Kultūras ministre: Par Latvijas Digitālās kultūras kartes projektu

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte aicina visas institūcijas, kuru tiesībās vai pienākumos ietilpst kontrole pār Latvijas Digitālās kultūras kartes ieviešanu, izvērtēt, vai Latvijas Digitālās kultūras kartes projekts ir sasniedzis izvirzītos mērķus un tas veikts par atbilstošu finansējumu, lai izvērtētu publiski izskanējušo informāciju par Latvijas Digitālās kultūras kartes darbību.

"Tiklīdz būs iespējams, aicinu Valsts kontroli darīt zināmus secinājumus par šobrīd sākto revīziju valsts aģentūrā "Kultūras informācijas sistēmas" (KIS), lai pārliecinātos par līdzekļu izlietojuma pamatotību. Tāpat būtiski būs Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) secinājumi par tās veikto pārbaudi minētā projekta ietvaros, jo CFLA veic projekta uzraudzību un kontroli," norāda kultūras ministre. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu par Latvijas Digitālās kultūras kartes trešās kārtas īstenošanu apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kura projekta apstiprināšanas ietvaros izvērtēja izmaksu atbilstību projekta mērķiem. Šobrīd RAPLM funkcijas ir pārņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kurai jāveic tehniskā satura novērtējums un funkcionalitātes pārbaude. "Kultūras ministrija ir lūgusi sniegt informāciju, vai šobrīd ir pamats šaubām, ka projektā reāli paveiktais nav atbilstošs iepriekš apstiprinātajiem mērķiem," norāda S.Ēlerte un piebilst, ka, tikai saņemot visu minēto informāciju, Kultūras ministrijai būs iespēja pieņemt lēmumus par iespējamo turpmāko rīcību, tajā skaitā attiecībā uz noteiktiem KIS darbiniekiem.

Latvijas Digitālās kultūras kartes trešo kārtu plānots īstenot līdz šā gada otrā ceturkšņa noslēgumam. Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 750 000 latu apmērā, no kura valsts budžeta finansējums ir 55 000 latu, bet pārējās projekta izmaksas sedz Bila un Melindas Geitsu fonds, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Pēc projekta otrās kārtas īstenošanas valsts un pašvaldību kultūras institūcijām ir samazinājies administratīvais slogs, tuvinot e-pārvaldi realitātei. Ministru kabinets ir apstiprinājis Latvijas Digitālo kultūras karti kā galveno valsts kultūras statistikas apkopošanas mehānismu, kuras dati tiek sniegti Valsts Centrālās statistikas pārvaldes datubāzei. Līdz ar to kopš 2010.gada kultūras nozaru statistikas datu apkopošana notiek decentralizēti tikai elektroniskā formātā – pašas kultūras iestādes ievada datus sistēmā, nevis tos sūta papīra formātā uz Kultūras ministriju. Tādējādi samazināti arī administratīvie resursi statistisko atskaišu sagatavošanā. Tāpat Latvijas Digitālo kultūras karti izmanto, lai aprēķinātu atlīdzības par publisko patapinājumu par grāmatu izmantošanu bibliotēkās. Iepriekš šos datus ministrijai katra no vairāk nekā 800 publiskajām bibliotēkām sūtīja pa pastu.

Pēc trešās kārtas īstenošanas portālā būs pieejami e-pakalpojumi un kultūras tūrisma maršrutu sadaļa, kā arī pilnvērtīgs Latvijas kultūras satura meklētājs. Kartes apmeklētāji varēs elektroniski izvēlēties un pieteikt vajadzīgos pakalpojumus, piemēram, telpu īri, vai pieteikties apmācībām, vai arī pieteikties jebkuram citam piedāvājumam, kuru attiecīgā kultūras institūcija būs ierakstījusi kā savu piedāvājumu. Savukārt Maršrutu sadaļā lietotājiem būs iespēja pēc dažādiem parametriem meklēt sev interesējošus kultūras maršrutus, kā arī izdrukāt maršrutu aprakstus.

Andris Saulītis, ministres padomnieks