Ar mākslu, kurā valda dramatiska harmonija

Par Imanta Lancmaņa gleznām Rīgas galerijā

Visā valstī pazīstamais Rundāles pils muzeja saimnieks un plaši atzītais mākslas vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Imants Lancmanis pēc ilgāka laika atkal sarīkojis personālizstādi. Rīgas galerijā izstādītas pēdējos desmit gados tapušās gleznas — portreti, klusās dabas, figurālas kompozīcijas.

Mākslas zinātnieks profesors Eduards Kļaviņš izstādes atklāšanas runā atgādināja, ka Imanta Lancmaņa mākslā saskatīts gan radikāls avangards, gan šokējošs konservatīvisms un postmodernisms. Mākslinieka dzīvesbiedre Ieva Lancmane to nosaukusi par konceptuālo romantismu. Un arī tas nav nepareizi: "Imants Lancmanis katrā ziņā ir ideālists, un viņš rada konceptuālu mākslu — ar noteiktu attieksmi, vērtējumu. Ar savu pievēršanos pamatvērtībām, augstākai kultūrai. Viņa māksla ir pretmets paviršībai, seklumam, kūtrumam un plakanumam. Viņa darbos valda dramatiska harmonija".

Imants Lancmanis runāja par radīšanas saldumu un mākslas neprātu, ko nav apspiedušas ne mākslas vēstures studijas, kas tikai vēl vairāk asinājušas uztveri, ne atjaunošanas un administrēšanas darbi Rundāles pilī.

"Nevarēdams nodoties gleznošanai, pēc kā man vienmēr bijusi iekšēja nepieciešamība, es iemācījos gleznot galvā. Impulsi bijuši visdažādākie: kāda iedoma, vīzija, fotogrāfija. Mani ļoti nodarbina vēsture — ne kā bilžu galerija, bet dzīve kā dramatiska norise. Ļoti saista disharmonija, bet vēstures nežēlīgajai disharmonijai es cenšos atrast harmonisku virsbūvi."

Varbūt tieši šie harmonijas meklējumi pāri dramatiskai disharmonijai arī visvairāk pievelk Imanta Lancmaņa gleznās. Kā divos lielformāta darbos ar Kalētu muižas ļaudīm 1914.gada vasarā un kolhozniekiem pie Kalētu klēts 1950.gada vasarā, kas ir daļa no četru gleznu cikla par cilvēku mūžiem un likteņiem laiku griežos. Rūpīgi veidota divdesmit viena figūra. Zemnieciski raksturi, katrs ar savu domu pasauli, pagātni un nākotni. Un kā laikmeta simbols — spēcīga zemniece ar apgarotu vaigu, ko autors nosaucis par Kalētu madonnu. Kaut arī aiz muguras Piektais gads un nākotnē sagaida divi kari, izvešanas un posts, pie debesīm spīd saule. Un, kā mākslinieks saka, dzīvē vienmēr var saskatīt arī skaisto, neikdienišķo. Dzīve un māksla aicina mūs ļauties priekam.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

"Gleznai esmu devis nosaukumu "Latvija — muļķības, naida, skaudības, slinkuma, alkatības, baudkāres un nodevības ielenkumā". Tas ir vecvecais temats par septiņiem nāves grēkiem. Tie katrā laikmetā ir citi. Un šie nebūt nav tikai Latvijas raksturīgie. Neesmu gribējis moralizēt. Tikai parādīt, ka grēki vienmēr tērpjas krāšņās drānās." Foto: Harijs Burmeistars