Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2011.gada 17.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labvakar! Tātad sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir viens deputātu jautājums.

Deputātu Dombravas, Dzintara, Rasnača, Laizānes, Parādnieka un Cilinska jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemto deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu””.

Tātad atbildes sniegšanu uz šo jautājumu Ministru prezidents ir pāradresējis ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam.

Ir saņemta rakstiska atbilde, kuru ir parakstījis Ministru prezidents Dombrovskis. Viņš ir arī informēts par to, ka jautājuma iesniedzējus neapmierina rakstiskā atbilde. Dombrovskis savukārt ir pilnvarojis finanšu ministru Andri Vilku sniegt papildus šīs mutiskās atbildes.

Tātad, ministra kungs, vai jūs vēlaties sniegt kādu papildu informāciju rakstiski jau sniegtajai atbildei?

Lūdzu, jums ir divas minūtes!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Jā, paldies.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!

Šodien esmu ieradies Saeimā, lai klātienē jums izskaidrotu situāciju saistībā ar 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemtās deklarācijas „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu” izpildi.

Uzreiz vēlos atgādināt, ka Ministru kabinets ir izpildījis deklarācijā pausto pirmo uzdevumu un triju mēnešu laikā izveidojis speciālistu komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu un masu kapu vietas, apkopotu visu informāciju par represijām un masveida deportācijām, kā arī aprēķinātu zaudējumus, kurus šis režīms ir nodarījis Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Ar Ministru kabineta 2005.gada rīkojumu tika izveidota minētā komisija, un tajā pašā gadā komisija uzsāka darbu. Komisijas vadība tika uzticēta Valsts kancelejai. 2006.gadā no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tai tika piešķirts nepieciešamais finansējums. Tāpat ir jāatgādina, ka turpmākajos gados – līdz 2009.gada budžeta grozījumiem – Ministru kabinets speciāli šim mērķim budžetā izveidoja programmu, paredzot finansējumu šīs komisijas darbībai.

Sākoties finanšu krīzei visā pasaulē, valdībai bija jādomā par dažādu nozaru prioritātēm, veicamajiem īstermiņa pasākumiem, kā arī turpmākās rīcības virzieniem vidējam termiņam.

Ministru kabinets strauji uzsāka darbu pie budžeta konsolidācijas pasākumiem un vienojās par 2009.gada valsts budžeta deficīta samazināšanu 500 miljonu latu apmērā. Diemžēl... Tostarp viens no izdevumu samazinājuma pasākumiem bija rīkojums par 2005.gadā izveidotās komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapavietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto materiālo zaudējumu aprēķināšanai darbības apturēšanu.

Lēmums par komisijas darbības apturēšanu tika pieņemts Ministru kabineta sēdē 2009.gadā, izdarot attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”. Tāpēc komisijas darbs tika apturēts no 2009.gada 1.augusta.

Cienījamie deputāti! Jūs pilnībā esat informēti, ka ekonomiskās krīzes dēļ Latvija līdz šim ir veikusi 16 procentu lielu konsolidāciju no tās kopprodukta, samazinot izdevumus un pārskatot nodokļu politiku.

Vēlos jums joprojām atgādināt, ka Latvijai ir pietiekami liels deficīts, kam ikdienā tiek tērēts apmēram par 1,5 miljoniem vairāk, nekā valsts var nopelnīt, un arī šim gadam budžeta deficīts ir paredzēts 570 miljonu latu apmērā.

Ņemot vērā to, ka pašreizējā ekonomiskā situācija prasa papildus veikt valsts budžeta konsolidāciju par apmēram 50 miljoniem latu, kā arī valdības stingro apņemšanos ievērot fiskālo disciplīnu, lēmums par komisijas darbības apturēšanu pagaidām nav pārskatīts un finansējums tās darbības nodrošināšanai 2011.gadā nav paredzēts.

Vienlaikus jāatzīmē, ka komisija nav likvidēta, bet tās darbība uz laiku ir apturēta. Līdz ar to jautājums var tikt aktualizēts pēc ekonomiskās un fiskālās situācijas uzlabošanās valstī, izvērtējot valsts budžeta iespējas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!

Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājumu iesniedzējiem ir iespēja uzdot papildjautājumus, un saskaņā ar Kārtības rulli pirmajam ir tiesības uzdot jautājumu pirmajam parakstītājam, ja nav bijusi citāda vienošanās. Es saprotu, ka Dombravas kungs vēlas uzdot papildjautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dombravam!

Jā, lūdzu, jums ir viena minūte papildjautājuma uzdošanai.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Mums bija trīs jautājumi. Starp tiem otrais bija jautājums saistībā ar 2012.gada valsts budžeta projektu: vai šajā budžeta projektā ir paredzēti līdzekļi komisijas darbības atjaunošanai, īstenojot valsts sistēmas reformu vai kā citādi rodot iespēju atjaunot šos budžeta līdzekļus?

Vēl es vēlētos uzzināt, vai 2012.gada valsts budžeta projektā ir paredzēti šie līdzekļi vai nav, jo Valda Dombrovska sagatavotajā atbildē par 2012.gada budžeta projektu šie izdevumi neparādās tieši saistībā ar komisijas darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Ministram tiek dots vārds atbildei. Jums ir divas minūtes laika. Lūdzu!

A.Vilks. Jā, iezīmējot 2012.gada budžetu, vēl tomēr nav pilnīgas, teiksim, skaidrības par Latvijas ekonomisko un fiskālo stāvokli attiecībā uz dažādiem izdevumiem, kas pēdējos gados ir tikuši vai nu apturēti, vai arī būtiski samazināti. Es tomēr rosinātu šajā gadījumā skatīties kontekstā ar situācijas attīstību attiecībā uz budžeta deficīta līmeni Latvijā, attiecībā arī uz mūsu, teiksim, ekonomikas atgūšanās tempu... Tātad kopumā skatīties, kāda ir Latvijas... kā Latvijas budžets izskatās, teiksim, attiecībā uz 2011.gadu, kāda ir tā izpilde gada vidū, kāda tā varētu būt, kā iezīmējas šis konsolidācijas apjoms, kāds Latvijai būtu jāveic nākamajā gadā saistībā arī ar mūsu budžeta vidēja termiņa plānošanu.

Es pieļauju, ka deputātiem būtu jāseko līdzi šai attīstībai arī saistībā uz Latvijas kredītreitinga potenciālajām izmaiņām. Un, kā jau es minēju, budžeta izskatīšana varētu sākties... priekšlikumus budžetam varētu sākt izskatīt, sākot ar gada otro pusi, tas ir, jau augustā, septembrī. Tad mums iezīmētos Latvijas pozīcija attiecībā uz budžeta deficīta līmeņiem, uz pieļaujamiem deficītiem un uz dažādiem citiem izdevumiem, kas nav bijuši līdz šim saistībā ar 2012.gadu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet vēlreiz mikrofonu deputātam Jānim Dombravam!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Starp uzdotajiem 2005.gada Saeimas deklarācijas uzdevumiem Ministru kabinetam ir saistošs arī 2.punkts, kurš paredz palīdzības sniegšanu pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenes locekļiem, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni.

Vēlējos uzzināt: kāds šo pēdējo piecu gadu laikā ir bijis pārceļotāju skaits uz viņu etnisko dzimteni un kādi ir turpmākie plānotie darbi no Ministru kabineta puses, lai pildītu deklarācijas 2.punktu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds ministram atbildei! Jums ir divas minūtes.

A.Vilks. Paldies par jautājumu.

Es uz šo jautājumu jums tiešām nevarēšu atbildēt. Tas ir jāuzdod, visticamāk, Ārlietu ministrijai vai Iekšlietu ministrijai, kurām ir dati par cilvēku izceļošanu, ieceļošanu valstī, un tādā veidā risināt... Un ir arī otrs ceļš – acīmredzot šo jautājumu varētu uzdot arī starpvaldību komisijai, kuras rīcībā arī būtu jābūt datiem par cilvēku pārvietošanos starp abām valstīm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka pēc tam, kad ir saņemtas atbildes uz jautājumu iesniedzēju papildjautājumiem, ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus, bet ne vairāk kā trijus, var uzdot pārējie klātesošie deputāti.

Tā kā ir klāt arī deputāts Gaidis Bērziņš, man ir jautājums: vai jūs, Bērziņa kungs, vēlaties uzdot jautājumus, saistītus ar to...?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Ministru prezidents nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātiem ir darījis zināmu, ka „jautājumi, kas saistīti ar no Latvijas izvesto kultūrvēsturisko vērtību, tai skaitā arhīvu materiālu un Latvijas Republikas ārlietu resora dokumentu, atgūšanu, tiek izskatīti Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas Humanitāro jautājumu darba grupā, kā arī citos formātos. Minētais jautājums tika uzrunāts Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas 4.sēdē 2010.gada 4.jūnijā.” Kādi ir šo sarunu rezultāti?

Sēdes vadītāja. Vārds atbildei ministram Andrim Vilkam.

A.Vilks. Jā... Uz šo jautājumu es nevaru jums atbildēt, jo neesmu iesaistīts šajā starpvalstu komisijā. Manā rīcībā nav informācijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāts Gaidis Bērziņš vēlas uzdot vēl kādu papildjautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam otra papildjautājuma uzdošanai.

Bērziņa kungs, jums ir viena minūte otra papildjautājuma uzdošanai.

G.Bērziņš. ...subjektīvo viedokli. Kad ir tas brīdis...? Kādi būs tie priekšnoteikumi, kas varētu liecināt par to, ka šī situācija ir uzlabojusies un šāds priekšlikums attiecībā kaut vai uz šiem 50 tūkstošiem būtu izskatāms un apmierināms?

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Vārds ministram atbildes sniegšanai.

A.Vilks. Jā... Es domāju, ka tas ir jautājums attiecībā uz fiskālo situāciju valstī, budžeta deficīta konsolidācijas apjomiem, Latvijas ekonomikas pieauguma tempiem un arī kredītreitingu... Šie jautājumi... Visticamāk, ka būs redzama attīstība tuvāko trīs līdz sešu mēnešu laikā... Acīmredzot jautājums ir par to, ka var pavērties šie logi, runājot par nākamā gada budžetu, un tad jau arī varētu būt redzamas tādas diezgan precīzas aprises attiecībā uz to, vai Latvijas budžetam fiskālā konsolidācija ir nepieciešama līdzīgā apmērā, kā tas varbūt bija pirms gada, ņemot vērā šīs iepriekšējās makroekonomiskās prognozes un arī to, kādas ir Latvijas... kā pildās Latvijas budžets, kādi ir nodokļu ieņēmumi... Tātad – kāds ir mums deficīta līmenis, vai mēs šajā programmā varam iekļauties, vai mums ir problēmas. Un tad attiecīgi varēsim saprast, sākot ar nākamo gadu, kāda ir situācija... Es domāju, ka tuvākie mēneši dos pārliecinošu atbildi arī par nākamo gadu... par šo gadu un arī par nākamo gadu... Tad redzēsim, kas ir gaidāms saistībā ar budžetu un ekonomiku. Tā ka īss brīdis ir atlicis, lai izprastu situācijas attīstību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāts Gaidis Bērziņš vēlas uzdot trešo papildjautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš. Vai jūsu atbilde nozīmē to, ka nepieciešamos līdzekļus mēs varam prasīt 2012.gadā, paredzot, ka šī būs prioritāte?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ministram atbildes sniegšanai.

A.Vilks. Es domāju, ka attiecībā uz 2012.gadu šis jautājums ir tāds, kas... ko deputātiem, protams, ir tiesības iesniegt, ņemot vērā arī to, ka šāda programma bija un komisija ir izveidota. Un, ja ir konkrētā fiskālā situācija tāda, kas ļauj šādas izdevumu pozīcijas īstenot, tad, manuprāt, tas ir izskatāms jautājums. Un, kā jau es minēju, tas ir kontekstā ar ekonomisko attīstību... Kā jau es minēju, šīs komisijas darbība ir līdz šim tikusi apturēta... finansējums apturēts dēļ dziļās krīzes, kāda mums bija. Bet attiecībā uz 2012.gadu jāteic, ka mums jāvērtē tiešām turpmāko mēnešu attīstība, un tas, kā izskatīsies tad Latvija kopskatā jau attiecībā uz 2012., 2013.gadu, būs atkarīgs no tīri fiskāliem rādītājiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to iespēja uzdot papildjautājumus ir izslēgta. Tātad ir uzskatāms, ka jautājums ir izskatīts.

Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies.

J.Vilks. Paldies.