Finanšu ministrija: Par situāciju Latvijas darba tirgū: ceturkšņu salīdzinājumā

Publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti rāda, ka situācija Latvijas darba tirgū pagājušā gada ceturtajā ceturksnī turpinājusi pakāpeniski uzlaboties un darba meklētāju īpatsvars no 2010.gada pirmajā ceturksnī sasniegtā 20,4% maksimuma ceturtajā ceturksnī ir pazeminājies līdz 16,9%. Tas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada otrā ceturkšņa.

Nodarbināto iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni, ir palielinājies par 17,8 tūkstošiem jeb 1,9%. Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni tas ir bijis par 10 tūkstošiem jeb 1% zemāks, tas šajā gadījumā vairāk ir saistīts ar tradicionāli zemāku nodarbinātības līmeni ziemas sezonā.

"Nodarbinātības dati ar nelielu laika nobīdi apspoguļo ekonomikas iziešanu no recesijas un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos 2010.gada laikā. Ja pagājušā gada pirmajos ceturkšņos pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu no nozīmīgākajām ekonomikas nozarēm uzrādīja tikai apstrādes rūpniecība un transports, gada otrajā pusē izaugsme atsākās arī tādās nozarēs kā tirdzniecība, viesnīcu un restorānu pakalpojumi, attiecīgi atspoguļojoties arī nodarbinātības rādītājos," norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Vienlaikus ar pozitīvo informāciju par darba meklētāju īpatsvara samazināšanos CSP dati visai skaidri norāda uz vairākām šobrīd aktuālām Latvijas darba tirgus problēmām saistībā ar strukturālo bezdarbu, tostarp arvien pieaugošo iedzīvotāju skaitu, kas ilgstoši meklē un nevar atrast darbu. Ilgstošo darba meklētāju īpatsvars ceturtajā ceturksnī veidojis jau 55,4% no visiem darba meklētājiem, kamēr trešajā ceturksnī šādu darba meklētāju īpatsvars bija 46,6%.

Salīdzinājumā ar 2009.gada ceturto ceturksni ilgstošo darba meklētāju skaits ir palielinājies par 37,3 tūkstošiem jeb 53%. Tāpat būtiski palielinājies no darba tirgus aizgājušo cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu un vairs netiek uzskaitīti kā ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Ja 2009.gada ceturtajā ceturksnī šādu cilvēku bija 44,2 tūkstoši, tad 2010.gada ceturtajā ceturksnī – jau 56 tūkstoši. Salīdzinājumā ar 2007.gada līmeni cerības zaudējušo skaits ir gandrīz pieckāršojies un pieaugušais no darba tirgus aizgājušo cilvēku skaits arī ir bijis viens no faktoriem, kas 2010.gada ceturtajā ceturksnī ietekmējis darba meklētāju īpatsvara samazināšanos.

Situāciju darba tirgū šā gada pirmajā ceturksnī lielā mērā noteiks sezonālais darba vietu skaita samazinājums, uz ko norāda reģistrētā bezdarba līmeņa palielināšanās februāra vidū līdz 14,5%, salīdzinot ar 14,3% decembra beigās, kā arī ekonomiskās konfidences indeksu rādītāji. Turpmākajos ceturkšņos nodarbināto iedzīvotāju skaits palielināsies, bet pieauguma apmērs lielā mērā būs atkarīgs no situācijas un pieprasījuma ārējos tirgos, kā arī uzņēmēju noskaņojuma un pārliecības par stabilām attīstības perspektīvām Latvijas ekonomikā. Pēdējo būtiski var uzlabot valdības konsekventi realizēta fiskālā politika, dodot gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem skaidru signālu par Latvijas ekonomisko virzību un piesaistot Latvijas ekonomikas attīstībai ilgtermiņā nepieciešamās investīcijas.

Aleksis Jarockis, finanšu ministra preses sekretārs