējam pārvadātājam, kā arī pārvadātājam, kuram valstī, kurā pasažierim ir pastāvīga vai ierasta dzīves vieta, ir konkrēta firma, filiāle vai aģentūra, kas noslēgusi pārvadājuma līgumu.

2.§. Citas prasības, kas attiecas uz pārvadājuma līgumu, rakstveidā jāadresē 56.panta 2. un 3.paragrāfā norādītajam pārvadātājam.

3.§. Dokumenti, kurus pilnvarotā persona uzskata par nepieciešamiem iesniegt kopā ar prasību, jāuzrāda oriģinālu vai kopiju veidā; ja pārvadātājs pieprasa, kopijām jābūt pienācīgi apliecinātām. Prasības izskatīšanai pārvadātājs var pieprasīt uzrādīt biļetes, bagāžas reģistrācijas kvīti un pārvadāšanas kvīti.

56.pants
Pārvadātāji, pret kuriem var vērsties

1.§. Darbība, kas balstīta uz pārvadātāja atbildību pasažiera bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, var tikt vērsta tikai pret to pārvadātāju, kas ir atbildīgs saskaņā ar 26.panta 5.paragrāfu.

2.§. Saskaņā ar 4.paragrāfu citas no pārvadājuma līguma izrietošas darbības pasažieris var vērst pret pirmo pārvadātāju, pēdējo pārvadātāju vai arī pārvadātāju, kurš veica to pārvadājuma daļu, kurā noticis ar darbības uzsākšanu saistītais atgadījums.

3.§. Ja, pārvadājumu veicot secīgiem pārvadātājiem, pārvadātājs, kuram bagāža vai transportlīdzeklis jānogādā galastacijā, ar viņa piekrišanu ir ierakstīts bagāžas reģistrācijas kvītī vai pārvadāšanas kvītī, darbības saskaņā ar 2.paragrāfu var tikt vērstas pret viņu pat tad, ja tas bagāžu vai transportlīdzekli nav saņēmis.

4.§. Prasība par summu, kas samaksāta saskaņā ar pārvadājuma līgumu, var tikt izvirzīta pret pārvadātāju, kurš šo summu saņēmis vai kura vārdā tā tika iekasēta.

5.§. Ja darbība, kura balstīta uz to pašu pārvadājuma līgumu, uzsākta kā pretprasība vai kā pamatprasību izņēmums, tā var tikt vērsta arī pret 2. un 4.paragrāfā neminētu pārvadātāju.

6.§. Ciktāl Vienveida noteikumi attiecas uz pārvadātāja aizstājēju, darbība var tikt vērsta arī pret viņu.

7.§. Ja prasītājs var izvēlēties starp vairākiem pārvadātājiem, viņa izvēles tiesības tiek anulētas līdz ar viņa vēršanos pret vienu no tiem; tas pats attiecas arī uz gadījumiem, ja prasītājs var izvēlēties starp vienu vai vairākiem pārvadātājiem un pārvadātāja aizvietotāju.

57.pants
Tiesa

1.§. Uz Vienveida noteikumiem balstītas prasības var tikt izskatītas tās Dalībvalsts tiesā vai šķīrējtiesā, par kuru vienojas puses, vai tās Dalībvalsts tiesā vai šķīrējtiesā, kuras teritorijā atbildētājam ir pastāvīga vai ierastā dzīvesvieta, viņa vispārēja darba vieta vai filiāle vai aģentūra, kas noslēgusi pārvadājuma līgumu. Citas tiesas vai šķīrējtiesas var neizmantot.

2.§. Ja tiesā vai šķīrējtiesā, kas ir kompetenta atbilstoši 1.paragrāfam, tiesas process par prasību, kas balstīta uz Vienveida noteikumiem, nenotiek vai, ja šāda tiesa šādā procesā ir pasludinājusi spriedumu, neviena jauna prasība pret tām pašām pusēm un ar to pašu pamatojumu nevar tikt izvirzīta, ja vien tiesas vai šķīrējtiesas, kurā tika iesniegta pirmā prasība, spriedums valstī, kurā tiek izvirzīta jaunā prasība, nav izpildāms.

58.pants
Darbības tiesību anulēšana pasažiera bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

1.§. Pilnvarotās personas tiesības uz darbību, kas balstītas uz pārvadātāja atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, tiek anulētas, ja pilnvarotā persona divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad tā uzzinājusi par zaudējumu vai kaitējumu, nav vienam no pārvadātājiem, pret kuriem saskaņā ar 55.panta 1.paragrāfu var tikt izvirzītas prasības, sniegusi paziņojumu par negadījumu ar pasažieri. Ja pilnvarotā persona sniedz pārvadātājam mutisku paziņojumu par negadījumu, pārvadātājs izsniedz viņam šāda mutiska paziņojuma apliecinājumu.

2.§. Tomēr darbības tiesības netiek anulētas, ja:

a) 1.paragrāfā noteiktajā termiņā pilnvarotā persona ir izvirzījusi prasību pret vienu no 55.panta 1.paragrāfā minētajiem pārvadātājiem;

b) atbildīgais pārvadātājs 1.paragrāfā minētajā termiņā ir uzzinājis par negadījumu ar pasažieri kādā citā veidā;

c) paziņojums par negadījumu netiek sniegts vai tiek sniegts vēlu tādu apstākļu dēļ, par kuriem pilnvarotā persona nav atbildīga;

d) pilnvarotā persona pierāda, ka negadījums noticis pārvadātāja vainas dēļ.

59.pants
Darbības tiesību anulēšana sakarā ar bagāžas pārvadāšanu

1.§. Ja pilnvarotais saņēmējs bagāžu pieņem, tiek anulētas visas darbības tiesības pret pārvadātāju, kas izriet no pārvadājuma līguma daļējas nozaudēšanas, sabojāšanas vai piegādes kavējuma gadījumā.

2.§. Tomēr darbības tiesības netiek anulētas gadījumā, ja:

a) daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā, ja:

1. zaudējums vai bojājums saskaņā ar 54.pantu konstatēts pirms tam, kad pilnvarotais saņēmējs pieņēmis bagāžu;

2. zaudējuma vai bojājuma konstatācija, kas bija jāveic saskaņā ar 54.pantu, netika veikta vienīgi pārvadātāja vainas dēļ;

b) tādas nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā, kura nav acīmredzama un nav konstatēta līdz brīdim, kad bagāžu pieņem pilnvarotais saņēmējs, ar nosacījumu, ka tas:

1. lūdz pārliecināties saskaņā ar 54.pantu nekavējoties pēc zaudējuma vai bojājuma atklāšanas un ne vēlāk kā trīs dienas pēc bagāžas pieņemšanas;

2. un papildus tam pierāda, ka zaudējums vai bojājums radies laikā starp bagāžas pieņemšanu pārvadāšanai un tās piegādi;

c) piegādes aizkavēšanās gadījumā, ja pilnvarotais saņēmējs divdesmit vienas dienas laikā aizstāvējis savas tiesības pret vienu no 56.panta 3.paragrāfā minētajiem pārvadātājiem;

d) ja pilnvarotais saņēmējs pierāda, ka zaudējumu vai bojājumu izraisījis apzināts amatpārkāpums vai rupja nolaidība no pārvadātāja puses.

60.pants
Darbību noilgums

1.§. Darbību noilguma termiņš attiecībā uz kompensācijām, kas balstītas uz pārvadātāja atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, ir:

a) pasažiera gadījumā – trīs gadi no negadījuma dienas;

b) citu pilnvaroto personu gadījumā – trīs gadi no pasažiera miršanas dienas, bet ne ilgāk par pieciem gadiem no negadījuma dienas.

2.§. Noilguma termiņš citām no pārvadājuma līguma izrietošām darbībām ir viens gads. Tomēr, noilguma termiņš ir divi gadi tādas darbības gadījumā, kas skar zaudējumu vai kaitējumu, ko izraisījusi rīcība vai nolaidība ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

3.§. 2.paragrāfā paredzētais noilguma termiņš tiek skaitīts:

a) darbībām, kas attiecas uz kompensācijām pilnīga zaudējuma gadījumā, – no četrpadsmitās dienas pēc 22.panta 3.paragrāfā minētā termiņa beigām;

b) darbībām, kas attiecas uz kompensācijām daļējas nozaudēšanas, sabojāšanas vai piegādes kavējuma gadījumā, – no faktiskās piegādes dienas;

c) visos citos gadījumos, kas attiecas uz pasažieru pārvadāšanu, – no dienas, kad beidzas biļetes derīguma termiņš.

Diena, kas norādīta kā noilguma termiņa sākums, šajā termiņā netiek ieskaitīta.

4.§. Pēc tam, kad saskaņā ar 55.pantu pārvadātājam tiek iesniegta rakstiska prasība kopā ar visiem nepieciešamajiem pavaddokumentiem, darbības noilguma termiņš tiek pārtraukts līdz dienai, kad pārvadātājs ar rakstisku paziņojumu noraida prasību un atdod atpakaļ pievienotos dokumentus. Ja prasība tiek pieņemta daļēji, noilguma periods tiek atsākts attiecībā uz to prasības daļu, kura vēl atrodas strīda stadijā. Pierādīšanas pienākums attiecībā uz prasības saņemšanu vai atbildi un dokumentu atdošanu ir tai pusei, kura paļaujas uz šiem faktiem. Noilguma termiņš netiek pārtraukts ar turpmākām prasībām par to pašu lietas būtību.

5.§. Darbības tiesības, kurām beidzies noilguma termiņš, nevar turpmāk tikt izmantotas arī pretprasības vai iebilduma veidā.

6.§. Attiecībā uz šeit neminēto, noilguma termiņu pārtraukšanu vai īslaicīgu atcelšanu nosaka nacionālie likumi.

VII sadaļa
ATTIECĪBAS STARP PĀRVADĀTĀJIEM

61.pants
Pārvadāšanas maksas sadalījums

1.§. Jebkuram pārvadātājam, kurš iekasējis vai kuram būtu jāiekasē pārvadāšanas maksas, jāmaksā iesaistītajiem pārvadātājiem attiecīgā daļa no šīm maksām. Maksājuma metodes nosaka līgumi starp pārvadātājiem.

2.§. 6.panta 3.paragrāfs, 16.panta 3.paragrāfs un 25.pants piemērojams arī attiecībās starp secīgiem pārvadātājiem.

62.pants
Regresa prasība

1.§. Pārvadātājam, kurš saskaņā ar Vienveida noteikumiem ir samaksājis kompensāciju, ir tiesības vērsties ar regresa prasību pie citiem pārvadātājiem, kuri piedalījušies pārvadājuma veikšanā atbilstoši turpmāk minētajiem noteikumiem:

a) pārvadātājs, kas izraisījis zaudējumu vai bojājumu, ir pilnībā par to atbildīgs;

b) ja zaudējumu vai bojājumu izraisījuši vairāki pārvadātāji, katrs no tiem ir atbildīgs par zaudējumu vai bojājumu, ko tas izraisījis; ja šāds sadalījums nav iespējams, kompensācija jāsadala starp tiem saskaņā ar c) punktu;

c) ja nav iespējams pierādīt, kurš no pārvadātājiem izraisījis zaudējumu vai bojājumu, kompensācija tiek sadalīta starp visiem pārvadātājiem, kuri piedalījās pārvadājumā, izņemot tos, kuri var pierādīt, ka nav izraisījuši zaudējumu vai bojājumu; šāda sadalīšana notiek proporcionāli to attiecīgajām daļām pārvadāšanas maksā.

2.§. Gadījumā, ja kāds no pārvadātājiem ir maksātnespējīgs, uz to attiecinātā nesamaksātā daļa tiek sadalīta starp pārējiem pārvadājumā iesaistītajiem pārvadātājiem proporcionāli to attiecīgajām daļām pārvadāšanas maksā.

63.pants
Regresa prasības kārtība

1.§. Maksājuma likumība, kuru veicis pārvadātājs, izmantojot savas regresa prasības tiesības saskaņā ar 62.pantu, nevar tikt apstrīdēta no tā pārvadātāja puses, pret kuru tiek vērsta regresa prasība, ja kompensāciju noteikusi tiesa vai šķīrējtiesa un ja šim pārvadātājam, kuram par to savlaicīgi paziņots, ir bijusi iespēja iesaistīties tiesas procesā. Tiesa vai šķīrējtiesa, kas pārzina pamatprocesu, nosaka laiku, kāds tiek atvēlēts šādam paziņojumam un iesaistei tiesas procesā.

2.§. Pārvadātājam, kurš izmanto regresa prasības tiesības, jāuzsāk vienas un tās pašas darbības pret visiem iesaistītajiem pārvadātājiem, ar kuriem tas nav panācis risinājumu, pretējā gadījumā attiecībā uz tiem pārvadātājiem, pret kuriem šādas darbības nav uzsāktas, pārvadātājs zaudē savas regresa prasības tiesības.

3.§. Tiesa vai šķīrējtiesa savu lēmumu izsaka vienā spriedumā par visām tai iesniegtajām regresa prasībām.

4.§. Pārvadātājs, kurš vēlas izmantot savas regresa prasības tiesības, var iesniegt prasību tās valsts tiesā vai šķīrējtiesā, kuras teritorijā vienam no pārvadājumā iesaistītajiem pārvadātājiem ir firmas, filiāles vai aģentūras, kura slēgusi pārvadājuma līgumu, pamata atrašanās vieta.

5.§. Ja prasība tiek iesniegta pret vairākiem pārvadātājiem, pārvadātājs – prasītājs ir tiesīgs izvēlēties tiesu procesa uzsākšanai no tām, kuras saskaņā ar 4.paragrāfu ir kompetentas.

6.§. Regresa prasību tiesvedība nevar tikt apvienota ar tiesvedību, ko nolūkā iegūt kompensāciju, pamatojoties uz pārvadājuma līgumu, uzsākusi pilnvarotā persona.

64.pants
Regresa prasības līgumi

Pārvadātāji var slēgt līgumus, kuri atšķiras no 61. un 62.panta noteikumiem.

 

B papildinājums

VIENVEIDA NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KRAVU STARPTAUTISKO DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMA LĪGUMU (CIM)

I sadaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants
Darbības sfēra

1.§. Šie Vienveida noteikumi attiecas uz visiem kravu dzelzceļa pārvadājuma līgumiem par maksu, ja vieta, kurā krava tiek pieņemta pārvadāšanai un norādītā piegādes vieta atrodas divās dažādās Dalībvalstīs neatkarīgi no pārvadājuma līguma pušu juridiskās adreses un valstiskās piederības.

2.§. Vienveida noteikumi attiecināmi arī uz kravu dzelzceļa pārvadājuma līgumiem par maksu, ja vieta, kurā krava tiek pieņemta pārvadāšanai un norādītā piegādes vieta atrodas divās dažādās valstīs, no kurām vismaz viena ir Dalībvalsts, un līguma puses vienojas, ka līguma izpildi nosaka Vienveida noteikumi.

3.§. Šie Vienveida noteikumi tiek piemēroti arī gadījumos, kad, pamatojoties uz vienu līgumu, papildus pārrobežu dzelzceļa pārvadājumam starptautisks pārvadājums ietver arī pārvadājumu pa Dalībvalsts autoceļiem vai iekšzemes iekšējiem ūdensceļiem.

4.§. Gadījumos, kad, pamatojoties uz vienu līgumu, papildus dzelzceļa pārvadājumam starptautisks pārvadājums ietver arī pārvadājumu pa jūru vai pārrobežu pārvadājumu pa iekšējiem ūdensceļiem, piemērojami šie Vienveida noteikumi, ja pārvadājums pa jūru vai iekšējiem ūdensceļiem notiek ūdensceļos, kuri iekļauti Konvencijas 24.panta 1.paragrāfā minētajos sarakstos.

5.§. Vienveida noteikumi nav attiecināmi uz pārvadājumiem, kas tiek veikti starp divām stacijām, kas atrodas kaimiņvalstīs, ja šo staciju infrastruktūru pārvalda viens vai vairāki pārvaldītāji tikai no vienas no šīm valstīm.

6.§. Jebkura valsts, kas pievienojusies konvencijai par kravas tiešajiem starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, kas salīdzināma ar šiem Vienveida noteikumiem, var, iesniedzot pieteikumu par pievienošanos Konvencijai, paziņot, ka tā piemēros šos Vienveida noteikumus tikai gadījumos, kad pārvadājums tiek veikts konkrētā dzelzceļa infrastruktūras daļā tās teritorijā, kas tiek precīzi definēta un ir saistīta ar Dalībvalsts dzelzceļa infrastruktūru. Gadījumos, kad valsts ir sniegusi minēto paziņojumu, šie Vienveida noteikumi tiek piemēroti tikai gadījumā, kad:

c) vieta, kurā krava tiek pieņemta pārvadāšanai, un norādītā piegādes vieta, kā arī pārvadājuma līgumā noteiktais maršruts atrodas norādītajā infrastruktūrā vai

d) norādītā infrastruktūra savieno divu Dalībvalstu infrastruktūras, un pārvadājuma līgumā tā ir noteikta kā tranzīta pārvadājuma maršruts.

7.§. Valsts, kura ir izdarījusi atrunu saskaņā ar 6.paragrāfu, var jebkurā laikā to atsaukt, paziņojot par to Depozitārijam. Atrunas atsaukums stājas spēkā pēc viena mēneša, skaitot no dienas, kad Depozitārijs par to paziņojis Dalībvalstīm. Paziņojums zaudē savu spēku, ja 6.paragrāfa pirmajā teikumā minētā konvencija pārstāj būt spēkā šajā valstī.

2.pants
Valsts likumu noteikumi

Pārvadājumam, uz kuru attiecināmi šie Vienveida noteikumi, jābūt saskaņā ar valsts likumu noteikumiem, īpaši ar tiem, kas attiecas uz bīstamo kravu pārvadājumiem, kā arī muitas likumdošanas noteikumiem un tiem, kas attiecas uz dzīvnieku aizsardzību.

3.pants
Definīcijas

Vienveida noteikumos termins:

a) “pārvadātājs” nozīmē līguma pārvadātāju, ar kuru saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem pasažieris ir noslēdzis pārvadājuma līgumu, vai sekojošs pārvadātājs, kurš ir atbildīgs, pamatojoties uz šo līgumu;

b) “pārvadātāja aizvietotājs” nozīmē pārvadātāju, kurš nav noslēdzis pārvadājuma līgumu ar nosūtītāju, bet kuram a) punktā minētais pārvadātājs pilnībā vai daļēji uzticējis dzelzceļa pārvadājuma veikšanu;

c) “Vispārējie pārvadāšanas noteikumi” nozīmē pārvadātāja noteikumus attiecībā uz vispārējiem nosacījumiem vai tarifiem, kas atbilstoši likumam ir spēkā katrā Dalībvalstī, un kas pēc pārvadājuma līguma noslēgšanas kļūst par tā neatņemamu sastāvdaļu;

d) “kombinētā transporta vienība” nozīmē konteineru, noņemamo kravas kasti, puspiekabi vai citu kravas vienību, kuru izmanto kombinētā transporta sistēmā.

4.pants
Nepiemērošana

1.§. Dalībvalstis var noslēgt vienošanos, kas paredz Vienveida noteikumu nepiemērošanu attiecībā uz pārvadājumiem vienīgi starp divām stacijām jebkurā robežas pusē, ja starp tām nav nevienas citas stacijas.

2.§. Pārvadājumos starp divām Dalībvalstīm, kuri šķērso tādas valsts teritoriju, kura nav Dalībvalsts, iesaistītās valstis drīkst noslēgt vienošanos, kas satur no Vienveida noteikumiem atšķirīgus nosacījumus.

3.§. Par 1. un 2.paragrāfā minētajām vienošanām, kā arī to stāšanos spēkā, jāpaziņo Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijai. Organizācijas Ģenerālsekretārs par to paziņo Dalībvalstīm un ieinteresētajiem uzņēmējiem.

5.pants
Saistošais likums

Ja šie Vienveida noteikumi neparedz citādi, jebkura vienošanās, kas tieši vai netieši mazina šo Vienveida noteikumu spēku, uzskatāma par spēkā neesošu. Šādas vienošanās atcelšana neietver citu pārvadājuma līguma noteikumu atcelšanu. Neraugoties uz to, pārvadātājs var uzņemties lielāku atbildību un lielākas saistības par tām, ko paredz Vienveida noteikumi.

II sadaļa
PĀRVADĀJUMA LĪGUMA NOSLĒGŠANA UN IZPILDE

6.pants
Pārvadājuma līgums

1.§. Saskaņā ar pārvadājuma līgumu pārvadātājs uzņemas pārvest kravu par maksu uz galastaciju un tur to nogādāt saņēmējam.

2.§. Pārvadājuma līgumu apstiprina ar pavadzīmi, kas tiek izdota pēc vienveida parauga. Tomēr pavadzīmes neesamība, nepareizums vai nozaudēšana neietekmē līguma esamību vai derīgumu, kas paliek saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem.

3.§. Pavadzīmi paraksta nosūtītājs un pārvadātājs. Parakstu var aizstāt ar zīmogu, elektronisku grāmatvedības ierakstu vai izmantojot citu piemērotu paņēmienu.

4.§. Pārvadātājam uz pavadzīmes dublikāta atbilstošā veidā jāapliecina, ka tas saņēmis kravu, un jāatdod tas nosūtītājam.

5.§. Pavadzīme nav uzskatāma ar kravas zīmi.

6.§. Katram atsevišķam sūtījumam tiek aizpildīta atsevišķa pavadzīme. Ja līgumā starp nosūtītāju un pārvadātāju nav noteikts citādi, viena un tā pati pavadzīme nevar attiekties vairāk kā uz viena vagona kravu.

7.§. Ja pārvadājums nonāk Eiropas Kopienas muitas teritorijā vai teritorijā, uz kuru attiecas vispārējās tranzīta procedūras noteikumi, uz katru sūtījumu jābūt dzelzceļa pavadzīmei, kas atbilst 7.panta prasībām.

8.§. Starptautiskās pārvadātāju asociācijas izstrādā vienotu pavadzīmes modeli, vienojoties ar starptautiskajām ekspeditoru asociācijām un Dalībvalstu institūcijām, kas kompetentas muitas jautājumos, kā arī ar jebkuru reģionālās ekonomiskās integrācijas starpvaldību organizāciju, kuras kompetencē ir pieņemt savus muitas normatīvos aktus.

9.§. Pavadzīmi un tās dublikātu var sastādīt elektroniskā datu reģistrēšanas veidā, kas var tikt pārveidoti skaidrās rakstu zīmēs. Procedūrai, kas tiek izmantota datu reģistrēšanai un apstrādei, jābūt līdzvērtīgai no funkcionālā viedokļa, īpaši, ciktāl tas attiecas uz pavadzīmes pierādījuma vērtību, ko sniedz šie dati.

7.pants
Pavadzīmes formulējumi

1.§. Pavadzīmē jānorāda šāda informācija:

a) tās izdošanas vieta un datums;

b) nosūtītāja nosaukums un adrese;

c) pārvadātāja, kurš ir noslēdzis pārvadājuma līgumu, nosaukums un adrese;

d) tās personas vārds un adrese, kurai faktiski tika nodota krava, ja tā nav c) punktā minētais pārvadātājs;

e) kravas nodošanas vieta un datums;

f) galastacija;

g) saņēmēja vārds un adrese;

h) kravas un iesaiņojuma apraksts, kā arī, bīstamas kravas gadījumā, Noteikumos par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID) paredzētais apraksts;

i) kravas vietu skaits un īpašas atzīmes un cipari, kas nepieciešami sūtījumu identificēšanai gadījumā, ja sūtījums ir mazāks par vagona kravu;

j) vagonu skaits gadījumā, ja sūtījums ir pilna vagona krava;

k) dzelzceļa ritošā sastāva vienības numurs, ja tas tiek nodots pārvadāšanai kā krava un tiek transportēts uz saviem riteņiem;

l) papildus – kombinēto transporta vienību gadījumā – to kategorija, numurs un citas to identificēšanai nepieciešamās pazīšanās zīmes;

m) bruto masa vai citā veidā izteikts kravas daudzums;

n) detalizēts to dokumentu saraksts, kurus pieprasa muita vai citas administratīvās iestādes un kuri ir pievienoti pavadzīmei vai atrodas pārvadātāja rīcībā attiecīgas institūcijas vai līgumā noteiktas organizācijas birojā;

o) ar pārvadājumu saistītie izdevumi (pārvadāšanas maksa, papildus maksas, muitas nodevas un citas maksas, kuras veidojas no līguma parakstīšanas līdz kravas piegādei), ciktāl tie jāsedz saņēmējam vai jebkurš cits paziņojums par to, ka izmaksas jāsedz saņēmējam;

p) paziņojums, ka pārvadājums notiek saskaņā ar Vienveida noteikumiem, neraugoties ne uz kādu klauzulu, kas varētu būt vērsta pret to.

2.§. Ja nepieciešams, pavadzīmē jānorāda arī šāda informācija:

a) gadījumā, ja pārvadājumu veic secīgi pārvadātāji, pārvadātājs, kuram jānogādā krava galastacijā – ar viņa piekrišanu par šādu ierakstu dzelzceļa pavadzīmē;

b) izdevumi, ko uzņemas apmaksāt nosūtītājs;

c) skaidras naudas summa piegādes maksā;

d) kravas pieteiktā vērtība un īpašie piegādes procenti;

e) saskaņotais tranzīta periods;

f) saskaņotais maršruts;

g) 1.paragrāfa n) punktā neminētie dokumenti, kas nodoti pārvadātāja rīcībā;

h) ieraksti, kurus veicis nosūtītājs attiecībā uz vagoniem uzspiesto zīmogu numuriem un aprakstu.

3.§. Līguma puses var pavadzīmē norādīt jebkādu citu informāciju, ko tie uzskata par lietderīgu.

8.pants
Atbildība par dzelzceļa pavadzīmē iekļauto informāciju

1.§. Nosūtītājs ir atbildīgs par pārvadātāja apstiprinātām izmaksām, zaudējumu vai kaitējumu, ja:

a) informācija, ko nosūtītājs norādījis dzelzceļa pavadzīmē ir nepareiza, nekorekta, nepilnīga vai ierakstīta nepareizajā vietā vai

b) nosūtītājs nav ierakstījis RID noteikto informāciju.

2.§. Gadījumā, ja pēc nosūtītāja lūguma pārvadātājs izdarījis ierakstu pavadzīmē, jāuzskata, ka viņš to darījis nosūtītāja vārdā, ja netiek pierādīts pretējais.

3.§. Ja dzelzceļa pavadzīmē nav norādīts 7.panta 1.paragrāfa p) punktā minētais paziņojums, pārvadātājs ir atbildīgs par jebkurām izmaksām, zaudējumu vai kaitējumu, kas radies šādas nolaidības dēļ.

9.pants
Bīstamās kravas

Ja nosūtītājs nav izdarījis RID noteikumos paredzētos ierakstus, pārvadātājs jebkurā laikā, nemaksājot kompensāciju, var atkarībā no apstākļiem kravu izkraut, iznīcināt vai padarīt to nekaitīgu, izņemot gadījumu, ja viņš zināja par kravas bīstamību pirms tās saņemšanas.

10.pants
Izdevumu apmaksa

1.§. Ja nosūtītājs un pārvadātājs nav vienojušies citādi, nosūtītājs sedz visus izdevumus (pārvadāšanas maksu, papildus maksas, muitas nodevas un citas maksas, kas rodas no līguma parakstīšanas līdz kravas piegādei).

2.§. Ja saskaņā ar noslēgto līgumu starp nosūtītāju un pārvadātāju izmaksas jāsedz saņēmējam un saņēmēja rīcībā nav pavadzīmes, saņēmējs nav aizstāvējis savas tiesības saskaņā ar 17.panta 3.paragrāfu, kā arī nav mainījis pārvadājuma līguma noteikumus saskaņā ar 18.pantu, nosūtītājs ir atbildīgs par izdevumu apmaksu.

11.pants
Pārbaude

1.§. Pārvadātājam ir tiesības jebkurā laikā pārbaudīt, vai pārvadājuma nosacījumi ir izpildīti un sūtījums atbilst nosūtītāja veiktajiem ierakstiem pavadzīmē. Ja tiek veikta sūtījuma satura pārbaude, tā pēc iespējas jāveic pilnvarotās personas klātbūtnē; ja tas nav iespējams, pārvadātājam jālūdz divu neatkarīgu liecinieku klātbūtne, ja vien valsts, kurā notiek pārbaude, likumi un noteikumi neparedz citādi.

2.§. Ja sūtījums neatbilst informācijai, kas norādīta dzelzceļa pavadzīmē vai ja ir pārkāpti noteikumi attiecībā uz pārvadāšanai pieņemto kravu stāvokli, pārbaudes rezultāti tiek atspoguļoti dzelzceļa pavadzīmes kopijā, kas ir pievienota kravai, kā arī pavadzīmes dublikātā, ja tas vēl atrodas pie pārvadātāja. Šajā gadījumā pārbaudes izmaksas, ja vien tās nav segtas nekavējoties, tiek apmaksātas apmaiņā pret kravu.

3.§. Ja kravas iekraušanu veic nosūtītājs, tam ir tiesības prasīt, lai pārvadātājs pārbauda kravas stāvokli un iepakojumu, kā arī pavadzīmes ierakstu pareizību attiecībā uz kravas vienību skaitu, to zīmogiem un numuriem, kā arī kravas bruto masu vai citādi izteiktiem tās daudzuma rādītājiem. Pārvadātājam ir pienākums veikt pārbaudi tikai gadījumā, ja tam tās veikšanai ir piemēroti līdzekļi. Pārvadātājs var prasīt apmaksāt ar pārbaudi saistītos izdevumus. Pārbaudes rezultāti jāieraksta pavadzīmē.

12.pants
Dzelzceļa pavadzīmes pierādījuma vērtība

1.§. Dzelzceļa pavadzīme kalpo kā ticams pierādījums pārvadājuma līguma noslēgšanai, tā nosacījumiem, kā arī tam, ka pārvadātājs ir pieņēmis kravu.

2.§. Ja kravu ir iekrāvis pārvadātājs, pavadzīme kalpo kā ticams pierādījums par pavadzīmē atzīmēto kravas un tās iepakojuma stāvokli, vai, ja šādu atzīmju nav, – par kravas acīmredzami labo stāvokli brīdī, kad to pieņēma pārvadātājs, un ziņu pareizību pavadzīmē attiecībā uz kravas vienību skaitu, to zīmogiem un numuriem, kā arī kravas masu vai citādi izteiktiem tās daudzuma rādītājiem.

3.§. Ja kravu iekrāvis nosūtītājs, pavadzīme kalpo kā ticams pierādījums par pavadzīmē atzīmēto kravas un iepakojuma stāvokli, vai, ja šādu atzīmju nav, – par kravas acīmredzami labo stāvokli un 2.paragrāfā minēto ziņu pareizību tikai gadījumā, ja pārvadātājs kravu ir pārbaudījis un pārbaudes rezultātus, kas sakrīt ar ierakstiem pavadzīmē, atzīmējis tajā.

4.§. Tomēr pavadzīme nav ticams pierādījums gadījumā, ja tajā izdarīts pamatots iebildums. Iemesls iebildumam varētu būt tas, ka pārvadātājam nav piemērotu līdzekļu, lai pārbaudītu, vai sūtījums atbilst ierakstiem pavadzīmē.

13.pants
Kravas iekraušana un izkraušana

1.§. Nosūtītājs un pārvadātājs vienojas par to, kurš ir atbildīgs par kravas iekraušanu un izkraušanu. Ja šādas vienošanās nav, par atsevišķu kravvietu iekraušanu un izkraušanu atbild pārvadātājs, turpretim par pilna vagona kravas iekraušanu atbild nosūtītājs, bet par izkraušanu pēc piegādes atbild saņēmējs.

2.§. Nosūtītājs atbild par visām sekām, kas rodas viņa veiktas nepareizas iekraušanas rezultātā, un tam jāatlīdzina zaudējums vai kaitējums, kas šajā sakarā radies pārvadātājam. Pārvadātāja pienākums ir pierādīt nepareizu iekraušanu.

14.pants
Iepakojums

Nosūtītājs ir atbildīgs pārvadātājam par jebkuru zaudējumu vai kaitējumu un izdevumiem, kas radušās kravas iepakojuma neesības vai nepilnību rezultātā, ja vien pārvadātājs, pieņemot kravu, nav šādas nepilnības redzējis vai par tām zinājis un nav pret to iebildis.

15.pants
Administratīvo formalitāšu kārtošana

1.§. Lai varētu nokārtot muitas un citu administratīvo iestāžu formalitātes pirms kravas piegādes, nosūtītājam jāpievieno pavadzīmei nepieciešamie dokumenti vai jānodrošina, lai dokumenti būtu pieejami pārvadātājam un jāsniedz tam visa nepieciešamā informācija.

2.§. Pārvadātājam nav jāpārbauda, vai iesniegtie dokumenti un informācija ir pareiza un pietiekama. Nosūtītājs ir atbildīgs pārvadātājam par jebkuru zaudējumu vai kaitējumu, kas radies dokumentu neesības vai nepietiekamības dēļ vai nepareizu dokumentu un informācijas dēļ, izņemot gadījumus, kad vainīgs pārvadātājs.

3.§. Pārvadātājs ir atbildīgs par visām sekām, kas rodas pavadzīmē minēto un tai pievienoto vai pārvadātājam nodoto dokumentu nozaudēšanas vai nepareizas lietošanas rezultātā, ja vien dokumentu nozaudēšanu vai zaudējumu vai kaitējumu, kas rodas dokumentu nepareizas lietošanas gadījumā, izraisījuši apstākļi, no kuriem pārvadātājs nav varējis izvairīties, un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst. Tomēr, kompensācija nevar pārsniegt to, kas būtu maksājama kravas nozaudēšanas gadījumā.

4.§. Nosūtītājs, norādot to pavadzīmē, vai saņēmējs, dodot 18.panta 3.paragrāfā paredzētos rīkojumus, var lūgt:

a) atļauju piedalīties pašam vai tikt pārstāvētam ar aģenta starpniecību muitas vai citu administratīvu formalitāšu kārtošanā, lai sniegtu jebkādu pieprasīto informāciju vai paskaidrojumus;

b) atļauju pašam kārtot muitas vai citas administratīvās formalitātes vai uzdot to izdarīt viņa aģentam, ciktāl to pieļauj tās valsts likumi un noteikumi, kurā tās kārtojamas;

c) atļauju veikt muitas nodevu un citus maksājumus, kad viņš vai viņa aģents piedalās formalitāšu kārtošanā vai kārto tās, ciktāl šādu samaksu pieļauj tās valsts likumi un noteikumi, kurā formalitātes kārtojamas.

Šādos apstākļos ne nosūtītājs, ne saņēmējs, kuram ir rīcības tiesības, ne arī kāds aģents nevar iegūt valdījumu pār kravu.

5.§. Ja muitas vai citu administratīvo formalitāšu kārtošanai nosūtītājs noteicis staciju, kurā spēkā esošie noteikumi to aizliedz, vai ja viņš šim mērķim noteicis citu neizpildāmu kārtību, pārvadātājs darbojas tādā veidā, kāda tam šķiet vislabākā pilnvarotās personas interešu ievērošanai, un par veiktajiem pasākumiem informē nosūtītāju.

6.§. Ja nosūtītājs ir uzņēmies maksāt muitas nodevas, pārvadātājs var izvēlēties, kur kārtot muitas formalitātes: tranzītā vai galastacijā.

7.§. Tomēr, ja saņēmējs galastacijā spēkā esošajos noteikumos paredzētajā termiņā nav saņēmis dzelzceļa pavadzīmi, pārvadātājs var rīkoties saskaņā ar 5.paragrāfu.

8.§. Nosūtītājam jāievēro muitas un citu administratīvo iestāžu prasības attiecībā uz kravu iepakošanu un pārklāšanu. Ja nosūtītājs nav iepakojis vai pārklājis kravu saskaņā ar šīm prasībām, pārvadātājam ir tiesības to izdarīt; attiecīgā maksa tiek iekasēta apmaiņā pret kravu.

16.pants
Tranzītpārvadājumu termiņi

1.§. Nosūtītājs un pārvadātājs vienojas par tranzītpārvadājuma termiņu. Ja šāda vienošanās nepastāv, tranzītpārvadājuma termiņš nevar pārsniegt to, kas izriet, piemērojot 2.- 4.paragrāfu.

2.§. Saskaņā ar 3. un 4.paragrāfu, maksimālie tranzītpārvadājumu termiņi ir šādi:

a) kravas vagonsūtījumiem:

nosūtīšanas termiņš …… 12 stundas;

pārvadājuma termiņš katriem 400 km vai to daļai ………………… 24 stundas;

b) sūtījumiem, kas mazāki par vagona kravu:

nosūtīšanas termiņš………… 24 stundas;

pārvadājuma termiņš katriem 200 km vai to daļai ………………… 24 stundas;

Attālumiem jāatbilst saskaņotajam maršrutam vai, ja tāda nav, īsākajam iespējamam maršrutam.

3.§. Pārvadātājs var noteikt papildus tranzītpārvadājumu termiņus ar konkrētu ilgumu šādos gadījumos:

a) sūtījumiem, kuri tiek pārvadāti:

– līnijās ar dažādu sliežu ceļu platumu,

– pa jūru vai iekšzemes ūdensceļiem,

– pa autoceļu, ja nav pieejams dzelzceļa savienojums;

b) izņēmuma gadījumiem, ko izraisa ārkārtas satiksmes pieaugums vai sevišķi darbības sarežģījumi.

4.§. Tranzītpārvadājumu termiņš sākas pēc kravas pieņemšanas pārvadāšanai; tas var tikt pagarināts par stāvēšanas laiku, ja tā nav notikusi pārvadātāja vainas dēļ. Tranzītpārvadājumu termiņš tiek pārtraukts svētdienās un ar likumu noteiktās brīvdienās.

17.pants
Piegāde

1.§. Galapunkta stacijā pārvadātājs nodod saņēmēja rīcībā pavadzīmi un kravu apmaiņā pret saņemšanas kvīti un apliecinājumu, ka veikts pārvadājuma līgumā paredzētais maksājums.

2.§. Tas ir līdzvērtīgi piegādei saņēmējam, ja saskaņā ar galastacijā spēkā esošiem noteikumiem:

a) krava nodota muitas vai Octroi iestāžu rīcībā viņu telpās vai noliktavās, ja vien tās nav pārvadātāja pārraudzībā;

b) krava novietota uzglabāšanai pārvadātāja, ekspeditora vai publiskā noliktavā.

3.§. Pēc kravas pienākšanas galastacijā saņēmējs var pieprasīt pārvadātājam nodot viņam pavadzīmi un piegādāt kravu viņam. Ja tiek atklāts kravas zudums vai ja krava nav pienākusi līdz 29.panta 1.paragrāfā noteiktā termiņa beigām, saņēmējs pats savā vārdā var aizstāvēt savas tiesības pret pārvadātāju, kuras viņš ieguvis saskaņā ar pārvadājuma līgumu.

4.§. Tik ilgi, kamēr nav veikta pārbaude, kuru pilnvarotā persona lūgusi izdarīt ar mērķi atklāt kravas zudumu vai bojājumu, pilnvarotā persona var atteikties pieņemt kravu pat tad, ja tā ir saņēmusi dzelzceļa pavadzīmi un veikusi samaksu.

5.§. Jebkurā citā gadījumā kravu piegāde tiek veikta saskaņā ar galastacijā spēkā esošajiem noteikumiem.

6.§. Ja kravu piegāde tiek veikta, iepriekš neiekasējot “maksu pēc piegādes”, pārvadātājs atlīdzina nosūtītājam līdz summai, ko paredz maksa pēc piegādes, taču pārvadātāja regresa prasības tiesības pret saņēmēju saglabājas.

18.pants
Tiesības rīkoties ar kravu

1.§. Nosūtītājam ir tiesības rīkoties ar kravu un veikt izmaiņas pārvadājuma līgumā, dodot attiecīgus rīkojumus. Viņš var lūgt pārvadātājam:

a) pārtraukt kravas pārvadāšanu;

b) aizkavēt kravas piegādi;

c) piegādāt kravu citam saņēmējam nekā norādīts pavadzīmē;

d) nogādāt kravu citā galastacijā nekā norādīts pavadzīmē.

2.§. Neraugoties uz to, ka nosūtītāja rīcībā ir pavadzīmes dublikāts, viņa tiesības grozīt pārvadājuma līgumu tiek anulētas gadījumos, kad saņēmējs:

a) ir pārņēmis pavadzīmi;

b) ir pieņēmis kravu;

c) ir pieteicis savas tiesības saskaņā ar 17.panta 3.paragrāfu;

d) saskaņā ar 3.paragrāfu ir tiesīgs dot rīkojumus; sākot no šī brīža, pārvadātājs pakļaujas saņēmēja rīkojumiem un norādījumiem.

3.§. Saņēmējam ir tiesības grozīt pārvadājuma līgumu, tiklīdz kā ir sastādīta pavadzīme, izņemot gadījumus, ja nosūtītājs uz tās ir norādījis pretēji.

4.§. Saņēmēja tiesības grozīt pārvadājuma līgumu tiek anulētas gadījumos, kad viņš ir:

a) pārņēmis pavadzīmi;

b) pieņēmis kravu;

c) pieteicis savas tiesības saskaņā ar 17.panta 3.paragrāfu;

d) saskaņā ar 5.paragrāfu devis norādījumu nogādāt kravu citai personai, un šī persona ir pieteikusi savas tiesības saskaņā ar 17.panta 3.paragrāfu.

5.§. Ja saņēmējs ir devis norādījumu nogādāt kravu citai personai, šī persona nav tiesīga grozīt pārvadājuma līgumu.

19.pants
Tiesību izmantošana rīkoties ar kravu

1.§. Ja nosūtītājs vai 18.panta 3.paragrāfā minētajā gadījumā – saņēmējs vēlas grozīt pārvadājuma līgumu, dodot attiecīgus rīkojumus, viņam jāuzrāda pārvadātājam pavadzīmes dublikāts, kurā jāatzīmē šie grozījumi.

2.§. Nosūtītājam vai 18.panta 3.paragrāfā minētajā gadījumā – saņēmējam jāatlīdzina pārvadātājam zaudējumi un kaitējums, kas radies, realizējot šādus grozījumus.

3.§. Minētos grozījumus var realizēt, tie ir likumīgi un pieņemami tad, kad rīkojumi nonākuši līdz personai, kura tos izpilda, un tas nedrīkst traucēt normālu pārvadātāja darbu, ne arī kaitēt nosūtītājam vai saņēmējam attiecībā uz citiem sūtījumiem.

4.§. Grozījumi nevar paredzēt sūtījuma sadalīšanu.

5.§. Ja 3.paragrāfā minēto apstākļu dēļ pārvadātājs nevar izpildīt saņemtos rīkojumus, tam nekavējoties par to jāpaziņo personai, kura devusi šos rīkojumus.

6.§. Pārvadātājs savas vainas dēļ ir atbildīgs par sekām, kas rodas rīkojumu neizpildes vai neatbilstošas izpildes rezultātā. Tomēr, nekāda kompensācija nevar pārsniegt to, kas tiktu maksāta kravas pilnīga zuduma gadījumā.

7.§. Ja pārvadātājs izpilda nosūtītāja rīkojumus, neprasot uzrādīt pavadzīmes dublikātu, pārvadātājs ir atbildīgs saņēmējam par jebkuru tādēļ radušos zaudējumu vai kaitējumu gadījumā, ja pavadzīmes dublikāts ir nodots saņēmējam. Tomēr, nekāda kompensācija nevar pārsniegt to, kas tiktu maksāta kravas pilnīga zuduma gadījumā.

20.pants
Pārvadājumu kavējoši apstākļi

1.§. Ja apstākļi kavē kravu pārvadājumu, pārvadātājs izlemj, vai ir labāk veikt pārvadājumu jebkurā gadījumā, mainot maršrutu, vai pilnvarotās personas interesēs ieteicams lūgt viņam norādījumus un tajā pat laikā sniegt viņam attiecīgu pārvadātāja rīcībā esošu informāciju.

2.§. Ja kravu pārvadāšanu turpināt nav iespējams, pārvadātājs pieprasa norādījumus personai, kurai ir tiesības rīkoties ar kravu. Ja pārvadātājs nevar saņemt norādījumus pieņemamā laikā, tam jārīkojas tā, kā viņš uzskata par labāku pilnvarotās personas interesēs, kurai ir tiesības rīkoties ar kravu.

21.pants
Piegādi kavējoši apstākļi

1.§. Ja apstākļi kavē piegādi, pārvadātājs nekavējoties par to paziņo nosūtītājam un pieprasa tam norādījumus, izņemot gadījumus, kad nosūtītājs, norādot to dzelzceļa pavadzīmē, ir pieprasījis, lai jebkurā gadījumā, kad kravas piegāde ir aizkavēta, nogādātu to viņam atpakaļ.

2.§. Ja apstākļi, kas kavē piegādi, beidz pastāvēt pirms nosūtītāja norādījumi ir nokļuvuši pie pārvadātāja, krava tiek nogādāta saņēmējam. Par to nekavējoties tiek paziņots nosūtītājam.

3.§. Ja saņēmējs atsakās no kravas, nosūtītājam ir tiesības dot norādījumus pat tad, ja viņš nevar uzrādīt pavadzīmes dublikātu.

4.§. Ja pārvadājumu kavējošie apstākļi rodas pēc tam, kad saņēmējs saskaņā ar 18.panta 3. līdz 5.paragrāfu ir grozījis pārvadājuma līgumu, pārvadātājs par to paziņo saņēmējam.

22.pants
Pārvadājumu un piegādi kavējošu apstākļu sekas

1.§. Izņemot gadījumus, kad vainīgs pārvadātājs, tam ir tiesības uz izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies no:

a) viņa prasības pēc norādījumiem;

b) saņemto norādījumu izpildes;

c) tā, ka viņš nav saņēmis norādījumus, vai nav saņēmis tos laikā;

d) tā, ka viņš saskaņā ar 20.panta 1.paragrāfu pieņēmis lēmumu, neprasot norādījumus.

Pārvadātājs var atgūt pārvadāšanas maksas, kas piemērojamas izmainītajam maršrutam, un drīkst izmantot šim maršrutam atbilstošo tranzītpārvadājumu termiņu.

2.§. 20.panta 2.paragrāfā un 21.panta 1.paragrāfā minētajos gadījumos pārvadātājs var nekavējoties izkraut mantas uz pilnvarotās personas rēķina. Pēc tam pārvadājums ir uzskatāms par pabeigtu. Tādā gadījumā pilnvarotās personas vārdā pārvadātājs ir atbildīgs par kravām. Tomēr viņš var tās uzticēt trešajai personai un tad būt atbildīgs tikai par pieņemamas pārraudzības veikšanu šādas trešās personas izvēles gadījumā. Maksas, ko paredz pārvadājuma līgums, un visas pārējās maksas paliek iekasējamas apmaiņā pret kravām.

3.§. Pārvadātājs var veikt kravu pārdošanu, negaidot norādījumus no pilnvarotās personas, ja to attaisno kravu ātrbojīgā daba vai stāvoklis vai ja uzglabāšanas izmaksas nav samērojamas ar kravu vērtību. Arī citos gadījumos pārvadātājs var veikt kravu pārdošanu, ja pieņemamā laikā viņš nav saņēmis norādījumus par pretējo no pilnvarotās personas, kas tam būtu jādod.

4.§. Ja kravas ir pārdotas, ienākumi, atskaitot summas, kas maksājamas apmaiņā pret kravām, tiek nodoti pilnvarotās personas rīcībā. Ja ienākumi no pārdošanas ir mazāki par minētajām summām, nosūtītājs maksā starpību.

5.§. Pārdošanas procedūru nosaka spēkā esošie likumi un noteikumi, vai paradums, kas raksturīgs vietai, kur atrodas kravas.

6.§. Ja nosūtītājs pārvadājumu vai piegādi kavējošu apstākļu gadījumā nesniedz norādījumus pieņemamā laikā un ja pārvadājumu vai piegādi kavējošie apstākļi nevar tikt novērsti saskaņā ar 2. un 3.paragrāfu, pārvadātājs var nogādāt kravu nosūtītājam atpakaļ vai, ja tas ir attaisnojams, iznīcināt tās uz nosūtītāja rēķina.

III sadaļa
ATBILDĪBA

23.pants
Atbildības būtība

1.§. Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies kravas pilnīga vai daļēja zuduma vai sabojāšanas rezultātā laikā starp tās pieņemšanu pārvadāšanai un piegādi, un par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies tranzītperioda termiņa pārsniegšanas rezultātā, neatkarīgi no izmantotās dzelzceļa infrastruktūras.

2.§. Pārvadātājs tiek atbrīvots no šādas atbildības, ja zaudējums, kaitējums vai tranzītperioda termiņa pārsniegšana notikusi pilnvarotās personas vainas dēļ, pilnvarotās personas dotā rīkojuma dēļ, kas izslēdz pārvadātāja vainu, raksturīga kravu defekta dēļ (trūdēšana, dilšana u.tml.), vai citu apstākļu dēļ, no kuriem pārvadātājs nevarēja izvairīties un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst.

3.§. Pārvadātājs ir atbrīvots no šādas atbildības, ja zaudējumu vai kaitējumu izraisījuši īpaši riska faktori, kas piemīt vienam vai vairākiem šādiem apstākļiem:

a) pārvadājums notiek atklātos vagonos saskaņā ar Vispārējiem pārvadāšanas noteikumiem vai, ja tas ir akceptēts un skaidri ierakstīts dzelzceļa pavadzīmē; attiecībā uz kaitējumu, kas kravām radies atmosfēras ietekmes rezultātā, kravas kombinētā transporta vienībās un slēgtos autotransporta līdzekļos, kas tiek pārvadāti atklātos vagonos, netiek uzskatītas par pārvadātām atklātos vagonos; ja, pārvadājot kravu atklātos vagonos, nosūtītājs izmanto pārklājumus, pārvadātājs uzņemas tādu pašu atbildību, kāda attiecas uz gadījumiem, kad pārvadājums tiek veikts atklātos vagonos bez aizsargpārklājuma, pat tad, ja tas attiecas uz kravām, kuras saskaņā ar Vispārējiem pārvadāšanas noteikumiem netiek pārvadātas atklātos vagonos;

b) iepakojuma neesība vai tā neatbilstība to kravu gadījumā, kuras, ja tās nav iepakotas vai nav atbilstoši iepakotas, pēc savas dabas ir pakļautas zudumam vai bojājumam;

c) iekraušana, ko veic nosūtītājs, un izkraušana, ko veic saņēmējs;

d) noteiktu kravu daba, kas pati par sevi izsauc kravu pilnīgu vai daļēju zudumu vai sabojāšanos, īpaši, salūšanu, rūsēšanu, iekšēju un spontānu sairšanu, izžūšanu vai nodilumu;

e) nekārtīgs, neprecīzs vai nepilnīgs kravvietu apraksts vai numerācija;

f) dzīvu dzīvnieku pārvadāšana;

g) pārvadājums, kurš saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem vai nosūtītāja un pārvadātāja vienošanos, kas minēta pavadzīmē, jāveic pavadoņa klātbūtnē, ja zudumu vai kaitējumu izraisījusi bīstama situācija, kas pavadonim būtu bijusi jānovērš.

24.pants
Atbildība gadījumā, kad dzelzceļa transportlīdzekļi tiek pārvadāti kā krava

1.§. Gadījumā, kad dzelzceļa transportlīdzekļi tiek pārvadāti paši uz saviem riteņiem un nosūtīti kā krava, pārvadātājs ir atbildīgs par zudumu vai kaitējumu, kas radies no transportlīdzeklim vai tā rezerves daļām nodarīta zaudējuma vai kaitējuma laikā starp tā pieņemšanu pārvadāšanai un piegādi, kā arī par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies tranzītperioda termiņa pārsniegšanas rezultātā, ja vien viņš nepierāda, ka zaudējums vai kaitējums nav noticis viņa vainas dēļ.

2.§. Pārvadātājs nav atbildīgs par zaudējumu vai kaitējumu, kas izriet no papildierīču zaudējuma, kas nav atzīmētas transportlīdzekļa abās pusēs vai minētas pievienotajā inventāra sarakstā.

25.pants
Pierādīšanas pienākums

1.§. Pārvadātājam ir pienākums pierādīt, ka zaudējumu, kaitējumu vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu izsaucis viens no 23.panta 2.paragrāfā minētajiem iemesliem.

2.§ Ja pārvadātājs atklāj, ka, ievērojot īpašos apstākļus, zaudējumu vai kaitējumu būtu varējuši izraisīt viens vai vairāki 23.panta 2.paragrāfā minētie riska faktori, tiek pieņemts, ka tā tas bija. Tomēr pilnvarotai personai ir tiesības pierādīt, ka zaudējums vai kaitējums pilnībā vai daļēji nav attiecināms uz kādu no šiem riska faktoriem.

3.§. Pieņēmums atbilstoši 2.paragrāfam 23.panta 3.paragrāfa a) punktā minētajā gadījumā netiek piemērots, ja ir zaudēts nenormāli liels daudzums vai ja pazaudēta kravvieta.

26.pants
Secīgi pārvadātāji

Ja pārvadājumu, ko nosaka atsevišķs līgums, veic atsevišķi secīgi pārvadātāji, katrs pārvadātājs ar brīdi, kad tas pārņem kravu ar pavadzīmi, kļūst par pārvadājuma līguma pusi saskaņā ar šī dokumenta noteikumiem un uzņemas tādējādi radušās saistības. Šajā gadījumā katrs pārvadātājs ir atbildīgs par pārvadājumu visa maršruta garumā līdz pat tā galīgai piegādei.

27.pants
Pārvadātāja aizvietotājs

1.§. Gadījumos, kad pārvadātājs pārvadāšanas veikšanu pilnībā vai daļēji uzticējis pārvadātāja aizvietotājam, ievērojot vai neievērojot pārvadājuma līgumā noteiktās viņa tiesības to darīt, pārvadātājs tomēr saglabā savu atbildību attiecībā uz visu pārvadāšanu.

2.§. Visas Vienveida noteikumu prasības attiecībā uz pārvadātāja atbildību attiecināmas arī uz pārvadātāja aizvietotāja atbildību attiecībā uz viņa veikto pārvadājumu. 36. un 41.pants tiek piemērots, ja tiek uzsākta tiesvedība pret darbiniekiem vai citām personām, kuru pakalpojumus pārvadājuma veikšanai izmantojis pārvadātāja aizvietotājs.

3.§. Jebkāda veida īpaša vienošanās, kas pārvadātājam liek uzņemties Vienveida noteikumos neparedzētus pienākumus vai atteikties no Vienveida noteikumos viņam piešķirtajām tiesībām, nav spēkā attiecībā uz pārvadātāja aizvietotāju, kurš tam nav skaidri un rakstiski piekritis. Neatkarīgi no tā, vai pārvadātāja aizvietotājs ir vai nav pieņēmis šādu vienošanos, pārvadātājam tomēr paliek saistoši pienākumi vai atteikšanās, kas radusies šādas no īpašas vienošanās.

4.§. Gadījumos, kad un ciktāl abi – pārvadātājs un pārvadātāja aizvietotājs – ir atbildīgi, viņu atbildība ir kopīga un atsevišķa.

5.§. Kompensāciju kopsumma, ko maksā pārvadātājs, pārvadātāja vietnieks un viņu darbinieki un citas personas, kuru pakalpojumus tie izmanto pārvadājuma veikšanai, nedrīkst pārsniegt Vienveida noteikumos paredzētos limitus.

6.§. Šī panta noteikumi neietekmē iespējamās regresa prasības tiesības starp pārvadātāju un pārvadātāja aizvietotāju.

28.pants
Pieņēmums par zaudējumu vai kaitējumu nepareizas nosūtīšanas gadījumā

1.§. Ja sūtījums, kas nosūtīts saskaņā ar Vienveida noteikumiem, ir saskaņā ar šiem pašiem noteikumiem nosūtīts nepareizi un pēc nepareizās nosūtīšanas ir atklāts daļējs zaudējums vai kaitējums, tiek pieņemts, ka tas radies pēdējā pārvadājuma līguma laikā, ja sūtījums bija pārvadātāja uzraudzībā un tika nepareizi nogādāts tādā pašā stāvoklī, kādā tas bija vietā, no kuras tas tika nepareizi nosūtīts.

2.§. Šis pieņēmums tāpat tiek piemērots gadījumos, kad pārvadājuma līgums pirms nepareizās nosūtīšanas nav bijis saskaņā ar Vienveida noteikumiem, ja šie noteikumi tiktu piemēroti tiešam sūtījumam no sākotnējās nosūtīšanas stacijas uz galastaciju.

3.§. Šis pieņēmums tiek piemērots arī, ja pārvadājuma līgums pirms nepareizās nosūtīšanas ir bijis saskaņā ar konvenciju par starptautisku tiešo dzelzceļa satiksmi, kas pielīdzināma šiem Vienveida noteikumiem, un ja šī konvencija satur to pašu likuma pieņēmumu par labu sūtījumiem, kas veikti saskaņā ar Vienveida noteikumiem.

29.pants
Pieņēmums par kravu nozaudēšanu

1.§. Pilnvarotā persona bez nepieciešamības uzrādīt papildus pierādījumus var uzskatīt kravu par nozaudētu, ja tā nav nogādāta saņēmējam vai nav nodota viņa rīcībā trīsdesmit dienu laikā pēc tam, kad beidzies tranzītpārvadājumu termiņš.

2.§. Saņemot kompensāciju par nozaudētu kravu, pilnvarotā persona var iesniegt rakstisku pieprasījumu par nekavējošu paziņojumu, ja viena gada laikā pēc kompensācijas saņemšanas krava tiek atrasta. Pārvadātājs sniedz šāda pieprasījuma rakstisku apliecinājumu.

3.§. Trīsdesmit dienu laikā pēc 2.paragrāfā minētā paziņojuma saņemšanas pilnvarotā persona var pieprasīt piegādāt viņam kravu apmaiņā pret izdevumu apmaksu, kas izriet no pārvadājuma līguma, un saņemtās kompensācijas atmaksu, izņemot attiecīgās izmaksas, kas tajā varēja tikt iekļautas. Tomēr, viņš saglabā savas tiesības izvirzīt 33. un 35.pantā paredzēto kompensācijas prasību par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu.

4.§. Ja pieprasījums atbilstoši 2.paragrāfam netiek sniegts vai 3.paragrāfā paredzētajā termiņā netiek doti citi norādījumi, vai ja krava ir atrasta vēlāk kā pēc viena gada no kompensācijas izmaksāšanas, pārvadātājs no tās atbrīvojas saskaņā ar likumiem un noteikumiem, kas ir spēkā vietā, kur kravas atrodas.

30.pants
Kompensācija par nozaudēšanu

1.§. Pilnīgas vai daļējas kravu nozaudēšanas gadījumā bez visām citām atlīdzībām pārvadātājam jāmaksā kompensācija, kura aprēķināta atbilstoši kravu maiņas kursam, vai, ja šāda kursa nav, atbilstoši esošajai tirgus cenai, vai, ja nav ne kursa, ne arī cenas, – atbilstoši parastai tāda paša veida un kvalitātes kravu vērtībai brīdī un vietā, kad kravas tika pieņemtas pārvadāšanai.

2.§. Kompensācija nevar pārsniegt 17 norēķinu vienības par kopējās pazudušās bruto masas vienu kilogramu.

3.§. Ja nozaudēts dzelzceļa transportlīdzeklis, kas pārvadāts pats uz saviem riteņiem un nosūtīts kā krava, vai nozaudēta kombinētā transporta vienība vai to rezerves daļas, kompensācija, izņemot citus kaitējumus, tiek ierobežota līdz parastai transportlīdzekļa, kombinētā transporta vienības vai to rezerves daļu vērtībai nozaudēšanas brīdī un vietā. Ja nozaudēšanas laiku vai vietu nav iespējams noteikt, kompensāciju aprēķina atbilstoši parastai vērtībai brīdī un vietā, kad transportlīdzeklis tika pieņemts pārvadāšanai.

4.§. Pārvadātājs papildus atmaksā arī pārvadāšanas maksu, muitas nodevas un citas summas, kas jau apmaksātas saistībā ar nozaudēto kravu pārvadāšanu, izņemot akcīzes nodevas kravām, kuras tiek pārvadātas veidā, uz kuru šīs nodevas neattiecas.

31.pants
Atbildība par zudumiem tranzītā

1.§. Attiecībā uz kravām, kuras savas dabas dēļ ir kopumā pakļautas zudumiem tranzītā pārvadājuma laikā, pārvadātājs ir atbildīgs tikai tad, ja, neatkarīgi no ceļa garuma, zudumi pārsniedz šādas pieļaujamās robežas:

a) divus procentus no šķidru vai mitru kravu masas;

b) vienu procentu no sausu kravu masas.

2.§. 1.paragrāfā paredzētais atbildības ierobežojums nevar tikt piemērots, ja, ievērojot konkrēta gadījuma apstākļus, ir pierādīts, ka zaudējumu neizraisīja iemesli, kuri bijuši būtiski, nosakot pieļaujamos zudumus.

3.§. Ja saskaņā ar vienu pavadzīmi tiek sūtītas vairākas kravvietas, zudumu tranzītā aprēķina atsevišķi katrai kravvietai, ja to masa pie nosūtīšanas ir pavadzīmē norādīta atsevišķi vai var tikt konstatēta citādi.

4.§. Kravas pilnīgas nozaudēšanas gadījumā vai kravvietas nozaudēšanas gadījumā maksājamās kompensācijas aprēķinos nekādas atlaides zudumiem tranzītā netiek piemērotas.

5.§. Šis pants nevar būt pretrunā ar 23.un 25.pantu.

32.pants
Kompensācija par bojājumiem

1.§. Kravas bojājuma gadījumā bez visām citām atlīdzībām pārvadātājam jāmaksā kompensācija, kas atbilst kravas zaudētai vērtībai. Summa tiek aprēķināta, kravu vērtībai, kas noteikta saskaņā ar 30.pantu, piemērojot zaudējumu procentus pēc galapunktā noteiktās vērtības.

2.§. Kompensācija nevar pārsniegt:

a) ja bojājuma dēļ vērtību ir zaudējis viss sūtījums, – summu, kas būtu jāmaksā sūtījuma pilnīgas nozaudēšanas gadījumā;

b) ja bojājuma dēļ vērtību ir zaudējusi tikai daļa no sūtījuma, – summu, kas būtu jāmaksā šīs daļas pilnīgas nozaudēšanas gadījumā.

3.§. Ja kaitējums nodarīts uz saviem riteņiem pārvadātam dzelzceļa transportlīdzeklim, kas nosūtīts kā krava, vai kombinētā transporta vienībai vai to rezerves daļām, izņemot citus kaitējumus, pārvadātājam jāmaksā ierobežota kompensācija, kas atbilst remonta izmaksām. Kompensācija nevar pārsniegt summu, kas būtu jāmaksā nozaudēšanas gadījumā.

4.§. Atbilstoši 1.paragrāfā minētajai proporcijai pārvadātājs papildus atmaksā 30.panta 4.paragrāfā paredzētās.

33.pants
Kompensācija par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu

1.§. Ja zaudējums vai kaitējums radies tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanas dēļ, pārvadātājs maksā kompensāciju, kas nepārsniedz četrkārtīgu pārvadāšanas maksu.

2.§. Kravas pilnīgas nozaudēšanas gadījumā 1.paragrāfā paredzētā kompensācija netiek maksāta papildus tai, kas paredzēta 30.pantā.

3.§. Kravas daļēja zaudējuma gadījumā 1.paragrāfā paredzētā kompensācija nevar pārsniegt četrkārtīgu pārvadāšanas maksu attiecībā uz nezaudēto sūtījuma daļu.

4.§. Kravas sabojāšanas gadījumā, kuru nav izraisījusi tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana, 1.paragrāfā paredzētā kompensācija attiecīgos gadījumos tiek maksāta papildus tai, kas paredzēta 32.pantā.

5.§. Kompensācija, kas maksājama saskaņā ar 1.paragrāfu, kopā ar to, kas tiek maksāta saskaņā ar 30. un 32.pantu, nekādā gadījumā nevar pārsniegt kompensāciju, kāda tiktu maksāta kravas pilnīga zaudējuma gadījumā.

6.§. Ja saskaņā ar 16.panta 1.paragrāfu tranzītpārvadājumu termiņš tiek noteikts pamatojoties uz vienošanos, var tikt noteiktas no 1.paragrāfā minētajām atšķirīgas kompensācijas. Ja šādā gadījumā 16.panta 2.-4.paragrāfā noteiktie tranzītpārvadājumu termiņi tiek pārsniegti, pilnvarotā persona var pieprasīt vai nu kompensāciju saskaņā ar augstākminēto vienošanos, vai to, kas noteikta 1.-5.paragrāfā.

34.pants
Kompensācija pieteiktas vērtības gadījumā

Nosūtītājs un pārvadātājs var vienoties, ka nosūtītājs piesaka pavadzīmē to kravu vērtību, kas pārsniedz 30.panta 2.paragrāfā noteikto limitu. Šādā gadījumā pieteiktā vērtība jāatlīdzina tās robežās.

35.pants
Kompensācija piegādes procentu gadījumā

Nosūtītājs un pārvadātājs var vienoties, ka nosūtītājs, ierakstot pavadzīmē summu cipariem, paziņo īpašus piegādes procentus zaudējuma, kaitējuma vai tranzītpārvadājuma termiņa pārsniegšanas gadījumā. Ja tiek paziņots par piegādes procentiem, turpmāk paziņotās summas ietvaros var tikt izvirzīta kompensācijas prasība par pierādītu zaudējumu vai kaitējumu papildus kompensācijai, kas paredzēta 30., 32. un 33.pantā.

36.pants

Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

15.panta 3.paragrāfā, 19.panta 6.un 7.paragrāfā, 30.pantā un 32.- 35.pantā paredzētie atbildības ierobežojumi netiek piemēroti, ja tiek pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums ir radies pārvadātāja darbības vai nolaidības dēļ ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

37.pants
Konvertācija un procenti

1.§. Ja kompensācijas aprēķināšanai ir nepieciešama ārvalstu valūtā noteikto summu konvertācija, tā tiek veikta atbilstoši valūtas maiņas kursam kompensācijas maksāšanas dienā un vietā.

2.§. Pilnvarotais saņēmējs var pieprasīt maksājamās kompensācijas procentus, kas aprēķināti ar likmi pieci procenti gadā no dienas, kad tikusi izvirzīta 43.pantā minētā prasība; ja šāda prasība nav izvirzīta, – no dienas, kad tika uzsākta tiesvedība.

3.§. Ja pilnvarotais saņēmējs viņam atvēlētā saprātīgā termiņā neiesniedz prasības summas galīgai noteikšanai nepieciešamos pavaddokumentus, laika posmam no minētā termiņa beigām līdz faktiskai šādu dokumentu iesniegšanai procenti netiek aprēķināti.

38.pants
Atbildība dzelzceļa – jūras satiksmē

1.§. Dzelzceļa – jūras satiksmē attiecībā uz Konvencijas 24.panta 1.paragrāfā noteiktajiem ūdensceļiem katra Dalībvalsts, pieprasot atbilstošas piezīmes izdarīšanu ūdensceļu sarakstā, uz kuriem attiecas Vienveida noteikumi, var noteikt, ka papildus 23.pantā noteiktajiem izņēmumiem pilnībā tiks piemēroti šādi iemesli atbrīvošanai no atbildības:

a) ugunsgrēks, ja pārvadātājs pierāda, ka tas nebija izcēlies viņa vai kapteiņa, jūrnieku, loča vai pārvadātāja darbinieku rīcības vai kļūdas rezultātā;

b) glābšana vai mēģinājums glābt dzīvību vai īpašumu uz jūras;

c) kravu uzkraušana uz kuģa klāja, ja tās tiek tādā veidā krautas ar nosūtītāja piekrišanu, par ko izdarīta atzīme pavadzīmē, un neatrodas vagonos;

d) risks, bīstamas situācijas un negadījumi jūrā vai citos kuģojamos ūdeņos.

2.§. 1.paragrāfā minētie atbrīvošanas iemesli pārvadātājam var būt noderīgi tikai gadījumā, ja viņš pierāda, ka zaudējums, kaitējums vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana radušies laikā, kad veikts brauciens pa jūru no brīža, kad krava tika uzkrauta uz kuģa, līdz brīdim, kad tā tika no kuģa nokrauta.

3.§. Ja pārvadātājs paļaujas uz 1.paragrāfā minētajiem iemesliem atbrīvošanai no atbildības, viņš tomēr turpina būt atbildīgs, ja pilnvarotā persona pierāda, ka zaudējums, bojājums vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana radusies pārvadātāja, kapteiņa, jūrnieku, loča vai pārvadātāja darbinieku vainas dēļ.

4.§. Ja vienu un to pašu jūras maršrutu apkalpo vairāki 24.panta 1.paragrāfā minētajā ūdensceļu sarakstā iekļautie uzņēmumi, atbildības mērs, kas tiek piemērots šim maršrutam, ir vienāds visiem šiem uzņēmumiem. Turklāt, ja šādi uzņēmumi ir iekļauti sarakstā pēc vairāku Dalībvalstu pieprasījuma, atbildības mērs tiek noteikts iepriekš šo valstu starpā noslēgtā līgumā.

5.§. Par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. un 4.paragrāfu, jāpaziņo Ģenerālsekretāram. Tie stājas spēkā ne agrāk kā pēc trīsdesmit dienām, skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs par tiem paziņojis citām Dalībvalstīm. Sūtījumi, kas jau atrodas tranzītā, šādiem pasākumiem netiek pakļauti.

39.pants
Atbildība kodolincidentu gadījumā

Pārvadātājs tiek atbrīvots no atbildības saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies kodolincidenta gadījumā, ja pēc valsts likumiem un noteikumiem, kas regulē atbildību kodolenerģijas jomā, par zaudējumu vai kaitējumu atbildīgs kodoliekārtu operators vai cita persona, kas viņu aizvieto.

40.pants
Personas, par kurām pārvadātājs ir atbildīgs

Pārvadātājs ir atbildīgs par saviem darbiniekiem un jebkurām citām personām, kuru pakalpojumus viņš izmanto pārvadājuma veikšanai, kamēr šie darbinieki un citas personas darbojas savu funkciju ietvaros. Tās dzelzceļa infrastruktūras vadītāji, kurā notiek pārvadājums, tiek uzskatīti par personām, kuru pakalpojumus pārvadātājs izmanto pārvadājuma veikšanai.

41.pants
Citas darbības

1.§. Visos gadījumos, kuriem piemērojami Vienveida noteikumi, jebkura darbība pret pārvadātāju attiecībā uz atbildību, neatkarīgi no tās pamatojuma, var tikt vērsta tikai, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus un ierobežojumus.

2.§. Tas pats attiecas uz jebkuru darbību, kas tiek vērsta pret tiem darbiniekiem un citām personām, par kurām dzelzceļš ir atbildīgs saskaņā ar 40.pantu.

IV sadaļa
TIESĪBU AIZSTĀVĒŠANA

42.pants
Daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas noteikšana

1.§. Gadījumos, kad pārvadātājs atklāj vai pieņem par notikušu kravas daļēju nozaudēšanu vai sabojāšanu vai arī to apgalvo pilnvarotā persona, pārvadātājam nekavējoties un, ja iespējams, pilnvarotās personas klātbūtnē jāsastāda ziņojums par kravas stāvokli atbilstoši zaudējuma vai bojājuma dabai, norādot tā masu un, ciktāl tas iespējams, zaudējuma vai bojājuma apjomu, iemeslus un notikuma laiku.

2.§. Ziņojuma kopija par brīvu jānosūta pilnvarotajai personai.

3.§. Ja pilnvarotā persona nepiekrīt ziņojumā apgalvotajam, tā drīkst pieprasīt, lai kravu stāvokli un masu, kā arī zaudējuma vai bojājuma iemeslus un apjomu noteiktu abu pušu vai šķīrējtiesas nozīmēts eksperts. Turpmāko kārtību nosaka tās valsts likumi un noteikumi, kurā šāda precizēšana notiek.

43.pants
Prasības

1.§. Prasības, kas attiecas uz pārvadājuma līgumu, rakstiskā veidā jānosūta pārvadātājam, pret kuru var tikt vērsta darbība.

2.§. Prasību var izvirzīt personas, kurām ir tiesības vērsties pret pārvadātāju.

3.§. Lai izvirzītu prasību, nosūtītājam jāuzrāda pavadzīmes dublikāts. Ja tāda nav, viņam jāuzrāda saņēmēja pilnvarojums vai pierādījums, ka saņēmējs atteicies pieņemt sūtījumu.

4.§. Lai izvirzītu prasību, saņēmējam jāuzrāda pavadzīme, ja tā nodota viņa rīcībā.

5.§. Pavadzīme, tās dublikāts un citi dokumenti, ko pilnvarotā persona uzskata par noderīgiem, iesniedzot prasību, jāuzrāda oriģinālu vai kopiju veidā; ja pārvadātājs pieprasa, kopijām jābūt pienācīgi apliecinātām.

6.§. Izskatot prasību, pārvadātājs var pieprasīt uzrādīt pavadzīmes, dublikāta vai kvīts par veikto maksu pēc piegādes oriģinālus, lai tie prasības apmierināšanas nolūkā varētu tikt indosēti.

44.pants
Personas, kuras var vērsties pret pārvadātāju

1.§. Saskaņā ar 3. un 4.paragrāfu darbības, kas izriet no pārvadājuma līguma, var veikt:

a) nosūtītājs līdz brīdim, kamēr saņēmējs:

1. ir pārņēmis pavadzīmi,

2. ir pieņēmis kravu vai

3. pieteicis savas tiesības saskaņā ar 17.panta 3.paragrāfu vai 18.panta 3.paragrāfu;

b) saņēmējs no brīža, kad viņš:

1. ir pārņēmis pavadzīmi,

2. ir pieņēmis kravu,

3. pieteicis savas tiesības saskaņā ar 17.panta 3.paragrāfu vai 18.panta 3.paragrāfu.

2.§. Saņēmēja tiesības vērsties pret pārvadātāju tiek anulētas no brīža, kad atbilstoši 18.panta 5.paragrāfam saņēmēja norīkota persona ir pārņēmusi pavadzīmi, pieņēmusi kravu vai pieteikusi savas tiesības saskaņā ar 17.panta 3.paragrāfu.

3.§. Darbību ar mērķi atgūt summu, kas samaksāta pārvadājuma līguma ietvaros, var veikt tikai tā persona, kura veikusi maksājumu.

4.§. Darbību attiecībā uz maksu pēc piegādes var veikt tikai nosūtītājs.

5.§. Lai ierosinātu lietu, nosūtītājam jāuzrāda pavadzīmes dublikāts. Ja tāda nav, viņam jāuzrāda saņēmēja pilnvarojums vai pierādījums, ka saņēmējs ir atteicies pieņemt sūtījumu. Ja nepieciešams, nosūtītājam jāpierāda pavadzīmes neesība vai zaudējums.

6.§. Saņēmējam, lai ierosinātu lietu, jāuzrāda pavadzīme, ja tā viņam nodota.

45.pants
Pārvadātāji, pret kuriem var vērsties

1.§. Saskaņā ar 3. un 4.paragrāfu darbības, kas balstītas uz pārvadājuma līgumu, var tikt vērstas tikai pret pirmo pārvadātāju, pēdējo pārvadātāju vai pārvadātāju, kurš veicis to pārvadājuma daļu, kurā radies iemesls tiesvedībai.

2.§. Ja gadījumā, kad pārvadājumu veic secīgi pārvadātāji, pārvadātājs, kuram jāpiegādā krava, ar viņa piekrišanu ir atzīmēts pavadzīmē, 1.paragrāfā minētās darbības pret viņu var tikt vērstas pat tad, ja viņš nav pieņēmis pārvadāšanai kravu un pavadzīmi.

3.§. Darbība, kas vērsta uz pārvadājuma līguma ietvaros samaksātās summas atgūšanu, var tikt uzsākta pret pārvadātāju, kas šo summu iekasējis, vai pret pārvadātāju, kura vārdā tā tika iekasēta.

4.§. Darbība attiecībā uz maksu pēc piegādes var tikt vērsta tikai pret to pārvadātāju, kurš pieņēmis kravas pārvadāšanai nosūtīšanas vietā.

5.§. Darbība var tikt vērsta pret pārvadātāju, kas nav minēts 1.-4.paragrāfā, ja tā uzsākta kā pretprasība vai kā pamatprasības izņēmums, kura balstīta uz to pašu pārvadājuma līgumu.

6.§. Ciktāl šie Vienveida noteikumi piemērojami attiecībā uz pārvadātāja aizvietotāju, darbība var tikt vērsta arī pret to.

7.§. Ja prasītājs var izvēlēties starp vairākiem pārvadātājiem, viņa izvēles tiesības tiek anulētas līdz ar viņa vēršanos pret vienu no tiem; tas pats attiecas arī uz gadījumiem, ja prasītājs var izvēlēties starp vienu vai vairākiem pārvadātājiem un pārvadātāja aizvietotāju.

46.pants
Tiesa

1.§. Uz Vienveida noteikumiem balstītas prasības var iesniegt Dalībvalstu tiesā vai šķīrējtiesā, ko nosaka pušu savstarpēja vienošanās vai tās valsts tiesā vai šķīrējtiesā, kuras teritorijā:

a) atbildētājam ir pastāvīga vai ierastā dzīvesvieta, viņa vispārēja darba vieta vai filiāle, vai aģentūra, kas noslēgusi pārvadājuma līgumu;

b) atrodas vieta, kurā pārvadātājs pieņēma kravu vai vieta, kurā paredzēts to nogādāt.

Citas tiesas vai šķīrējtiesas nevar tikt izmantotas.

2.§. Ja tiesā vai šķīrējtiesā, kas ir kompetenta atbilstoši 1.paragrāfam, tiesas process par prasību, kas balstīta uz Vienveida noteikumiem, nenotiek vai, ja šāda tiesa šādā procesā ir pasludinājusi spriedumu, neviena jauna prasība pret tām pašām pusēm un ar to pašu pamatojumu nevar tikt izvirzīta, ja vien tiesas vai šķīrējtiesas, kurā tika iesniegta pirmā prasība, spriedums valstī, kurā tiek izvirzīta jaunā prasība, nav izpildāms.

47.pants
Darbības tiesību anulēšana

1.§. Ja pilnvarotā persona ir pieņēmusi kravas, visas no pārvadājuma līguma izrietošās tiesības vērsties pret pārvadātāju daļēja zaudējuma, bojājuma vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanas gadījumā tiek anulētas.

2.§. Tomēr darbības tiesības netiek anulētas:

a) daļējas zaudējuma vai bojājuma gadījumā, ja:

1. zaudējums vai bojājums saskaņā ar 42.pantu konstatēts pirms tam, kad pilnvarotā persona ir pieņēmusi kravu;

2. zaudējuma vai bojājuma konstatēšana, kas bija jāveic saskaņā ar 42.pantu, netika veikta vienīgi dzelzceļa vainas dēļ;

b) tāda zaudējuma vai bojājuma gadījumā, kas nav acīmredzama un nav konstatēta līdz brīdim, kad bagāžu pieņēmusi pilnvarotā persona ar nosacījumu, ka tā

1. lūdz pārliecināties saskaņā ar 42.pantu nekavējoties pēc zaudējuma vai bojājuma atklāšanas un ne vēlāk, kā septiņas dienas pēc kravas pieņemšanas;

2. un papildus tam pierāda, ka zaudējums vai bojājums radies laikā starp kravas pieņemšanu pārvadāšanai un tās piegādi;

c) tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanas gadījumā, ja pilnvarotā persona sešdesmit dienu laikā ir aizstāvējusi savas tiesības pret vienu no 45.panta 1.paragrāfā minētajiem pārvadātājiem;

d) ja pilnvarotā persona pierāda, ka zaudējumu vai bojājumu izraisījusi pārvadātāja darbība vai nolaidība ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

3.§. Ja krava saskaņā ar 28.pantu ir nosūtīta nepareizi, darbības tiesības daļēja zaudējuma vai bojājuma gadījumā, kas izriet no kāda iepriekšēja pārvadājuma līguma, tiek anulētas, kā tad, ja būtu bijis tikai viens pārvadājuma līgums.

48.pants
Darbību noilgums

1.§. Noilgums darbībām, kas izriet no pārvadājuma līguma, ir viens gads. Tomēr noilgums ir divi gadi tādām darbībām, kas saistītas ar:

a) maksas pēc piegādes atgūšanu, ko pārvadātājs iekasējis no saņēmēja;

b) ienākumu atgūšanu no pārvadātāja veiktās pārdošanas;

c) zaudējumu vai kaitējuma gadījumu, ko izraisījusi rīcība vai nolaidība ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties;

d) gadījumiem, ko izraisa viens no pārvadājuma līgumiem pirms nepareizas nosūtīšanas 28.pantā minētajos gadījumos.

2.§. Noilguma termiņš ilgst:

a) darbībām, kas vērstas uz kompensācijas saņemšanu par pilnīgu nozaudēšanu, – no trīsdesmitās dienas pēc tranzītpārvadājumu termiņa beigām;

b) darbībām, kas vērstas uz kompensācijas saņemšanu par daļēju nozaudēšanu, sabojāšanu vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu, – no faktiskās piegādes dienas;

c) visos citos gadījumos, – no darbības tiesību rašanās dienas.

Diena, kas norādīta kā noilguma termiņa sākums, termiņā netiek ieskaitīta.

3.§. Pēc tam, kad saskaņā ar 43.pantu ir iesniegta rakstiska prasība kopā ar visiem nepieciešamajiem pavaddokumentiem, darbības noilguma termiņš tiek pārtraukts līdz dienai, kad pārvadātājs ar rakstisku paziņojumu noraida prasību un atdod atpakaļ pievienotos dokumentus. Ja prasība tiek pieņemta daļēji, noilguma periods tiek atsākts attiecībā uz to prasības daļu, kura vēl atrodas strīda stadijā. Pierādīšanas pienākums attiecībā uz prasības saņemšanu vai atbildi un dokumentu atdošanu ir tai pusei, kura paļaujas uz šiem faktiem. Noilguma termiņš netiek pārtraukts ar turpmākām prasībām par to pašu lietas būtību.

4.§. Prasības, kurām beidzies noilguma termiņš nevar tikt atjaunotas arī ar pretprasību vai iebildumu.

5.§. Attiecībā uz šeit neminēto, noilguma termiņu pārtraukšanu vai īslaicīgu atcelšanu nosaka nacionālie likumi.

V sadaļa
ATTIECĪBAS STARP PĀRVADĀTĀJIEM

49.pants
Norēķini

1.§. Jebkuram pārvadātājam, kurš nosūtīšanas vai piegādes brīdī ir iekasējis vai kuram bija jāiekasē maksas vai citas pārvadājuma līguma rezultātā radušās summas, jāmaksā iesaistītajiem pārvadātājiem attiecīgā daļa no šīm maksām. Maksājuma metodes nosaka līgumi starp pārvadātājiem.

2.§. 12.pants piemērojams arī attiecībās starp secīgiem pārvadātājiem.

50.pants
Tiesības uz regresa prasību

1.§. Pārvadātājs, kurš saskaņā ar Vienveida noteikumiem ir samaksājis kompensāciju, ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret pārvadājumā iesaistītajiem atbilstoši šādiem noteikumiem:

a) pārvadātājs, kurš izraisījis zaudējumu vai bojājumu, ir par to pilnībā atbildīgs;

b) ja zaudējumu vai bojājumu izraisījuši vairāki pārvadātāji, katrs no tiem ir atbildīgs par viņa izraisīto zaudējumu vai bojājumu; ja šāds sadalījums nav iespējams, kompensācija jāsadala visu iesaistīto dzelzceļu starpā saskaņā ar c) punktu;

c) ja nav iespējams pierādīt, kurš pārvadātājs ir izraisījis zaudējumu vai bojājumu, kompensācija tiek sadalīta starp visiem pārvadājumā iesaistītajiem pārvadātājiem, izņemot tos, kuri var pierādīt, ka zaudējums vai bojājums nav noticis viņu vainas dēļ; šāda sadalīšana notiek proporcionāli pārvadātāju attiecīgajām daļām pārvadājuma maksā.

2.§. Gadījumā, ja kāds no pārvadātājiem ir maksātnespējīgs, uz to attiecinātā nesamaksātā daļa tiek sadalīta starp pārējiem pārvadājumā iesaistītajiem pārvadātājiem proporcionāli pārvadātāju attiecīgajām daļām pārvadājuma maksā.

51.pants
Regresa prasības kārtība

1.§. Maksājuma likumība, kuru veicis pārvadātājs, izmantojot savas regresa prasības tiesības saskaņā ar 50.pantu, nevar apstrīdēt tas pārvadātājs, pret kuru tiek vērsta regresa prasība, ja kompensāciju noteikusi tiesa vai šķīrējtiesa, un ja šim pārvadātājam, kuram par to savlaicīgi paziņots, ir bijusi iespēja iesaistīties tiesas procesā. Tiesa vai šķīrējtiesa, kas pārzina pamatprocesu, nosaka laiku, kāds tiek atvēlēts šādam paziņojumam un iesaistei tiesas procesā.

2.§. Pārvadātājam, kurš izmanto regresa prasības tiesības, jāuzsāk vienas un tās pašas darbības pret visiem iesaistītajiem pārvadātājiem, ar kuriem tas nav panācis risinājumu, pretējā gadījumā attiecībā uz tiem pārvadātājiem, pret kuriem šādas darbības nav uzsāktas, pārvadātājs zaudē savas regresa prasības tiesības.

3.§. Tiesa vai šķīrējtiesa savu lēmumu izsaka vienā spriedumā par visām tai iesniegtajām regresa prasībām.

4.§. Pārvadātājs, kurš vēlas izmantot savas regresa prasības tiesības, var iesniegt prasību tās valsts tiesā vai šķīrējtiesā, kuras teritorijā vienam no pārvadājumā iesaistītajiem pārvadātājiem ir firmas, filiāles vai aģentūras, kura slēgusi pārvadājuma līgumu, pamata atrašanās vieta.

5.§. Ja prasība tiek iesniegta pret vairākiem pārvadātājiem, pārvadātājs – prasītājs ir tiesīgs izvēlēties tiesu procesa uzsākšanai no tām, kuras saskaņā ar 4.paragrāfu ir kompetentas.

6.§. Regresa prasību tiesvedība nevar tikt apvienota ar tiesvedību, ko nolūkā iegūt kompensāciju, pamatojoties uz pārvadājuma līgumu, uzsākusi pilnvarotā persona.

52.pants
Regresa prasības līgumi

Pārvadātāji var slēgt līgumus, kuri atšķiras no 49. un 50.panta noteikumiem.

 

 

C papildinājums

NOTEIKUMI PAR BĪSTAMO KRAVU STARPTAUTISKAJIEM DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMIEM (RID)

1.pants
Darbības sfēra

1.§. Noteikumi piemērojami:

a) bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem Dalībvalstu teritorijās,

b) pārvadājumiem, kas papildina dzelzceļa pārvadājumus, uz kuriem attiecināmi CIM Vienveida noteikumi, saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, kas regulē citu transporta veidu pārvadājumus,

kā arī uz darbībām, kas minētas šo noteikumu pielikumā.

2.§. Bīstamās kravas, kuras aizliegts pārvadāt saskaņā ar pielikumu, nevar tikt pieņemtas pārvadāšanai starptautiskajā satiksmē.

2.pants
Izņēmumi

Šie Noteikumi nav jāmēro pilnībā vai daļēji bīstamo kravu pārvadājumiem, attiecībā uz kuriem pielikumā ir noteikts izņēmums. Izņēmums var tikt realizēts tikai gadījumā, ja kravas, uz ko attiecas izņēmums, pārvadājamais apjoms vai daba, vai iepakojums garantē pārvadājuma drošību.

3.pants
Ierobežojumi

Katra Dalībvalsts saglabā tiesības savā teritorijā regulēt vai aizliegt bīstamo kravu starptautiskos pārvadājumus cita iemesla dēļ nekā drošība pārvadājumu laikā.

4.pants
Citas prasības

Pārvadājumiem, uz kuriem attiecas šie Noteikumi, jābūt saskaņā ar nacionālajām vai starptautiskajām prasībām, ko parasti piemēro kravu dzelzceļa pārvadājumiem.

5.pants
Izmantojamo vilcienu veids. Pārvadājums rokas bagāžā, reģistrētajā bagāžā vai motorizētajos transportlīdzekļos

1.§. Bīstamās kravas var tikt pārvadātas tikai preču vilcienos, izņemot:

a) bīstamās kravas, kas pieņemamas pārvadāšanai saskaņā ar pielikumu, ja tās atbilst attiecīgajiem maksimāli pieļaujamiem apjomiem un īpašiem noteikumiem pārvadājumiem vilcienos, kas nav preču vilcieni;

b) bīstamās kravas, kas saskaņā ar CIV Vienveida noteikumu 12.pantu tiek pārvadātas rokas bagāžā, reģistrētajā bagāžā vai motorizētajos transportlīdzekļos un atbilstoši pielikuma īpašajiem noteikumiem.

2.§. Pasažieris nedrīkst ņemt līdzi bīstamu kravu rokas bagāžā vai nosūtīt to reģistrētajā bagāžā vai motorizētos transportlīdzekļos, ja šī krava neatbilst pielikuma īpašajiem noteikumiem.

6.pants
Pielikums

Pielikums veido šo Noteikumu neatņemamu sastāvdaļu.

* * *

Pielikuma teksts būs tāds, kādu to izstrādās Bīstamo kravu pārvadājumu Ekspertu komiteja, stājoties spēkā 1999.gada 3.jūnija Protokolam, kas groza 1980.gada 9.maija Konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) saskaņā ar tās 19.panta 4.paragrāfu.

 

D papildinājums

VIENVEIDA NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMIEM PAR TRANSPORTLĪDZEKĻU IZMANTOŠANU STARPTAUTISKAJĀ DZELZCEĻA SATIKSMĒ (CUV)

1.pants
Darbības sfēra

Šie Vienveida noteikumi attiecas uz divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, kas saistīti ar dzelzceļa transportlīdzekļu izmantošanu transportēšanai pārvadājumos, kas tiek veikti saskaņā ar CIV Vienveida noteikumiem un CIM Vienveida noteikumiem.

2.pants
Definīcijas

Vienveida noteikumos termins:

a) “dzelzceļa transporta uzņēmums” nozīmē privāto vai valsts uzņēmumu, kas pilnvarots veikt pasažieru vai kravas pārvadājumus un kas spēj nodrošināt vilci;

b) “transportlīdzeklis” nozīmē transportlīdzekli, kas spēj patstāvīgi uz saviem riteņiem pārvietoties pa dzelzceļa līnijām un kas netiek vilkts;

c) “valdītājs” nozīmē personu, kura kā īpašnieks vai nomnieks izmanto transportlīdzekli ekonomiski un tikai transportēšanai;

d) “pieraksta stacija” nozīmē uz transportlīdzekļa norādītu vietu, uz kuru transportlīdzeklis var tikt nosūtīts atpakaļ vai uz kuru tas jānosūta atpakaļ saskaņā ar izmantošanas līguma noteikumiem.

3.pants
Apzīmējumi un uzraksti uz transportlīdzekļiem

1.§. Neraugoties uz prasībām attiecībā uz transportlīdzekļu tehnisko atbilstību izmantošanai starptautiskajā satiksmē, personai, kura saskaņā ar 1.pantā minēto līgumu apgādā ar transportlīdzekli, nodrošina, ka uz transportlīdzekļa tiek norādīts:

a) ziņas par valdītāju;

b) ja nepieciešams, ziņas par dzelzceļa transporta uzņēmumu, kura transportlīdzekļu parkam pieder konkrētais transportlīdzeklis;

c) ja nepieciešams, ziņas par pieraksta staciju;

d) citi izmantošanas līgumā noteiktie apzīmējumi un uzraksti.

2.§. 1.paragrāfā minētie apzīmējumi un uzraksti var tikt izdarīti elektroniski atpazīstamā veidā.

4.pants
Atbildība transportlīdzekļa nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā

1.§. Dzelzceļa transporta uzņēmums, kuram transportlīdzeklis ir nodots izmantošanā transportēšanas darbību veikšanai, ir atbildīgs par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies transportlīdzekļa vai tā piederumu nozaudēšanas vai bojājuma rezultātā, izņemot gadījumus, ja tiek pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums nav radies šī uzņēmuma vainas dēļ.

2.§. Dzelzceļa transporta uzņēmums nav atbildīgs par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies tādu piederumu nozaudēšanas rezultātā, kas nav minēti transportlīdzekļa abās pusēs vai tam pievienotā inventāra sarakstā.

3.§. Transportlīdzekļa vai tā piederumu nozaudēšanas gadījumā, kompensācija, izņemot visus citus kaitējumus, tiek ierobežota līdz transportlīdzekļa vai tā piederumu parastai vērtībai nozaudēšanas brīdī un vietā. Ja nav iespējams noteikt nozaudēšanas dienu vai vietu, kompensācijas apjomu ierobežo parastā vērtība dienā un vietā, kad transportlīdzeklis tika nodots izmantošanā.

4.§. Ja kaitējums nodarīts transportlīdzeklim vai tā piederumiem, kompensācija, izņemot visus citus kaitējumus, tiek ierobežota līdz remonta izmaksām. Kompensācija nevar pārsniegt summu, kas būtu jāmaksā nozaudēšanas gadījumā.

5.§. Līguma puses var vienoties par noteikumiem, kas atšķiras no 1.-4.paragrāfā noteiktajiem.

5.pants
Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

4.panta 3. un 4.paragrāfā noteiktie atbildības ierobežojumi netiek piemēroti, ja tiek pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums dzelzceļa transporta uzņēmuma darbības vai nolaidības dēļ ir radies ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

6.pants
Pieņēmums par transportlīdzekļa nozaudēšanu

1.§. Pilnvarotā persona bez nepieciešamības uzrādīt papildus pierādījumus var uzskatīt transportlīdzekli par pazudušu, ja tā ir lūgusi dzelzceļa transporta uzņēmumam, kuram transportlīdzeklis tika nodots izmantošanā transportēšanas darbību veikšanai, veikt transportlīdzekļa meklēšanu un ja transportlīdzeklis nav nodots šīs personas rīcībā trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemta tās prasība, vai ja nav saņemtas nekādas ziņas par transportlīdzekļa atrašanās vietu. Šis termiņš var tikt pagarināts par laika posmu, kurā transportlīdzeklis ir izņemts no apgrozības jebkāda iemesla dēļ, kas nav attiecināms uz dzelzceļa transporta uzņēmumu vai sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu.

2.§. Ja transportlīdzeklis, kas uzskatīts par nozaudētu, tiek atrasts pēc kompensācijas izmaksas, pilnvarotā persona sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma par notikušo var prasīt dzelzceļa transporta uzņēmumam, kuram transportlīdzeklis tika nodots izmantošanā transportēšanas darbību veikšanai, bez maksas atdot tam atpakaļ transportlīdzekli pieraksta stacijā vai citā vietā, par ko panākta vienošanās, pretī saņemot izmaksāto kompensāciju.

3.§. Ja 2.paragrāfā minētā prasība nav izteikta vai, ja transportlīdzeklis tiek atrasts vēlāk kā pēc viena gada no kompensācijas izmaksas, dzelzceļa transporta uzņēmums, kuram transportlīdzeklis tika nodots izmantošanā transportēšanas darbību veikšanai, var atbrīvoties no tā atbilstoši likumiem un noteikumiem, kas ir spēkā stacijā, kurā tas atrodas.

4.§. Līguma puses var vienoties par noteikumiem, kas atšķiras no 1.-3.paragrāfā noteiktajiem.

7.pants
Atbildība zaudējuma vai kaitējuma gadījumā, ko izraisījis transportlīdzeklis

1.§. Persona, kura saskaņā ar 1.pantā minēto līgumu ir nodevusi transportlīdzekli izmantošanā transportēšanas darbību veikšanai, ir atbildīga par zaudējumu un kaitējumu, ko tās vainas dēļ ir izraisījis transportlīdzeklis.

2.§. Līguma puses var vienoties par noteikumiem, kas atšķiras no 1.paragrāfā noteiktajiem.

8.pants
Prasības tiesību pārņemšana

Ja transportlīdzekļa izmantošanas līgums paredz, ka dzelzceļa transporta uzņēmums var nodot transportlīdzekli citam dzelzceļa transporta uzņēmumam izmantošanā transportēšanas darbību veikšanai, dzelzceļa transporta uzņēmums, saskaņojot to ar valdītāju, var vienoties ar citu dzelzceļa transporta uzņēmumu, ka:

a) attiecībā uz regresa prasībām tas no viņa pārņem prasības tiesības attiecībā uz viņu atbildību valdītājam par transportlīdzekļa vai tā piederumu zaudējumu vai bojājumu;

b) tikai valdītājs ir atbildīgs pārējiem dzelzceļa transporta uzņēmumiem par zaudējumu vai kaitējumu, ko izraisījis transportlīdzeklis, bet tikai dzelzceļa transporta uzņēmums, kurš ir valdītāja līguma partneris, ir tiesīgs aizstāvēt citu dzelzceļa transporta uzņēmumu tiesības.

9.pants
Atbildība par darbiniekiem un citām personām

1.§. Līguma puses ir atbildīgas par saviem darbiniekiem un citām personām, kuru pakalpojumus tās izmanto līguma izpildē, ciktāl šie darbinieki vai citas personas darbojas savu funkciju ietvaros.

2.§. Ja līguma puses nevienojas citādi, tās infrastruktūras pārvaldītāji, kurā dzelzceļa transporta uzņēmumi lieto transportlīdzekli transportēšanas darbību veikšanai, tiek uzskatīti par personām, kuru pakalpojumus izmanto dzelzceļa transporta uzņēmums.

3.§. 1. un 2.paragrāfs piemērojams arī prasības tiesību pārņemšanas gadījumā saskaņā ar 8.pantu.

10.pants
Citas darbības

1.§. Visos gadījumos, kuriem piemērojami šie Vienveida noteikumi, jebkura darbība attiecībā uz atbildību transportlīdzekļa vai tā piederumu zaudējuma vai bojājuma gadījumā, neatkarīgi no atbildības pamatojuma, var tikt vērsta pret dzelzceļa transporta uzņēmumu, kuram transportlīdzeklis tika nodots izmantošanā transportēšanas darbību veikšanai, tikai ievērojot šajos Noteikumos un izmantošanas līgumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus.

2.§. 1.paragrāfs attiecas arī uz prasības tiesību pārņemšanas gadījumu saskaņā ar 8.pantu.

3.§. Tas pats attiecas uz jebkuru darbību, kas tiek vērsta pret tiem darbiniekiem un citām personām, par kurām ir atbildīgs dzelzceļa transporta uzņēmums, kas nodevis izmantošanā transportlīdzekli transportēšanas darbību veikšanai.

11.pants
Tiesa

1.§. Prasības, kas balstītas uz saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem noslēgtu līgumu, var tikt iesniegtas tiesā vai šķīrējtiesā, par ko vienojušās līguma puses.

2.§. Ja līguma puses nevienojas citādi, kompetentas ir tās Dalībvalsts tiesas vai šķīrējtiesas, kuras teritorijā atrodas atbildētāja darba vieta. Ja atbildētāja darba vieta neatrodas Dalībvalstī, kompetenta ir tās Dalībvalsts tiesa vai šķīrējtiesa, kurā radies zaudējums vai kaitējums.

12.pants
Darbību noilgums

1.§. Uz 4. un 7.pantu balstīto darbību noilguma termiņš ir trīs gadi.

2.§. Darbību noilguma termiņš tiek skaitīts:

a) uz 4.pantu balstītām darbībām – no dienas, kad transportlīdzekļa zaudējums vai bojājums tiek atklāts vai kad pilnvarotā persona saskaņā ar 6.panta 1. vai 4.paragrāfu var uzskatīt transportlīdzekli par zaudētu;

b) uz 7.pantu balstītām darbībām – no dienas, kad radies zaudējums vai kaitējums.

 

E papildinājums

VIENVEIDA NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMU PAR INFRASTRUKTŪRAS IZMANTOŠANU STARPTAUTISKAJĀ DZELZCEĻA SATIKSMĒ (CUI)

1.pants
Darbības sfēra

1.§. Šie Vienveida noteikumi attiecas uz jebkuru līgumu, kas nosaka dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu starptautiskajiem pārvadājumiem CIV Vienveida noteikumu un CIM Vienveida noteikumu izpratnē, neatkarīgi no līguma pušu darbības vietas un nacionālās piederības. Šie Vienveida noteikumi piemērojami arī gadījumos, kad dzelzceļa infrastruktūru pārrauga valsts vai valdības institūcijas, vai organizācijas.

2.§. Saskaņā ar 21.pantu šie Vienveida noteikumi neattiecas uz citām tiesiskām attiecībām, piemēram:

a) pārvadātāja vai pārvaldītāja atbildību pret saviem darbiniekiem vai citām personām, kuru pakalpojumus tie izmanto savu uzdevumu veikšanai;

b) vienas puses pārvadātāja vai pārvaldītāja savstarpējo atbildību pret otras puses trešajām pusēm.

2.pants
Paziņojumi attiecībā uz atbildību personiska zaudējuma vai kaitējuma gadījumā

1.§. Katra valsts var jebkurā laikā paziņot, ka tā pret cietušajiem negadījumos, kas notikuši tās teritorijā, neattiecina visus noteikumus attiecībā uz atbildību personiska zaudējuma vai kaitējuma gadījumā (nāve, ievainojums vai cita veida fizisks vai garīgs kaitējums), ja cietušie ir šīs valsts pilsoņi vai viņiem tajā ir ierastā uzturēšanās vieta.

2.§. Valsts, kura izdarījusi paziņojumu saskaņā ar 1.paragrāfu, var to atsaukt jebkurā laikā, paziņojot par to Depozitārijam. Atsaukums stājas spēkā pēc viena mēneša no dienas, kad Depozitārijs paziņojis par to Dalībvalstīm.

3.pants
Definīcijas

Vienveida noteikumu nolūkiem termins:

a) “dzelzceļa infrastruktūra” nozīmē visas dzelzceļa līnijas un uzstādītās iekārtas, ciktāl tās nepieciešamas dzelzceļa transportlīdzekļu apgrozībai un satiksmes drošībai;

b) “pārvaldītājs” nozīmē personu, kura nodrošina pieeju dzelzceļa infrastruktūrai;

c) “pārvadātājs” nozīmē personu, kura saskaņā ar CIV Vienveida noteikumiem un CIM Vienveida noteikumiem veic pasažieru vai kravu starptautiskos dzelzceļa pārvadājumus;

d) “palīgs” nozīmē darbiniekus vai citas personas, kuru pakalpojumus pārvadātājs vai pārvaldītājs izmanto līguma izpildei, ciktāl šie darbinieki vai personas darbojas savu funkciju ietvaros;

e) “trešā puse” nozīmē jebkuru personu, kas nav pārvaldītājs, pārvadātājs un viņu palīgi;

f) “licence” nozīmē atļauju pārvadātājam veikt dzelzceļa pārvadājumus saskaņā ar tās valsts likumiem un noteikumiem, kurā atrodas pārvadātāja pamatdarbības darba vieta;

g) “drošības sertifikāts” nozīmē dokumentu, kurš saskaņā ar tās valsts likumiem un noteikumiem, kurā atrodas izmantojamā infrastruktūra, apliecina, ka tiktāl, ciktāl tas skar pārvadātāju,

– uzņēmuma iekšējā organizācija, kā arī

– infrastruktūrā nodarbinātais personāls un izmantojamie transportlīdzekļi

atbilst uzstādītajām drošības prasībām, lai šajā infrastruktūrā nodrošinātu drošus pakalpojumus.

4.pants
Saistošais tiesību akts

Ja šie Vienveida noteikumi neparedz citādi, jebkuri noteikumi, kuri tieši vai netieši ir pretrunā šiem Vienveida noteikumiem, uzskatāmi par spēkā neesošiem. Šo noteikumu atcelšana nenozīmē citu līguma noteikumu atcelšanu. Neraugoties uz to, līguma puses var uzņemties lielāku atbildību un lielākas saistības par tām, ko paredz Vienveida noteikumi, vai noteikt maksimālo kompensācijas apjomu īpašuma zaudējuma vai bojājuma gadījumā.

II sadaļa
IZMANTOŠANAS LĪGUMS

5.pants
Saturs un forma

1.§. Attiecības starp pārvaldītāju un pārvadātāju regulē izmantošanas līgumā.

2.§. Līgums sevišķi regulē izmantošanas administratīvos, tehniskos un finanšu apstākļus. Tam jāietver vismaz šādas ziņas:

a) izmantojamā infrastruktūra;

b) izmantošanas apjoms;

c) pārvaldītāja nodrošinātie pakalpojumi;

d) pārvadātāja nodrošinātie pakalpojumi;

e) algojamais personāls;

f) izmantojamie transportlīdzekļi;

g) finansiālie nosacījumi.

3.§. Līgums slēdzams rakstveidā vai citā līdzvērtīgā formā. Līguma rakstiskas vai līdzvērtīgas formas neesība vai nepareizība vai kādas 2.paragrāfā minētās ziņas neesība neietekmē līguma esamību vai derīgumu, kas tam paliek saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem.

6.pants
Pārvadātāja un pārvaldītāja īpašās saistības

1.§. Pārvadātājs ir pilnvarots veikt dzelzceļa pārvadātāja darbības. Algotajam personālam un izmantojamiem transportlīdzekļiem jāatbilst drošības prasībām. Pārvaldītājs var prasīt pārvadātājam pierādīt, uzrādot derīgu licenci un drošības sertifikātu vai to apliecinātas kopijas, vai kādā citā veidā, ka šīs prasības ir izpildītas.

2.§. Pārvadātājam jāpaziņo pārvaldītājam par jebkādiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt viņa licences, drošības sertifikāta vai citu pierādījumu derīgumu.

3.§. Pārvaldītājs var prasīt pārvadātājam pierādīt, ka tas ir noformējis pietiekamu atbildības apdrošinājumu vai veicis citus pasākumus, lai segtu jebkuru 9.-21.pantā minēto prasību, neatkarīgi no tās pamatojuma. Pārvadātājam ir katru gadu pienācīgi jāpierāda, ka vēl joprojām pastāv atbildības vai līdzvērtīgi nodrošinājumi; pārvadātājam jāpaziņo pārvaldītājam par jebkurām izmaiņām attiecībā uz šiem nodrošinājumiem, pirms tās stājas spēkā.

4.§. Līguma pusēm vienai otra jāinformē par visu, kas var kavēt noslēgtā līguma izpildi.

7.pants
Līguma darbības ilgums

1.§. Izmantošanas līgums var tikt noslēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.

2.§. Pārvaldītājs var nekavējoties lauzt līgumu, ja:

a) pārvadātājs vairs nav tiesīgs veikt dzelzceļa pārvadātāja funkcijas;

b) algojamais personāls un izmantojamie transportlīdzekļi vairs neatbilst drošības prasībām;

c) pārvadātājam ir maksājumu parādi:

1. par diviem secīgiem maksājumu periodiem un kuru apjoms ir mazāks par viena mēneša izmantošanas maksu;

2. par periodu, kas ir lielāks par diviem maksājumu periodiem un kuru apjoms ir vienāds ar divu mēnešu izmantošanas maksu;

d) pārvadātājs skaidri pārkāpj kādu 6.panta 2. un 3.paragrāfā noteikto īpašo saistību.

3.§. Pārvadātājs var nekavējoties lauzt izmantošanas līgumu, ja pārvaldītājs zaudē savas tiesības pārvaldīt infrastruktūru.

4.§. Katra līguma puse var nekavējoties lauzt izmantošanas līgumu gadījumā, ja otra līguma puse skaidri pārkāpj kādu no būtiskām saistībām attiecībā uz personu vai kravu drošību; līguma puses var vienoties par vienotu izpratni, izmantojot šīs tiesības.

5.§. Līguma puse, kas lauzusi līgumu, ir atbildīga citai līguma pusei par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies līguma laušanas rezultātā, ja vien netiek pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums nav radies šīs puses vainas dēļ.

6.§. Līguma puses var vienoties par noteikumiem, kas atšķiras no 2.paragrāfa c) un d) punktā un 5.paragrāfā noteiktajiem.

III sadaļa
ATBILDĪBA

8.pants
Pārvaldītāja atbildība

1.§. Pārvaldītājs ir atbildīgs par:

a) personisku zaudējumu vai kaitējumu (nāvi, ievainojumu vai citu fizisku vai garīgu kaitējumu),

b) īpašuma zaudējumu vai tam nodarītu kaitējumu (kustama vai nekustama īpašuma sagraušanu vai bojājumu),

c) katru ar naudas sodu sodāmu kaitējumu, kas jāapmaksā pārvadātājam saskaņā ar CIV Vienveida noteikumiem un CIM Vienveida noteikumiem,

kas nodarīts pārvadātājam vai tā palīgiem infrastruktūras izmantošanas laikā un kas radies konkrētajā infrastruktūrā.

2.§. Pārvaldītājs tiek atbrīvots no šīs atbildības:

a) personiska zaudējuma vai kaitējuma gadījumā un gadījumā, kad noticis ar naudas sodu sodāms kaitējums, kas jāapmaksā pārvadātājam saskaņā ar CIV Vienveida noteikumiem:

1. ja negadījumu, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, izraisījuši apstākļi, no kuriem pārvaldītājs, neraugoties uz šādos apstākļos nepieciešamās rīcības īstenošanu, nespēja izvairīties un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst;

2. tādā mērā, ciktāl negadījums, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, noticis cietušās personas vainas dēļ;

3. negadījums, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, noticis trešās puses darbību dēļ, no kurām pārvaldītājs, neraugoties uz šādos apstākļos nepieciešamās rīcības īstenošanu, nespēja izvairīties un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst;

b) īpašuma zaudējuma vai bojājuma gadījumā un gadījumā, kad noticis ar naudas sodu sodāms kaitējums, kas jāapmaksā pārvadātājam saskaņā ar CIM Vienveida noteikumiem, ja zaudējums vai kaitējums radies pārvadātāja vainas dēļ vai pārvadātāja rīkojuma rezultātā, kas nav attiecināms uz pārvaldītāju, vai tādu apstākļu rezultātā, no kuriem pārvaldītājs nespēja izvairīties un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst.

3.§. Ja negadījums, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, noticis trešās puses rīcības dēļ un ja, neraugoties uz to, pārvaldītājs nav pilnībā atbrīvots no atbildības saskaņā ar 2.paragrāfa a) punktu, tas ir pilnībā atbildīgs tādā mērā, kā to paredz šie Vienveida noteikumi, tomēr tas neskar pārvaldītāja regresa prasības tiesības pret trešo pusi.

4.§. Līguma puses var vienoties par to, vai un kādā mērā pārvaldītājs ir atbildīgs par pārvadātājam nodarīto zaudējumu vai kaitējumu, ko izsaukusi viņa darbību aizkavēšana vai pārtraukšana.

9.pants
Pārvadātāja atbildība

1.§. Pārvadātājs ir atbildīgs:

a) par personisku zaudējumu vai kaitējumu (nāvi, ievainojumu vai citu fizisku vai garīgu kaitējumu),

b) īpašuma zaudējumu vai kaitējumu (kustama vai nekustama īpašuma sagraušanu vai bojājumu),

kas nodarīts pārvaldītājam vai tā palīgiem infrastruktūras izmantošanas laikā izmantoto transportlīdzekļu vai pārvadāto personu vai kravas dēļ.

2.§. Pārvadātājs tiek atbrīvots no atbildības:

a) personiska zaudējuma vai kaitējuma gadījumā:

1. ja negadījumu, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar pārvadātāja darbību, no kuriem pārvaldītājs, neraugoties uz šādos apstākļos nepieciešamās rīcības īstenošanu, nespēja izvairīties, un kuras sekas tas nebija spējīgs novērst;

2. tādā mērā, ciktāl negadījums, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, noticis cietušās personas vainas dēļ;

3. negadījums, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, noticis trešās puses darbību dēļ, no kurām pārvadātājs, neraugoties uz šādos apstākļos nepieciešamās rīcības īstenošanu, nespēja izvairīties, un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst;

b) īpašuma zaudējuma vai kaitējuma gadījumā, ja zaudējums vai kaitējums radies pārvaldītāja vainas dēļ vai pārvaldītāja rīkojuma rezultātā, kas nav attiecināms uz pārvadātāju, vai tādu apstākļu rezultātā, no kuriem pārvadātājs nespēja izvairīties, un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst.

3.§. Ja negadījums, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, noticis trešās puses rīcības dēļ un ja, neraugoties uz to, pārvadātājs nav pilnībā atbrīvots no atbildības saskaņā ar 2.paragrāfa a) punktu, tas ir pilnībā atbildīgs tādā mērā, kā to paredz šie Vienveida noteikumi, tomēr tas neskar tā regresa prasības tiesības pret trešo pusi.

4.§. Līguma puses var vienoties par to, vai un kādā mērā pārvadātājs ir atbildīgs par pārvaldītājam nodarīto zaudējumu vai kaitējumu, ko izsaukusi viņa darbību aizkavēšana vai pārtraukšana.

10.pants
Blakus cēloņi

1.§. Ja zaudējumu vai kaitējumu izraisījuši cēloņi, kas attiecināmi uz pārvaldītāju un cēloņi, kas attiecināmi uz pārvadātāju, katra līguma puse ir atbildīga tikai par to zaudējuma vai kaitējuma daļu, ko izraisījuši uz šo pusi saskaņā ar 8. un 9.pantu attiecināmie cēloņi. Ja nav iespējams novērtēt, kādā apjomā attiecīgie iemesli izraisījuši zaudējumu vai kaitējumu, katra līguma puse sedz to zaudējuma vai kaitējuma daļu, ko tā apstiprinājusi.

2.§. 1.paragrāfu piemēro mutatis mutandis, ja zaudējumu vai kaitējumu izraisījuši iemesli, kas attiecināmi uz pārvaldītāju un iemesli, kas attiecināmi uz vairākiem pārvadātājiem, kuri izmanto vienu un to pašu dzelzceļa infrastruktūru.

3.§. 1.paragrāfa pirmo teikumu piemēro mutatis mutandis 9.pantā minētajā zaudējuma vai kaitējuma gadījumā, ja tā iemesli attiecināmi uz vairākiem pārvadātājiem, kuri izmanto vienu un to pašu infrastruktūru. Ja nav iespējams novērtēt, kādā apjomā attiecīgie iemesli izraisījuši zaudējumu vai kaitējumu, pārvadātāju atbildība pret pārvaldītāju sadalāma līdzvērtīgi.

11.pants
Kompensācijas nāves gadījumā

1.§. Nāves gadījumā, kompensācijas ietver:

a) visas nepieciešamās nāves gadījumam sekojošās izmaksas, īpaši ar mirstīgo atlieku transportēšanu un bērēm saistītos izdevumus;

b) ja nāve neiestājas uzreiz, – kompensācijas, kas noteiktas 12.pantā.

2.§. Ja līdz ar nāves gadījumu personas, kuras mirušajam bija vai nākotnē būtu juridisks pienākums uzturēt, ir zaudējušas atbalstu, šādām personām jāpiešķir kompensācija par zaudējumu. Tiesības uz kompensāciju personām, kuras mirušais uzturēja bez juridiskajām saistībām, nosaka nacionālie likumi.

12.pants
Kompensācijas personiska ievainojuma gadījumā

Personiska ievainojuma vai jebkura cita nodarīta fiziska vai garīga kaitējuma gadījumā kompensācijas ietver:

a) visas nepieciešamās izmaksas, it īpaši tās, kas saistītas ar ārstēšanos un transportēšanu;

b) kompensācijas par finansiālo zaudējumu pilnīgas vai daļējas darbspējas zaudēšanas vai pieaugušo vajadzību gadījumā.

13.pants
Kompensācijas citu fizisku kaitējumu gadījumā

Nacionālie likumi nosaka, vai un cik lielā mērā pārvaldītājs vai pārvadātājs maksā kompensācijas citu, 11. un 12.pantā neminētu fizisku kaitējumu gadījumā.

14.pants
Kompensāciju veids un apjoms bojāejas un personiska ievainojuma gadījumā

1.§. 11.panta 2.paragrāfā un 12.panta b) punktā noteiktās kompensācijas tiek piešķirtas vienreizējas izmaksas veidā. Taču, ja nacionālie likumi pieļauj ikgadējas izmaksas, tās šādā formā tiek piešķirtas, ja to pieprasa ievainotās personas vai personas, kurām ir uz to tiesības saskaņā ar 11.panta 2.paragrāfu.

2.§. Kompensācijas apjoms, ko piešķir saskaņā ar 1.paragrāfu, tiek noteikts atbilstoši nacionālajiem likumiem. Tomēr šo Vienveida noteikumu nolūkiem augšējais limits vienai personai tiek noteikts 175 000 norēķinu vienību apjomā vienreizējai izmaksai vai šai summai atbilstošām ikgadējām izmaksām, ja nacionālajos likumos paredzētais augšējais limits ir mazāks par šo summu.

15.pants
Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

Vienveida noteikumos paredzētie atbildības ierobežojumi, kā arī nacionālie likumi, kas ierobežo kompensācijas līdz fiksētam apjomam, netiek piemēroti, ja tiek pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums radies darbības vai nolaidības dēļ, kuru zaudējuma vai kaitējuma izraisītājs veicis ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

16.pants
Konvertācija un procenti

1.§. Ja kompensācijas aprēķināšanai ir nepieciešama ārvalstu valūtā noteikto summu konvertācija, tā tiek veikta atbilstoši valūtas maiņas kursam kompensācijas maksāšanas dienā un vietā.

2.§. Pilnvarotā persona var pieprasīt maksājamās kompensācijas procentus, kas aprēķināti ar likmi pieci procenti gadā no dienas, kad šķīrējtiesā tika ierosināta samierināšanas procedūras lieta saskaņā ar Konvencijas V sadaļu, vai no dienas, kad tika uzsākta tiesvedība.

17.pants
Atbildība kodolincidentu gadījumā

Pārvaldītājs un pārvadātājs tiek atbrīvots no atbildības saskaņā ar Vienveida noteikumiem par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies kodolincidenta gadījumā, ja pēc valsts likumiem un noteikumiem, kas regulē atbildību kodolenerģijas jomā, par zaudējumu vai kaitējumu atbildīgs kodoliekārtu operators vai cita persona, kas viņu aizvieto.

18.pants
Atbildība par palīgiem

Pārvaldītājs un pārvadātājs ir atbildīgs par saviem palīgiem.

19.pants
Citas darbības

1.§. Visos gadījumos, kad piemērojami Vienveida noteikumi, jebkura darbība attiecībā uz atbildību neatkarīgi no tās pamatojuma var tikt vērsta pret pārvaldītāju vai pārvadātāju tikai, ievērojot šajos Vienveida noteikumos minētos nosacījumus un ierobežojumus.

2.§. Tas pats attiecas uz jebkuru darbību, kas tiek vērsta pret palīgiem, par kuriem pārvaldītājs vai pārvadātājs ir atbildīgs saskaņā ar 18.pantu.

20.pants

Vienošanās par strīdu izšķiršanu

Līguma puses var vienoties par apstākļiem, kuros tās aizstāv savas tiesības uz kompensāciju no otras līguma puses vai atsakās no tām.

IV sadaļa
PALĪGU DARBĪBAS

21.pants
Pret pārvaldītāju vai pārvadātāju vērstās darbības

1.§. Jebkura pārvadātāja palīgu darbība attiecībā uz atbildību neatkarīgi no tās pamatojuma var tikt vērsta pret pārvaldītāju par viņa izraisīto zaudējumu vai kaitējumu tikai, ievērojot šajos Vienveida noteikumos minētos nosacījumus un ierobežojumus.

2.§. Jebkura pārvaldītāja palīgu darbība attiecībā uz atbildību neatkarīgi no atbildības pamatojuma var tikt vērsta pret pārvadātāju par viņa izraisīto zaudējumu vai kaitējumu tikai, ievērojot šajos Vienveida noteikumos minētos nosacījumus un ierobežojumus.

V sadaļa
TIESĪBU AIZSTĀVĒŠANA

22.pants
Samierināšanas procedūras

Līguma puses var vienoties par samierināšanas procedūrām vai apelāciju šķīrējtiesā atbilstoši Konvencijas V sadaļai.

23.pants
Regresa prasība

Maksājuma likumība, kuru veicis pārvadātājs, pamatojoties uz CIV Vienveida noteikumiem vai CIM Vienveida noteikumiem, nevar tikt apstrīdēta, ja kompensāciju noteikusi tiesa vai šķīrējtiesa un ja pārvaldītājam, kuram savlaicīgi paziņots par tiesvedību, ir bijusi iespēja iesaistīties tiesas procesā.

24.pants
Tiesa

1.§. Uz šiem Vienveida noteikumiem balstītas prasības var tikt iesniegtas tajās Dalībvalstu tiesās vai šķīrējtiesās, par ko vienojušās līguma puses.

2.§. Ja līguma puses nevienojas citādi, kompetentas ir tās Dalībvalsts tiesas vai šķīrējtiesas, kuras teritorijā pārvaldītājam ir darba vieta.

25.pants
Darbību noilgums

1.§. Noilguma termiņš darbībām, kas balstītas uz šiem Vienveida noteikumiem, ir trīs gadi.

2.§. Noilguma periods tiek skaitīts no dienas, kad radies zaudējums vai kaitējums.

3.§. Personu nāves gadījumā noilguma termiņš ir trīs gadi no dienas, kas seko nāves dienai, bet nevar turpināties ilgāk kā piecus gadus pēc negadījuma dienas.

4.§. Atbildīgās personas regresa prasība var tikt izvirzīta pat pēc 1.paragrāfā noteiktā noilguma termiņa beigām, ja tā tiek izvirzīta termiņā, kas atļauts saskaņā ar tās valsts likumiem, kurā notiek tiesvedība. Tomēr, atļautais termiņš nevar būt mazāks par deviņdesmit dienām, sākot no dienas, kad persona, kas iesniedz regresa prasību, ir nokārtojusi pretenziju vai ir informēta par tiesvedību pret viņu.

5.§. Noilguma termiņš tiek pārtraukts, ja puses vienojas par samierināšanās procedūru vai ja tās vēršas šķīrējtiesā saskaņā ar Konvencijas V sadaļu.

6.§. Citos gadījumos noilguma perioda atlikšanu vai pārtraukšanu nosaka nacionālie likumi.

 

F papildinājums

VIENVEIDA NOTEIKUMI TEHNISKO STANDARTU APSTIPRINĀŠANAI UN VIENVEIDA TEHNISKO PRIEKŠRAKSTU PIEŅEMŠANAI, KAS PIEMĒROJAMI ATTIECĪBĀ UZ IZMANTOŠANAI STARPTAUTISKAJĀ SATIKSMĒ PAREDZĒTAJIEM DZELZCEĻA MATERIĀLIEM (APTU)

1.pants
Darbības sfēra

Vienveida noteikumi nosaka tehnisko standartu apstiprināšanas un vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanas kārtību attiecībā uz dzelzceļa materiāliem, kas paredzēti izmantošanai starptautiskajā satiksmē.

2.pants
Definīcijas

Šajos Vienveida noteikumos un to pielikumos termins:

a) “Līgumslēdzēja valsts” nozīmē Organizācijas Dalībvalsti, kura nav izdarījusi paziņojumu attiecībā uz šiem Vienveida noteikumiem saskaņā ar Konvencijas 42.panta 1.paragrāfa pirmo teikumu;

b) “starptautiskā satiksme” nozīmē dzelzceļa transportlīdzekļu kustību pa dzelzceļa līnijām vismaz divu Līgumslēdzēju valstu teritorijās;

c) “dzelzceļa transporta uzņēmums” nozīmē privāto vai valsts uzņēmumu, kurš ir pilnvarots veikt pasažieru vai kravu pārvadājumus un kurš var nodrošināt vilci;

d) “infrastruktūras pārvaldītājs” nozīmē uzņēmumu vai institūciju, kas pārvalda dzelzceļa infrastruktūru;

e) “dzelzceļa materiāli” nozīmē dzelzceļa materiālus, kas paredzēti izmantošanai starptautiskajā satiksmē, īpaši dzelzceļa transportlīdzekļus un dzelzceļa infrastruktūru;

f) “dzelzceļa transportlīdzeklis” nozīmē transportlīdzekli, kas spēj patstāvīgi uz saviem riteņiem pārvietoties pa dzelzceļa līnijām ar vilci vai bez tās;

g) “vilces vienība” nozīmē dzelzceļa transportlīdzekli, kas paredzēts vilces nodrošināšanai;

h) “preču vagons” nozīmē dzelzceļa transportlīdzekli, kas nav paredzēts vilces nodrošināšanai un ir paredzēts kravu pārvadāšanai;

i) “pasažieru vagons” nozīmē dzelzceļa transportlīdzekli, kas nav paredzēts vilces nodrošināšanai un ir paredzēts pasažieru pārvadāšanai;

j) “dzelzceļa infrastruktūra” nozīmē visas dzelzceļa līnijas un uzstādītās iekārtas, ciktāl tās nepieciešamas dzelzceļa transportlīdzekļu apgrozībai un satiksmes drošībai;

k) “tehniskais standarts” nozīmē tehnisko specifikāciju, ko pieņēmusi atzīta nacionāla vai starptautiska standartizācijas organizācija saskaņā ar tai pieņemamām procedūrām; tehniskā specifikācija, kas sagatavota Eiropas Kopienu ietvaros, uzskatāma par tehnisko standartu;

l) “tehniskais priekšraksts” nozīmē noteikumu, kas nav tehniskais standarts, attiecībā uz konstrukciju, darbību, uzturēšanu vai attiecībā uz procedūru, kas saistīta ar dzelzceļa materiāliem;

m) “Tehnisko ekspertu komiteja” nozīmē Konvencijas 13.panta 1.paragrāfa f) punktā minēto Komiteju.

3.pants
Mērķis

1.§. Tehnisko standartu apstiprināšana attiecībā uz dzelzceļa materiāliem un vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšana attiecībā dzelzceļa materiāliem tiek veikta ar mērķi:

a) veicināt brīvu transportlīdzekļu kustību un brīvu citu dzelzceļa materiālu izmantošanu starptautiskajā satiksmē,

b) sekmēt starptautiskās satiksmes drošības, efektivitātes un izmantojamības nodrošināšanu,

c) ievērot apkārtējās vides aizsardzību un sabiedrības veselību.

2.§. Pēc tam, kad ir apstiprināti tehniskie standarti vai pieņemti vienveida tehniskie priekšraksti, tiek ņemti vērā tikai tie, kas ir sagatavoti starptautiskā līmenī.

3.§. Ciktāl tas iespējams:

a) vēlams nodrošināt tehnisko sistēmu un starptautiskai satiksmei nepieciešamo komponentu savietojamību;

b) tehnisko standartu ievērošanai un vienveida tehnisko priekšrakstu izpildei jābūt saistītai; ja tas ir pieņemami, tiem var būt varianti.

4.pants
Tehnisko standartu un priekšrakstu sagatavošana

1.§. Par tehnisko standartu un ar dzelzceļa materiāliem saistīto vienveida tehnisko priekšrakstu sagatavošanu atbild organizācija, kas tiek uzskatīta par kompetentu šajā jomā.

2.§. Par rūpniecisko produktu un procedūru standartizāciju atbild atzītas nacionālas vai starptautiskas iestādes.

5.pants
Tehnisko standartu apstiprināšana

1.§. Iesniegumu par tehnisko standartu apstiprināšanu var sagatavot:

a) jebkura Līgumslēdzēja valsts;

b) jebkura reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kuru tās dalībvalstis pilnvarojušas izdot normatīvos aktus tehnisko standartu jomā attiecībā uz dzelzceļa materiāliem;

c) jebkura nacionāla vai starptautiska standartizācijas iestāde, kuras uzdevums ir veikt standartizāciju dzelzceļa jomā;

d) jebkura pārstāvības asociācija, kuras dalībniekiem dzelzceļa materiālu tehnisko standartu pastāvēšana ir nepieciešama to darbības veikšanai drošības un ekonomijas apsvērumu dēļ.

2.§. Tehnisko ekspertu komiteja lemj par tehniskā standarta apstiprināšanu saskaņā ar Konvencijas 16. un 20.pantā, un 33.panta 6.paragrāfā noteikto procedūru. Lēmums stājas spēkā saskaņā ar Konvencijas 35.panta 3. un 4.paragrāfu.

6.pants
Vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšana

1.§. Iesniegumu par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu var sagatavot:

a) jebkura Līgumslēdzēja valsts;

b) jebkura reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kuru tās dalībvalstis pilnvarojušas izdot normatīvos aktus par tehniskiem priekšrakstiem attiecībā uz dzelzceļa materiāliem;

c) jebkura pārstāvības asociācija, kuras dalībniekiem vienveida tehnisko priekšrakstu pastāvēšana attiecībā uz dzelzceļa materiāliem ir nepieciešama to darbības veikšanai drošības un ekonomijas apsvērumu dēļ.

2.§. Tehnisko ekspertu komiteja lemj par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu saskaņā ar Konvencijas 16. un 20.pantā, un 33.panta 6.paragrāfā noteikto procedūru. Lēmums stājas spēkā saskaņā ar Konvencijas 35.panta 3. un 4.paragrāfu.

7.pants
Iesniegumu forma

5. un 6.pantā minētajiem iesniegumiem jābūt pilnīgiem, saprotamiem un pamatotiem. Tie jāadresē Organizācijas Ģenerālsekretāram vienā no tās darba valodām.

8.pants
Tehniskie pielikumi

1.§. Apstiprinātie tehniskie standarti un pieņemtie vienveida tehniskie priekšraksti jāiekļauj šādos šo Vienveida noteikumu pielikumos ar sekojošu numerāciju:

a) Tehniskie standarti un vienveida tehniskie priekšraksti attiecībā uz visiem dzelzceļa transportlīdzekļiem (1.pielikums);

b) Tehniskie standarti un vienveida tehniskie priekšraksti attiecībā uz vilces vienībām (2.pielikums);

c) Tehniskie standarti un vienveida tehniskie priekšraksti attiecībā uz preču vagoniem (3.pielikums);

d) Tehniskie standarti un vienveida tehniskie priekšraksti attiecībā uz pasažieru vagoniem (4.pielikums);

e) Tehniskie standarti un vienveida tehniskie priekšraksti attiecībā uz infrastruktūras iekārtām, kas nav norādītas f) punktā (5.pielikums);

f) Tehniskie standarti un vienveida tehniskie priekšraksti attiecībā uz drošības un darbības kontroles sistēmām (6.pielikums);

g) Tehniskie standarti un vienveida tehniskie priekšraksti, kas saistīti ar informācijas tehnoloģijas sistēmām (7.pielikums);

h) Tehniskie standarti un vienveida tehniskie priekšraksti attiecībā uz jebkuriem citiem dzelzceļa materiāliem (8.pielikums).

2.§. Pielikumi veido šo Vienveida noteikumu neatņemamu sastāvdaļu. Tie izstrādājami saskaņā ar Līgumslēdzēju valstu specifiku attiecībā uz sliežu ceļu platumu, iekraušanas platumu, enerģijas padeves sistēmām, kā arī drošības un darbības kontroles sistēmām.

3.§. Pielikumi satur tādu variantu, kādu pieņems Tehnisko ekspertu komiteja saskaņā ar to pašu procedūru, kāda paredzēta Konvencijas 16. un 20 pantā, un 33.panta 6.paragrāfā attiecībā uz pielikumu grozījumiem, pēc tam, kad stājies spēkā 1999.gada 3.jūnija Protokols par Konvencijas grozījumiem.

9.pants
Paziņojumi

1.§. Jebkura Līgumslēdzēja valsts četru mēnešu laikā no dienas, kad Ģenerālsekretārs paziņojis Tehnisko ekspertu komitejas lēmumu, var izdarīt pamatotu paziņojumu, nosūtot to Ģenerālsekretāram par to, ka šī valsts nepiemēros vai tikai daļēji piemēros apstiprinātos tehniskos standartus vai pieņemtos vienveida tehniskos priekšrakstus, ciktāl tas saistīts ar dzelzceļa infrastruktūru, kas atrodas tās teritorijā, un satiksmi, kas tiek veikta, izmantojot šo infrastruktūru.

2.§. Līgumslēdzējas valstis, kuras saskaņā ar 1.paragrāfu ir izdarījušas paziņojumu, netiek ņemtas vērā, nosakot valstu skaitu, kurām saskaņā ar Konvencijas 35.panta 4.paragrāfu jāiebilst, lai Tehnisko ekspertu komitejas lēmums nestātos spēkā.

3.§. Valsts, kura saskaņā ar 1.paragrāfu izdarījusi paziņojumu, var jebkurā laikā šo paziņojumu atsaukt, par to paziņojot Ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, kas seko atsaukuma paziņojumam.

10.pants
Tehniskās vienotības anulēšana

Pielikumu, kurus saskaņā ar 8.panta 3.paragrāfu pieņēmusi Tehnisko ekspertu komiteja, stāšanās spēkā visās valstīs, kuras ir puses Starptautiskajai dzelzceļa tehniskās vienotības konvencijai tās 1938.gada redakcijā, minētā konvencija pārstāj būt spēkā.

11.pants
Pielikumu prioritāte

1.§. Ar pielikumu, kurus saskaņā ar 8.panta 3.paragrāfu pieņēmusi Tehnisko ekspertu komiteja, stāšanos spēkā tehniskajiem standartiem un vienveida tehniskajiem priekšrakstiem attiecībās starp Līgumslēdzējām valstīm ir prioritāte salīdzinājumā ar Starptautiskās dzelzceļa tehniskās vienotības konvencijas, kas parakstīta Bernē, 1882.gada 21.oktobrī, 1938.gada redakcijas noteikumiem.

2.§. Ar pielikumu, kurus saskaņā ar 8.panta 3.paragrāfu pieņēmusi Tehnisko ekspertu komiteja, šiem Vienveida noteikumiem, kā arī to pielikumos iekļautajiem tehniskajiem standartiem un vienveida tehniskajiem priekšrakstiem Līgumslēdzējās valstīs ir prioritāte salīdzinājumā ar:

a) “Nolikuma par pasažieru vagonu un bagāžas vagonu savstarpēju izmantošanu starptautiskajā apmaiņā” (RIC) noteikumiem,

b) “Nolikuma par preču vagonu savstarpēju izmantošanu starptautiskajā apmaiņā” (RIV) noteikumiem.

 

1.pielikums

TEHNISKIE STANDARTI UN VIENVEIDA TEHNISKIE PRIEKŠRAKSTI ATTIECĪBĀ UZ VISIEM DZELZCEĻA TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

A. Sliežu ceļu platums

1. Dzelzceļi ar standarta sliežu ceļu platumu (1435 mm)

2. Dzelzceļi ar sliežu ceļu platumu (Krievijas) (1520 mm)

3. Dzelzceļi ar sliežu ceļu platumu (Somijas) (1524 mm)

4. Dzelzceļi ar sliežu ceļu platumu (Īrijas) (1600 mm)

5. Dzelzceļi ar sliežu ceļu platumu (Ibērijas) (1688 mm)

6. Citi dzelzceļi

B. Iekraušanas platums

1. Dzelzceļi ar normālo iekraušanas platumu Eiropas kontinentā

2. Dzelzceļi ar normālo iekraušanas platumu Lielbritānijā

3. …

C. …

2.pielikums

TEHNISKIE STANDARTI UN VIENVEIDA TEHNISKIE PRIEKŠRAKSTI ATTIECĪBĀ UZ VILCES VIENĪBĀM

A. Enerģijas padeves sistēma

1. Līdzstrāva 3000 V

2. Līdzstrāva 1500 V vai mazāk

3. Maiņstrāva 25 kV/50 Hz

4. Maiņstrāva 15 kV/16²/3 Hz

B. Drošības un darbības kontroles sistēmas

…

3.pielikums

TEHNISKIE STANDARTI UN VIENVEIDA TEHNISKIE PRIEKŠRAKSTI ATTIECĪBĀ UZ PREČU VAGONIEM

 

4.pielikums

TEHNISKIE STANDARTI UN VIENVEIDA TEHNISKIE PRIEKŠRAKSTI ATTIECĪBĀ UZ PASAŽIERU VAGONIEM

 

5.pielikums

TEHNISKIE STANDARTI UN VIENVEIDA TEHNISKIE PRIEKŠRAKSTI ATTIECĪBĀ UZ INFRASTRUKTŪRAS IEKĀRTĀM

 

6.pielikums

TEHNISKIE STANDARTI UN VIENVEIDA TEHNISKIE PRIEKŠRAKSTI ATTIECĪBĀ DROŠĪBAS UN DARBĪBAS KONTROLES SISTĒMĀM

 

7.pielikums

TEHNISKIE STANDARTI UN VIENVEIDA TEHNISKIE PRIEKŠRAKSTI , KAS SAISTĪTI AR INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS SISTĒMĀM

 

8.pielikums

TEHNISKIE STANDARTI UN VIENVEIDA TEHNISKIE PRIEKŠRAKSTI ATTIECĪBĀ JEBKURIEM CITIEM DZELZCEĻA MATERIĀLIEM

 

***

Kā pirmais solis, augstākminētajos pielikumos tiks integrēti esošie un starptautiski atzītie tehniskie standarti un vienotie tehniskie priekšraksti attiecībā uz dzelzceļa materiāliem tādi kā tie, kas iekļauti Tehniskajā vienotībā, RIV un RIC, kā arī UIC maināmajās lapās.

G papildinājums

VIENVEIDA NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ STARPTAUTISKAJĀ SATIKSMĒ IZMANTOJAMO DZELZCEĻA MATERIĀLU TEHNISKO ATZĪŠANU (ATMF)

1.pants
Darbības sfēra

Šie Vienveida noteikumi nosaka kārtību, kādā dzelzceļa transportlīdzekļi un citi dzelzceļa materiāli tiek pieņemti apgrozībai vai izmantošanai starptautiskajā satiksmē

2.pants
Definīcijas

Šajos Vienveida noteikumos un to pielikumos termins:

a) “Līgumslēdzēja valsts” nozīmē Organizācijas Dalībvalsti, kura nav izdarījusi paziņojumu attiecībā uz šiem Vienveida noteikumiem saskaņā ar Konvencijas 42.panta 1.paragrāfa pirmo teikumu;

b) “starptautiskā satiksme” nozīmē dzelzceļa transportlīdzekļu kustību pa dzelzceļa līnijām vismaz divu Līgumslēdzēju valstu teritorijās;

c) “dzelzceļa transporta uzņēmums” nozīmē privāto vai valsts uzņēmumu, kurš ir pilnvarots veikt pasažieru vai kravu pārvadājumus un kurš var nodrošināt vilci;

d) “infrastruktūras pārvaldītājs” nozīmē uzņēmumu vai institūciju, kas pārvalda dzelzceļa infrastruktūru;

e) “valdītājs” nozīmē personu, kura kā īpašnieks vai nomnieks izmanto dzelzceļa transportlīdzekli ekonomiski un vienmēr tikai transportēšanai;

f) “tehniskā pieņemšana” nozīmē kārtību, kādā kompetentā institūcija atzīst dzelzceļa transportlīdzekli par derīgu apgrozībai un citus dzelzceļa materiālus par izmantojamiem starptautiskajā satiksmē;

g) “konstrukcijas tipa pieņemšana” nozīmē kārtību attiecībā uz dzelzceļa transportlīdzekļa konstrukciju, kādā kompetentā institūcija, piemērojot vienkāršotu procedūru, izsniedz darbības atļauju transportlīdzekļiem, kuru konstrukcija atbilst minētajam konstrukcijas tipam;

h) “darbības atļauja” nozīmē kompetentās institūcijas atļauju katra transportlīdzekļa izmantošanai starptautiskajā satiksmē;

i) “dzelzceļa transportlīdzeklis” nozīmē transportlīdzekli, kas spēj patstāvīgi uz saviem riteņiem pārvietoties pa dzelzceļa līnijām ar vilci vai bez tās;

j) “citi dzelzceļa materiāli ” nozīmē jebkuru dzelzceļa materiālu, kas nav dzelzceļa transportlīdzeklis, kas var tikt izmantots starptautiskajā satiksmē;

k) “Tehnisko ekspertu komiteja” nozīmē Konvencijas 13.panta 1.paragrāfa f) punktā minēto Komiteju.

3.pants
Atļauja piedalīties starptautiskajā satiksmē

1.§. Ikvienam dzelzceļa transportlīdzeklim, lai iekļautos starptautiskās satiksmes apritē, jāsaņem attiecīga atļauja saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem.

2.§. Tehniskā pieņemšana tiek veikta ar mērķi, lai noskaidrotu, vai dzelzceļa transportlīdzeklis atbilst:

a) konstrukcijas priekšrakstiem, kas ietverti APTU Vienveida noteikumu pielikumos;

b) konstrukcijas un aprīkojuma priekšrakstiem, kas iekļauti RID pielikumā;

c) īpašiem peņemšanas nosacījumiem saskaņā ar 7.panta 2. un 3.paragrāfu.

3.§. 1. un 2.paragrāfs, kā arī sekojošie panti piemērojami mutatis mutandis attiecībā uz citu dzelzceļa materiālu un transportlīdzekļu vai citu dzelzceļa materiālu konstrukcijas elementu tehnisko pieņemšanu.

4.pants
Procedūra

1.§. Tehniskā pieņemšana tiek veikta:

a) vienā etapā, izsniedzot atsevišķa dzelzceļa transportlīdzekļa darbības atļauju;

b) vai divos secīgos etapos:

1. pieņemot konkrētā dzelzceļa transportlīdzekļa konstrukcijas tipu;

2. un pēc tam ar vienkāršotas procedūras palīdzību izsniedzot atsevišķa transportlīdzekļa, kas atbilst šīm konstrukcijas tipam darbības atļauju, apliecinot transportlīdzekļa atbilstību šim tipam.

2.§. Šis noteikums nevar ietekmēt 10.panta piemērošanu.

5.pants
Kompetenta institūcija

1.§. Dzelzceļa transportlīdzekļu tehniskā pieņemšana apritei un citu dzelzceļa materiālu tehniskā pieņemšana izmantošanai starptautiskajā satiksmē ir to nacionālo vai starptautisko institūciju uzdevums, kas šajā jomā ir kompetenti saskaņā ar katrā Līgumslēdzējā valstī spēkā esošiem likumiem un noteikumiem.

2.§. 1.paragrāfā minētās institūcijas var nodot citām atzītām iestādēm savu kompetenci izsniegt tehniskās pieņemšanas atļaujas, ar nosacījumu, ka šīs institūcijas saglabā uzraudzības tiesības. Nav pieļaujama kompetences nodošana attiecībā uz tehniskās pieņemšanas atļauju izsniegšanu vienam dzelzceļa transporta uzņēmumam, ja citiem šādas kompetences nav. Turklāt, kompetences nodošana infrastruktūras pārvaldītājam, kurš tieši vai netieši piedalās dzelzceļa materiālu ražošanā, ir aizliegta.

6.pants
Tehniskās pieņemšanas atzīšana

Līgumslēdzējas valsts kompetentās institūcijas saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem veikta konstrukcijas tipa pieņemšana un darbības atļaujas izsniegšana, kā arī atbilstoši izdotās apliecības jāatzīst citu Līgumslēdzēju valstu institūcijām, dzelzceļa transporta uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem bez nepieciešamības veikt citas pārbaudes un citu tehnisko pieņemšanu attiecībā uz satiksmi un izmantošanu šo citu valstu teritorijās.

7.pants
Satiksmes līdzekļiem piemērojamie konstrukcijas priekšraksti

1.§. Lai dzelzceļa transportlīdzeklis tiktu pieņemts apritē starptautiskajā satiksmē, tam jāatbilst:

a) APTU Vienveida noteikumu pielikumos iekļautajiem konstrukcijas priekšrakstiem;

b) RID noteikumu pielikumā iekļautajiem konstrukcijas un aprīkojuma priekšrakstiem.

2.§. Ja APTU Vienveida noteikumu pielikumos attiecīgu priekšrakstu nav, tehnisko pieņemšanu veic, pamatojoties uz vispārpieņemtiem tehniskiem noteikumiem. Tehniskais standarts, pat tad, ja tas nav apstiprināts APTU Vienveida noteikumos noteiktajā kārtībā, kalpo kā pierādījums, ka know-how, ko ietver šis standarts, atbilst vispārpieņemtiem tehniskajiem noteikumiem.

3.§. Lai pieļautu tehnisko pilnveidošanu, atkāpes no vispārpieņemtiem tehniskiem noteikumiem un APTU Vienveida noteikumu pielikumu konstrukcijas priekšrakstiem pieļaujamas ar nosacījumu, ka ir pierādījumi tam, ka:

a) tiek garantēts vismaz tāds pats drošības līmenis, kā tad, ja tiek ievēroti šie noteikumi un priekšraksti un

b) arī savietojamība tiek garantēta.

4.§. Ja Līgumslēdzēja valsts vēlas pieņemt dzelzceļa transportlīdzekli saskaņā ar 2. un 3.paragrāfu, tai nekavējoties par to jāinformē Organizācijas Ģenerālsekretārs, kas par to paziņo pārējām Līgumslēdzējām valstīm. Viena mēneša laikā pēc Ģenerālsekretāra paziņojuma saņemšanas Līgumslēdzēja valsts var pieprasīt Tehnisko ekspertu komitejas sasaukšanu, lai noskaidrotu, vai ir izpildīti nosacījumi 2. un 3.paragrāfa piemērošanai. Komitejai attiecīgais lēmums jāpieņem trīs mēnešu laikā pēc sasaukšanas prasības saņemšanas no Ģenerālsekretāra.

8.pants
Citiem materiāliem derīgie konstrukcijas priekšraksti

1.§. Lai citi dzelzceļa materiāli tiktu pieņemti izmantošanai starptautiskajā satiksmē, tiem jāatbilst APTU Vienveida noteikumu pielikumos iekļautajiem konstrukcijas priekšrakstiem.

2.§. 7.panta 2. līdz 4.paragrāfs tiek piemērots mutatis mutandis.

3.§. Līgumslēdzēju valstu saistības, ko tām uzliek 1985.gada 31.maija Eiropas nolīgums par svarīgākajām starptautiskajām dzelzceļa līnijām (AGC) un 1991.gada 1.februāra Eiropas nolīgums par svarīgākajām starptautisko kombinēto pārvadājumu līnijām un atbilstošajiem objektiem (AGTC), kuru līgumslēdzējpuses arī tās ir, paliek neskartas.

9.pants
Darbības priekšraksti

1.§. Dzelzceļa transporta uzņēmumam, kurš darbojas ar apritei starptautiskajā satiksmē pieņemtiem dzelzceļa satiksmes līdzekļiem, jāpilda APTU Vienveida noteikumu pielikumos noteiktie priekšraksti attiecībā uz satiksmes līdzekļa darbību starptautiskajā satiksmē.

2.§. Uzņēmumiem un administrācijām, kas pārvalda Līgumslēdzēju valstu infrastruktūru, ieskaitot darbībai starptautiskajā satiksmē paredzētas un piemērotas drošības un darbības kontroles sistēmas, jāpilda APTU Vienveida noteikumu pielikumos noteiktie tehniskie priekšraksti, un šīs infrastruktūras konstrukcijai un vadībai šiem priekšrakstiem jāatbilst pastāvīgi.

10.pants
Tehniskā pieņemšana

1.§. Tehniskās pieņemšanas atzinums (konstrukcijas tipa pieņemšana, darbības atļauja) jāpievieno dzelzceļa transportlīdzekļa konstrukcijas tipam vai dzelzceļa transportlīdzeklim.

2.§. Pieteikumu tehniskajam atzinumam var iesniegt:

a) ražotājs,

b) dzelzceļa transporta uzņēmums,

c) transportlīdzekļa valdītājs,

d) transportlīdzekļa īpašnieks.

Pieteikumu var iesniegt jebkurai 5.pantā minētai kādas Līgumslēdzējas valsts kompetentajai institūcijai.

3.§. Personai, kura pieprasa dzelzceļa transportlīdzekļa darbības atļauju saskaņā ar vienkāršoto tehniskās pieņemšanas procedūru (4.pants 1.paragrāfa b) punkts), iesniegumam jāpievieno sertifikāts par konstrukcijas tipa pieņemšanu, kas izsniegts saskaņā ar 11.panta 2.paragrāfu, un pieņemamā veidā jāpierāda, ka transportlīdzekļi, kuriem tiek pieprasīta darbības atļauja, atbilst šim konstrukcijas tipam.

4.§. Tehniskās pieņemšanas atzinums jāizsniedz neatkarīgi no iesniedzēja kvalitātes.

5.§. Tehniskās pieņemšanas atzinumu parasti izsniedz uz nenoteiktu laiku; tas var būt vispārējs vai ar ierobežotu darbības jomu.

6.§. Konstrukcijas tipa pieņemšanu var atcelt, ja apritē esošie dzelzceļa transportlīdzekļi, kuri ir vai tiek ražoti saskaņā ar šādu konstrukcijas tipu, vairs nenodrošina drošību, sabiedrības veselību vai saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi.

7.§. Darbības atļauja var tikt atcelta:

a) ja dzelzceļa transportlīdzeklis vairs neatbilst konstrukcijas priekšrakstiem, ko satur APTU Vienveida noteikumu pielikumi, 7.panta 2. vai 3.paragrāfā minētajiem pieņemšanas īpašiem nosacījumiem vai RID pielikumos minētajiem konstrukcijas un aprīkojuma priekšrakstiem, un ja valdītājs norādītajā laikā nepilda kompetentās institūcijas prasību novērst defektus;

b) ja noteikumi un nosacījumi, kas izvirzīti, nosakot ierobežotu pieņemšanu saskaņā ar 5.paragrāfu, netiek ievēroti vai izpildīti.

8.§. Vienīgi tā institūcija, kas izsniegusi atzinumu par konstrukcijas tipa pieņemšanu vai darbības atļauju, var šos atzinumus atcelt.

9.§. Darbības atļauja tiek atcelta:

a) ja netiek pildītas APTU Vienveida noteikumu pielikumos, 7.panta 2. vai 3.paragrāfā minētajos īpašos pieņemšanas nosacījumos vai konstrukcijas un aprīkojuma priekšrakstos, ko satur RID pielikums, noteiktās prasības attiecībā uz dzelzceļa transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa pārbaudēm, tā apskatēm, uzturēšanu un apkopi;

b) ja pēc dzelzceļa transportlīdzekļa smaga bojājuma netiek ievērotas kompetentās institūcijas prasības par šī transportlīdzekļa uzrādīšanu;

c) ja pieņemšana neatbilst Vienveida noteikumiem un APTU Vienveida noteikumu pielikumu priekšrakstiem;

d) ja tā nolemj kompetentā institūcija.

10.§. Darbības atļauja tiek anulēta, ja dzelzceļa transportlīdzeklis tiek izņemts no aprites. Par izņemšanu no aprites jāziņo kompetentajai institūcijai, kas izdevusi darbības atļauju.

11.§. Ja šo Vienveida Noteikumu nosacījumu nav, tehniskā pieņemšana jāveic, pamatojoties uz Līgumslēdzējas valsts, kurā tiek izskatīts tehniskās pieņemšanas pieteikums, nacionālajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

11.pants
Sertifikāti

1.§. Konstrukcijas tipa pieņemšanu un darbības atļauju apliecina ar atsevišķiem dokumentiem, kas saucas: “Konstrukcijas tipa pieņemšanas sertifikāts” un “Darbības atļaujas sertifikāts”.

2.§. Konstrukcijas tipa pieņemšanas sertifikātā jānorāda:

a) dzelzceļa transportlīdzekļa konstrukcijas tipa ražotājs;

b) visi tehniskie raksturojumi, kas nepieciešami, lai atpazītu dzelzceļa transportlīdzekļa konstrukcijas tipu;

c) ja piemērojams, – īpaši aprites nosacījumi šim dzelzceļa transportlīdzekļa konstrukcijas tipam un dzelzceļa transportlīdzeklim, kas atbilst šim konstrukcijas tipam.

3.§. Darbības atļaujas sertifikātā jānorāda:

a) dzelzceļa transportlīdzekļa valdītājs;

b) visi tehniskie raksturojumi, kas nepieciešami, lai atpazītu dzelzceļa transportlīdzekli; tas var tikt veikts ar atsauci uz konstrukcijas tipa pieņemšanas sertifikātu;

c) ja piemērojams, – īpaši aprites nosacījumi šim dzelzceļa transportlīdzeklim

d) ja piemērojams, – derīguma termiņš;

e) APTU Vienveida noteikumu pielikumos, 7.panta 2. vai 3.paragrāfā minētajos īpašos pieņemšanas nosacījumos vai konstrukcijas un aprīkojuma priekšrakstos, ko satur RID pielikums, noteiktās prasības attiecībā uz dzelzceļa transportlīdzekļa apkopi, kā arī uz citiem tehnisko pārbaužu veidiem attiecībā uz transportlīdzekļa konstrukcijas elementiem un speciālo aprīkojumu.

4.§. Sertifikātiem jābūt nodrukātiem vismaz divās valodās, no kurām vismaz viena jāizvēlas no Organizācijas darba valodām.

12.pants
Vienotas formas

1.§. Organizācijai ir jānosaka vienotas formas “Konstrukcijas tipa pieņemšanas sertifikātam” un “Darbības atļaujas sertifikātam”. Tās jāsagatavo un jāpieņem Tehnisko ekspertu komitejai.

2.§. Konvencijas 35.panta 1. un 3. līdz 5.paragrāfi tiek piemēroti mutatis mutandis.

13.pants
Datu banka

1.§. Organizācija ir atbildīga par starptautiskās satiksmes apritei pieņemto dzelzceļa transportlīdzekļu datu bankas izveidošanu un atjaunināšanu.

2.§. Kompetentajām institūcijām vai, ja pieņemams, – to pilnvarotām organizācijām, kuras var izsniegt darbības atļaujas, bez kavēšanās jānosūta Organizācijai šo Vienveida noteikumu nolūkiem nepieciešamā informācija, kas attiecas uz transportlīdzekļiem, kas pieņemti apritei starptautiskajā satiksmē. Tehnisko ekspertu komitejai jānosaka, kāda veida informācija ir nepieciešama. Datu bankā jāreģistrē vienīgi šī informācija. Visos gadījumos, kad notikusi izslēgšana no aprites, oficiāla aizturēšana, darbības atļaujas anulēšana un transportlīdzekļa pārveidošana, kas noved pie atšķirības no pieņemtā konstrukcijas tipa, jāziņo Organizācijai.

3.§. Informācija, kas reģistrēta datu bankā, uzskatāma par dzelzceļa transportlīdzekļa tehniskās pieņemšanas sākotnējo pierādījumu.

4.§. Reģistrēto informāciju var izmantot:

a) Līgumslēdzējas valstis,

b) dzelzceļa transporta uzņēmumi, kas ir iesaistīti starptautiskajā satiksmē un darbojas Līgumslēdzējā valstī,

c) infrastruktūras pārvaldītāji, kuru darba vietas ir Līgumslēdzējā valstī un kuru infrastruktūras ir iesaistītas starptautiskajā satiksmē,

d) dzelzceļa satiksmes līdzekļa ražotāji, ciktāl tas attiecas uz viņa ražotajiem transportlīdzekļiem,

e) dzelzceļa transportlīdzekļa valdītājs, ciktāl tas attiecas uz viņa transportlīdzekļiem,

5.§. Informāciju, kura ir pieejama 4.paragrāfā minētajām pilnvarotajām personām, kā arī pieejas nosacījumus nosaka šo Vienveida noteikumu pielikums. Šis Pielikums ir šo Vienveida noteikumu neatņemama sastāvdaļa. Par Pielikuma tekstu vienojas Revīzijas komiteja saskaņā ar Konvencijas 16., 17.pantā un 33.panta 4.paragrāfā minēto kārtību.

14.pants
Uzraksti un apzīmējumi

1.§. Uz dzelzceļa transportlīdzekļiem, kuri pielaisti apritei starptautiskajā satiksmē, jābūt:

a) apzīmējumam, kas skaidri norāda, ka tiem ir atļauja darbībai starptautiskajā satiksmē saskaņā ar šiem Vienveida noteikumiem, un

b) citi uzraksti un apzīmējumi, kas noteikti APTU Vienveida noteikumu pielikumos.

2.§. Tehnisko ekspertu komiteja izstrādā 1.paragrāfa a) punktā minēto apzīmējumu un nosaka pārejas termiņus, kuru laikā dzelzceļa transportlīdzekļiem, kas pieņemti apritei starptautiskajā satiksmē, var būt uzraksti un apzīmējumi, kas atšķiras no 1.paragrāfā noteiktajiem.

3.§. 35.panta 1.paragrāfs un 3.-5.paragrāfs tiek piemēroti mutatis mutandis.

15.pants
Uzturēšana

Dzelzceļa transportlīdzekļiem un citiem dzelzceļa materiāliem jābūt labā uzturēšanas stāvoklī tādā ziņā, ka to stāvoklis nekādā veidā neietekmēs darbības drošību un ar savu apriti vai lietojumu starptautiskā satiksmē nenodarīs kaitējumu apkārtējai videi un cilvēku veselībai. Šajā nolūkā dzelzceļa transportlīdzekļi jāpakļauj apkalpošanas un uzturēšanas darbībām, kas noteiktas APTU Vienveida noteikumu pielikumos, 7.panta 2. vai 3.paragrāfā minētajos īpašos pieņemšanas nosacījumos vai konstrukcijas un aprīkojuma priekšrakstos, ko satur RID pielikums.

16.pants
Nelaimes gadījumi un smagi bojājumi

1.§. Nelaimes gadījuma vai dzelzceļa transportlīdzeklim nodarīta smaga bojājuma gadījumā infrastruktūras pārvaldītājiem, ja tas pieņemams, kopā ar saistītajiem valdītājiem un dzelzceļa transporta uzņēmumiem, var prasīt, lai tie:

a) nekavējoties veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu dzelzceļa satiksmes drošību, saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi un cilvēku veselību, un

b) noteiktu nelaimes gadījuma vai smaga bojājuma cēloņus.

2.§. Satiksmes līdzeklis uzskatāms par smagi bojātu, ja to nevar salabot ar vienkāršu darbību, kas ļautu to pievienot vilcienam un laist apgrozībā uz saviem riteņiem, neradot draudus satiksmei.

3.§. Par nelaimes gadījumiem un smagiem bojājumiem nekavējoties jāziņo institūcijai, kas izdevusi transportlīdzekļa darbības atļauju. Šī institūcija var prasīt uzrādīt bojāto transportlīdzekli, iespējams jau salabotu, pārbaudei, lai noteiktu izsniegtās darbības atļaujas pamatotību. Ja pieņemams, darbības atļaujas izsniegšanas procedūra jāveic atkārtoti.

4.§. Līgumslēdzēju valstu kompetentām institūcijām jāinformē Organizācija par starptautiskajā satiksmē notikušu nelaimes gadījumu un smagu bojājumu iemesliem. Tehnisko ekspertu komiteja pēc Līgumslēdzējas valsts lūguma var izmeklēt starptautiskā satiksmē notikušu nelaimes gadījumu iemeslus, ar nolūku iespējami pilnveidot APTU Vienveida noteikumu pielikumos iekļautos dzelzceļa transportlīdzekļu un citu dzelzceļa materiālu konstrukcijas un darbības priekšrakstus.

17.pants
Satiksmes līdzekļu izņemšana no apgrozības un izbrāķēšana

5.pantā minētā kompetentā institūcija, cits dzelzceļa transporta uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs var neizbrāķēt un neizņemt no apgrozības dzelzceļa transportlīdzekļus, ja ir izpildīti šo Vienveida noteikumu, APTU Vienveida noteikumu pielikumos iekļauto priekšrakstu noteikumi, speciālās pieņemšanas prasības saskaņā ar 7.panta 2. vai 3.paragrāfu, kā arī RID noteikumu pielikumā ietvertie konstrukcijas un aprīkojuma priekšraksti.

18.pants
Nepakļaušanās priekšrakstiem

1.§. Saskaņā ar 2.paragrāfu un 10.panta 9.paragrāfa c) punktu tiesiskās sekas, kas rodas no nepakļaušanās šiem Vienveida noteikumiem un APTU Vienveida noteikumu Pielikumu priekšrakstiem, regulē tās Līgumslēdzējvalsts nacionālie likumi, kuras kompetentās institūcijas ir izsniegusi darbības atļauju, ieskaitot noteikumus, kas attiecas uz pretrunām likumos.

2.§. Civillikuma un krimināllikuma sekas, kas rodas no nepakļaušanās šiem Vienveida noteikumiem un APTU Vienveida noteikumu pielikumu priekšrakstiem, ieskaitot noteikumus, kas attiecas uz pretrunām likumos, ciktāl tas skar infrastruktūru, regulē tās Līgumslēdzējas valsts nacionālie likumi, kuras teritorijā infrastruktūras pārvaldītājam ir darba vieta.

19.pants
Strīdi

Divas vai vairākas Līgumslēdzējas valstis, starp kurām izcēlies strīds attiecībā uz dzelzceļa transportlīdzekļu un citu izmantošanai starptautiskajā satiksmē paredzēto dzelzceļa materiālu tehnisko pieņemšanu, ja tās nav panākušas izlīgumu tiešās sarunās, var vērsties Tehnisko ekspertu komitejā. Šādi strīdi atbilstoši Konvencijas V sadaļā noteiktajai procedūrai var tikt nodoti arī šķīrējtiesai.