Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 22.februārī

EM: Par būvkomersantu reģistrācijas nosacījumu izmaiņām

22.februārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus būvkomersantu reģistrācijas nosacījumos, ar kuriem tiek noteikts valsts nodevas apmērs un samaksas kārtība par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā.

Noteikumi paredz valsts nodevas maksājumus par būvkomersanta reģistrāciju, atkārtotu reģistrāciju gadījumos, kad komersants uz laiku pārtraucis darbību, atkārtotu reģistrāciju, ja komersants laikā nav iesniedzis ziņas vai nenodarbina būvniecības speciālistu, kas atbilst noteikumu prasībām, kā arī par izmaiņu par komersantu un tā nodarbinātajām personām reģistrēšanu būvkomersantu reģistrā.

Noteikumi paredz, ka valsts nodeva ir maksājama pirms attiecīgo darbību veikšanas būvkomersantu reģistrā un valsts nodeva tiks ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

Noteikumos paredzēts šāds valsts nodevas apmērs:

• par komersanta reģistrāciju būvkomersantu reģistrā – 50 lati;

• par komersanta atkārtotu reģistrāciju būvkomersantu reģistrā:

– ja komersants izslēgts no būvkomersantu reģistra par savlaicīgi nesniegtu informāciju, kā noteikts reģistrācijas apliecībā, – 250 lati;

– ja komersants pārtraucis uz laiku darbību pēc savas iniciatīvas un vēlas atjaunot ierakstu būvkomersantu reģistrā – 50 lati;

• par izmaiņu, kas saistītas ar komersanta nodarbināto speciālistu maiņu, papildināšanu vai izslēgšanu, reģistrēšanu – 10 lati.

Minētās nodevas ieviešana kompensēs valsts budžeta izdevumus būvkomersantu reģistra uzturēšanai un pilnveidošanai, ierobežos komersantu nepamatotu reģistrāciju būvkomersantu reģistrā, kā arī motivēs esošos būvkomersantus laikus atjaunot informāciju reģistrā.

Šādas valsts nodevas ieviešanu paredz Saeimas 2010.gada 20.decembrī pieņemtie Būvniecības likuma grozījumi.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

IeM: Par ģenerāļa speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšniekam

22.februārī Ministru kabinets (MK) izdevis rīkojumu "Par ģenerāļa speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu G.Marķitānam".

Ar Ministru kabineta rīkojumu Valsts policijas priekšnieka vietniekam, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšniekam pulkvedim G.Marķitānam tiek piešķirta ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.

Ģenerāļa speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai izvirzītais kandidāts pulkvedis Guntars Marķitāns atbilst visām prasībām speciālās dienesta pakāpes "ģenerālis" saņemšanai.

G.Marķitāns dienestu Iekšlietu ministrijas iestādēs sācis 1980.gada 20.jūnijā. Kopš 2010.gada 11.jūnija iecelts Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatā.G.Marķitānam ir augstākā juridiskā izglītība, 1988.gadā absolvējis IeM Minskas augstāko milicijas skolu. G.Marķitānam speciālā dienesta pakāpe "pulkvedis" ir piešķirta 2004.gada 9.novembrī, izdiena pulkveža speciālajā dienesta pakāpē pārsniedz sešus gadus.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par profesionālās izglītības kompetences centru veidošanu

Lai nodrošinātu profesionālās izglītības modernizāciju un resursu mērķtiecīgāku izmantošanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpina īstenot profesionālās izglītības kvalitātes un pievilcības paaugstināšanas pasākumus, nodrošinot optimālu profesionālās izglītības iestāžu skaitu un to diferenciāciju. 2011.gadā, reorganizējot 26 profesionālās izglītības iestādes, 9 jaunizveidotajām – apvienotajām skolām plānots piešķirt profesionālās izglītības kompetences centra statusu.

22.februārī valdībā apstiprināti IZM sagatavotie Ministru kabineta rīkojuma projekti par profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju: "Par Preiļu arodvidusskolas, Višķu Profesionālās vidusskolas, Dagdas arodvidusskolas un Jaunaglonas arodvidusskolas reorganizāciju un Viduslatgales Profesionālās vidusskolas izveidi"; "Par Valmieras Pārtikas ražotāju vidusskolas un Valmieras 36.arodvidusskolas reorganizāciju un Valmieras Profesionālās vidusskolas izveidi"; "Par Latgales Transporta un sakaru tehniskās skolas un Daugavpils 1.arodvidusskolas reorganizāciju un Daugavpils Valsts tehnikuma izveidi"; "Par Rēzeknes 14.arodvidusskolas, Rēzeknes Profesionālās vidusskolas, Lūznavas Profesionālās vidusskolas, Zilupes arodvidusskolas, Viļānu 41.arodvidusskolas un Latgales Amatniecības meistaru skolas reorganizāciju un Austrumlatgales Profesionālās vidusskolas izveidi"; "Par Aizkraukles arodvidusskolas un Viesītes arodvidusskolas reorganizāciju un Aizkraukles Profesionālās vidusskolas izveidi", "Par Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma un Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas reorganizāciju un Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma izveidi"; "Par Ogres Amatniecības vidusskolas, Ogres Meža tehnikuma un Ogres Profesionālās vidusskolas reorganizāciju un Ogres Valsts tehnikuma izveidi"; "Par Smiltenes Profesionālās vidusskolas un Smiltenes tehnikuma reorganizāciju un Smiltenes Valsts tehnikuma – profesionālās vidusskolas izveidi".

Reorganizācija tiks īstenota pakāpeniski un jaunajā, 2011./2012.mācību gadā, neietekmēs audzēkņu iespējas apgūt līdz šim īstenotās profesionālās izglītības programmas un pedagogu darbu. Jaunu audzēkņu uzņemšana notiks atbilstoši plānotajam katrā reorganizācijā iesaistītajā skolā, un esošie skolu audzēkņi turpinās apgūt attiecīgās izglītības programmas esošajā ģeogrāfiskajā vietā un mācību ēkās. Skolas struktūras izmaiņas plānots īstenot pakāpeniski, nodrošinot esošo izglītības programmu īstenošanu attiecīgajā skolas struktūrvienībā – filiālē un skolotājiem būs iespējams turpināt darbu jaunizveidotajā skolā vai tās struktūrvienībās – filiālēs.

2010.gada sākumā valdība apstiprināja Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes, kas paredz IZM padotībā esošo 59 profesionālās izglītības iestāžu turpmāko attīstību, ņemot vērā tautsaimniecības vajadzības, demogrāfiskās tendences, nozaru asociāciju un pašvaldību izvērtējumu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu izstrādātās attīstības un investīciju stratēģijas.

2010.gadā tika veikti nepieciešamie priekšdarbi un nodrošināts finansējums, lai jau tuvākajā laikā sāktu veidot kvalitatīvi jaunu, modernu, reģionu tautsaimniecības vajadzībām un audzēkņiem atbilstošu profesionālās izglītības sistēmu, kas vienlaikus sniegs kvalitatīvas izglītības pakalpojumus pieaugušajiem. IZM nodrošinājusi 68 miljonu latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu profesionālās izglītības infrastruktūras attīstībai, profesionālās izglītības iestādes izmantojušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iespēju pretendēt un saņemt 11 miljonu latu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu. Ir sākta Eiropas Sociālā fonda aktivitātes "Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija" īstenošana, lai pilnveidotu profesionālās izglītības saturu, arvien vairāk nodrošinot profesionālās izglītības sasaisti ar darba tirgus vajadzībām. Tāpat nodrošināta normatīvās bāzes sagatavošana ārpus formālās izglītības iegūto prasmju atzīšanai.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste uzsver, ka asociācija atbalsta pārdomātu profesionālās izglītības iestāžu optimizāciju, lai modernizētu profesionālās skolas, uzlabojot gan to infrastruktūru, gan dienesta viesnīcas, jo tikai šādā veidā iespējams celt profesionālās izglītības prestižu, profesionālajai izglītībai piesaistīt audzēkņus un sagatavot darba tirgus prasībām atbilstošus speciālistus.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs lielas cerības liek uz plānotajiem Profesionālās izglītības kompetences centriem, kuros būs koncentrēta mūsdienu prasībām atbilstoša materiāli tehniskā bāze un nodrošinātas iespējas gan mācīties, gan paaugstināt kvalifikāciju. "Atbalstām ikvienas pārmaiņas, kas ļaus sagatavot kvalificētus speciālistus darba tirgū pieprasītās profesijās. Lai šo mērķi sasniegtu, arī LOSP vēl daudz darāmā – jācenšas precīzāk noteikt konkrētās nozarēs nepieciešamos speciālistus un to skaitu, aktīvāk jāsadarbojas ar izglītības iestādēm prakšu vietu nodrošināšanā. Tāpēc svarīgi, ka varam apsēsties pie kopīga sarunu galda un gan ar skolu, gan ministriju speciālistiem pārrunāt problēmas un meklēt to risinājumus," saka E.Treibergs.

Arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš akcentē izglītības iestāžu un uzņēmēju sadarbības lomu: "Jebkuras pārmaiņas varam īstenot, tikai kopīgi strādājot. Esmu gandarīts, ka pēdējo gadu laikā profesionālajā izglītībā jūtamas pozitīvas pārmaiņas, palielinās jauniešu interese par mašīnbūves un metālapstrādes profesijām, arī pieprasījums pēc šās jomas speciālistiem pieaug, jo tās ir nepieciešamas gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs." V.Rantiņš uzsver, ka pārmaiņas profesionālās izglītības sistēmas sakārtošanā, profesionālo skolu reorganizācija ir izdiskutēta ar nozaru asociācijām un, kaut arī lēnām, bet procesi virzās uz priekšu, solot pozitīvas pārmaiņas. Svarīgi, ka, sakārtojot profesionālās izglītības iestādes, to infrastruktūras sakārtošanā iespējams ieguldīt ES struktūrfondu līdzekļus.

IZM: Par profesionālās izglītības kompetences centru izveides kritērijiem

Lai turpinātu profesionālās izglītības modernizāciju, resursu mērķtiecīgāku izmantošanu un profesionālās izglītības kvalitātes un pievilcības paaugstināšanas pasākumus, 22.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība".

Ņemot vērā tautsaimniecības vajadzības, demogrāfiskās tendences, nozaru asociāciju un pašvaldību izvērtējumu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu izstrādātās attīstības un investīciju stratēģijas, 2010.gada sākumā MK apstiprināja Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes, kas paredzēja IZM padotībā esošo 59 profesionālās izglītības iestāžu turpmāko attīstību, izveidojot profesionālās izglītības kompetences centrus.

Noteikumu projekts izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem partneriem un paredz, ka profesionālās izglītības kompetences centros tiks īstenotas daudzveidīgas profesionālās izglītības programmas, nodrošināts metodiskais darbs sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem un uzņēmumiem, tādējādi veidojot gan izglītības saturu, gan darba tirgus prasībām atbilstošas izglītības programmas. Turklāt kompetences centros plānots organizēt pedagogu tālākizglītību un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu. Par papildu funkciju nodrošināšanu profesionālās izglītības kompetences centros nodarbināto pedagogu darba samaksu plānots palielināt par 10%.

Lai nodrošinātu profesionālās izglītības kompetenču centru izveidi ar 2011.gada 1.septembri, IZM sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm un nozaru asociācijām turpinās mērķtiecīgu darbu, plānojot profesionālās izglītības kompetences centra statusu piešķirt profesionālās izglītības iestādēm, kas atbildīs noteikuma projekta "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība" kritērijiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošanu, pilnveidošanu un pārraudzību

2010.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā gandrīz 300 tūkstoši bezdarbnieku ir saņēmuši dažādus nodarbinātības veicināšanas pakalpojumus, vairāk nekā 131 tūkstotis jeb 75% no vidējā bezdarbnieku skaita šajos pasākumos saņēmuši finansiālu atbalstu stipendijas vai dotāciju veidā, liecina Labklājības ministrijas (LM) rīcībā esošā informācija, informējot valdību par nodarbinātības pasākumu norisi.

Vienlaikus 2010.gadā, ņemot vērā nepietiekamu brīvo darba vietu skaitu tautsaimniecībā, palielinājies reģistrēto bezdarbnieku bezdarba ilgums. Par to liecina fakts, ka katrs trešais pašreiz reģistrētais bezdarbnieks nav spējis iekārtoties darbā ilgāk par gadu. Tas attiecīgi norāda uz nepieciešamību turpināt īstenot pasākumus, lai samazinātu augsta strukturālā bezdarba risku nākotnē vai situāciju, kad darba devējs nespēj atrast vakancei atbilstoši kvalificētu darbinieku.

Ņemot vērā, ka šogad prognozēta salīdzinoši lēna ekonomiskā izaugsme, kā arī faktu, ka prognozējamais nodarbinātības līmeņa pieaugums seko ar laika nobīdi pēc ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, pasākumu "Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās" plānots turpināt līdz 2011.gada beigām. Tāpat paredzēts, ka, sākot ar 2011.gada 3.ceturksni, par sabiedrisko darbu veikšanu izmaksās 80 latu stipendiju.

Savukārt, sākot ar 2012.gadu, plānots atsākt finansēt pasākumu "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi". Paredzēts, ka arī algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos (tāpat kā darba praksēs pašvaldībās) bezdarbniekus nodarbinās darba vietās, kas sniedz sabiedrisko labumu – ārpus uzņēmējdarbības.

Papildus krīzes seku mazinošajiem īstermiņa aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem tiek īstenoti arī ilgtermiņa aktīvās darba tirgus politikas pasākumi, kuru mērķis ir bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū vai arī atbalsta sniegšana īpaši nelabvēlīgajām mērķa grupām, kompensējot mazāku darba ražīgumu.

Vienlaikus 2011.gadā paredzēts sākt konceptuālu virzību no īstermiņa krīzes pasākumiem uz ilgtermiņa darba tirgus politikas pasākumiem. Piemēram, lai pilnveidotu bezdarbnieku apmācību, turpmāk ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu tajā ieviesīs jaunu apmācību kupona sistēmu jeb principu "nauda seko bezdarbniekam". Tas nozīmē, ka turpmāk bezdarbnieks, kurš vēlēsies iesaistīties bezdarbnieku apmācībā un apgūt kādu konkrētu izglītības programmu, varēs saņemt noteiktas finansiālās vērtības apmācību kuponu. Minētā kupona pamatvērtība būs atkarīga no izvēlētā apmācības veida un izglītības programmas.

Tāpat iecerēts ieviest vairākus pasākumus jauniešiem bezdarbniekiem: "Darbnīcas jauniešiem", "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam". Savukārt pasākumu "Jauniešu darba prakses" paredzēts pārveidot par pasākumu "Darba vieta jaunietim".

To paredz LM izstrādātais informatīvais ziņojums "Par aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošanu, pilnveidošanu un pārraudzību", kas 22.februārī izskatīts valdībā.

LM: Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, 2009.gadā noteiktie ierobežojumi izmaksājamiem slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku pabalstiem un piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam ir saglabājami līdz 2012.gadam, par to 22.februārī vienojās valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību".

Tāpat valdība nolēma, ka 2011.gada 1.pusgadā ģimenes valsts pabalsta ierobežojums ir turpināms un 8 latu pabalsts izmaksājams par ikvienu bērnu. Vienlaikus no šā gada 1.jūlija nepieciešams atsevišķs Ministru kabineta lēmums, pamatojoties uz LM sagatavoto koncepciju par ģimenes valsts pabalsta reformu.

Arī vecāku pabalsta izmaksa strādājošām personām 50% apmērā ir turpināma par visiem bērniem, kuri dzimuši līdz 2010.gada 2.maijam.

Šāda rīcība nepieciešama, jo šobrīd Latvijā esošās ekonomiskās krīzes rezultātā samazinās strādājošo skaits un darba ienākumi. Rezultātā samazinās arī ieņēmumi speciālajā budžetā, turklāt tā izdevumus ietekmē arī iepriekšējo gadu straujais algu pieaugums. Tas nozīmē, ka, nepārskatot speciālā budžeta izdevumus, tā uzkrājums būs izlietots jau dažu gadu laikā un budžetā veidosies deficīts.

Tādējādi valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumi veicina ne tikai valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu īstermiņā, bet arī valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu, uzsver Labklājības ministrija.

2009.gada 1.decembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam"", kas noteica izmaksājamo un piešķiramo valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka) apmēru ierobežojumus.

LM: Par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksas pakalpojumu cenrādi

Precizējot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) maksas pakalpojumu cenrādi, samazināta maksa par zvērinātu advokātu vai zvērināta tiesu izpildītāja pieprasītajām izziņām par sociāli apdrošinātu personu. Lai noteiktu maksu par izziņām atbilstoši to pašreizējai pašizmaksai, cenas izziņām ar pasta starpniecību samazinātas par 15%, savukārt elektroniskajām izziņām – par 45%. Līdz ar to izziņām ar pasta starpniecību cenas samazinātas no 1,27 līdz 1,08 latiem, bet elektroniskajām izziņām no 0,80 līdz 0,44 latiem.

To paredz 22.februārī valdībā apstiprinātie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi.

Pēc VSAA sniegtās informācijas, 2010.gadā pēc zvērināto advokātu un zvērināto tiesu izpildītāju pieprasījuma izsniegts 60,5 tūkstoši izziņu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par valsts nodevas apjomu grozījumu izdarīšanai Patentu reģistra ziņās

22.februārī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par valsts nodevu par izgudrojumu tiesisko aizsardzību.

Ar grozījumiem tiek noteikta jauna nodeva par grozījumu veikšanu Patentu reģistrā attiecībā uz patenta piešķiršanu, par īpašnieka vārda vai nosaukuma vai par pārstāvja maiņu. Pašlaik ir noteikta valsts nodeva par patenta piešķiršanu, iekļaujot Patentu reģistrā ziņas par izgudrojumu, patenta īpašnieku, pārstāvi u.c. ziņas. Tomēr nav noteikta valsts nodeva par grozījumiem attiecīgajā reģistrā, ja mainās patenta īpašnieks vai arī pieteicējs ir sniedzis kļūdainas ziņas, iesniedzot pieteikumu, un tās tika ierakstītas attiecīgajā reģistrā.

Par grozījuma izdarīšanu Patentu reģistra ziņās turpmāk iekasēs valsts nodevu – 20 latus.

Valsts nodevas ieviešana ir samērojama ar patentu īpašnieku interesēm un Patentu reģistra uzturēšanas izdevumu atlīdzināšanas nepieciešamību.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments