Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien, godātie žurnālisti! Jums noteikti pirmais jautājums būs: ko mēs apspriedām par 50 miljonu budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanas plānu. Protams, tas bija galvenais temats šodien. Bet būšu arī atklāts pret jums, ka novērtēt tā kvalitāti šobrīd vēl ir pāragri, jo dokuments ir tapis tikai vakar un vēl tiks gan vētīts, gan vērtēts, un to vēl apspriedīs eksperti un sabiedrība. Pozitīvākais, ka šis solis ir noticis un valdība tomēr ir vienojusies par pasākumiem. Vērtējums būs varbūt nākamajās dienās, un tam ir jābūt ekspertu un speciālistu vērtējumam. Es ceru, ka šā budžeta grozījumu priekšlikumu gaita netiks aizkavēta ne pašā valdībā, ne ministrijās un tie laikus tiks pieņemti arī Saeimā, lai mūsu valstī būtu skaidrība.

Jautājums: No šīs konsolidācijas lielākā daļa atkal ir uz nodokļu celšanas rēķina, praktiski izdevumi tiek mazināti ļoti maz un netiek veiktas strukturālās reformas. Ņemot vērā, ka 2012.gadā atkal ir jāsamazina izdevumi, cik ilgi var tā turpināties – celt nodokļus un neveikt reformas?

V.Zatlers: Visefektīvākās izmaiņas ir tās, kas maina mūsu pārvaldīšanas vai saimniekošanas struktūru, padarot to izmaksu efektīvāku un reizē arī efektīvāku pēc būtības pakalpojumu sniegšanā. Es atkārtošu, ka pirms nedēļas Ministru prezidents pats arī publiski apņēmās sekot līdzi visām strukturālajām reformām, prasīt personīgu atbildību no ministriem, kuri šīs reformas vēl turpinās. Ja mēs vēlreiz runājam par sarkanajām līnijām, jau esmu teicis, ka sarkanās līnijas var būt tikai tur, kur reforma ir pabeigta. Bruņotajos spēkos reforma ir pabeigta, ir muļķīgi sākt to vēlreiz no jauna. Tā ir devusi 50% finansējuma samazināšanu. Tāpat ir daudzas citas lietas, piemēram, nodokļu iekasēšanas politika, kur, mēs redzam, ir arī pozitīvas tendences. Tas pats – arī vienotais neatliekamās palīdzības dienests, tā centralizācija. Tas pats princips "nauda seko skolniekam". Šīs lietas prasa tikai slīpēšanu, bet tās varētu būt sarkanās līnijas, kuras nevajadzētu aiztikt. Visas tās nozares, kur mēs neredzam gala rezultātu un, vēl jo vairāk, neredzam šo reālo efektu, ietaupījumu, kas būs ne tikai šogad, bet arī nākamgad un aiznākamgad, jo reforma dod ilgtermiņa ietaupījumu – ne tikai tā, ziniet, šodien savilksim jostas ciešāk un tad nākamgad redzēsim. Strukturālās reformas pabeigšana nozīmē, ka mēs esam savilkuši jostas, bet komforta sajūta mums radīsies nākamajos gados, jo mēs tērēsim mazāk, bet iegūsim labākas kvalitātes valsts pakalpojumu.

Jautājums: Tā ir teorija, ko jūs jau pagājušajā nedēļā teicāt, un tas viss ir ļoti saprotami. Bet praksē – vai jūs redzat, ka šī valdība spēs rudenī, kad konsolidācija būs jāveic par dažiem simtiem miljonu, ka, redzot to, ka viens no valdības partneriem nekādā veidā negrib veikt reformas, bet tomēr kaut kā vairāk atbalsta nodokļu celšanu, vai jūs varētu pats iejaukties kā toreiz, kad jūs vasarā sasaucāt valdības ārkārtas sēdi?

V.Zatlers: Vispirms valdībai teorija ir jāievieš praksē, es jums pilnīgi piekrītu. Ko nozīmē praksē? Tas nozīmē – ja mēs esam ietaupījuši šogad, samazinot izmaksas, jo mēs pārveidojam struktūru, tas nozīmē, ka daudz vieglāk būs rudenī. Šeit nedrīkst vilcināties. Valdības vadītājs to ir teicis gan publiski, gan arī man šodien sarunā ir apliecinājis – viņi nevilcinās. Jūs pareizi pateicāt: ja rudenī nebūs pabeigtas strukturālās reformas, šī budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšana nākamajam gadam būs daudz, daudz grūtāks uzdevums. Bet nav, ko kautrēties. Ja mums teorētiski viss ir skaidrs, atliek tikai realizēt praksē.

Jautājums: Līdz ar nodokļu celšanu pieaug arī inflācija, un šobrīd faktiski, piemēram, pārtikas nozarē, tā tiek pat zināmā mērā mākslīgi slāpēta. Vai jums nav bažas, ka šobrīd, par ko gan publiski vēl netiek skaļi runāts, eiro ieviešana 2014.gadā faktiski Latvijai ir jāaizmirst, jo inflācijas rādītājus vismaz Māstrihtas kritērijos mums neizdosies nodrošināt?

V.Zatlers: Mēs nedrīkstam aizmirst par Māstrihtas kritērijiem un to, ka mēs esam apņēmušies, ka valsts tos izpildīs tuvākajos gados, jo pretējā gadījumā mēs apšaubām savu ekonomikas atveseļošanas programmu, kas bija balstīta uz skaidru galamērķi – eiro ieviešanu 2014.gadā. Valdības pretinflācijas pasākumi ir ļoti nozīmīgs darbs, kas jādara tuvākajā laikā. Nevajag gaidīt, kā mēs jau esam to pieredzējuši, ka inflācija mums uzlidoja līdz 17%, un tad sākt domāt, ko darīt. Par to ir jādomā jau šobrīd, kad inflācija sāk celt savu galvu.

Jautājums: Jūs esat pamanījis, ka Mūrnieces kundze līdz 6.jūnijam strādās? Kāda ir demisijas būtība, ja ministre vēl strādā trīs ar pusi mēnešus?

V.Zatlers: Norobežosim dažas atbildības. Tātad Mūrniece pati kā ministre uzņēmās atbildību par kļūmēm, kas bija sistēmā, un izteica vēlēšanos demisionēt. Tā ir viņas atbildība par savu lēmumu. Tā ir drosmīga rīcība. Savukārt šoreiz par to, kurā datumā beigt darbu, – tā ir Ministru prezidenta atbildība. Viņš kā valdības vadītājs vislabāk redz, kurā datumā būtu Mūrnieces kundzei jābeidz strādāt. Un tā ir savukārt Ministru prezidenta atbilde. Es arī tādu pašu jautājumu uzdevu Ministru prezidenta kungam šodien, un viņa atbilde bija – konkrēts darba plāns, kurš, pēc viņa uzskatiem, ir jāpabeidz līdz 6.jūnijam, lai turpinātos tās strukturālās reformas, par kurām jūs man jautājāt, un lai nebūtu tā, ka ministru maiņa šobrīd radītu situāciju, ka tas viss paliek pusceļā. Zināma veida plānošana nākotnē.

Valsts prezidenta preses dienesta preses īssaieta transkripts pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski 23.februārī