Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 22.februārī

AM: Par kustamās mantas Ventspilī nodošanu Iekšlietu ministrijas valdījumā

22.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par valsts kustamās mantas nodošanu".

Rīkojuma projekts paredz, ka Aizsardzības ministrija nodod Iekšlietu ministrijas valdījumā kustamo mantu, kas atrodas Ostas ielā 33, Ventspilī.

Tādējādi tiek taupīti valsts budžeta līdzekļi un nodrošināta valsts īpašuma racionāla izmantošana, vienai valsts iestādei pārņemot citas uzstādīto aprīkojumu (videonovērošanas, apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas u.c.).

Pamatojoties uz MK 2010.gada 13.oktobra rīkojumu, Aizsardzības ministrija ir nodevusi Iekšlietu ministrijas valdījumā nekustamo īpašumu Ostas ielā 33, Ventspilī. Tā rezultātā Valsts policijas un Valsts robežsardzes Ventspils struktūrvienības tika nodrošinātas ar darbam piemērotām telpām.

Ostas ielā 33 līdz oktobrim atradās Jūras spēku flotiles Jūras novērošanas un sakaru dienests, kas tika pārcelts uz Liepāju, Roņu ielu 2.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

EM: Par līgumu slēgšanas noteikumiem par brīvdienu mītņu ilgtermiņa izmantošanu

Ministru kabineta sēdē 22.februārī tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kuros noteiktas prasības un veidlapas dažādiem ar brīvdienu mītnes ilgtermiņa lietošanas tiesību iegūšanu saistītiem līgumiem, t.i., līgumiem, kurus slēdz patērētājs (tūrists) uz laiku ilgāku par gadu par kādas brīvdienu mītnes regulāru izmantošanu, piemēram, katru gadu no 1. līdz 31.jūlijam patērētājs apņemas izmantot vienu konkrētu brīvdienu mītni.

Vienoti nosacījumi šādu līgumu slēgšanai šobrīd tiek ieviesti visās ES dalībvalstīs, lai paaugstinātu patērētāju tiesību aizsardzību un nodrošinātu skaidrus un saprotamus nosacījumus šādu līgumu slēgšanai jebkurā ES valstī. Vienlaikus visās valstīs tiek noteikta vienāda pirms līguma noslēgšanas patērētājam sniedzamā informācija, vienotas prasības reklāmai, līgumā ietveramā informācija, atteikuma tiesības, kā arī vienotas atsevišķiem līgumiem piemērojamās prasības.

Detalizēti prasības dažādiem ar brīvdienu mītnes ilgtermiņa lietošanas tiesību iegūšanu saistītiem līgumiem noteiktas Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par brīvdienu mītnes ilgtermiņa lietošanas tiesību līgumu, brīvdienu pakalpojumu ilgtermiņa līgumu, brīvdienu mītnes ilgtermiņa lietošanas tiesību vai brīvdienu pakalpojumu tālākpārdošanas līgumu un brīvdienu mītnes ilgtermiņa tiesību apmaiņas līgumu".

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 11.pantu brīvdienu mītnes ilgtermiņa lietošanas tiesību līgums ir līgums, kurš noslēgts uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, un saskaņā ar kuru patērētājs pret atlīdzību iegūst tiesības lietot vienu vai vairākas brīvdienu mītnes vairāk nekā vienu periodu līguma darbības laikā.

Ekonomikas ministrija aicina patērētājus, jo īpaši Latvijas iedzīvotājus, kas plāno slēgt šādus līgumus par regulāru brīvdienu mītņu izmantošanu Latvijā vai jebkurā ES dalībvalstī, iepazīties ar šiem noteikumiem un izvērtēt, vai viņi kā patērētāji ir saņēmuši detalizētu informāciju par pakalpojumu pirms līguma noslēgšanas un vai līgumā ietvertā informācija atbilst šīm prasībām. Svarīgi zināt, ka gadījumā, ja tomēr pārdomājat par noslēgto līgumu, jums kā patērētājam 14 dienu laikā ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, nesniedzot nekādu pamatojumu.

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti, ieviešot Latvijas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 14.janvāra direktīvas 2008/122/EK par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar daļlaika lietojuma tiesībām, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, tālākpārdošanas un apmaiņas līgumiem normas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par 2011.gada budžeta papildu konsolidācijas pasākumiem

22.februārī valdība vienojās par papildus nepieciešamo 2011.gada valsts budžeta konsolidāciju. Ministru kabineta apstiprinātie budžeta deficīta samazināšanas pasākumi ietver izdevumu samazināšanu un ieņēmumu palielināšanu. Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt valdības nolemtajam.

"Valdība rūpīgu un ilgstošu diskusiju rezultātā šodien [22.februārī – Red.] konceptuāli vienojās par papildu nepieciešamo budžeta konsolidāciju. Ar valdības apstiprinātajiem budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem mēs risinām arī 2012.gada budžeta konsolidāciju. Patlaban valdībai ļoti svarīgi turpināt gatavot budžeta grozījumus, lai tos pabeigtu vēlākais līdz Lieldienām," norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Valdība apstiprināja priekšlikumu samazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, tādējādi nodrošinot 5 miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā.

Pasākums paredz atalgojuma fonda samazinājumu, kombinējot nodarbināto skaita samazinājumu un atalgojuma līmeņa samazinājumu, finansējumu bezdarbnieku pabalstu izmaksai. (Šā gada atlikušajiem 6 mēnešiem fiskālā ietekme ir 2,5 miljoni latu.)

Valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijai izdevumu samazināšanu par 450 tūkstošiem latu. Izdevumu samazinājums tiks attiecināts uz ministrijas budžeta programmā "Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana" 2011.gadā plānotajiem izdevumiem, kā arī Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai plānotajiem izdevumiem precēm un pakalpojumiem (izņemot ilgtermiņa saistības). (Šā gada atlikušajiem 6 mēnešiem fiskālā ietekme ir 0,5 miljoni latu.)

Ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) realizēto reformu "nauda seko skolēnam", kā arī demogrāfisko tendenču rezultātā sarūkošo skolu audzēkņu skaitu un plūsmas, no 2011.gada 1.septembra valdība plāno ieviest korekcijas ministrijas mērķdotācijās vispārējās izglītības nodrošināšanai par 2,1 miljonu latu. (Šā gada atlikušajiem 6 mēnešiem fiskālā ietekme ir 0,7 miljoni latu.)

Valdība arī pieņēma lēmumu samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas no šā gada 1.septembra no IZM budžeta par 600 tūkstošiem latu, kā arī Kultūras ministrijas (KM) budžetā par 400 tūkstošiem latu. (Šā gada atlikušajiem 6 mēnešiem fiskālā ietekme IZM budžetā ir 194 tūkstoši latu un KM budžetā ir 132 tūkstoši latu.)

Valdība arī atbalstīja izdevumu samazinājumu Zemkopības ministrijas (ZM) realizētajās nozaru politikās par 560 tūkstošiem latu. (Šā gada atlikušajiem 6 mēnešiem fiskālā ietekme ZM budžetā ir 188 tūkstoši latu.)

Ieņēmumu palielināšanai plānots realizēt efektīvākus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, tādējādi iegūstot budžetā papildu 12,8 miljonus latu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nelegālās akcīzes preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielu un tabakas izstrādājumiem, kā arī tiks akcentēta VID sadarbība ar nozaru asociācijas uzņēmumiem.

Valdība atbalstīja jau 2010.gadā paredzēto, bet neieviesto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšanu dabasgāzei no 12% uz 22% no šā gada 1.jūlija. Realizējot šo pasākumu, plānots papildu ieņemt 4 miljonus latu. Patlaban samazinātā likme tiek piemērota tikai mājsaimniecībām, tādējādi siltuma ražotājus tas neietekmē. (Šā gada atlikušajiem 6 mēnešiem fiskālā ietekme ir 1,6 miljoni latu.)

Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvā noteikto valdība ir pieņēmusi lēmumu atcelt PVN samazināto likmi medicīnisko ierīču piegādēm no šā gada 1.jūlija, bet saglabāt samazināto likmi invalīdiem paredzētām ierīcēm un medikamentiem. Tādējādi papildus budžetā tiek plānoti gandrīz 3 miljonu latu ieņēmumi. (Šā gada atlikušajiem 6 mēnešiem fiskālā ietekme ir 1,2 miljoni latu.)

Ministru kabinets pieņēma lēmumu ar šā gada 1.jūliju atcelt akcīzes nodokļa atvieglojumu dabasgāzei, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai, samazinot likmi no 15,6 latiem uz 12 latiem par 1000 m³. Dabasgāze, kuru izmanto siltumnīcās, rūpnieciskās ražošanas tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas telpās, tiks aplikta ar akcīzes nodokli tikai no 2014.gada 1.janvāra. Atceļot iepriekšējos atvieglojumus, papildu budžetā tiek plānoti desmit miljonu latu ieņēmumi. (Šā gada atlikušajiem 6 mēnešiem fiskālā ietekme ir 2,5 miljoni latu.)

Valdība arī atbalstīja lēmumu pārskatīt akcīzes nodokli tikai benzīnam, bet dīzeļdegvielai saglabāt esošajā apjomā, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī no šā gada 1.jūlija. Tādējādi plānots no 269 latiem līdz 289 latiem palielināt akcīzes nodokli par tūkstoš litriem. Attiecīgi varētu plānot 8,7 miljonu latu papildu ieņēmumus ar nosacījumu, ka patēriņa samazinājums varētu būt līdz 0,5%. Ar šā gada 1.jūliju akcīzes nodoklis benzīnam par 1000 litriem – Lietuvā ir 308 lati, bet Igaunijā 300 lati. (Šā gada atlikušajiem 6 mēnešiem fiskālā ietekme ir 1,8 miljoni latu.)

Valdība ir atteikusies no priekšlikuma paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, jo tam varētu būt ļoti liela negatīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā. Tā vietā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu paaugstināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam un cigaretēm no šā gada 1.jūlija.

Ministru kabinets atbalstīja akcīzes nodokļa paaugstināšanu stiprajam alkoholam no 890 uz 940 latiem par 1000 litriem. Plānotā fiskālā ietekme ir 4,5 miljoni latu. Lietuvā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam ir 907 lati, bet Igaunijā 1004 lati par tūkstoš litriem. (Šā gada atlikušajiem 6 mēnešiem fiskālā ietekme ir 2 miljoni latu.)

Tika palielināts arī akcīzes nodoklis cigaretēm no 48 uz 52 latiem par 1000 cigaretēm un smēķējamai tabakai no 29 uz 34 latiem par 1 kg. Tādējādi ir plānoti deviņu miljonu latu papildu ieņēmumi. Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka līdz 2018.gadam ir jāsasniedz ES minimālais līmenis 68 lati par 1000 cigaretēm. (Šā gada atlikušajiem 6 mēnešiem fiskālā ietekme ir 3,7 miljoni latu.)

Ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugošo nebanku sektora patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī to, ka šis sektors netika pienācīgi uzraudzīts, valdība atbalstīja nodevas ieviešanu šādiem uzņēmumiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Lai saņemtu pirmreizējo licenci, šādai uzņēmējdarbībai būs jāsamaksā Valsts kasē 50 tūkstošu latu nodeva, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadēja nodeva būs 10 tūkstoši latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licencēšanu, papildus šā gadā valsts budžetā varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu, bet 2012.gadā varētu plānot ap 1,7 miljonu latu ieņēmumus.

Tika atbalstīts arī priekšlikums no šā gada 1.jūlija pārskatīt izložu un azartspēļu nodokli. Azartspēļu nodokļa likmes paaugstināšana no 9600 uz 11 600 latiem par katru ruletes (cilindriskā spēle) galdu gadā – par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu, un kāršu un kauliņu spēlēm. Likmes paaugstināšana videospēlēm un mehāniskiem automātiem par katra automāta katru spēles vietu – no 1680 uz 2500 latiem gadā. Šā priekšlikuma ietekme uz gadu ir ap diviem miljoniem latu. (Šā gada atlikušajiem 6 mēnešiem fiskālā ietekme ir 0,8 miljoni latu.)

Ieviešot šos valdības apstiprinātos lēmumus, plānots gada griezumā budžeta deficītu samazināt par 65 miljoniem latu, tai skaitā ir paredzēti 12,8 miljonu latu ieņēmumi no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem.

Ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, valdība arī atbalstīja likuma par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam darbības termiņa pagarināšanu līdz 2014.gada beigām. Ieviešot izmaksājamo pabalstu ierobežojumu termiņu pagarinājumu, nebūs nepieciešami papildu izdevumi speciālajā budžetā 2013.gadā – 31,7 miljoni latu, kā arī 2014.gadā – 32,5 miljoni latu.

Aleksis Jarockis, finanšu ministra preses sekretārs

 

FM: Par iespējām sašaurināt vienotās atlīdzības sistēmas mēnešalgu diapazonu

Finanšu ministrija (FM) turpinās darbu pie mēnešalgu atšķirību novērtēšanas un līdz 15.aprīlim iesniegs informāciju Ministru kabinetā (MK), 22.februārī lēma valdība, izskatot FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām sašaurināt vienotās atlīdzības sistēmas mēnešalgu diapazonus – starpību starp minimālo un maksimālo mēnešalgu katrai mēnešalgu grupai.

Finanšu ministrija informē, ka jau šobrīd ir ievērojami izlīdzinājušās mēnešalgas ministrijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem. Darba samaksas izlīdzināšanās sākās 2010.gada sākumā, kad ar janvāri tika atcelti vadības līgumi, likvidēta piemaksa par intensitāti, noteikts prēmēšanas aizliegums 2010. un 2011.gadā. Tika izveidotas divas mēnešalgu skalas – viena ministrijām, Valsts kancelejai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, otra – ministriju padotībā esošajām iestādēm.

Atsevišķas skalas ministrijām izveides mērķis bija sašaurināt mēnešalgu diapazonu šai iestāžu grupai, kas bija arī iespējams, ņemot vērā, ka nodarbināto skaits ministrijās ir salīdzinoši neliels – 3024 nodarbināto (dati 2010.gada novembrī). Turpretim ministriju padotības iestādēs ir ap 30 tūkstošiem darbinieku.

Tā kā lielākās atšķirības mēnešalgās ir vērojamas padotības iestādēs, tad FM turpinās darbu pie mēnešalgu apmēru analīzes padotības iestādēs, lai objektīvi novērtētu atšķirības mēnešalgās un konstatētu, kurās mēnešalgu grupās un kuros amatos atšķirības par līdzīgiem pienākumiem ir vislielākās.

Tāpat vienlaikus tiks skatīts jautājums par amatu klasificēšanas rezultātiem saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu – amatam noteikto saimi un līmeni. Jo iespējamas ir situācijas, ka amats ir neprecīzi klasificēts, tāpēc tam ir noteikta augstāka mēnešalgu grupa, nekā vajadzētu būt. Neatbilstoši saklasificēto amatu pārklasificēšana ir būtiski svarīga gan mēnešalgu skalas diapazonu sašaurināšanai, gan racionālai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai.

FM, pamatojoties uz 2010.gada 1.pusgada informāciju, veica novērtējumu, cik daudz ministriju padotības iestāžu amatu atrodas pie skalas zemākajām robežām un līdz 5% intervālam no zemākās robežas (analīzē netika iekļauti izglītības iestāžu darbinieki, ņemot vērā, ka izglītības iestādes šobrīd pakāpeniski sāk noteikumu ieviešanu).

Novērtējums parādīja, ka ministriju padotības iestādēs 1844 amatiem noteiktās mēnešalgas ir pie skalas zemākajām robežām vai arī 5% intervālā virs zemākajām robežām.

Tāpat Finanšu ministrija informē, ka, skatot jautājumu par iespēju samazināt mēnešalgu diapazona augstākās robežas, jāņem vērā, ka mēnešalgu skalas maksimālās mēnešalgas iepriekšējā periodā tika samazinātas divas reizes. 2009.gada jūnijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos, kuri regulē darba samaksu no valsts budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem – par 20% tika samazinātas mēnešalgas, kas bija lielākas par 300 latiem, bet par 15% – mēnešalgas, kas bija mazākas par 300 latiem. Kā arī ar 2010.gada janvāri stājās spēkā noteikumi, kuri paredzēja skalā mēnešalgu maksimumu samazināt vēl par 5%.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par līdzekļu piešķiršanu tiesas sprieduma izpildei Talsu traģēdijā cietušajam A.Zasam

22.februārī Ministru kabinets (MK) izdevis rīkojumu, ar kuru no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiek piešķirti 101 296 lati Iekšlietu ministrijas iestādei – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – tiesas sprieduma izpildei.

Ar Augstākās tiesas Senāta spriedumu no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) piedzīta 101 296 latu kompensācija par labu 1997.gadā notikušajā Talsu traģēdijā cietušajam Andrim Zasam. Ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrijas rīcībā nav šādu līdzekļu, ministrija vērsās MK, lai šie līdzekļi tiktu piešķirti no valsts budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem.

A.Zass pirms 14 gadiem tika smagi ievainots Talsos, kad lūza cilvēku pārpildīts pacēlājs un kļuva par invalīdu uz mūžu. Augstākās tiesas Senāts nolēma atstāt spēkā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2009.gada 11.jūnija spriedumu, kurš paredz piedzīt par labu A.Zasam no Latvijas valsts VUGD personā 50 000 latu atlīdzību par sakropļojumu un 50 000 latu atlīdzību par morālo kaitējumu. Vienlaikus nolemts no VUGD piedzīt 1295,84 latu tiesas izdevumus.

Augstākās tiesas Senāta tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā turpmāk profesionālo kvalifikāciju būs iespējams iegūt personām, kuras profesionālās kompetences, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei, apguvušas ārpus formālās izglītības sistēmas. Noteikumi neattiecas uz profesijām, kuru profesionālās kompetences novērtēšanu regulē speciāli normatīvie akti.

Noteikumu projekts paredz, ka atbildīgā institūcija, kas koordinēs ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu, būs IZM padotības iestāde – Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).

Novērtēšanu IKVD deleģēs veikt akreditētai izglītības iestādei vai akreditētam eksaminācijas centram. Profesionālo kompetenci novērtēs profesionālās kvalifikācijas eksāmenā, kuru profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija organizēs un īstenos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtībai. Eksaminējamai personai tiek dota iespēja kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu individuāli vai pievienoties grupai.

Jaunie noteikumi veicinās cilvēkresursu attīstību, tādējādi sekmējot tautsaimniecības izaugsmi. Iegūtā profesionālā kvalifikācija palielinās atsevišķu personu konkurētspēju darba tirgū un ļaus taupīt laiku un finanšu līdzekļus, neliekot no jauna apgūt ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences.

Noteikumu projekts tika izstrādāts sadarbībā ar Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, IKVD, Valsts izglītības satura centra, Akadēmiskās informācijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības un Latvijas Amatniecības kameras pārstāvjiem.

MK noteikumu projekts "Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci" 22.februārī apstiprināts MK.

22.februārī valdība apstiprināja arī Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos grozījumus Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikumā, nosakot, ka IKVD nodrošina un koordinē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu, piešķirot akreditētai izglītības iestādei vai akreditētam eksaminācijas centram tiesības novērtēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci.

MK sēdē apstiprināti arī noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

 

IZM: Par Rīgas Pārtikas un viesmīlības profesionālo vidusskolu

Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam un pamatojoties uz Rīgas Purvciema amatu skolas, Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolas un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola" izstrādāto Attīstības un investīciju stratēģiju 2010.–2015.gadam, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu, kurš paredz uz Rīgas Purvciema amatu skolas, Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolas un Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolas bāzes izveidot valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Pārtikas un viesmīlības profesionālā vidusskola".

Skolas tiks apvienotas, saglabājot gan ēkas mācību procesam, gan izglītības programmas. Jaunveidojamajai izglītības iestādei – valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Pārtikas un viesmīlības profesionālā vidusskola" atbilstoši pamatnostādnēm ir iespēja iegūt profesionālās izglītības kompetences centra statusu pārtikas ražošanas, viesmīlības, ēdināšanas un tūrisma pakalpojumu nozarē.

Šo trīs profesionālās izglītības iestāžu apvienošanas rezultātā tiks turpināta jau sāktā vienotas infrastruktūras izveide profesionālās izglītības nodrošināšanai Rīgā. Nodrošinot turpmāku profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanu, optimizējot profesionālās izglītības iestāžu skaitu un izvietojumu reģionos, kā arī veicot to diferenciāciju, tiks izveidots moderns, mūsdienu prasībām atbilstošs profesionālās izglītības materiāli tehniskais nodrošinājums, sekmējot visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu, paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību.

Profesionālās izglītības kompetences centra statuss profesionālās izglītības iestādi nodrošinās ar mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām atbilstošu materiāli tehnisko aprīkojumu dažādiem profesionālās izglītības veidiem, kā arī radīs iespējas skolai veikt papildu funkcijas, piemēram, metodiskā darba, pedagogu tālākizglītības un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanu reģiona vai nozares mērogā. Kompetences centra statuss rada iespēju izglītības iestādei prioritāri iegūt Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu līdzekļus materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādei atbilstoši attīstības un investīciju stratēģijā apstiprinātajam, kā arī atbalstu metodiskā darba nodrošināšanai un pedagogu tālākizglītībai.

Rīgas Pārtikas un viesmīlības profesionālā vidusskolā ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros tiks īstenoti trīs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēti projekti par kopējo summu 3 935 702 lati. ERAF līdzfinansētajos projektos plānots modernizēt mācību aprīkojumu un iekārtas, kā arī uzlabot skolas infrastruktūru, tai skaitā dienesta viesnīcas, mācību korpusa un darbnīcu infrastruktūru, lai veicinātu profesionālās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām. Skolā tiks īstenots arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētais projekts par 662 363 latiem. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētais projekts par 422 103 latiem tiks īstenots arī Rīgas Purvciema amatu skolas ēkās.

Rīgas Purvciema amatu skolas un Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolas ēkas, kurās iepriekšējā periodā tikuši ieguldīti ES fondu, tajā skaitā ERAF, finanšu līdzekļi, joprojām tiks izmantotas mācību procesa nodrošināšanai.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste uzsver, ka asociācija atbalsta pārdomātu profesionālās izglītības iestāžu optimizāciju, lai modernizētu profesionālās skolas, uzlabojot gan to infrastruktūru, gan dienesta viesnīcas, jo tikai šādā veidā iespējams celt profesionālās izglītības prestižu, profesionālajai izglītībai piesaistīt audzēkņus un sagatavot darba tirgus prasībām atbilstošus speciālistus. "Pagājušajā gadā Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, konsultējoties ar asociācijas biedriem, izvērtēja un atbalstīja skolu izstrādāto attīstības un investīciju stratēģiju. Mēs atbalstām arī jaunveidojamās skolas juridisko statusu. Konsultāciju procesā uzvērām, ka skolas jaunajā nosaukumā noteikti jāatspoguļojas tām nozarēm, kurās tiek sagatavoti topošie speciālisti. Lai īstenotu gan kopīgi izstrādātajā stratēģijā noteiktos uzdevumus, gan šodien valdībā apstiprināto rīkojumu, visām trim skolām ir jāstrādā ciešā sadarbībā. Un mēs ceram, ka pārmaiņu rezultātā tiks izveidota mūsdienu prasībām atbilstoša profesionālās izglītības iestāde, kura iegūs kompetences centra statusu, tādējādi veicinot profesionālās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām," norāda S.Graikste.

MK rīkojums "Par Rīgas Purvciema amatu skolas un Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolas likvidāciju, nododot to uzdevumus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola"" 22.februārī apstiprināts MK sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa