• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Spēlēju, dancoju visu cauru mūžu...". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.03.1999., Nr. 70/72 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22646

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Viens no pirmajiem Latvijas diplomātijā

Vēl šajā numurā

10.03.1999., Nr. 70/72

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

"Spēlēju, dancoju visu cauru mūžu..."

Par Dailes teātra otro studiju

TE.JPG (16713 BYTES) Otrās studijas audzēkņi

(no labās) : Biruta Ķigele, Ruta Šleiere, Irēna Jakenfelde, Māra Priede, Jānis Viziņš, Venta Vecumniece, Vija Brangule, Valentīns Skulme, Valdis Rūja (Kriķis), Arvīds Cepurītis, Alfons Kalpaks, Voldemārs Bērzājs, Vizma Grīnberga, Viesturs Vējš, Asja Lazdiņa, Kārlis Stulpiņš. Pie klavierēm voklālā pedagoģe Ņina Jegorova (1949). Foto: no autora arhīva

Šogad aprit pusgadsimts, kopš mācībkursu beidza Dailes teātra otrā dramatiskā studija, ko vadīja latviešu strēlnieks, aktieris un režisors Emīls Mačs. Pirmā darbojās no 1924. līdz 1927. gadam. Izsludinātajā konkursā bija pieteikušies daudzi apdāvināti latviešu pēckara paaudzes jaunieši no vidusskolu pēdējām klasēm un tautas namiem, kas no sava trūcīgā budžeta nereti maksāja nelielas stipendijas saviem novadniekiem. Mācību telpas "vecajā Dailītē" bija visai šauras, taču neērtības kompensēja lieliskā iespēja iepazīt teātra radošo gaisotni, piedalīties masu skatos izrādēs, sajust Eduarda Smiļģa, Lilitas Bērziņas, Artura Fīlipsona un citu dižo mākslinieku personības auru.

Katram studistam bija izraudzīts savs padomdevējs — krusttēvs vai krustmāte. Vadība rūpējās arī par audzēkņu iztiku — spējīgākos iekļāva aktieru palīgsastāvā ar minimālu algu, noformēja pagaidu darbā par skatuves strādniekiem, šoferiem, butaforiem. Pagrabtelpās darbojās kopgalds, kur lētas pusdienas izsniedza uz kredīta. Bija vajadzīga uzdrīkstēšanās un diplomatija, aizbildinoties ar specifiku, lai jaunos talantus pasargātu no režīma uzspiestām politdogmu zubrīšanām, lai galveno vērību varētu veltīt aktierprofesijai tik nepieciešamajiem priekšmetiem — vispārējai un latviešu teātra vēsturei, dramaturģijas vēsturei un teorijai, ievadam psiholoģijā un estētikā, aktiera meistarībai, dziedāšanai, dejai, ritmikai, runas un grima mākslai. Dailenieku otrajai studijai palaimējās — cenzori, "glavliti", "repertkomi" u.c. represīvie orgāni vēl nebija paspējuši no klasikas pērlēm repertuāra krājumus "iztīrīt", atbrīvoties no pieredzējušiem pasniedzējiem ar "nepareizām" biogrāfijām. Studijas pedagogu vidū bija tādi redzami kultūras un izglītības darbinieki kā Kārlis Kundziņš, valodniece Ieva Celmiņa, vokālā pedagoģe Ņina Jegorova, komponists Marģers Zariņš, aktieri Arveds Mihelsons (Rutku Tēvs), Miervaldis Ozoliņš, Ērika Ferda, režisores Felicita Ertnere un Marga Tetere. Savu atbalstu nekad neliedza rakstnieki Aleksandrs Čaks, Jānis Sudrabkalns, Valdis un Valts Grēviņi un Elīna Zālīte.

Drīz vien Smiļģa un Ertneres veidotajos lielinscenējumos "Uguns un nakts", "Indulis un Ārija", "Anna Kareņina", izrādēs "Liela brēka, maza vilna", "Sniegbaltīte", "Sendienās", "Sprīdītis", "Dziļās saknes" jau diezgan atbildīgas lomas iestudēja vai veiksmīgi "ielēca" saslimušo aktieru vietā studisti Vija Artmane, Rasma Roga, Vera Gribača, Ruta Šleiere, Harijs Liepiņš, Eduards Pāvuls, Alfons Kalpaks, Valentīns Skulme. Teātrī stažējās un studijai līdzdzīvoja Pēteris Pētersons. Visu četrdesmit devītā gada pavasara pusi līdz vēlīnai naktsstundai teātra foajē gaiteņu galos režisoru Felicitas Ertneres, Margas Teteres un Luija Šmita vadībā spraigi ritēja diplomdarbiem izraudzīto lugu "Spartaks", "Žanna d’ Arka", "Maija un Paija", "Marija Stjuarte", "Jegors Buličovs un citi" fragmentu mēģinājumi. Lielāko daļu no 26 jaunajiem aktieriem, kuri piedalījās abiturijas eksāmenos un saņēma diplomus, savā saimē piepulcēja Dailes teātris. Iza Bīne veiksmīgi iekļāvās Liepājas, Zigrīda Henšele—Lorenc un Kārlis Stulpiņš — Valmieras, bet Arvīds Cepurītis Leļļu teātrī un Biruta Ķiģele Operetē. Arī citi Smiļģa vērīgā skata pamanītie, otrajā studijā slīpētie talanti devuši savu ieguldījumu latviešu kultūrā — mākslas darbinieku namā, citās kultūriestādēs darbojušās Anita Mozga— Savicka, Vizma Grīnberga, Māra Priede, grāmatniecībā, žurnalistikā — Vija Brangule, Viesturs Vējš (Vējtveris). Nozīmīgus sasniegumus ne tikai skatuves, bet arī kinomākslā ("Purva bridējs", "Zvejnieka dēls", "Dzimtas asinis", "Es visu atceros, Ričard", "Vella kalpi", "Latviešu strēlnieka stāsts" u.c.) guvuši Vija Artmane, Valentīns Skulme, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Harijs Liepiņš (viņš līdz savai aiziešanai paguva uzrakstīt arī spilgtas memuārgrāmatas) un Eduards Pāvuls. Ļoti aktīvi sabiedriskajā dzīvē vēl aizvien piedalās Vera Gribača—Valtere. Viņa ir allaž gaidīta jauno tēvijas sargu, kadetu, veco karavīru sarīkojumos. Režisore un dramaturģe Venta Vecumniece iestudējusi Annas Brigaderes grotesku "Čaukstenes", Ārijas Elksnes dzejas uzvedumu "Lai sauktos latvietis", Vija Artmane spoži iestudējusi grāfienes lomu "Pīķa dāmā" (vecajā Dailītē‚ Jaunā Rīgas teātrī), Eduards Pāvuls, ar kura stingro latvisko stāju lepojas zemessardze, radiolentē vareni ierunājis Aleksandra Čaka varoņpoēmu ciklu "Mūžības skartie". Dailes teātra otrajai studijai, sagaidot starptautisko Teātra dienu, savus darba svētkus ir ko atcerēties, pieminēt dziļā cieņā un pateicībā, ir ar ko lepoties.

Valdis Rūja,

Dailes teātra otrās studijas absolvents,

— īpaši "Latvijas Vēstnesim"

 

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!