Ministru prezidents:

— sarunā ar iekšlietu ministru

Vakar, 8.martā, pēc Ministru prezidenta Viļa Krištopana iniciatīvas notika saruna ar iekšlietu ministru Robertu Jurdžu par operatīvo situāciju plūdu skartajos rajonos un Iekšlietu ministrijas vienību gatavību piedalīties iedzīvotāju glābšanā, ja tas būtu nepieciešams.

R.Jurdžs informēja V.Kirštopanu, ka aizvadītajā naktī situācija nav pasliktinājusies, kā arī darīja zināmu, ka policijas mobilais pulks pašlaik strādā dežūrrežīmā. Arī valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesti ir gatavi sniegt palīdzību, ja plūdi Lielupē vai Daugavā skartu apdzīvotas vietas.

Ministru prezidents un iekšlietu ministrs vienojās par regulāru savstarpēju informācijas apmaiņu, lai valdības vadītāja rīcībā nonāktu precīza operatīvā informācija.

R.Jurdžs informēja, ka 10.martā viņa vadībā notiks kārtējā plūdu draudu analizēšanas komisijas sēde, kurā piedalīsies arī tikko applūdušo teritoriju pašvaldību pārstāvji.

V.Krištopans tikšanās laikā uzsvēra, ka galvenais iekšlietu struktūru uzdevums ir iedzīvotāju savlaicīga evakuēšana un glābšana, lai plūdu dēļ nenotiktu traģēdijas un netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība.

Iekšlietu ministrs informēja, ka vislielākie plūdu draudi joprojām saglabājas Jēkabpilī, kaut gan šogad speciālisti prognozē, ka šis apvidus varētu arī neapplūst.

Valdības preses departaments

 

— sarunā ar Dzelzceļnieku arodbiedrību

Vakar, 9.martā, Ministru prezidents Vilis Krištopans stundu ilgā sarunā tikās ar Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrības pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pārrunāta Dzelzceļnieku arodbiedrības līdzšinējā darbība un šībrīža situācija sakarā ar kravu apjomu samazināšanos, ko izraisījusi Krievijas tarifu politika attiecībā uz Latvijas dzelzceļa pakalpojumiem. Arodbiedrības pārstāvji informēja, ka tas negatīvi ietekmējis arī dzelzceļnieku atalgojumu. V.Krištopans uzsvēra, ka valdības uzdevums šajā jautājumā ir panākt diskriminējošo tarifu atcelšanu, kas arī tiek un tiks darīts.

Premjeram tiks sniegts ziņojums par valsts investīciju nepieciešamību Latvijas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, par valsts un pašvaldību līdzdalības nepieciešamību dzelzceļnieku pasažieru pārvadājumu dotēšanā. Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem abas puses sarunā bija vienisprātis, ka šī nozare nākotnē neiztiks bez dotācijām, jo dzelzceļš nesaņem pilnu apmaksu par sniegto pakalpojumu. Arī dzelzceļa ritošā sastāva atjaunošanai un uzturēšanai nākotnē būs vajadzīgas dotācijas.

Ministru prezidents tika iepazīstināts ar pārskatu par krājaizdevu sabiedrību "Dzelzceļnieks KS" un tās attīstības perspektīvām Latvijā. Pašlaik dzelzceļnieku krājaizdevu sabiedrība ir lielākā Latvijā, un tās pastāvēšanu atbalsta arī arodbiedrība. Tās mērķis ir uzkrāt Dzelzceļnieku arodbiedrības biedru brīvprātīgos noguldījumus un vienlaikus sniegt materiālu palīdzību kredītu veidā krājaizdevu sabiedrības biedriem. Kā liecina tās četru gadu ilgā darbība, 25 procenti kredītu tiek izsniegti māju vai dzīvokļu remontam, 14 procenti — dzīvokļu maiņai un iegādei. Premjers atzina šo pieredzi par ļoti pozitīvu, jo tā ir pašu nozares cilvēku finansu svira savas labklājības uzlabošanai, turklāt tādējādi tiek veidots arī nacionālais uzkrājums, kas ir ļoti nepieciešams Latvijas tautsaimniecībai.

V.Krištopans parakstījās Goda viesu grāmatā un atzina, ka Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrība, kas apvieno ap 20 tūkstošu biedru, līdzšinējā darbībā ir apliecinājusi sevi kā savas nozares darbinieku profesionāla pārstāve un vienlaikus valstiski orientēta struktūra, kas savas prasības un mērķus virza ar izpratni par valsts situāciju un iespējām.

Valdības preses departaments