9.martā Latvijā akreditējās Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Reinharts Krauss ( Reinhart Kraus )

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Akreditācijas ceremonijā uzrunājot Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Reinharts Krauss teica:

"Prezidenta kungs! Man ir tas gods pasniegt jums šodien Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta akreditācijas vēstuli.

Es esmu ārkārtīgi gandarīts par to, ka federālais prezidents Romāns Hercogs man ir uzticējis misiju pārstāvēt Vāciju Latvijā. Ar prieku iekļaušos kopš Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanas starp mūsu valstīm pastāvošo ciešo un draudzīgo attiecību tradīcijās. Ar savu darbu esmu stingri nolēmis dot ieguldījumu šo attiecību auglīgā un aktīvā attīstībā. Es apzinos, ka to saknes sniedzas tālā pagātnē, kur labais un sliktais atrodas ļoti tuvu. Jūsu galvaspilsētas Rīgas dibināšanas gadskārta, kuru svinēsim 2001. gadā, vēl spilgtāk ļaus gara acīm skatīt vēsturiskos vācu un latviešu tikšanās pirmsākumus un sniegs mums jaunus radošos spēkus.

Jaunāko laiku vēsturē Latvija kļuva par nevainīgu upuri divu totalitāru sistēmu sacensībā, un es uzreiz piemetināšu, ka tās veido cilvēki. To abu noziedzīgās politikas sekas noveda pie tā, ka Latvija tikai šī gadu desmita sākumā varēja atgūt valstisko neatkarību un atdzīvināt saiknes ar Eiropu. Latvijas Republikas ievērojamie vēsturiskie sasniegumi laikā starp diviem pasaules kariem nav aizmirsti. Šodien mēs esam kaimiņi pie Baltijas jūras, partneri un draugi, mūsu tautas pieder pie Eiropas un Atlantijas pasaules.

Divi svarīgi notikumi, kas izsaka mūsu ciešās, teicamās divpusējās attiecības, norisināsies tieši manas darbības sākumā.

Tā it īpaši ir maija beigās gaidāmā federālā prezidenta Romāna Hercoga valsts vizīte jūsu zemē, ar kuru tiek akcentēts mūsu attiecību nozīmīgums.

Otrais — vīzu režīma atcelšana, kas beidzot — no 1. marta — ir kļuvusi par realitāti. Tas ir sevišķi svarīgs notikums cilvēkiem Latvijā un Vācijā. Ar to saistās ne vien praktisks atvieglojums, dodoties ceļojumos, bet it īpaši signāls, ka Latvija neatsaucami ir arvien ciešāk saaugošās Eiropas tautu saimes daļa.

Mēs, vācieši, apbrīnojam jūsu valsts lielo darbu un panākumus, veicot tik neilgā laika posmā kopš 1991.gada reformas, kuras skārušas un skar arī šodien visas Latvijas sabiedrības jomas. Un mēs zinām — arī no mūsu valsts austrumu daļā gūtās pieredzes —, ar kādām grūtībām saistās šādi transformācijas procesi. Un tomēr. "Cik iespaidīga attīstība!" — tā ir pirmā doma , kas ienāk prātā visiem viesiem , ejot šodien pa jūsu galvaspilsētu, seno Hanzas pilsētu Rīgu. Šī pilsēta dinamiski un drosmīgi pieņem pārmaiņu izaicinājumus.

Vācija kopš lielajām politiskajām pārmaiņām Eiropā pavada Latviju tās ceļā uz nostiprināšanos eiroatlantiskajās struktūrās. Es domāju, ka te ir skaidri saskatāma mūsu godīgā politiskā griba, kurā izpaužas arī mūsu vēsturiskā līdzatbildība par Baltijas reģionu. To es gribētu vēlreiz nepārprotami uzsvērt.

Mēs, vācieši, vēlamies un ceram, ka iestāšanās sarunas starp Latviju un Eiropas Savienību tiks uzsāktas pēc iespējas drīzāk. To, nesen uzturoties Rīgā, skaidri pauda arī valsts ministrs Ferhoigens. Nozīmīgais progress šajā virzienā ir jau nepārprotami izteikts attiecīgajā Eiropas Komisijas ziņojumā. Mēs zinām, cik konsekventi strādā jūsu valsts, lai īstenotu apjomīgās Eiropas Savienības normas. Mūsu attiecībām tautsaimniecībā, kura mums uzdod risināt kopīgo lielo uzdevumu — padarīt Latviju par vēl pievilcīgāku vietu investīcijām, ir lieliskas perspektīvas. Ar Tirdzniecību raksturojošiem skaitļiem mēs varam būt apmierināti jau tagad. No statistikas datiem izrietēs, ka arī 1998.gadā Vācija būs bijusi Latvijas lielākā tirdzniecības partnere. Un arī turpmāk mēs gribam, kur vien to varam, iestāties par to, lai Latvija un tās ekonomika būtu pārstāvēta arī Vācijā.

Kultūras saiknes starp vāciešiem un latviešiem ir tik ciešas kā reti starp kurām tautām. Šeit Rīgā ir dzīvojis un sprediķojis Herders. Viņa piemineklis atrodas pie Doma baznīcas. Viņa domas tautas savienojošā, humānā un mierpilnā vēsts ir šodien nemainīgi aktuāla.

Prezidenta kungs, es esmu pārliecināts par to, ka mūsos kopīgais liks labus pamatus mūsu kopīgā darba turpinājumam ar optimismu, atdevi un it īpaši prieku."

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis , atbildot Vācijas vēstniekam, sacīja:

"Godātais vēstnieka kungs! Sveicu jūs kā VFR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības ir gan ar senu vēsturi, gan ar īpašu dinamiku šodien. Šajā desmitgadē tās guvušas piepildījumu politikā, ekonomikā, kultūrā un mūsu sabiedrību tiešajos ikdienas kontaktos.

Izveidots sazarots savstarpējo sakaru un dialoga tīkls, kurš sniedz skaidru un plašu horizontu nākotnes sadarbībai. Latvijas un Vācijas attiecības noteikti varētu būt viens no jaunās Eiropas simboliem.

Mums ir stabils politiskais dialogs, un tas ir īpaši svarīgs, domājot par vienotas Eiropas veidošanu. Mēs savstarpēji apspriežam viedokļus par Eiropas Savienības paplašināšanos, kā arī par NATO tālāko attīstību. Aizvien nozīmīgāku vietu politiskajā dialogā ieņem jautājumi, kas saistīti ar Baltijas jūras reģiona tālākās attīstības perspektīvu. Tas ir reģions ar milzīgas dinamikas potenciālu, kura izmantošana ir visas Eiropas interesēs.

Vācija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas partneriem. Ir izveidotas labas attiecības starp mūsu valstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Latvijā investē arī lielie Vācijas uzņēmumi. Tas nostiprina Latvijas konkurētspēju, kas ir svarīgi mūsu integrācijai Eiropas Savienībā.

Latvijas un Vācijas savstarpējās attiecības raksturo arī ciešie sakari starp atsevišķām mūsu pilsētām un novadiem. Tie dara mūs par patiesiem kaimiņiem Eiropā.

Vēstnieka kungs! Jaunā vienotā Eiropa reiz bija tikai nākotnes vīzija — tagad jaunās Eiropas kontūras iezīmējas aizvien skaidrāk un pakāpeniski kļūst par realitāti. Lai to piepildītu, ir nepieciešams ikvienas valsts ieguldījums. Vācijas atbildība šobrīd īpaši saistās ar prezidentūras uzdevumiem Eiropas Savienībā. Latvijas uzdevums ir dinamiski turpināt savu attīstību, lai pārliecinoši gatavotos dalībai Eiropas Savienībā.

Kopā mēs domājam arī par drošības politiku eiroatlantiskajā telpā. Šajā kontekstā mums ir mērķtiecīgi strādāt, lai kļūtu par NATO dalībvalsti.

Nākamie gadi nes lielu darbu, un es vēlu jums prieku un atbildību, šo darbu pildot."