Virsotņu apzināšanas laiks, vērtību atzīšanas svētki

Martā jau astoto reizi tiks pasniegtas Lielās mūzikas balvas par nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas atskaņotājmākslā un komponistu jaunradē. Aizvadītais 2000.gads mūzikas kultūrā bija ļoti ražens, un apbalvošanai tika izvirzītas 32 kandidatūras. Lielās mūzikas balvas laureātus 22.janvāra preses konferencē darīja zināmus žūrijas priekšsēdētāja kultūras ministre Karina Pētersone. Žūrijas lēmumu komentēja tās locekļi - mākslas doktore Ingrīda Zemzare, Latvijas Radio mūzikas raidījumu redakcijas galvenā redaktore Gunda Vaivode, mūzikas ierakstu producents Guntars Račs, mūzikas žurnāliste Olga Pētersone, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels un Latvijas Televīzijas mūzikas programmu vadītāja Daina Markova.

Karina Pētersone atgādināja, kā Raimonda Paula savulaik iedibinātā Lielā mūzikas balva ieņēmusi stabilu vietu Latvijas kultūras dzīvē un rosinājusi uz kaut ko līdzīgu arī citās nozarēs. Teātra mākslā tagad ir Spēlmaņu nakts balvas, nesen pirmo reizi tika atzīmēti gada augstākie sasniegumi tēlotājā mākslā. Jaunums būs gada Literāro gada balvu pasniegšana grāmatu un literatūras svētkos. Kā teica ministre, šis ir labāko darbu izvērtēšanas, virsotņu apzināšanas un vērtību atzīšanas laiks. No Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem balvām piešķirtie 120 tūkstoši latu tiek sadalīti septiņām kultūras nozarēm. Tādējādi jau otro gadu iespējams apliecināt valsts atzinību arī naudas izteiksmē. Līdz ar metālmākslinieka Armanda Jēkabsona sudrabā veidoto statueti katrs Lielās mūzikas balvas laureāts saņems 300 latu naudas balvu. Savukārt spoža velte visiem mūzikas cienītājiem būs balvu pasniegšanas ceremonija un laureātu koncerts, kas 2001.gada 10.martā notiks Latvijas Nacionālajā operā. Sarīkojuma režisors būs Valdis Liepiņš, un to vadīs Gunda Vaivode un Andrejs Žagars.

Balva par mūža ieguldījumu piešķirta komponistam un pianistam Raimondam Paulam. Aizvadītais gads viņa radošajā biogrāfijā bijis sevišķi ražens: labdarības koncerti baznīcās, muzikālās izrādes "Leģenda par Zaļo jumpravu" un "Grāfs Monte Kristo" Dailes teātrī, mūzikls "Māsa Kerija" Rīgas akadēmiskajā krievu drāmas teātrī un divas jaunas koncertprogrammas.

Par Lielās mūzikas balvas laureātiem kļuvuši vēl trīs komponisti. Jurim Karlsonam balva piešķirta par mūziku baletam "Sidraba šķidrauts". Kā uzsvēra Ingrīda Zemzare, tas ir liels sasniegums paša komponista jaunradē un spilgta virsotne latviešu mūzikā vispār. Ar garīgo spriedzi un piesātinājumu valdzina Pētera Vaska Otrā simfonija, kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja Londonā jau 1999.gadā, bet pērn kļuva par Latvijas kultūras ieguvumu. Par devumu teātra mūzikas žanrā balvu izpelnījies Jānis Lūsēns. Izceltas viņa muzikālās izrādes: "Indriķa hronika" Nacionālajā teātrī un "Neglītais pīlēns" Liepājas teātrī, bet it sevišķi - "Putnu opera" Nacionālajā operā. Ilgi gaidītā izrāde bērniem. Un tieši mūzika devusi impulsu gan režijai, gan tērpu un skatuves māksliniekiem un aktieriem.

Šī būs arī kora mākslas zvaigžņu stunda. Par daudzveidīgajām savas 60 gadu jubilejas programmām un lielo ieguldījumu latviešu komponistu skaņdarbu popularizēšanā balva piešķirta Radio korim. Savukārt Valsts akadēmiskais koris "Latvija" īpaši izcēlies otrajā garīgās mūzikas festivālā un daudzos starptautiskos konkursos. Bet no Rīgas Doma zēnu kora, kas nesen atzīmēja savu 50.dzimšanas dienu, nāk daudzi visā valsti pazīstami mūziķi, arī akadēmiskā kora "Latvija" un Radio kora diriģenti Māris Sirmais, Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš.

Par spilgtu māksliniecisko sniegumu un aktīvu koncertdarbību apbalvota flautiste Dita Krenberga. Kā sacīja Gunda Vaivode, pašlaik daudz runā par Mocarta "Burvju flautu", jo visi gaida operas pirmizrādi, bet apzīmējumu "Burvju flauta" ļoti bieži izpelnījusies arī Ditas Krenbergas spēle. Aizvadītajā gadā viņa sagatavoja trīs patiesi izcilas koncertprogrammas: kopā ar kamerorķestri, kopā ar Ingu Pētersonu un Venti Zilbertu un kopā ar pianisti Ievu Ošu.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Par 2000. gada Lielās mūzikas balvas laureātiem kļuvuši: