Valsts prezidents:

Turpinājums

no 1.lpp.

— domu apmaiņā ar žurnālistiem

Kur ir tā drošības robeža, par ko jāatbild policistam, zemessargam vai kādai citai varas iestādei, un kur ir tā drošības robeža, kur arī cilvēks pats var rūpēties par savu drošību, lai vismaz neradītu draudus iekšējai drošībai.

Es domāju, jautājums par mūsu valsts iekšējo drošību ir skāris gandrīz visus valdības atbildīgos posteņus, arī parlamentu. Un, ja mēs par šīm problēmām nerunāsim daudz atklātāk un neļausim arī sabiedrībai izteikt par tām savu viedokli, mēs atkal diemžēl dzīvosim līdz nākamajam traģiskajam notikumam, kaut mēs ļoti vēlētos, lai tā nenotiktu nekad. Taču, lai tas nenotiktu, ir jāstrādā daudz intensīvāk.

Es domāju, Gulbenes traģēdija pirmajās dienās izraisīja šoku, bet tagad masu medijos atkal ir iestājies miers, un tas it kā jau pieder pagātnei.

Gulbenes traģēdijas apspriešana visciešāk saistās ar jautājumu par nāvessodu. Es savu viedokli šajā jautājumā jau esmu pateicis. Es domāju, ka pēc viena gadījuma lēmumu tik kardinālā jautājumā kā nāvessods valsts nedrīkst mainīt.

Protams, jūtīgums pret šo jautājumu tagad ir daudz asāks, un man tagad savu pozīciju nākas aizstāvēt daudz argumentētāk. Bet es savu pozīciju mainījis neesmu.

Pēc tam Valsts prezidents atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Prezidenta kungs, 16. martā jums sāksies intensīvs darba posms ārpolitikas jomā: šīs dienas pievakarē jūs dosities valsts vizītē uz Grieķiju. Aprīlī paredzēta jūsu oficiālā vizīte Islandē un piedalīšanās NATO valstu sanāksmē Vašingtonā, bet maijā jūs dosities vizītē uz Čehiju. Kas ir būtiskākais katrā no šim vizītēm, un kas tām visām ir kopējs un vienojošs?

G.Ulmanis:

— Es jau minēju Latvijas drošības politiku. Gan Grieķija, gan ASV ir arī šajā aspektā ļoti būtiskas. Otrs aspekts ir Eiropas Savienība. Es uzskatu, ka mēs esam nepietiekami strādājuši pie Eiropas Savienības (ES) dienvidu valstu bloka. Nepietiekami esam runājuši gan ar Franciju, gan ar Itāliju, gan ar Grieķiju par ES paplašināšanas problēmām un par to, vai mēs gada beigās saņemsim uzaicinājumu uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ar Grieķiju šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem, jo ir zināma Grieķijas nostāja, vismaz aptuveni. Otrs — ir vesela virkne līgumu, kas vēl nav ar Grieķiju noslēgti un kas ir jānoslēdz. Tie varētu būt līgumi kultūras jomā, bezvīzu režīms, aizsardzības jomā, vēl tiek gatavots viens līgums.

Islandē man būs atbildes vizīte Islandes prezidentam, kurš pērnvasar bija pie mums. Šajā vizītē svarīgi būs jautājumi par sadarbību ekonomikā un aizsardzības politikas veidošanā. Manuprāt, Islandei ļoti svarīga ir arī savstarpējās cieņas un savstarpējā atbalsta stiprināšana. Jūs zināt Islandes vēsturisko nozīmi Latvijas atmodas laikā. Mana vizīte būs arī goda un cieņas apliecinājums valstij, kura viena no pirmajām ir atbalstījusi Latviju.

Jānis Ūdris,

"LV "ārpolitikas redaktors