Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr.119

Rīgā 2011.gada 23.februārī

Par Ādažu novada domes priekšsēdētāja Normunda Breidaka atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas

Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmajai daļai atstādinu Normundu Breidaku no Ādažu novada domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par šādiem pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem:

1. Pēc pašvaldības iesniegtajiem dokumentiem par četru ņemto aizņēmumu no Valsts kases izlietojumu ir konstatēts, ka pašvaldība no piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem 2,1 miljona latu apmērā neatbilstoši aizdevuma līgumos norādītajiem mērķiem ir izlietojusi trešo daļu jeb 681 077 latus. Pašvaldības noslēgtajos aizdevuma līgumos ar Valsts kasi ir noteikts, ka Aizņēmējs ir tiesīgs izmantot izsniegto aizdevumu tikai un vienīgi noteiktā mērķa izpildei.

2008.gada 16.jūnijā tika noslēgts Aizdevuma līgums ar Valsts kasi par aizdevuma summu LVL 150 000, mērķis SIA "Ādažu Slimnīca" pamatkapitāla palielināšana. Aizdevuma līgumā norādītajam mērķim tika izlietoti tikai LVL 100 000.

2007.gada 8.maijā tika noslēgts Aizdevuma līgums ar Valsts kasi par aizdevuma summu LVL 1 000 000, mērķis Kadagas pirmskolas izglītības iestādes būvniecība. Aizdevuma līgumā norādītajam mērķim tika izlietoti tikai LVL 500 000.

2008.gada 25.aprīlī tika noslēgts Aizdevuma līgums ar Valsts kasi par aizdevuma summu LVL 450 000, mērķis projekta "Ādažu pirmskolas izglītības iestādes renovācija". Aizdevuma līgumā norādītajam mērķim tika izlietoti tikai LVL 359 424.

2007.gada 8.maijā tika noslēgts Aizdevuma līgums ar Valsts kasi par aizdevuma summu LVL 500 000, mērķis Pasta ielas renovācija. Aizdevuma līgumā norādītajam mērķim tika izlietoti tikai LVL 459 499,21.

Pašvaldībai saskaņā ar finanšu ministra 2010.gada 27.septembra rīkojumu Nr.562 "Par Ādažu novada pašvaldības saņemto aizdevumu pirmstermiņa atmaksu" līdz 2010.gada 10.novembrim neatbilstoši mērķim iztērētie līdzekļi Ls 681 077 apmērā bija jāatmaksā Valsts kasei (atlikums un neatbilstoši mērķim iztērētā summa). Šādus nosacījumus paredzēja iepriekš uzskaitītie aizdevumu līgumi.

Saskaņā ar Ādažu novada domes 2010.gada 12.oktobra lēmuma Nr.166 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu" pielikumu Valsts kasei atmaksājamie līdzekļi (atlikums un neatbilstoši mērķim iztērētā summa) Ls 681 077 apmērā sastāda vairāk nekā pusi no visām Ādažu novada domes saistībām pret kreditoriem – kopā Ls 1 254 646, 82.

Lielas daļas Valsts kases piešķirto aizdevumu izlietošana neatbilstoši aizdevuma līgumos norādītajiem mērķiem ir nenoliedzami ietekmējusi Ādažu novada pašvaldības nonākšanu ārkārtējās finansiālās grūtībās, kad, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju izpildi, bija nepieciešams veikt pašvaldības finanšu stabilizāciju.

Apstiprinājums minētajam ir Ādažu novada domes 2010.gada 12.oktobra lēmuma Nr.166 "Par finanšu stabilizācijas pieteikumu" pielikums, kurā izklāstīts, ka 2009.gads tika pabeigts ar lieliem kreditoru parādiem LVL 600 000 apmērā, no kuriem LVL 170 000 bija nodokļu parāds. Lai dzēstu nodokļu parādu, Ādažu novada dome 2010.gada sākumā paņēma budžeta un finanšu vadības aizņēmumu. Līdz ar to kopējais Ādažu novada domes saistību apmērs 2010.gadā pieauga līdz LVL 845 000. Lai būtu iespējams izpildīt saistības pret visiem kreditoriem, Ādažu novada dome vērsās ar iesniegumu Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē, ņemot vērā grūto finanšu situāciju, daļu no aizdevuma pamatsummu atlikt uz vēlāku termiņu. Ādažu novada domei neizdevās pierādīt sava iesnieguma pamatotību un Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome, veicot pārbaudi par jau izsniegto aizdevumu izmantošanu atbilstoši mērķim, konstatēja pārkāpumus. Kā rezultātā Ādažu novada dome 2010.gada 1.oktobrī saņēma finanšu ministra rīkojumu par aizdevumu daļas LVL 680 000 apmērā, kura nav izmantota atbilstoši mērķim, pirmstermiņa atmaksu. Nomaksas termiņš ir 2010.gada 10.novembris. Apstiprinājums tam ir norādīts arī finanšu ministra 2010.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.616 "Par finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu Ādažu novada pašvaldībā" 7.punktā, kurā noteikts, ka Ādažu novada pašvaldībai jautājumu par aizņēmumu pirmstermiņa atmaksu Ls 681 077 apmērā saskaņā ar Finanšu ministrijas 2010.gada 27.septembra rīkojumu Nr.562 "Par Ādažu novada pašvaldības saņemto aizdevumu pirmstermiņa atmaksu" risināt finanšu stabilizācijas procesa ietvaros, bet ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim.

Valsts kases 2011.gada 17.februāra vēstulē Nr.1.11-5.4/251 ir sniegta informācija, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas 2010.gada 27.decembra rīkojuma Nr.723 "Par Ādažu novada domes finanšu stabilizācijas projektu" 2.punktā noteikto un saskaņā ar noslēgto aizdevumu līgumu, Ādažu novada dome 2011.gada 4.janvārī ir veikusi pārskaitījumu LVL 681 077,00 apmērā uz Valsts kases norādīto kontu 2007.gada 8.maija aizdevuma līgumu Nr.A2/l/07/l56 un Nr.A2/1/07/l57, 2008.gada 25.aprīļa aizdevuma līguma Nr.A2/1/08/439 un 2008.gada l8.jūnija aizdevuma līguma Nr.A2/l/08/571 pamatsummu atmaksai.

Saskaņā ar likuma "Par budžetu un finanšu vadību" 46.panta pirmo daļu pašvaldību vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Likuma "Par pašvaldību budžetiem" 24.pants nosaka, ka ilgtermiņa aizņēmumus nedrīkst izmantot pašvaldību pastāvīgo (kārtējo) izdevumu finansēšanai. Savukārt iepriekšminētā likuma 27.panta pirmā daļa nosaka, ka par šā likuma VI nodaļas (Pašvaldību aizņēmumi un galvojumi) noteikumu izpildi atbild attiecīgās domes priekšsēdētājs, kas pārstāv pašvaldību visos aizņēmuma, galvojuma līgumos.

Likuma "Par pašvaldību budžetiem" 15.pants nosaka, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild: 1) par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas; 2) par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši likumam "Par budžetu un finanšu vadību".

Tātad iepriekšminētās normas tieši un nepārprotami nosaka pašvaldības domes priekšsēdētāja atbildību par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Izvērtējot 2010.gada 22.novembra Ādažu novada domes vēstulē Nr.01-12-2/226 N.Breidaka sniegtos paskaidrojumus par šo jautājumu, secināms, ka paskaidrojumos nav sniegta izsmeļoša informācija par norādīto pārkāpumu pieļaušanas iemesliem. Tā, piemēram, jautājumā par SIA "Ādažu Slimnīca" pamatkapitāla palielināšanu norādīts, ka Ls 50 000 netika izlietoti atbilstoši mērķim nevērības dēļ. Arī citos gadījumos ir sniegti aizbildinājumi par to, ka līdzekļi ir izlietoti līdzīgiem mērķiem, nepaskaidrojot, kāpēc precīzi netika izpildīti aizņēmumu līgumu nosacījumi, kas noveda pie līgumos paredzētajām sankcijām, kā rezultātā krietni pasliktinājās Ādažu novada pašvaldības finanšu situācija. Arī 2011.gada 15.februāra Ādažu novada domes vēstulē Nr.0112-2/44 "Paskaidrojumi par finanšu līdzekļu izlietošanu, pirmpirkuma tiesību izmantošanu, ilgtermiņa saistību uzņemšanos u.c. jautājumiem" nav sniegts paskaidrojums pēc būtības par norādīto pārkāpumu pieļaušanas iemesliem, tikai paskaidrots, ka līdzekļi ir izlietoti līdzīgiem mērķiem vai ieguldīti "papildus darbos, kas bija tikpat neatliekami kā aizdevumu līgumos paredzētie mērķi". Tāpat arī no Ādažu novada domes priekšsēdētāja sniegtajiem paskaidrojumiem par pārkāpumu formālo raksturu un rīcību pašvaldības un iedzīvotāju interesēs jāsecina, ka Ādažu novada domes priekšsēdētājs nav izpratis pārkāpuma būtību un sekas, proti – neatbilstoši aizdevumu līgumos noteiktajiem mērķiem izlietoto finanšu līdzekļu Ls 681 077 apmērā atmaksas valsts budžetā pienākums pašvaldību noveda līdz finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanai.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" 2.panta 1. un 2.punktu pašvaldības finanšu stabilizācija cita starp veicama, ja pašvaldības parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parāda saistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš, pārsniedz 20 procentus no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma vai ja pašvaldība nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Ādažu novada domes priekšsēdētājs N.Breidaks ir pieļāvis likuma "Par budžetu un finanšu vadību" 46.panta pirmās daļas, likuma "Par pašvaldību budžetiem" 15. un 27.panta pārkāpumus, kā rezultātā ir iestājušās smagas sekas – pašvaldība nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, kad, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju izpildi, bija nepieciešams veikt pašvaldības finanšu stabilizāciju.

Papildus ņemams vērā arī tas, ka Finanšu ministrija 2010.gada 15.oktobra vēstulē Nr.13-1-03/8664 arī informēja, ka gada laikā gan Finanšu ministrija, gan Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome vairākkārt ir norādījušas pašvaldības domes priekšsēdētājam par pašvaldības smago finansiālo situāciju un lūgušas to sakārtot, pieņemot attiecīgus lēmumus. Tomēr pašvaldība, neskatoties uz pieejamajiem finanšu resursiem, nav spējusi to sakārtot, tajā skaitā norēķināties par uzņemtajām saistībām. Tāpat arī ministrijas rīcībā ir Ādažu novada domes 2010.gada 19.maija ārkārtas sēdes protokols, kurā izskatīts jautājums par Ādažu novada domes finansiālo stāvokli un Finanšu ministrijas amatpersonas vērsušas uzmanību uz pašvaldības smago finansiālo stāvokli un nepieciešamību to sakārtot.

2. Ādažu novada domes vārdā domes priekšsēdētājs 2009.gada 2.novembrī noslēdza vienošanās ar vairākiem domes darbiniekiem par papildus darbu veikšanu, par ko tika noteikta papildu samaksa, kas būtiski pārsniedza normatīvajos aktos noteiktos apmērus. Šīs vienošanās bija spēkā no 2009.gada 2.novembra līdz 2010.gada 28.februārim.

Likuma "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā" 1.pants nosaka, ka likuma mērķis ir ierobežot visu valsts un pašvaldību institūciju izdevumus amatpersonu (darbinieku) atlīdzībai. Iepriekšminētā likuma 6.panta pirmā daļa paredzēja, ka amatpersonai (darbiniekam) nosaka piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no šīs amatpersonas (darbinieka) mēnešalgas (darba algas) par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) pienākumu pildīšanu uz laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem viena gada laikā. Citus gadījumus, kad amatpersonām (darbiniekiem) nosaka piemaksu, iepriekšminētais likums neparedzēja.

No 2010.gada 1.janvāra spēkā esošā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā daļa atļauj amatpersonai (darbiniekam) saņemt piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem tā aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus.

No Finanšu ministrijas 2010.gada 15.oktobra vēstulei Nr.13-1-03/8664 pievienotajiem dokumentiem secināms, ka domes darbiniekiem 2009. un 2010.gadā minētās piemaksas tika izmaksātas. Tā, piemēram, Ādažu novada domes darbiniece V.S. par papildu darbu ir saņēmusi 950 Ls mēnesī, kas ir vairāk nekā 86% no viņai noteiktās mēnešalgas, V.V. par papildu darbu saņēmusi 1120 Ls mēnesī, kas ir vairāk nekā 90% no viņai noteiktās mēnešalgas, I.K., I.V., D.P., Ā.Ļ., V.S. saņēmušas par papildu darbu 350 Ls mēnesī, kas ir vairāk nekā 39% no viņām noteiktajām mēnešalgām.

Izvērtējot 2010.gada 22.novembra Ādažu novada domes vēstuli Nr.01-12-2/226, jāsecina, ka N.Breidaks paskaidrojumu pēc būtības par iepriekšminētajiem jautājumiem nesniedza, bet paskaidroja, ka normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi piemaksām netika ievēroti nezināšanas dēļ. Arī 2011.gada 15.februāra Ādažu novada domes vēstulē Nr.0112-2/44 "Paskaidrojumi par finanšu līdzekļu izlietošanu, pirmpirkuma tiesību izmantošanu, ilgtermiņa saistību uzņemšanos u.c. jautājumiem", ar kuru Ādažu novada domes priekšsēdētājs sniedz paskaidrojumu likuma "Par pašvaldībām" 93.panta kārtībā, nav sniegts paskaidrojums pēc būtības par norādīto pārkāpumu pieļaušanas iemesliem. Atsauce uz Darba likuma 65.pantu šajā gadījumā nav korekta, jo gan likuma "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā", gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas ir speciālās tiesību normas attiecībā pret Darba likuma normām jautājumā par piemaksām valsts vai pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem.

Saskaņā ar likuma "Par budžetu un finanšu vadību" 46.panta pirmo daļu pašvaldību vadītāji ir atbildīgi par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Domes priekšsēdētājam kā personai, kas vada pašvaldības darbu kopumā un vada Finanšu komitejas darbu, jāpārzina attiecīgi likumi, lai nepieļautu pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojumu, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām. Domes priekšsēdētāja nezināšana par darbinieku atalgojuma izmaksas principiem, kas ir viens no būtiskiem pašvaldību darba organizācijas jautājumiem, un kas skar pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojumu, rada šaubas par domes priekšsēdētāja profesionalitāti un spēju risināt pašvaldības uzdevumus.

Turklāt likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 7.pants nosaka, ka spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu" 3.pants nosaka, ka pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrībām, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk arī – kapitālsabiedrība), jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir: 1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; 2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu; 3) manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Ādažu novada domes priekšsēdētājs N.Breidaks ir pieļāvis likuma "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā" 1. un 6.panta, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmās daļas pārkāpumus, kā rezultātā ir pārkāpts arī likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu" 3.panta 1.punkts.

3. 2009.gada 20.aprīlī SIA "Gaujas centrs" (reģ. Nr.40103161305; juridiskā adrese – Brīvības iela 40–28, Rīga) kā Pārdevējs un SIA "AXIO Capital" (reģ. Nr.40003849942; juridiskā adrese – Brīvības iela 40–28, Rīga) kā Pircējs noslēdza Pirkuma līgumu, atbilstoši kuram Pārdevējs pārdeva un Pircējs pirka nekustamo īpašumu (Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu novads, Rīgas rajons), kas līguma slēgšanas brīdī bija zemesgrāmatā ierakstīta jaunbūve, bet nodošanas brīdī sastāvēs no vienas trīsstāvu ēkas. Saskaņā ar Pirkuma līguma 3.1.punktu pirkuma maksa tika noteikta EUR 9 349 121 (LVL 6 570 562,64 pēc LB noteiktā valūtas kursa līguma noslēgšanas dienā). Pirkuma maksa tika noteikta, pamatojoties uz Pārdevēja plānotajām projekta izmaksām. Pēc pirkuma objekta būvniecības pabeigšanas, tā nodošanas Pircējam un visu projektu izmaksu noteikšanas Pirkuma maksa var mainīties/tikt precizēta, pamatojoties uz Pārdevēja grāmatvedības datiem kopējām projekta izmaksām uz Pirkuma maksas samaksas brīdi.

Pirkuma objekts atrodas uz Ādažu novada pašvaldībai piederoša zemesgabala, kuru Ādažu novada pašvaldība iznomāja SIA "Gaujas centrs" saskaņā ar 2008.gada 27.maijā noslēgto Zemes nomas līgumu. Saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta otro daļu Ādažu novada pašvaldībai kā zemes īpašniecei bija pirmpirkuma tiesības uz pirkuma objektu.

2009.gada 28.aprīlī Ādažu novada dome pieņēma lēmumu "Par pirmpirkuma tiesību realizāciju uz ēku Gaujas ielā 33A" (Nr.64), ar kuru nolēma izmantot likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības uz ēku (būvju) nekustamo īpašumu, kadastra Nr.8044 508 0001, kas sastāv no ekspluatācijā nenodota kultūrizglītības centra Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā, Rīgas rajonā, un pirkt no SIA "Gaujas centrs" tai piederošo ēku (būvju) nekustamo īpašumu saskaņā ar 2009.gada 20.aprīlī starp SIA "Gaujas centrs" un SIA "AXIO Capital" noslēgtā pirkuma līguma noteikumiem un pirkuma summu – EUR 9 349 121,00.

2010.gada 9.martā Ādažu novada dome pieņēma lēmumu "Par ēkas Gaujas ielā 33A nomu" (Nr.23), ar kuru nolēma:

1) vienoties ar SIA "Gaujas centrs" par 2009.gada 20.aprīļa Pirkuma līgumā noteikto Ādažu novada domes saistību izpildes atlikšanu, par ko noslēgt atbilstošu vienošanos, kurā starp citiem noteikumiem paredzēt pērkamā nekustamā īpašuma pirkuma maksas samazināšanas principu;

2) vienoties ar SIA "Gaujas centrs" par telpu 6115,3 kv.m. platībā Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā, nomu un noslēgt attiecīgu telpu nomas līgumu ar termiņu – 12 mēneši;

3) piekrist, ka nomas maksa par telpu Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā, nomu tiek noteikta LVL 3,50 (trīs lati un 50 santīmi) par vienu kvadrātmetru, neskaitot LR spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus, un papildus nomas maksai tiek veikti maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem.

2010.gada 15.martā Ādažu novada pašvaldība (Nomnieks) un SIA "Gaujas centrs" (Iznomātājs) noslēdza Telpu nomas līgumu Nr.1, atbilstoši kuram Iznomātājs nodeva, bet Nomnieks pieņēma nomā telpas ar kopējo platību 6115,30 kv.m., kas atrodas Kultūrizglītības centra ēkā Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā. Nomnieks maksā Iznomātājam Telpu lietošanas maksu, kurā ietilpst:

a) nomas maksa (Ls 3,50 + PVN; nomas maksā ir iekļauti visi ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi, kas nav saistīti ar Nomnieka faktiski patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem. Ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumos ietilpst izdevumi par: a) kopējo ēkas apsardzi; b) telpu koplietošanas telpu un teritorijas uzkopšanu; c) autostāvvietu, kas atrodas ēkai piegulošajā teritorijā, neierobežotu izmantošanu);

b) maksa par faktiski patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem;

c) pievienotās vērtības nodoklis, kura apliekamais objekts ir nomas maksa un komunālie maksājumi.

2010.gada 8.aprīlī starp SIA "Gaujas centrs" un Ādažu novada pašvaldību noslēgta vienošanās (Pielikums 2009.gada 20.aprīļa Pirkuma līgumam), ar kuru pašvaldība apstiprina savu vēlmi iegādāties pirkuma objektu, bet puses vienojas par pirkuma līguma izpildes atlikšanu līdz normatīvie akti atļaus turpināt ilgtermiņa saistības. Saskaņā ar šīs vienošanās 5.punktu noteikts, ka, iestājoties apstākļiem, kas pieļauj turpināt Līgumā noteikto saistību izpildi, norēķinus veicot atbilstoši Līguma 3.4.punktā minētajiem maksājuma termiņiem, Puses vienosies par Pirkuma maksas koriģēšanu atbilstoši Līguma 3.1.punktā noteiktajam. Savukārt vienošanās 6.punkts nosaka, ka, izpildot Līgumu, Pirkuma maksa tiks koriģēta, lai tā atbilstu visu Pārdevēja saistību summai pret trešajām personām (tai skaitā Pārdevēja dalībniekiem), kurai pieskaitīta Pārdevēja dalībnieku ieguldījumu summa Pārdevēja pamatkapitālā un no kuras ir atņemta to naudas līdzekļu summa, kas atrodas Pārdevēja kontā, un debitoru (izņemot Pārdevēja dalībnieku) saistības.

2010.gada 9.novembrī Ādažu novada dome pieņēma lēmumu "Par izmaiņām nomas līgumā" (Nr.178), ar kuru nolēma:

1) piekrist, ka papildus 15.03.2010. Telpu nomas līgumā noteiktajai nomas maksai un maksājumiem par komunālajiem maksājumiem, pašvaldība papildus maksā SIA "Gaujas centrs" ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus LVL 1,60 (viens lats 60 santīmi), neskaitot PVN, par vienu kvadrātmetru mēnesī, kas kopā bez PVN mēnesī sastāda LVL 9784,48 (deviņi tūkstoši septiņi simti astoņdesmit četri lati 48 santīmi);

2) piekrist, ka Līguma grozījumi stājas spēkā ar 2010.gada 1.septembri un ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas samaksa, kas saskaņā ar grozījumiem ir jāveic līdz tekošā mēneša 15.datumam, par septembra, oktobra un novembra mēnesi tiks veikta līdz 2010.gada 15.novembrim. Nomniekam šajā gadījumā nav pienākums maksāt līgumsodu saskaņā ar Telpu nomas līgumu.

3.1. Likuma "Par pašvaldībām" 42.panta pirmā daļa nosaka, ka domes lēmumiem, kuru izpilde ir saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības materiālu un finanšu resursiem. Ādažu novada domes 2009.gada 28.aprīļa lēmumā "Par pirmpirkuma tiesību realizāciju uz ēku Gaujas ielā 33A" (Nr.64) nav norādes uz finanšu resursiem nekustamā īpašuma iegādei.

Saskaņā ar Pirkuma līguma noteikumiem (3.2. un 3.4.punkts un Pielikumu Nr.1) samaksa par pirkuma objektu iespējama:

1) veicot uzreiz visu maksājumu (EUR 9 349 121,00), vai

2) ar atlikto maksājumu saskaņā ar maksājumu grafiku (25 gadu laikā EUR 22 372 144,00).

Ņemot vērā Ādažu novada pašvaldības budžeta iespējas 2009. un 2010.gadā ir nepārprotami secināms, ka pašvaldībai nav iespējams samaksāt uzreiz visu pirkuma maksu, jo budžetā šādā apmērā (EUR 9 349 121,00) finanšu līdzekļi Pirkuma objekta iegādei nav paredzēti.

No Ādažu novada domes 2010.gada 9.marta lēmuma "Par ēkas Gaujas ielā 33A nomu" (Nr.23) konstatējošās daļas 5.punkta, 2010.gada 8.aprīlī noslēgtās vienošanās (Pielikums 2009.gada 20.aprīļa Pirkuma līgumam) 5.punkta un Ādažu novada domes 2010.gada 9.marta ārkārtas sēdes Nr.5 protokolā iekļautā darba kārtības jautājuma Nr.1 "Par ēkas Gaujas 33A nomu" izriet, ka Ādažu novada pašvaldība bija uzņēmusies veikt ēkas Gaujas ielā 33A iegādi ar atlikto maksājumu, kas paredz pirkuma maksas, kā arī procentu, samaksu 25 gadu laikā.

Likuma "Par valsts budžetu 2009.gadam” 8.panta trešā daļa nosaka, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam.

Likuma "Par pašvaldību budžetiem” 22.panta pirmā un otrā daļa nosaka:

1) pašvaldības, pamatojoties uz domes lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa saistības. Pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti. Ilgtermiņa aizņēmumi šā likuma izpratnē ir aizņēmumi, kuru atmaksas periods pārsniedz viena saimnieciskā gada ietvarus;

2) ilgtermiņa saistības šā likuma izpratnē ir saistības, kuras pašvaldība uzņemas, slēdzot līgumus par preču pirkšanu vai nomu vai pakalpojumu saņemšanu, vai būvdarbu veikšanu pasūtītāja vajadzībām un līgumus, kas paredz pašvaldības budžeta līdzdalību konkrētu projektu realizācijā, bet kopējo samaksu par attiecīgo darījumu pašvaldība neveic divpadsmit mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Tātad Ādažu novada dome, 2009.gada 28.aprīlī pieņemot lēmumu "Par pirmpirkuma tiesību realizāciju uz ēku Gaujas ielā 33A” (Nr.64), ir pārkāpusi likuma "Par pašvaldībām” 42.panta pirmo daļu, kura nosaka, ka domes lēmumiem, kuru izpilde ir saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības materiālu un finanšu resursiem, un likuma "Par valsts budžetu 2009.gadam” 8.panta trešo daļu, kura nosaka, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam.

Pamatojoties uz prettiesisku Ādažu novada domes lēmumu, pašvaldība prettiesiski bija uzņēmusies saistības – pirkt nekustamo īpašumu (ēku Gaujas ielā 33A).

Likuma " Par pašvaldību budžetiem” 27.panta pirmā daļa nosaka, ka par šā likuma VI nodaļas noteikumu izpildi atbild attiecīgās domes priekšsēdētājs. Likuma "Par pašvaldību budžetiem” 22.pants ietilpst šī likuma VI nodaļā.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs savā paskaidrojumā (15.02.2011. Nr.0V/2-2/44) norāda, ka:

1) nevaru piekrist secinājumam, ka pašvaldība, 2009.gada 28.aprīlī pieņemot lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo īpašumu Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā, būtu uzņēmusies ilgtermiņa saistības (skat. paskaidrojuma 2.lpp. 2.punkta pirmās rindkopas pirmais teikums);

2) lēmuma pieņemšanas brīdī bija zināms, ka pirkuma maksa būs jāmaksā 2010.gada sākumā, aptuveni 10–11 mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas. Pirkuma maksas samaksai nebija nepieciešama nekavējoša finanšu līdzekļu mobilizācija. Tās samaksas termiņš bija pietiekami garš, lai īstenotu praktisku un juridiski korektu risinājumu pirkuma maksas samaksai, šim termiņam nepārsniedzot 12 mēnešus, lai domes uzņemtās saistības atbilstoši likumam "Par pašvaldību budžetiem” 22.panta otrajai daļai neuzskatītu par ilgtermiņa saistībām, ko pašvaldība uzņemties nevarēja (skat. paskaidrojuma 4.lpp. pirmās rindkopas 3–5 teikumu).

2011.gada 17.februārī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atkārtoti likuma "Par pašvaldībām” 93.panta kārtībā pieprasīja Ādažu novada domes priekšsēdētājam sniegt paskaidrojumu, tajā skaitā arī par likuma "Par pašvaldībām” 42.panta pirmās daļas pārkāpumu, uzņemoties saistības, kuras nav nodrošinātas ar finanšu resursiem. Ņemot vērā pašvaldības ierobežotās iespējas piesaistīt finanšu līdzekļus, īpaši tika lūgts paskaidrot, kādā veidā pašvaldība plānoja atrast finanšu līdzekļus, lai varētu samaksāt uzreiz visu pirkuma maksu. Gadījumā, ja pirkuma maksas samaksai bija paredzēti finanšu līdzekļi pašvaldības budžetā, tika lūgts norādīt to, kāda budžeta, kurā sadaļā un kādā apmērā finanšu līdzekļi tika paredzēti.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs savā atkārtotajā paskaidrojumā (21.02.2011. Nr.01-12.2/) nav norādījis, ka pirkuma maksas samaksai pašvaldības budžetā būtu bijuši paredzēti finanšu resursi. Šajā paskaidrojumā atkārtoti ir norādīts, ka pirkuma maksa būs jāmaksā 2010.gada sākumā, aptuveni 10–11 mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas. Pirkuma maksas samaksai nebija nepieciešama nekavējoša finanšu līdzekļu mobilizācija. Tās samaksas termiņš bija pietiekami garš, lai īstenotu praktisku un juridiski korektu risinājumu pirkuma maksas samaksai. Kā iespējami risinājumi ir norādīti:

1) perspektīvā bija iecerēta vairāku citu pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu atsavināšana (Ūdensrožu parks 53 ha, Ziemeļvēji 6 ha u.c.) par cenu, kas nav mazāka par 20 LVL par m², tā nodrošinot nepieciešamos finanšu līdzekļus pirkuma maksas samaksai;

2) pastāvēja iespēja lūgt Valsts kases aizņēmumu;

3) paļāvību, ka izdosies atrast praktisku un juridiski korektu risinājumu pirkuma līguma izpildei, veicināja pašvaldības korporatīvās saites ar pārdevēju SIA "Gaujas centrs”;

4) pastāvēja arī iespēja, ka 2010.gadā pašvaldībām nebūs aizliegts uzņemties ilgtermiņa saistības un Ādažu novada dome varēs izmantot otru pirkuma līgumā paredzēto opciju – samaksāt pirkuma maksu ar atlikto maksājumu.

Paskaidrojumā norādīts, ka bija iecerēta pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu atsavināšana. Kā viens no pirkuma maksas samaksas nolūkā atsavināmiem pašvaldības nekustamajiem īpašumiem paskaidrojumā minēts "Ūdensrožu parks” 53 ha platībā. Šajā sakarā jāvērš uzmanība, ka Ādažu novada dome 2008.gada 23.septembrī pieņēma lēmumu "Par neapbūvētas lauku apvidus zemes "Ūdensrožu parks” Ādažu novadā piekritību pašvaldībai” (Nr.143), ar kuru nolēma, ka zemesgabals "Ūdensrožu parks” (kadastra apzīmējums 8044 005 0102) piekrīt Ādažu novada pašvaldībai autonomo funkciju pildīšanai un ierakstāms zemesgrāmatā uz Ādažu novada pašvaldības vārda. Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Ādažu novada zemesgrāmatu nodalījumā Nr.100000459641 uz Ādažu novadu pašvaldības vārda ierakstīts nekustamais īpašums "Ūdensrožu parks” (kadastra Nr.8044 005 0102), kas sastāv no zemesgabala 64,26 ha platībā. Šis zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā 2009.gada 1.jūnijā, pamatojoties uz Ādažu novada domes 2009.gada 2.aprīļa uzziņu Nr.01-15-3/15, un tam zemesgrāmatā ir reģistrēta atzīme – nekustamo īpašumu piecus gadus nedrīkst atsavināt, ieķīlāt, nodibināt uz to personālservitūtu vai iznomāt būvēt ēku (būvi) kā patstāvīgu īpašuma objektu. Pamats likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 16.pants.

Līdz ar to Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojumi par nekustamā īpašuma "Ūdensrožu parks” (kadastra Nr.8044 005 0102) atsavināšanu, nodrošinot nepieciešamos finanšu resursus, uzskatāmi par nepamatotiem un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru maldinošiem, jo saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā un likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 16.panta pirmo un otro daļu nekustamo īpašumu "Ūdensrožu parks” (kadastra Nr.8044 005 0102) nevarēja atsavināt. Pie tam atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (līdz 31.12.2010. Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums) 4.panta pirmajai daļai un likuma "Par pašvaldībām” 77.panta ceturtajai daļai, atsavināt var to pašvaldību mantu, kura nav nepieciešama funkciju izpildei. Taču saskaņā ar Ādažu novada 2008.gada 23.septembra lēmumu "Par neapbūvētas lauku apvidus zemes "Ūdensrožu parks” Ādažu novadā piekritību pašvaldībai” (Nr.143) zemesgabals "Ūdensrožu parks” (kadastra apzīmējums 8044 005 0102) nepieciešams Ādažu novada pašvaldības autonomu funkciju pildīšanai.

Attiecībā uz Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojumiem par iespēju lūgt Valsts kasei aizdevumu jānorāda, ka saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2009.gadam” 8.panta pirmo un otro daļu pašvaldības aizņēmumus 2009.gadā varēja ņemt tikai šādiem mērķiem:

1) Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldības līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai;

2) pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kam tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību", un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai;

3) infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 90 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 10 procentiem no kopējām izmaksām līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā 2009.gadā, un valsts budžeta līdzfinansētiem investīciju projektiem.

Savukārt saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2010.gadam” 14.panta pirmo un otro daļu pašvaldības aizņēmumu 2010.gadā varēja ņemt tikai sekojošiem mērķiem:

1) Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai;

2) pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kurām tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību";

3) infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 90 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 10 procentiem no kopējām izmaksām līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā 2010.gadā, un pašvaldību internātskolu investīciju projektiem.

Aizņēmuma ņemšana Valsts kasē, lai Ādažu novada pašvaldība varētu uzreiz SIA "Gaujas centrs” samaksāt visu pirkuma maksu, plānojot to kā risinājumu pirkuma maksas samaksai nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaistei pirms 2009.gada 28.aprīļa lēmuma Nr.64 "Par pirmpirkuma tiesību realizāciju uz ēku Gaujas ielā 33A" pieņemšanas, neatbilst nevienam no likuma "Par valsts budžetu 2009.gadā” 8.panta pirmajā un otrajā daļā un likuma "Par valsts budžetu 2010.gadā” 14.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem pašvaldību aizņēmumu mērķiem.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem” 24.pantu pašvaldības var ņemt ilgtermiņa aizņēmumus. Taču likuma "Par pašvaldību budžetiem” 25.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka pašvaldības nedrīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus, ja tās nav samaksājušas nodokļus likumā paredzētajā kārtībā. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā esošo informāciju Ādažu novada pašvaldībai bija nenomaksāti nodokļi visā 2009. un 2010.gada laika periodā, kas izslēdz ilgtermiņa aizņēmuma ņemšanu. Tā Ādažu novada pašvaldībai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 2010.gada 8.janvāra izziņu Nr.9.3/114 uz 2010.gada 8.janvāri bija izveidojies nodokļu un citu valsts obligāto maksājumu aktuālais parāds Ls 165 824,11 apmērā. Lai segtu šo nodokļu parādu, Ādažu novada dome 2010.gada 12.janvārī ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu "Par aizņēmuma ņemšanu Ādažu novada domes nodokļu parādu segšanai”, ar kuru nolēma ņemt aizņēmumu Valsts kasē nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parāda segšanai.

Līdz ar to Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojums par iespējām ņemt Valsts kasē aizņēmumu pirkuma maksas samaksai uzskatāms par nepamatotu, jo saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2009.gadam” 8.panta pirmo un otro daļu, likuma "Par valsts budžetu 2010.gadam” 14.panta pirmo un otro daļu, kā arī likuma "Par pašvaldību budžetiem” 25.panta pirmās daļas 2.punktu Ādažu novada pašvaldībai, pretēji paskaidrojumā minētajam, nebija iespējams saņemt aizdevumu Valsts kasē pirkuma maksas samaksai.

Savukārt Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ka paļāvību, ka izdosies atrast praktisku un juridiski korektu risinājumu pirkuma līguma izpildei veicināja pašvaldības korporatīvās saites ar pārdevēju SIA "Gaujas centrs”, nekādi nerisina jautājumu par finanšu līdzekļu piesaisti.

Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojums ietver teorētiskus pieņēmumus, kas nav pamatoti ar faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kādā veidā pašvaldībai ir iespējams iegūt finanšu resursus pirkuma maksas samaksai. Pie tam jāatzīmē, ka daļa no šiem teorētiski iespējamiem risinājumiem neatbilst normatīvo aktu prasībām. Konkrēts risinājums tam, kādā veidā pašvaldība plānoja atrast finanšu līdzekļus, lai varētu samaksāt uzreiz visu pirkuma maksu paskaidrojumā nav sniegts. Līdz ar to ir izslēgta iespēja, ka Ādažu novada pašvaldība būtu varējusi uzreiz samaksāt visu pirkuma maksu.

Augstāk minēto apstiprina arī tas, ka 2010.gada 8.aprīlī starp SIA "Gaujas centrs” un Ādažu novada pašvaldību noslēgta vienošanās (Pielikums 2009.gada 20.aprīļa Pirkuma līgumam), ar kuru pašvaldība apstiprina savu vēlmi iegādāties pirkuma objektu, bet puses vienojas par pirkuma līguma izpildes atlikšanu līdz normatīvie akti atļaus turpināt ilgtermiņa saistības un vienojās norēķinus veikt atbilstoši Līguma 3.4.punktā minētajiem maksājuma termiņiem, t.i., ar atlikto maksājumu, kas ir ilgtermiņa saistības saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem” 22.panta otro daļu.

Līdz ar to secināms, ka nav pamatots Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojumā minētais, ka pašvaldība nav uzņēmusies ilgtermiņa saistības. Pie tam jānorāda, ka savos paskaidrojumos Ādažu novada domes priekšsēdētājs kā vienu no pirkuma maksas samaksas iespējām pats ir norādījis pirkuma maksas samaksu ar atlikto maksājumu.

Finanšu ministrija savā 2011.gada 18.februāra vēstulē Nr.13-1-03/067, kas adresēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, norāda, ka:

1) Finanšu ministrija, pamatojoties uz jūsu lūgumu, nosūta Ādažu novada pašvaldības Valsts kasē iesniegtos oficiālos mēneša pārskatus par pašvaldības saistību (aizņēmumu, galvojumu, ilgtermiņa saistību) apmēriem 2009.gadā un 2010.gadā;

2) pēc minētajiem pārskatiem ir redzams, ka pašvaldībai ne 2009.gadā, ne arī 2010.gadā nebija finanšu resursu, lai veiktu samaksu par nekustamā īpašuma Gaujas ielā 33A iegādi EUR 9 349 121 (Ls 6 570 562) apmērā. Savukārt, ja ēka tiek iegādāta ar atlikto maksājumu 25 gadu laikā (gada maksājums EUR 1 023 682), tad pašvaldības kopējais saistību (aizņēmumu, ilgtermiņu saistību) apmērs uz 2010.gada 28.februāri veidotu 32,8% no pamatbudžeta ieņēmumiem;

3) vienlaikus informējam, ka pašvaldībai visu 2009. un 2010.gadu bija lieli kavētie maksājumi, kam bija tendence pieaugt.

Tātad Ādažu novada dome, 2009.gada 28.aprīlī pieņemot lēmumu "Par pirmpirkuma tiesību realizāciju uz ēku Gaujas ielā 33A” (Nr.64), ir pārkāpusi likuma "Par pašvaldībām” 42.panta pirmo daļu, kura nosaka, ka domes lēmumiem, kuru izpilde ir saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības materiālu un finanšu resursiem, un likuma "Par valsts budžetu 2009.gadam” 8.panta trešo daļu, kura nosaka, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam. Pamatojoties uz prettiesisku Ādažu novada domes lēmumu, pašvaldība prettiesiski bija uzņēmusies saistības – pirkt nekustamo īpašumu (ēku Gaujas ielā 33A).

Savukārt, parakstot 2010.gada 8.aprīļa vienošanos (Pielikums 2009.gada 20.aprīļa Pirkuma līgumam), Ādažu novada domes priekšsēdētājs ir rīkojies pretēji Ādažu novada domes 2010.gada 9.marta lēmumā "Par ēkas Gaujas ielā 33A nomu” (Nr.23) nolemtajam par pirkuma maksas samazināšanas principiem, jo paredz pirkuma maksas palielināšanu. Šādā veidā ir pārkāpts likuma "Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 11.punkts, kas nosaka, ka domes priekšsēdētājs veic pienākumus, kas paredzēti domes lēmumos. Tāpat ir pārkāpts likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta 1. un 3.punkts, kurš nosaka, ka rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu un manta iegūstama īpašumā par iespējami zemāku cenu.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs savā paskaidrojumā ir norādījis, ka, ja burtiski lasa 2010.gada 8.aprīļa vienošanās (pielikums 2009.gada 20.aprīļa pirkuma līgumam) 6.punkta tekstu, atrauti no faktiskajiem apstākļiem, jāatzīst, ka pirkuma maksas paaugstināšanās ir teorētiski iespējama. Ja jautājumu analizē pēc būtības, šim nosacījumam nevajadzētu radīt pašvaldībai nelabvēlīgas finansiālās sekas. Kā jau norādīts jebkādas saistības SIA "Gaujas centrs” var uzņemties tikai ar pašvaldības akceptu, resp., pašvaldībai ir iespējams faktiski ietekmēt SIA "Gaujas centrs” saistību apmēru un to pat samazināt, novirzot SIA "Gaujas centrs” līdzekļus šo saistību dzēšanai.

2010.gada 8.aprīļa vienošanās 6.punkts nosaka, ka, izpildot Līgumu, Pirkuma maksa tiks koriģēta, lai tā atbilstu visu Pārdevēja saistību summai pret trešajām personām (tai skaitā Pārdevēja dalībniekiem), kurai pieskaitīta Pārdevēja dalībnieku ieguldījumu summa Pārdevēja pamatkapitālā un no kuras ir atņemta to naudas līdzekļu summa, kas atrodas Pārdevēja kontā, un debitoru (izņemot Pārdevēja dalībnieku) saistības. Kā izriet no šīs vienošanās 6.punkta, tad pirkuma maksa var tikt paaugstināta. Savukārt nekādus faktiskos apstākļus, kuri varētu būt iemesls tam, ka pirkuma maksa nepalielināsies, bet gan samazināsies, Ādažu novada domes priekšsēdētājs savā paskaidrojumā nav norādījis.

Savukārt attiecībā uz Ādažu novada pašvaldības iespējām ietekmēt SIA "Gaujas centrs” saistību apmēru jānorāda, ka pašvaldībai pieder 47,37% SIA "Gaujas centrs” kapitāla daļas. Otram sabiedrības dalībniekam SIA "Axio Capital Fondi” pieder 52,63% SIA "Gaujas centrs” kapitāla daļu. Saskaņā ar SIA "Gaujas centrs” statūtu 5.punktu:

– dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās visi dalībnieki. Ja likumā noteiktajā kārtībā sasauktā dalībnieku sapulce nav lemttiesīga tāpēc, ka tajā nav noteiktā kvoruma, atkārtoti sasauktā sapulce ar to pašu darba kārtību ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita;

– dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas visu dalībnieku balsis. Atkārtoti sasauktā sapulcē dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no dalībnieku sapulcē pārstāvētajām balsīm, ja likumā nav noteikts lielāks balsu skaits.

Kā izriet no SIA "Gaujas centrs” statūtu 5.punkta, tad Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojums par to, ka SIA "Gaujas centrs” var uzņemties saistības tikai ar pašvaldības akceptu, nav pamatots, jo, pirmkārt, lēmuma pieņemšanai nepieciešamas visas dalībnieku balsis. Savukārt atkārtoti sasauktajā dalībnieku sapulcē pašvaldībai nav nepieciešamā balsu skaita (vairāk par pusi), jo vairāk par pusi balsis ir otram sabiedrības dalībniekam – SIA "Axio Capital Fondi”. Līdz ar to gadījumā ja saduras pretējas SIA "Gaujas centrs” dalībnieku intereses, tad Ādažu novada pašvaldībai nav iespējas ietekmēt dalībnieku sapulces lēmumu. Savukārt otrs dalībnieks var pieņemt sev vajadzīgu lēmumu, kurš cita starpā var neatbilst pašvaldības interesēm.

Savukārt Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojumā minētais apstāklis, ka pašvaldībai ar SIA "Gaujas centrs” ir korporatīvas saites, nekādi neveicina pašvaldībai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu, jo Ādažu novada pašvaldība piekrīt paaugstināt telpu lietošanu maksu, kā arī SIA "Gaujas centrs” piestāda pašvaldībai rēķinu (25.01.2011. Nr.36/2011) par līgumsodu samaksu Ls 1041,20 apmērā. Līdz ar to šie piemēri apliecina, ka, neskatoties uz to, ka Ādažu novada pašvaldība ir SIA "Gaujas centrs” dalībnieks un viņu starpā pastāv korporatīvas saites, savstarpējās attiecības netiek risinātas, lai tas būtu finansiāli izdevīgi Ādažu novada pašvaldībai.

3.2. Pamatojoties uz Ādažu novada domes 2010.gada 9.marta lēmumu "Par ēkas Gaujas ielā 33A nomu” (Nr.23), starp Ādažu novada pašvaldību un SIA "Gaujas centrs” tika noslēgts Telpu nomas līgums Nr.1, atbilstoši kuram SIA "Gaujas centrs” (Iznomātājs) nodeva, bet Ādažu novada pašvaldība (Nomnieks) pieņēma nomā telpas ar kopējo platību 6115,30 kv.m., kas atrodas Kultūrizglītības centra ēkā Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā.

Atbilstoši Telpu nomas līguma 3.1.punktam, Ādažu novada pašvaldība maksā SIA "Gaujas centrs” telpu lietošanas maksu:

a) nomas maksu (Ls 3,50/kv.m + PVN; nomas maksā ir iekļauti visi ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi, kas nav saistīti ar Nomnieka faktiski patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem. Ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumos ietilpst izdevumi par: a) kopējo ēkas apsardzi; b) telpu koplietošanas telpu un teritorijas uzkopšanu; c) autostāvvietu, kas atrodas ēkai piegulošajā teritorijā neierobežotu izmantošanu);

b) maksu par faktiski patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem;

c) pievienotās vērtības nodokli, kura apliekamais objekts ir nomas maksa un komunālie maksājumi.

2010.gada 9.novembrī Ādažu novada dome pieņēma lēmumu "Par izmaiņām nomas līgumā” (Nr.178), ar kuru nolēma:

1) noslēgt vienošanos ar SIA "Gaujas centrs” (reģ. Nr.40103161305; juridiskā adrese – Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu novads) par Telpu nomas līguma grozīšanu saskaņā ar Lēmuma pielikumu Nr.1;

2) piekrist, ka papildus 15.03.2010. Telpu nomas līgumā noteiktajai nomas maksai un maksājumiem par komunālajiem maksājumiem, pašvaldība papildus maksā SIA "Gaujas centrs” ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus LVL 1,60 (viens lats 60 santīmi), neskaitot PVN, par vienu kvadrātmetru mēnesī, kas kopā bez PVN mēnesī sastāda LVL 9784,48 (deviņi tūkstoši septiņi simti astoņdesmit četri lati 48 santīmi);

3) piekrist, ka Līguma grozījumi stājas spēkā ar 2010.gada 1.septembri un ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas samaksa, kas saskaņā ar grozījumiem ir jāveic līdz tekošā mēneša 15.datumam, par septembra, oktobra un novembra mēnesi tiks veikta līdz 2010.gada 15.novembrim. Nomniekam šajā gadījumā nav pienākums maksāt līgumsodu saskaņā ar Telpu nomas līgumu.

Attiecīgi 2010.gada 15.marta Telpu nomas līguma grozījumi noslēgti 2010.gada 10.novembrī.

2010.gada 9.novembrī Ādažu novada domes lēmuma "Par izmaiņām nomas līgumā” (Nr.178) pamatojumā norādīts sekojošais:

"Ādažu novada dome izskatīja SIA "Gaujas centrs" 2010.gada 8.novembra priekšlikumu 15.03.2010. (..). Ēkas uzturēšanas izdevumi sastāda aptuveni 12 000 LVL mēnesī, kurus bija plānots segt no SIA "Gaujas centrs" līdzekļiem, jo aizdevuma un procentu atmaksa a/s "SEB banka" sastāda 25 750 LVL mēnesī. SIA "Gaujas centrs" ir jāveic aizdevuma atmaksa ar SIA "Axio capital fondi" 22 200 LVL mēnesī. Slēdzot nomas līgumu, tika plānots, ka a/s "SEB banka" refinansēs SIA "Axio capital fondi" aizdevumu, kas samazinātu ikmēneša maksājumus par 15 000 LVL. Diemžēl a/s "SEB banka" atteica aizdevuma refinansēšanu, jo SIA "Gaujas centrs" ikmēneša maksājumus bankai veica ar kavējumiem. Iemesls tam ir Ādažu novada domes nomas maksas kavējumi (tikai maijā maksājums bija veikts termiņā, pārējos mēnešos kavējumi bija no 1 līdz 15 dienām). Ņemot vērā iepriekš minēto, SIA "Gaujas centrs" no 2010.gada 1.septembra vairs nevar par saviem līdzekļiem nodrošināt ēkas uzturēšanu, un lūdz izskatīt iespēju papildus telpu nomas maksai maksāt ēkas uzturēšanas izdevumus 1,60 Ls/kv.m. + PVN, kas sastāda 11 839,22 LVL mēnesī.”.

Likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu” 3.pants nosaka, ka pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrībām, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk arī — kapitālsabiedrība), jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir:

1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu;

2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu;

3) manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

Kā izriet no 2010.gada 9.novembra Ādažu novada domes lēmuma "Par izmaiņām nomas līgumā” (Nr.178), tad pamatojums paaugstināt telpu lietošanas maksu (vēl papildus maksāt LVL 1,60/kv.m +PVN) ir saistīts vienīgi ar SIA "Gaujas centrs” (Iznomātāja) nespēju pildīt savas saistības pret kreditoriem – AS "SEB banka” un AS "AXIO Capital Fondi”, nevis kādiem citiem iemesliem (cenu pieaugums tirgū u.tml.).

Līdz ar to, piekrītot maksāt vēl papildus LVL 1,60/kv.m + PVN un tādā veidā finansiāli neizdevīgi pašvaldībai paaugstinot telpu lietošanas maksu, ir pārkāpts likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta 1. un 3.punkts.

Savā paskaidrojumā Ādažu novada domes priekšsēdētājs norāda, ka neuzskata, ka nomas maksa par telpām būtu neadekvāta un neatbilstoša tirgus situācijai. To apliecina Ādažu novada domes pasūtītais nekustamā īpašuma Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažos novadā, nomas maksas novērtējums (skat. SIA "Eiroeksperts” vērtējumu, kurā secināts, ka esošā nomas maksa atbilst telpu nomas tirgū valdošajam cenu līmenim līdzīgas funkcionalitātes un kvalitātes telpām. Atzinumā norādīts, ka valdošais nomas maksu diapazons ir robežās no 3,50 LVL līdz 4,22 LVL par platības 1 kv/m mēnesī bez PVN. Līdz ar to dome, uzņemoties saistības maksāt papildus par ēkas apsaimniekošanu, nav uzņēmusies neko tādu, kas neatbilstu situācijai nomas tirgū un ko varētu uzskatīt par nelietderīgu (nelikumīgu) pašvaldības līdzekļu izmantošanu).

Šādi Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojumi nav pamatoti konkrētajā situācijā, jo saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu” 3.pantu manta iegūstama lietošanā nevis tieši par tirgus cenu, bet gan par iespējami zemāku cenu un rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. Arī gadījumos, ja pašvaldība iegūst lietošanā telpas par tirgus cenām, tai ir saistošas likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta prasības, jo iegūt lietošanā telpas par iespējami zemāku cenu un mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu ir iespējams arī telpu nomas maksas tirgus cenu diapazonā.

Dotajā gadījumā Ādažu novada pašvaldība un SIA "Gaujas centrs” noslēdza Telpu nomas līgumu Nr.1, kura 3.1.punktā bija noteikti pašvaldības veicamie maksājumi šī nomas līguma ietvaros. Savukārt ar Ādažu novada domes 2010.gada 9.novembra lēmumu nolemts vēl papildus maksāt SIA "Gaujas centrs” ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus LVL 1,60 (viens lats 60 santīmi), neskaitot PVN, par vienu kvadrātmetru mēnesī, kas kopā bez PVN mēnesī sastāda LVL 9784,48 (deviņi tūkstoši septiņi simti astoņdesmit četri lati 48 santīmi) un, pamatojoties uz šo lēmumu, noslēgti attiecīgi Telpu nomas līguma grozījumi. Īpaši jānorāda, ka pamatojums papildus maksājumiem ir vienīgi tas, ka SIA "Gaujas centrs" nespēj pildīt savas saistības pret kreditoriem, jo ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi jau bija iekļauti nomas maksā. Šādā veidā SIA "Gaujas centrs” no Ādažu novada pašvaldības iegūst papildus finanšu līdzekļus, lai spētu norēķināties ar saviem kreditoriem. Līdz ar to telpu lietošanas maksas palielinājumam nav objektīva pamatojuma ar izmaiņām cenām nomas tirgū, bet gan vienīgi ar SIA "Gaujas centrs” nespējām pildīt savas saistības. Dotajā gadījumā Ādažu novada pašvaldībai bija izvēles iespēja piekrist SIA "Gaujas centrs” piedāvātajiem priekšlikumiem un Ādažu novada pašvaldība piekrita veikt papildus maksājumus LVL 1,60 (viens lats 60 santīmi), neskaitot PVN, par vienu kvadrātmetru mēnesī, kas kopā bez PVN mēnesī sastāda LVL 9784,48 (deviņi tūkstoši septiņi simti astoņdesmit četri lati 48 santīmi).

Šādā veidā, piekrītot veikt papildus maksājumus, ir pārkāpts likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta 1. un 3.punkts. Pie tam jau šajā brīdī Ādažu novada pašvaldība nespēja pildīt visas uzņemtās saistības un Ādažu novada pašvaldībā bija uzsākts finanšu stabilizācijas process.

4. Izvērtējot Ādažu novada domes priekšsēdētāja Normunda Breidaka atbildību par pieļautajiem pārkāpumiem, ņemts vērā tas, ka:

4.1. pārkāpumu rezultātā ir iestājušās smagas sekas – ar finanšu ministra 2010.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.616 "Par finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu Ādažu novada pašvaldībā” saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” 2.panta 1. un 2. punktu un 8.panta pirmās daļas 1.punktu uzsākts finanšu stabilizācijas process Ādažu novada pašvaldībā;

4.2. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 2011.gadā divas reizes ir prasījis Ādažu novada domes priekšsēdētājam paskaidrojumus likuma "Par pašvaldībām" 93.panta noteiktajā kārtībā. Taču Ādažu novada domes priekšsēdētājs tā arī nav sniedzis juridiski argumentētus paskaidrojumus par pieļautajiem pārkāpumiem, atsevišķi paskaidrojumi satur tiesību normām un faktiskajai situācijai neatbilstošu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministru maldinošu informāciju, kā arī tādu informāciju, kuras saturs pieļauj jaunus tiesību normu pārkāpumus.

Ņemts vērā arī tas, ka Ādažu novada domes priekšsēdētāja sniegtajos paskaidrojumos par likumu pārkāpšanas iemesliem gan saistībā ar pašvaldības lēmumiem un rīcībām attiecībā uz Valsts kases sniegto aizdevumu izlietojumu, gan atlīdzības noteikšanu pašvaldības darbiniekiem, gan arī attiecībā uz ēkas Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu novadā pirkumu un nomu pausts uzskats par pārkāpumu formālo raksturu un tiesību normās noteiktā regulējuma ievērošanu kā nebūtisku šķērsli, lai sasniegtu pašvaldībai svarīgus mērķus. No sniegtajiem paskaidrojumiem, it īpaši par Valsts kases sniegto aizdevumu izlietojumu, jāsecina, ka uz Ādažu novada pašvaldību Latvijas Republikā spēkā esošie tiesību akti neattiecas, jo pašvaldība, lai sasniegtu svarīgus mērķus, tiesību aktus var neievērot. 2011.gada 15.februāra Ādažu novada domes vēstulē Nr.0112-2/44 "Paskaidrojumi par finanšu līdzekļu izlietošanu, pirmpirkuma tiesību izmantošanu, ilgtermiņa saistību uzņemšanos u.c. jautājumiem" Ādažu novada domes priekšsēdētājs N.Breidaks paudis viedokli, ka "pašvaldība, novirzot naudu zināmu mērķu sasniegšanai, kas nebija noteikti aizdevuma līgumos, ņēma vērā attiecīgā mērķa neatliekamību un saimnieciskos apsvērumus. Ja attiecīgo problēmu nerisina bez liekas kavēšanās, tās novēršana nākotnē, protams, izmaksās vairāk. Šis apsvērums ir pats par sevi saprotams. Kā liecina pieredze, vairums problēmu netiek risinātas formālu iemeslu dēļ, jo attiecīgo lēmumu pieņemšana vai atbilstošo normatīvo aktu pieņemšana aizkavējās vai vispār nenotiek. Protams, minētie apsvērumi pilnībā neattaisno nezināšanu, nepienācīgu sekošanu aizdevuma līgumu noteikumu izpildei u.c. juridiski nekorektu rīcību, taču, tā rīkojoties, noteiktos mērķus esam sasnieguši un rīkojušies pašvaldības un tās iedzīvotāju interesēs.".

Tāpat arī Ādažu novada domes priekšsēdētāja 2011.gada 21.februāra vēstulē Nr.01-12/2 "Paskaidrojumi par pirkuma finansiālā izdevīguma izvērtēšanu un uzņemto saistību nodrošināšanu ar finanšu resursiem" likuma "Par pašvaldībām" 93.panta kārtībā sniegtajos papildu paskaidrojumos sniegtās likuma "Par pašvaldībām" 42.panta pirmās daļas interpretācijas kontekstā ar Ādažu novada domes lēmumiem par ēkas Gaujas ielā 33A, Ādažos, pirkumu par to, ka "lēmuma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu tiesiskums no šī lēmuma īstenošanai nepieciešamo finanšu nodrošināšanas viedokļa jāvērtē nevis pēc tā, vai lēmuma pieņemšanas brīdī pašvaldībai bija vai nebija pieejams tā īstenošanai nepieciešamais finansējums, bet pēc tā, vai pašvaldība varēja paļauties, ka nepieciešamais finansējums būs pieejams tad, kad uz šī lēmuma pamata noslēgtais darījums būs jāpilda" uzskatāmas par vismaz juridiski nekorektām un faktiskai situācijai pilnīgi neatbilstošām. Ņemot vērā Ādažu novada pašvaldības finanšu situāciju 2009. un 2010.gadā, kavēto maksājumu un neizpildīto saistību apmēru, pašvaldībai nebija nekāda pamata paļauties, ka nepieciešamie finanšu līdzekļi ēkas Gaujas ielā 33A, Ādažos, iegādei pašvaldībai būs pieejami. Kā to norādījusi Finanšu ministrija 2011.gada 18.februāra vēstulē Nr.13-1-03/1067 "Par Ādažu novada pašvaldības saistībām", atbilstoši Valsts kasē iesniegtajiem pārskatiem par pašvaldību saistību (aizņēmumu, galvojumu, ilgtermiņa saistību) apmēriem 2009. un 2010.gadā pašvaldībai ne 2009.gadā, ne arī 2010.gadā nebija finanšu resursu, lai veiktu samaksu par nekustamā īpašuma Gaujas ielā 33A, Ādažos, iegādi EUR 9 349 121 apmērā. Savukārt, ja ēka tiek iegādāta ar atlikto maksājumu 25 gadu laikā (gada maksājums EUR 1 023 682), tad pašvaldības kopējais saistību (aizņēmumu, ilgtermiņu saistību) apmērs uz 2010.gada 28.februāri veidotu 32,6% no pamatbudžeta ieņēmumiem. Līdz ar to ēkas Gaujas ielā 33A, Ādažos, iegāde jebkurā gadījumā pašvaldību noved finanšu stabilizācijas situācijā atbilstoši likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" 2.panta 1. un 2.punktam. Likuma "Par pašvaldībām" 42.panta pirmajā daļā noteiktā prasība domes lēmumus, kuru izpilde ir saistīta ar izdevumiem, nodrošināt ar pašvaldības materiālu un finanšu resursiem, cita starp paredzēta tieši ar mērķi nepieļaut, ka pašvaldība uzņemas tādas saistības, ko tā nevar izpildīt, līdz ar to minētās normas izpildei jeb ievērošanai nav nekāda sakara ar pašvaldības paļāvību par nākotnē, iespējams, piesaistāmiem finanšu līdzekļiem, bet gan pienākumu paredzēt un ieplānot finanšu līdzekļus lēmumu izpildei pirms vēl šādi lēmumi tiek pieņemti.

Jāvērš arī uzmanība, ka iepriekšminētajā paskaidrojumā minētais par iecerēm atsavināt vairākus pašvaldībai piederošos nekustamos īpašumus, tā nodrošinot nepieciešamos finanšu līdzekļus pirkuma maksas samaksai, attiecībā uz nekustamo īpašumu "Ūdensrožu parks” (kadastra Nr.8044 005 0102), kas sastāv no zemesgabala 64,26 ha platībā, noved pie jauniem likumpārkāpumiem. Minētais zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā 2009.gada 1.jūnijā, pamatojoties uz Ādažu novada domes 2009.gada 2.aprīļa uzziņu Nr.01-15-3/15, un tam zemesgrāmatā ir reģistrēta atzīme – nekustamo īpašumu piecus gadus nedrīkst atsavināt, ieķīlāt, nodibināt uz to personālservitūtu vai iznomāt būvēt ēku (būvi) kā patstāvīgu īpašuma objektu, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 16.pantu.

Šādas argumentācijas un viedokļu paušana likuma "Par pašvaldībām" 93.panta kārtībā sniegtajos paskaidrojumos liek izdarīt secinājumu, ka N.Breidakam turpinot pildīt Ādažu novada domes priekšsēdētāja pienākumus arī turpmāk tiktu pieļauti normatīvo aktu pārkāpumi gan domes priekšsēdētāja, gan domes darbībā;

4.3. likuma "Par budžetu un finanšu vadību" 46.panta pirmā daļa un likuma "Par pašvaldību budžetiem" 15.pants nosaka tieši domes priekšsēdētāja atbildību par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši likumam "Par budžetu un finanšu vadību". Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 62.panta 1.punktu domes priekšsēdētājs vada domes darbu. Kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 30.panta otrā daļa, attiecībā uz pastarpinātās pārvaldes iestādi piemērojami šā likuma 15.panta trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas un 17.panta pirmās un otrās daļas noteikumi. Saskaņā ar minētā likuma 17.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, iestādes vadītājs pārvalda iestādes finansu, personāla un citus resursus. Līdz ar to domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt pašvaldības tiesisku un lietderīgu darbu. Ādažu novada domes priekšsēdētājs ne tikai nav izmantojis likuma "Par pašvaldībām" 48.panta otrajā daļā noteiktās tiesības neparakstīt domes lēmumus, tādejādi nodrošinot domes lēmumu atbilstību normatīvajiem aktiem saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 41.panta pirmo daļu, bet attiecībā uz Ādažu novada domes 2010.gada 9.marta lēmuma "Par ēkas Gaujas ielā 33A nomu” (Nr.23) izpildi ir pārkāpis Ādažu novada domes doto pilnvarojumu vienoties ar SIA "Gaujas centrs” par 2009.gada 20.aprīļa Pirkuma līgumā noteikto Ādažu novada domes saistību izpildes atlikšanu, noslēdzot 2010.gada 8.aprīļa vienošanos ar SIA "Gaujas centrs" (Pielikums 2009.gada 20.aprīļa Pirkuma līgumam) un paredzot tajā pirkuma maksas palielināšanas iespēju, uzņemoties arī pārdevēja saistības pret trešajām personām;

4.4. Ādažu novada domes priekšsēdētājam Normundam Breidakam, turpinot vadīt Ādažu novada domes darbu, ir apdraudēta pašvaldības turpmāka tiesiska darbība, tāpēc domes priekšsēdētāja atstādināšana no amata ir nepieciešama, lai nodrošinātu Ādažu novada pašvaldības turpmāku tiesisku darbību;

4.5. Ādažu novada domes priekšsēdētāja atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta otro daļu rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis