Valsts prezidents:

— sarunā ar karavīru biedrību pārstāvjiem Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 9.martā, tikās ar Latvijā reģistrēto Latvijas karavīru biedrību pārstāvjiem, kas piedalījušies Otrajā pasaules karā.

Runājot par 16.martu, ko Saeima noteikusi par Latviešu karavīru atceres dienu, G.Ulmanis uzsvēra, ka viņa nostājas pamatā ir valsts rītdienas intereses. Latvijas interesēs ir skaidri un nepārprotami apliecināt Rietumu demokrātiskās vērtības, kas nodrošina Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO.

Valsts prezidents aicināja veterānus 16.martā nerīkot skaļus mītiņus vai demonstrācijas. Latvijai nav kopēju vērtību ar hitlerisko Vāciju, kuras karaspēkā bija iekļauts arī leģions. G.Ulmanis atzina, ka kritušo piemiņai piederas pietāte un klusums baznīcā vai kapos. Veterāni ir kara upuri, jo bija spiesti cīnīties svešās armijās, un tā ir tautas traģēdija, kas vēsturiski izzināma, bet ko nedrīkts politizēt.

G.Ulmanis zina, ka daudzi leģionāri toreiz esot iesaistījušies karā trīs vērtību dēļ — par Latvijas neatkarību, par savu bērnu nākotni un protestējot pret padomju totalitārismu. Leģionāru personiskā pārliecība par cīnīšanos Latvijas neatkarības vārdā diemžēl tika izmantota karā zem hitleriskās Vācijas karoga.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas neatkarības cīņu atzīmēšanas dienas ir 11.novembris un 6.marts, tie ir datumi ar politiski nepārprotamu jēgu. Padomju totalitārisma upuri pieminēti 25.martā un 14.jūnijā. Nosodījumu padomju totalitārismam var paust 23.augustā vai 17.jūnijā, savukārt Latvijas kā neatkarīgas valsts vērtību var apliecināt 18.novembrī. G.Ulmanis uzsvēra, ka šos datumus neviens nevar pārprast.

Valsts prezidents atzina, ka Saeimas balsojums par 16.martu kā Latviešu karavīru atceres dienu ir bijis kļūdains. Pēdējās nedēļās šis lēmums izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā par valsts vēsturi un ir pieaugusi izpratne par mūsu piemiņas dienu nozīmi.

Valsts prezidenta preses dienests

— domu apmaiņā ar žurnālistiem

Vakar, 9.martā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidenta kancelejā akreditētajiem žurnālistiem.

Uzrunājot plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, Valsts prezidents teica:

— Man liekas, ka tuvākajos mēnešos Latvijas valdībai, parlamentam un prezidentam vissvarīgākais ir darbs pie valsts drošības jautājumiem, pie šo jautājumu formulēšanas un pie mūsu valsts drošības politikas realizācijas.

Mēs esam apstiprinājuši valsts budžetu apjomā, kas liecina par mūsu politisko gribu.

NATO integrācijas programma ir izstrādāta, un tā ir reāli jāīsteno.

Aprīlī būs NATO galotņu tikšanās Vašingtonā, un Latvijai NATO partnervalsts iespēju robežās ir jāapliecina vēlme un praktiskā varēšana iestāties NATO struktūrās.

Ja mēs runājam par to, ko es gribētu redzēt masu medijos, tad — jautājumus par mūsu iekšējo drošību, kam Gulbenes traģiskais notikums vēl uzlika ļoti spēcīgu, trauksmīgu akcentu. Mūsu iekšējo drošību es saskatu ne tikai tur, kā strādā Iekšlietu ministrija, bet arī tajā, ko mēs rādām televīzijā, ko mēs raidām radio. Kā mēs veidojam savu izglītības sistēmu, kā to realizējam. Cik mēs paši esam uzmanīgi.