Pēc Ministru kabineta 9. marta sēdes

Izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala un zemkopības ministra Pētera Salkazanova atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vispirms runāja Jānis Gaigals:

— Esmu gandarīts, ka šodienas sēdē Ministru kabinets ir akceptējis divus Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotus dokumentus.

Pirmais no tiem ir Studiju kreditēšanas noteikumi, kurus studenti un visa sabiedrība Latvijā gaidīja jau vairākus gadus. Pagājušajā gadā stājoties amatā, arī es šo noteikumu virzīšanu uzskatīju par vienu no saviem uzdevumiem. Es uzskatīju, ka studiju kreditēšana ir nepieciešama, ka mums ir jāsaņem līdzekļi no valsts budžeta aizdevuma daļas, ka visiem Latvijas studentiem, arī tad, ja viņi netiek no valsts budžeta finansētā grupā, ir jādod iespējas studēt, turklāt arī tajās augstskolās, kur mācības ir daļēji vai pilnībā par maksu.

Pēdējos četros gados studentu skaits Latvijā ir divkāršojies. Mums ir aptuveni 25 studenti, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem. Ekonomiski attīstītākajās valstīs šis rādītājs pārsniedz 30 — 40 studentu uz 1000 iedzīvotājiem. Somija sev ir izvirzījusi mērķi līdz 2003. gadam šo rādītāju palielināt līdz 50 studējošajiem uz 1000 iedzīvotājiem. Tātad studentu skaita pieaugums Latvijā ir normāla un apsveicama tendence.

Latvijā pēc 1990. gada ir gandrīz divkārt pieaudzis valsts augstskolu skaits. Privāto augstskolu skaits ir gandrīz seškāršojies. Kopumā Latvijā šobrīd ir 60 augstākās mācību iestādes. Arī šī ir pozitīvi vērtējama tendence. Jo kādai nācijai ir vairāk augstskolās izglītotu cilvēku, jo labāk.

Vienlaikus ar šiem procesiem parādās problēma — katrs students gadā izmaksā vidēji 1000 — 1500 latu. Faktiski tā nav liela summa, jo aptuveni 5 — 10 reizes atšķiras no viena studējošā izmaksām ekonomiski attīstītākajās valstīs. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka tuvākajā laikā Latvijai nebūs iespējams tik ļoti palielināt izglītības finansējumu. Kaut gan mūsu uzdevums, protams, ir censties to darīt. Tomēr arī ar kreditēšanu mēs varam atbalstīt to jauniešu studētvēlmi, kuri spēj to darīt.

Vienlaikus ar šiem Studiju kreditēšanas noteikumiem ir pieņemts arī dokuments par normatīvu vienam studējošam attiecīgā studiju programmā. Trešais dokuments, kas tiks apstiprināts drīzumā, noteiks kārtību, kādā atsevišķiem studējošajiem šis kredīts pēc augstskolas beigšanas tiks dzēsts. Kredītu dzēšana būs paredzēta gadījumos, kad būs jānodrošina speciālistu sagatavošana nozarēm, kur augstskolu beidzējus parasti ir grūti piesaistīt. Tie varētu būt sociālie darbinieki, skolotāji.

Ja visi šie dokumenti tiks pareizi pielietoti un studiju kreditēšana sāks darboties, augstākās izglītības sistēma, manuprāt, saņems spēcīgu attīstības impulsu.

Šis mehānisms būs sevišķi efektīvs gadījumā, ja studentam pēc iestājas augstskolā tiks dota iespēja ne tikai vienkārši studēt, bet arī daudz aktīvāk pašam izvirzīt prasības pret augstskolu. Viņš nesamierināsies ar nekvalitatīvu izglītību, kuras vienīgais mērķis ir diploms.

Studiju kreditēšanas sistēma sāks darboties ar nākamo akadēmisko mācību gadu — ar 1999. gada 1. augustu.

Līdz šim datumam mums ir jāizdara vēl liels sagatavošanas darbs. Tā, piemēram, ir jāizveido studiju kreditēšanas fonds. Mums ir jāsagatavojas nākamajam mācību gadam tā, lai šī jaunā finansēšanas kārtība būtu stabila, caurskatāma, prognozējama un nesagādātu pārsteigumus mums pašiem.

Ministru kabinets šodienas sēdē akceptēja arī sabiedrības integrācijas programmu, kas tiks prezentēta rīt.

Pati programma tika izstrādāta pagājušā gada septembrī, pēc tam bija parlamenta vēlēšanas, jaunās valdības veidošana, budžeta apspriešana Saeimā. Tomēr paralēli visiem šiem notikumiem tika strādāts, lai sabiedrība pēc iespējas ātrāk varētu iepazīties ar šo integrācijas programmu.

Šīs programmas mērķis nav vienu sabiedrības daļu integrēt otrā vai otrādi. Integrācija nozīmē atsevišķu daļu līdzāspastāvēšanu, savstarpēju līdzsvaru un kopīgu attīstību.

Ja sabiedrība par šo programmu nebūs informēta, nebūs iespējama arī pati integrācija. Cilvēkos ir jārodas iekšējai vēlmei, valsts to var stimulēt vai ne.

Pašlaik ir paredzēts līdz maijam organizēt Latvijā pasākumu virkni, kuros visi interesenti varētu iepazīties ar šo valdībā apstiprināto sabiedrības integrācijas programmu. Tiks uzklausīti gan individuāli, gan sabiedrisko organizāciju viedokļi. Tiks apkopoti visi priekšlikumi. Tie tiks apspriesti reģionālajās konferencēs, to visu rezumēs lielā apkopojošā konferencē Rīgā.

Šo procesu vadīs Eiženija Aldermane, un tajā pēc iespējas plašāk tiks iesaistīti arī masu mediji.

Pēc šīs apspriešanas mēs ceram saņemt jau precizētu sabiedrības integrācijas programmu. Mēs, protams, apzināmies, ka tas būs pietiekami sarežģīts process.

Pēc tam, līdz gada beigām, balstoties uz šo pilnveidoto programmu, tiks izstrādāti konkrētu pasākumu projekti nolūkā iegūt tiem nākamā gada budžeta finansējumu.

Tad runāja zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs :

— Šodien Ministru kabinetam bija jāpieņem ne pārāk patīkams lēmums, kas būtībā ir pretpasākums Lietuvas rīcībai, — par muitas vērtības noteikšanu Lietuvas lauksaimniecības precēm. Diemžēl 5. martā apvienotajai Baltijas brīvās tirdzniecības valstu līguma komisijai neizdevās atrast kopsaucēju un vienoties par Lietuvas noteikto robežcenu atcelšanu. Jau 23. februāra Ministru kabineta sēdes protokolā tika norādīts: ja 5. martā neizdosies vienoties ar Lietuvu par robežcenu atcelšanu, Latvija patur sev tiesības veikt pretpasākumus. Šo pretpasākumu sakarā mums bija konsultācijas Igaunijas vēstniecībā ar igauņu kolēģiem. Abas valstis — Latvija un Igaunija — vienojās par nepieciešamību ieviest muitas vērtības noteikšanu Lietuvas lauksaimniecības precēm. Līdz ar to Latvija, tāpat kā Lietuva, jau līdz 15. martam noteiks robežcenas lietuviešu lauksaimniecības precēm. Tas, protams, neveicinās labas kaimiņattiecības. Es ceru, ka pie sarunu galda varētu sēsties ne tikai darba grupas, bet arī politiķi un jautājums varētu tikt skatīts politiskā līmenī par vienādiem apstākļiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas precēm, lai nepilnības, kas pastāv brīvās tirdzniecības līgumā starp Baltijas valstīm, tiktu novērstas. 19. aprīlī ir paredzēta Baltijas valstu lauksaimniecības ministru tikšanās Igaunijā, lai mēģinātu tuvināt Latvijas un Lietuvas atšķirīgos viedokļus. Lietuvā zemkopības ministra maiņa nav paredzēta, taču Igaunijā sakarā ar vēlēšanām šis jautājums vēl ir atklāts. Es ceru, ka ar jauno Igaunijas valdību mums būs vieglāk sastrādāties. Šodien, tiekoties ar Starptautisko valūtas fondu, šīs situācijas sakarā tika minēts labs piemērs — ja Latvijas mazais kuģītis ieiet jūrā, kad ir kaut vai niecīga vētra, kuģītis šūpojas. Blakus iet lielie kuģi — Eiropa un Amerika, kam mazais vējiņš nav bīstams. Ja mūsu kuģītis būtu visas trīs Baltijas valstis, tad tas būtu daudz stabilāks kuģis, kam šādas vēja pūsmas nebūtu bīstamas. Kad mēs būsim Eiropas Savienības kuģī, būsim vēl drošāki.

Tad Jānis Gaigals un Pēteris Salkazanovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Salkazanova kungs, konkrēti kādām Lietuvas precēm tiks noteikti šie ierobežojumi?

P. Salkazanovs : — Visām Lietuvas lauksaimniecības precēm.

— Vai ir noteikts termiņš, līdz kuram darbosies šie ierobežojumi?

P. Salkazanovs : — Līdz brīdim, kad mēs panāksim vienošanos ar Lietuvu par robežcenu atcelšanu.

— Vai arī Igaunija varētu ieviest līdzīgus pretpasākumus attiecībā uz Lietuvu?

P. Salkazanovs : — Igaunijā ir bijušas vēlēšanas, un man grūti paredzēt jaunās valdības rīcību.

— Vai Lietuva kā atbildi uz Latvijas rīcību nevarētu pieņemt kādus vēl stingrākus pretpasākumus?

P. Salkazanovs : — Baltijas brīvās tirdzniecības līguma 21. pants paredz tiesības ieviest šādus pretpasākumus, ja netiek panākta vienošanās komisijas sarunu rezultātā.

— Vai jūs vērsīsities Pasaules brīvās tirdzniecības organizācijā ar lūgumu izskatīt šo jautājumu?

P. Salkazanovs : — Pagaidām nē.

— Gaigala kungs, jūs minējāt, ka Latvijā ir 60 augstskolas. Vai tās visas ir akreditētas?

J. Gaigals : — Lielais vairums — jā.

— Vai kredītiespējas pienāksies arī neakreditēto augstskolu studentiem?

J. Gaigals : — Mūsu princips ir nedalīt — privātā vai valsts augstskola, ir jābūt akreditētai valsts programmai. Finansu ministrija ir rezervējusi budžeta aizdevumu daļā gadam 12 miljonus latu. Es gan domāju, ka šie 12 miljoni netiks izmantoti. Šie noteikumi paredz arī iespēju finansēt studijas ārvalstīs. Ja Latvijai ir vajadzīgs ierobežots skaits speciālistu, kurus nav iespējams sagatavot Latvijā, tad, sazinoties ar attiecīgās nozares ministriju, tiek piešķirts šis finansējums.

Dina Gailīte, Rūta Jaksona,

"LV" redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā