Saeimas 2011.gada 24.februāra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 24.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemta vesela virkne iesniegumu ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un izdarīt izmaiņas, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.42/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.197/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu mainīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”.

Vai deputāts Cilinskis vēlas runāt „pret?” Jā. Lūdzu!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija patiešām vakardienas sēdē skatīja jautājumu par regulatora kandidātiem, un es tomēr gribu aicināt balsot... šodien neiekļaut šo jautājumu darba kārtībā, jo regulators tomēr ir ļoti nozīmīgs instruments, un no šiem lēmumiem būs daudz kas atkarīgs valsts tautsaimniecībā. Līdz ar to regulatora kandidātiem būtu jādod iespēja tikt uzklausītiem frakciju sēdēs, kur rūpīgi izvērtētu šīs kandidatūras.

Godīgi sakot, ne par visiem kandidātiem arī radās pārliecība, ka viņu zināšanas, it īpaši enerģētikas jomā, ir pietiekami atbilstošas, lai viņi varētu kvalificēti šo darbu veikt. Un faktiski jautājums par šā regulatora cilvēku politisko neitralitāti ir arī zināmā mērā apšaubāms. Un tas rada nepieciešamību uzdot papildjautājumus.

Es domāju, ka nekas nenotiks, ja šis jautājums tomēr tiks atlikts uz vienu nedēļu un rūpīgi izvērtēts frakcijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Klāvs Olšteins. Lūdzu!

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi!

Es tomēr aicinu iekļaut šodienas darba kārtībā jautājumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem un gribu pastāstīt vēsturi. Ministru kabinets šo jautājumu ir skatījis, Ministru kabinetā ir atbalstītas visas kandidatūras, kas šodien tiek virzītas uz balsojumu Saeimā. Kolēģiem, kuri šobrīd norāda uz to, ka frakcijās vajadzētu iztaujāt, arī šāds laiks bija dots, un politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcija iztaujāja padomes locekļu kandidātus – ne visus, jāatzīst, bet četrus no viņiem, jo viens nevarēja ierasties, un guva priekšstatu par to, kāda ir kandidātu kompetence un kāds ir viņu redzējums.

Es gribu norādīt, ka šobrīd ir ļoti būtiski strādāt regulatoram pilnā sastāvā. Šobrīd regulators strādā nepilnā sastāvā, un tāpēc šis jautājums tiek virzīts iekļaušanai jau šodienas sēdes darba kārtībā, lai padomes locekļu kandidatūras tiktu liktas uz balsošanu un atbalstītas.

Ja runājam par šo cilvēku kompetenci, tad jāteic, ka katram bija iespēja un vēl aizvien ir iespēja iepazīties ar katra kandidāta dzīvesgājumu.

Ja runājam par padomes priekšsēdētāja amata kandidātu, tad jāteic, ka Valdis Lokenbahs ir cilvēks, kuram ir pieredze jau vairāku desmitu gadu garumā IT sektorā. Viņš ir bijis vadošu uzņēmumu vadītājs, īpašnieks. Šobrīd tādu cilvēku, es uzskatu, mūsu valsts pārvaldē trūkst, un šajā gadījumā noteikti viņa kandidatūra... tieši viņš kā personība būtu ļoti noderīgs gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbā, gan arī vispār mūsu valsts dzīvē kopumā.

Paldies. Tas būtu viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad jautājumā par darba kārtības grozīšanu viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 43, atturas – nav. (No zāles: „Labs sponsors bijis!”) Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 43, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 43, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 43, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 43, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 40 deputātu – Ņikiforova, Urbanoviča, Ribakova, Mirska, Zujeva, Tutina un citu – lēmuma projektu „Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”.

Tā kā saskaņā ar Satversmi, ja 33 deputāti izsaka šādu lēmumu, tad Saeimai tas ir jāakceptē. Tātad šis lēmuma projekts tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.16/Lp10) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto un grozīto darba kārtību.

Tātad pirmais jautājums ir Ministru prezidenta ziņojums par Latvijas nacionālo drošību 2010.gadā.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Ikgadējais ziņojums par nacionālo drošību 2010.gadā ir atšķirīgs no iepriekšējo gadu ziņojumiem pēc savas struktūras un nesatur visu valsts nozaru problēmjautājumu uzskaitījumu un analīzi, bet koncentrējas tikai uz tām jomām, kurās risku nepietiekams novērtējums rada Latvijas kā valsts drošības apdraudējumu.

Ikgadējā ziņojuma pamatā ir katras konkrētās jomas svarīgākā raksturojošā informācija un no tās izrietošais apdraudējuma novērtējums, kā arī redzējums par tuvākajā pārskata periodā veicamajiem pasākumiem.

Latvijas valdības skatījumā, 2010.gadā ir iezīmējušies trīs galvenie nacionālās drošības aspekti, kas tiek akcentēti šajā ziņojumā.

Pirmkārt, ekonomiskā un finanšu krīze un tās seku pārvarēšana Latvijā ir cieši saistāma ar ekonomisko patstāvību, sociālās sistēmas drošību un taupības pasākumiem, kas skāruši ne vien valsts aizsardzības jomu, bet arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Savukārt Eiropas mērogā aktualitāti aizvien saglabā jautājums par energoresursu pieejamību un energopiegāžu avotu dažādošanu. Arī Latvijas ekonomiskā drošība ilgtermiņā un valsts attīstība ir saistāma ar šo jautājumu risināšanu.

Otrkārt, Latvijas drošības kontekstā būtiska nozīme ir kolektīvajai aizsardzības sistēmai. Līdztekus dalībai NATO un Eiropas Savienībā Latvijas drošību vēl tiešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu drošības izaicinājumi. Tā kā drošības situācija Latvijā nav nodalāma no drošības pasaulē, ir pieaugusi Latvijas atbildība par starptautisko drošību, tādējādi – arī nepieciešamība līdzdarboties tās stiprināšanā. Starptautiskā terorisma draudi skar ne tikai ASV un Eiropas lielvalstis, bet var pakļaut riskam arī Latvijas iedzīvotājus un līdz ar to – mūsu valsti. Aktuālākais piemērs bija Latvijas ķīlnieku krīze Sudānā.

Treškārt, Latviju kā ekonomiski atvērtu un brīvu valsti var skart salīdzinoši jauni virtuālās vides drošības riski un izaicinājumi. Mūsdienās viens no aktuālākajiem nacionālās drošības apdraudējuma faktoriem ir arī informācijas tehnoloģiju apdraudējums jeb pret nacionālās drošības interesēm vērstas darbības elektroniskās informācijas telpā.

Tātad pirmajā sadaļā par ekonomikas drošību.

Latvijas ekonomiskās drošības apdraudējuma līmenis 2010.gadā Latvijā ir vērtējams kā vidējs.

Tāpat kā iepriekšējā gadā arī šogad viens no būtiskākajiem nacionālo drošību ietekmējošajiem un raksturojošajiem faktoriem ir situācija valsts ekonomikā. Makroekonomisko rādītāju uzlabošanās kopš 2010.gada pirmajiem mēnešiem liecina par zemākā punkta pārvarēšanu Latvijas ekonomikā un tautsaimniecības pakāpenisku izaugsmi. Šī tendence liecina arī par to, ka 2009.gada smagā ekonomiskā situācija valstī, kas, nenoliedzami, ietekmēja arī kopējo sabiedrības noskaņojumu, turpina pakāpeniski uzlaboties. 2010.gada ekonomiskās izaugsmes vai recesijas novērtējums ir – 0,2 procenti, ko var salīdzināt ar tiem – 4 procentiem, kas tika plānoti, vēl veidojot 2010.gada budžetu. Pozitīvi ir tas, ka ne tikai esam atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, bet mainās arī ekonomikas struktūra: rūpniecības pieaugums pagājušajā gadā bija par 14 procentiem, eksporta pieaugums – par 29 procentiem. Tomēr jāņem vērā, ka pašreizējā izaugsme vēl nav vērtējama kā stabila, jo daudz kas būs atkarīgs no eksporta tālākā pieauguma tempa, iekšējais patēriņš turpina saglabāties zemā līmenī, un arī banku kredītu apjoms tautsaimniecībā joprojām uzrāda negatīvu tendenci.

Tādēļ pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas arī turpmāk var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomisko izaugsmi, iespaidojot arī sabiedrības noskaņojumu. Kā jau esmu vairākkārt uzsvēris, ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un izaugsme vēl ir visai trausla, un tādēļ politiķu priekšā ir daudz izšķirīgu lēmumu un izaicinājumu.

Ņemot vērā, ka uz eksportu vērsto nozaru attīstība vidējā termiņā būs galvenais Latvijas ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks un iekšējais patēriņš saglabāsies salīdzinoši zemā līmenī, lielākie ārējās vides riski ir saistāmi ar gaidāmajiem konsolidācijas pasākumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu.

Kopš 2010.gada pavasara tiek novērota reģistrētā bezdarba līmeņa stabila samazināšanās, kas šajos ziemas mēnešos gan ir piebremzējusies. Tomēr straujš nodarbinātības pieaugums uzreiz nav sagaidāms, jo izaugsmi nodrošina galvenokārt produktivitātes pieaugums, kas pašreiz pozitīvi ietekmē Latvijas konkurētspēju un sabalansē situāciju darba tirgū. Bezdarba samazināšanās būs ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pārliecinošākais arguments, tomēr tas objektīvi sagaidāms tikai šā ekonomiskā cikla noslēgumā.

Pēdējos divos gados Latvijā ir veikti nozīmīgi budžeta konsolidācijas pasākumi, tomēr valdības mērķim vidējā termiņā ir jābūt pietiekami ambiciozam, lai arī turpmāk īstenotu apņemšanos veidot uzticamu un ilgtspējīgu fiskālo politiku, kas ir svarīgs stabilitātes signāls ne tikai vietējā līmenī, bet arī starptautiskā mērogā. Novērtējums liecina, ka 2010.gada budžetā esam iekļāvušies starptautiskā aizdevuma programmas noteiktajos budžeta deficīta griestos, kas ir 8,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, savukārt jau šogad pieņemtais budžets ir ar 5,4 procentu deficītu, kas ir krietni zem starptautiskā aizdevuma programmas noteiktajiem griestiem – 6 procenti no IKP, un mērķis uz 2012.gadu saglabājas nemainīgs – tātad budžeta deficīts zem 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Latvija turpina arī pilnveidot vidēja termiņa fiskālā ietvara principus, uzlabojot valsts budžeta sasaisti ar vidēja termiņa plānošanas dokumentiem un nodrošinot valstiski svarīgu attīstības prioritāšu īstenošanu. Lai veicinātu valsts tautsaimniecības ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību, ir izstrādāts fiskālās disciplīnas likumprojekts, kas paredz nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, samazināt valdības īstenotās fiskālās politikas procikliskumu, ierobežot un pakāpeniski samazināt valsts parādu un valsts budžeta deficītu.

Turpmākā valsts ekonomiskā drošība un maksātspēja lielā mērā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiks īstenota Latvijas apņemšanās starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros. Tāpēc arī šobrīd valdības darba kārtībā ir lemšana par papildu konsolidācijas pasākumiem, kas vistiešākajā veidā ir izšķiršanās par aizdevuma programmas turpināšanu vai izstāšanos no tās ar visām no tā izrietošajām sekām.

Attiecībā uz situāciju energoapgādē.

Latvijas energoapgādes drošības apdraudējuma līmenis 2010.gadā ir vērtējams kā zems, taču nepietiekama rīcība šajā nozarē, īstenojot pasākumus elektroapgādes, gāzes apgādes un naftas apgādes drošībai, var šo apdraudējuma līmeni nākotnē paaugstināt.

Pašreizējā Latvijas energoapgādes struktūra – gan nodrošinājums ar primārajiem energoresursiem, gan izmantotā kurināmā, gan elektroapgādes nodrošinājuma struktūra – ir izveidojusies galvenokārt tirgus faktoru ietekmes rezultātā. Kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā, elektroapgādes) pašreiz vērtējamas kā līdzsvarotas un pietiekami diversificētas.

Saglabājoties pašreizējiem ekonomikas attīstības tempiem un valsts regulējošo instrumentu ietekmei, nav sagaidāmas būtiskas energoapgādes nodrošinājuma struktūru izmaiņas, izņemot īpaši atbalstāmo atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugumu un pašnodrošinājuma ar elektroenerģiju pieaugumu, īstenojot Rīgas TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas projektu, kā arī iespējamo jaunās Kurzemes 400 megavatu bāzes jaudas elektrostacijas projektu.

Valdības skatījumā, galvenie pasākumi energoapgādes drošības nostiprināšanā ir šādi.

Elektroapgādes drošībai:

1) turpināt esošo elektrostaciju rekonstrukcijas projektus (Pļaviņu HES un Rīgas TEC-2 otrā kārta);

2) attiecībā uz jaunu jaudu ieviešanu Ekonomikas ministrija vadīsies pēc pārvades sistēmu operatora novērtējumiem par apgādes sistēmas atbilstību enerģijas ražošanai, importēšanai un jaudu nodrošināšanai;

3) turpināt darbu, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, atjaunojamās enerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sabiedrības informēšanu par atjaunojamo energoresursu jomu;

4) īstenot Latvijas un Zviedrijas, Igaunijas un Somijas un Latvijas un Igaunijas starpsavienojumus Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros.

Gāzes apgādes drošībai:

1) pastiprināt centienus Eiropas Savienības līmenī, kas saistīti ar jaunu starpsavienojumu būvniecību (Baltijas valstīm īpaši nozīmīgs ir Lietuvas un Polijas starpsavienojums), gāzes piegādātāju, avotu un piegādes ceļu diversifikāciju, kā arī uzlabot Eiropas Savienības līmeņa dialogu ar ārpus Eiropas esošajiem gāzes piegādātājiem;

2) sašķidrinātās gāzes pieņemšanas termināļa izbūvi kādā no Baltijas valstu ostām var uzskatīt par papildpasākumu gāzesapgādes drošības jomā, kas varētu nodrošināt gāzesapgādi, rodoties tranzīta gāzes vadu bojājumiem, paaugstināta pieprasījuma periodos vai arī Baltijas valstīs ļoti strauji pieaugot gāzes patēriņam, kuru nespētu nodrošināt gāzes piegāde pa cauruļvadiem. Šajā sakarā Latvija ir iesākusi aktīvi virzīt savu LNG projektu kā reģionālo projektu, kas varētu pretendēt arī uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu, un „Latvenergo” jau veic šā projekta priekšizpēti.

Attiecībā uz starptautisko drošību.

Latvijas militārās drošības apdraudējuma līmenis 2010.gadā Latvijā ir saglabājies zems. Latvijas militārās drošības stratēģiskais pamatprincips ir dalība NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, jo minētā sistēma nodrošina, ka iespējamie militārie draudi Latvijai tiek uzskatīti par kopējiem draudiem NATO. Papildus kolektīvās aizsardzības sniegtajām garantijām dalība NATO ļauj Latvijai saņemt šādus ieguldījumus drošībā: gaisa telpas patrulēšana, regulāras kopējas sabiedroto mācības, Lielvārdes lidlauka modernizācijas projekta īstenošana.

Pēdējos gados aizsardzības nozarē vērojams ievērojams budžeta samazinājums, ko izraisīja straujā finanšu un ekonomiskā krīze valstī. Šajos apstākļos bija apgrūtināta plānveidīga Nacionālo bruņoto spēku attīstība. Tādēļ nācās uzsākt nopietnu reformu procesu, lai spētu saglabāt pašas svarīgākās NBS funkcijas un to uzdevumus. NATO pārstāvji pozitīvi novērtēja veiktās reformas un uzsvēra, ka tās noteikti atmaksāsies ilgtermiņā.

Šajos apstākļos īpaši nozīmīgs ir sabiedrības atbalsts aizsardzības nozarei. Daļēji šo funkciju veiksmīgi īsteno Zemessardze, kas nodrošina Latvijas pilsoņu iesaistīšanu valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. 2010.gada 1.septembrī stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas Zemessardzes likums. Viens no likuma nosacījumiem paredz nodokļa atlaidi uzņēmējiem par dienām, kad darbinieks pilda Zemessardzes dienesta uzdevumus vai piedalās apmācībā.

Esošajos budžeta apstākļos ir īpaši svarīgi izvirzīt prioritātes. Šobrīd tās ir: NBS dalības saglabāšana starptautiskajā operācijā Afganistānā, paralēli attīstot nemilitāro kravu tranzītu; militārās mācības kopā ar sabiedrotajiem Latvijas teritorijā; NBS bāzes „Lielvārde” modernizācija, izmantojot NATO līdzfinansējumu.

NBS dalība NATO operācijā Afganistānā (ISAF) ir neapšaubāma prioritāte, kas apliecina, ka turpinām pildīt savas kā NATO dalībvalsts saistības un esam uzticams sabiedrotais. Īpaši būtiski saglabāt savu līdzšinējo ieguldījumu šajā misijā ir arī tāpēc, ka nākamais gads Afganistānas stabilizācijā būs izšķirošais, jo atbildība par drošību pakāpeniski tiks nodota pašiem afgāņiem.

Darbs, kas ieguldīts, lai Latvijai nodrošinātu tādas valsts statusu, kura sniedz tranzītpakalpojumus kravu nogādei Afganistānā, ir bijis veiksmīgs. Ir pierādīts, ka Ziemeļu ceļš caur Rīgu ir apgādes ceļš, kas ļauj valstīm turpināt apgādi, kad ir traucējumi galvenajā maršrutā (caur Pakistānu). Kravu plūsma līdz šim ir bijusi regulāra, un pēdējā laikā ir manīta palielināta interese par iespēju izmantot Latvijas piedāvāto apgādes ceļu. Šobrīd tiek arī pētītas iespējas maršrutu izmantot atpakaļceļā no Afganistānas.

Attiecībā uz mācību organizēšanu jānorāda, ka ļoti veiksmīga ir Baltijas valstu un ASV sadarbība kopīgu mācību – Baltic Host, BALTOPS un Sabre Strike – organizēšanā mūsu valsts teritorijā. Kopīgas mācības ar sabiedrotajiem mums ir būtiskas, jo ļauj turpināt Latvijas vienību apmācību un pilnveidot kaujas spējas, neraugoties uz ierobežoto finansējumu.

NBS bāzes „Lielvārde” modernizācija šobrīd ir vienīgais NATO līdzfinansētais infrastruktūras attīstības projekts Latvijā, un šajā projektā paredzēts ieguldīt NATO Drošības investīciju programmas līdzekļus apmēram 32 miljonu latu apmērā.

Latvijai ir svarīgi, lai attīstītos Eiropas Savienības un NATO sadarbība, kā arī tas, lai abas organizācijas spētu viena otru papildināt starptautisko draudu novēršanā un krīžu risināšanā. Latvija atbalsta tādu Eiropas Savienības militāro un civilo spēju attīstību, kas veicinātu Eiropas Savienības ieguldījumu starptautiskajā drošībā un maksimāli efektīvi izmantotu dalībvalstu resursus.

Attiecībās ar Krieviju Latvijai ir svarīgi veicināt savstarpējo uzticēšanos, īpaši tādēļ, ka Krievijas Federācijas militārajā doktrīnā kā viens no draudiem minēta NATO globālās lomas palielināšanās, alianses paplašināšanās un tās infrastruktūras attīstīšana Krievijas pierobežā. Latvija uzskata, ka NATO un Krievijas sadarbības attīstība ir starptautisko drošību veicinošs faktors.

2010.gadu aizsardzības nozarē raksturo ne vien samazinātais finansējums, veiktās reformas, ieviestās aizsardzības ekonomikas dimensijas, saņemtais sabiedroto atbalsts mācību rīkošanā un infrastruktūras attīstībā, bet arī NATO valstu apņemšanās turpināt Latvijas gaisa telpas patrulēšanu līdz 2014.gadam, reformas NATO komandstruktūrā, kas stiprinās NATO spēju atbildēt uz Vašingtonas līguma 5.pantā minētajām situācijām, un Latvijas aktīvā līdzdalība jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrādē.

Attiecībā uz starptautiskā terorisma apdraudējumu.

Terorisma draudu līmenis Latvijā ir saglabājies zems – šobrīd Latvijā nav konstatētas personas, to grupas vai organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu izmantot teroristiskas metodes. Taču situācija Latvija nav nodalāma no Eiropai raksturīgajām likumsakarībām, kur vērojama vispārēja tendence palielināties islāmistu radītajiem terorisma draudiem. Latvija ekstrēmistu vidū tiek identificēta ar Eiropas valstīm, tajās notiekošajiem procesiem un ar šo valstu īstenoto drošības un aizsardzības politiku. Pašreiz vislielākajam terorisma apdraudējumam ir pakļautas starptautiskajās operācijās esošās NBS vienības un civilie eksperti Afganistānā. Potenciālus terorisma draudus Latvijai var radīt arī pašradikalizējušies indivīdi.

Latvijas prioritāte terorisma draudu novēršanai ir līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās. Starptautiskā terorisma draudu novēršanas jomā Latvijai jābalstās uz priekšstatu, ka valsts nacionālās drošības interesēs ir veicināt terorisma apkarošanu reģionos, kuros bāzējas starptautiskās teroristu organizācijas un notiek teroristu apmācība un terora aktu plānošana pret NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Attiecībā uz virtuālās vides drošību.

Viens no aktuālākajiem nacionālās drošības apdraudējuma faktoriem ir informācijas tehnoloģiju apdraudējums jeb pret nacionālās drošības interesēm vērstas darbības elektroniskajā informācijas telpā. Apstākļos, kad valsts pārvalde, sabiedrība un ekonomika ir atkarīga no informācijas tehnoloģiju nodrošinātajiem un atbalstītajiem pakalpojumiem, to nelikumīga izmantošana, bojāšana, paralizēšana vai iznīcināšana var radīt draudus valsts un sabiedrības drošībai, sabiedriskajai kārtībai, kā arī negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku. Ar informācijas tehnoloģijām ir iespējams apturēt vai pārtraukt valsts informācijas sistēmu un elektronisko sakaru tīklu darbību, apgrūtināt valsts politisko, ekonomisko, militāro lēmumu pieņemšanas mehānismu darbību, dezinformēt sabiedrību, kā arī izraisīt tehnogēnas avārijas.

2010.gadā Latvijas elektroniskās informācijas telpas apdraudējums vērtējams kā vidējs, ņemot vērā notikušo Valsts ieņēmumu dienesta datu noplūdi, rezultātā atklājot virkni nepilnību elektroniskās informācijas telpas tiesiskajā regulējumā un praktiskajā uzraudzībā, kā arī gatavībā novērst šādu incidentu radītās sekas. Kā vienu no pasākumiem šīs jomas sakārtošanā vēlos minēt 2010.gada oktobrī pieņemto Informācijas tehnoloģiju drošības likumu un ar to saistīto Ministru kabineta noteikumu „Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” pieņemšanu. Šie tiesību akti šobrīd nodrošina gan normatīvās bāzes sakārtošanu, gan paredz drošības incidentu novēršanas institūcijas izveidi un tās iespējamo rīcību informācijas tehnoloģiju drošības incidenta gadījumā.

Paredzams, ka tuvākajā nākotnē elektronisko uzbrukumu skaits pieaugs un metodes, ar kādām tas tiks veikts, kļūs daudzveidīgākas. Vēlos minēt šādas prioritātes elektroniskās informācijas telpā esošo apdraudējumu novēršanai.

Starpinstitucionālās un starptautiskās sadarbības pilnveidošana.

Nepieciešams turpināt atbildīgo valsts institūciju sadarbības uzlabošanu gan stratēģiskā līmenī, gan operacionālā līmenī, tas ir, elektronisko uzbrukumu novēršanā un to seku pārvarēšanā.

Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju apdraudējuma specifiku, būtiska ir starptautiskās sadarbības veicināšana, īpaši attiecībā uz sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, kā arī ar NATO Kiberaizsardzības izcilības centru Tallinā, tādējādi ne vien uzlabojot Latvijas spēju reaģēt uz informācijas tehnoloģiju apdraudējumiem, bet arī sniedzot savu ieguldījumu citu valstu informācijas tehnoloģiju apdraudējumu novēršanā.

Apdraudējuma identificēšanas un reaģēšanas pilnveidošana.

Lai efektīvi reaģētu uz informācijas tehnoloģiju apdraudējumiem, būtiski ir pilnveidot spēju savlaicīgi atpazīt un identificēt gan iekšējo, gan ārējo apdraudējumu, kā arī veikt šāda apdraudējuma analīzi. Tādēļ būtiska ir atbildīgo valsts institūciju pastāvīga darbība, piedalīšanās mācībās un šādu mācību rīkošana Latvijā.

Informācijas tehnoloģiju lietotāju zināšanu pilnveidošana.

Neizglītots vai neapzinīgs informācijas tehnoloģiju lietotājs paplašina informācijas tehnoloģiju apdraudējumu, tāpēc būtiska prioritāte ir pilnveidot informācijas tehnoloģiju lietotāju zināšanas un atbildības apzināšanos informācijas tehnoloģiju drošības jomā. Šā iemesla dēļ jāturpina līdz šim aizsāktās aktivitātes un jāorganizē jauni pasākumi, kas vērsti uz informācijas tehnoloģiju lietotāju izglītošanu. Par prioritāru uzskatāma valsts institūciju darbinieku izglītošana.

Vienlaikus nepieciešams pilnveidot arī augstākās izglītības sistēmu, veicinot studiju programmu izveidi, kas saistītas ar informācijas tehnoloģiju drošības jautājumiem, tādējādi vairojot zinātnisko potenciālu informācijas tehnoloģiju drošības uzlabošanā.

Godātie deputāti!

Latvijas nacionālās drošības pamatus nosaka ārējā vide un starptautiskie izaicinājumi. Latvijas drošības iekšējo vidi ietekmējam, nosakām un veidojam mēs paši, tas ir pastāvīgs darbs, par kura sekmēm un kļūdām ikviens esam atbildīgi. Ārējā vide – gan ekonomiskā, gan militārā, gan virtuālā – ir daudzpusīga, un tāpēc Latvijas interesēs, domājot par nacionālo drošību, ir aktīvi savu spēju robežās iesaistīties šīs vides ietekmēšanā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Deputāti! Protams, šis jautājums, ko mēs šodien apskatām, ir gana svarīgs, un es domāju, ka šāds izvērtējums Saeimai būtu jāveic pietiekami rūpīgi un labi un ka mēs to šodien darām. Diemžēl tomēr šis dokuments un arī ziņojums par to nerada pārliecību, ka šis izvērtējums ir veikts pietiekami analītiski. Īstenībā mēs esam ieguvuši tādu ļoti ierēdnieciski sacerētu dokumentu, kas virspusēji pārskata virkni valstij svarīgu problēmu.

Pareizi norādīts, ka tieši ekonomiskā drošība ir tas jautājums, kas šobrīd Latvijai ir vissvarīgākais. Taču šī sadaļa, kas ir ekonomiskās drošības sadaļa, faktiski neveic nekādu īpašu analīzi un aprobežojas ar vispārzināmu faktu uzskaitījumu. Šeit nav analizēts tas, kas varētu notikt dēļ ārējiem riskiem, proti, teiksim, dēļ energoresursu cenas būtiska pieauguma vai krīzes otrā viļņa veidošanās pasaulē. Šeit nav analizēti arī iekšējie riski, kas saistīti ar ēnu ekonomikas ne pārāk spožu apkarošanu, kontrabandas pieaugumu un tamlīdzīgi. Šeit varētu uzskaitīt vēl, bet man diemžēl nav laika pārskatīt, uzskaitīt šajās man atvēlētajās piecās minūtēs.

Enerģētikas sadaļa jau gan ir krietni konkrētāka, taču faktiski paredz tādu eklektisku dažādu projektu uzskaitījumu un nepārprotami parāda, ka Latvijai nav kompleksas stratēģijas enerģētikas jomā. Tas, šķiet, ir vislielākais risks mūsu darbībā. Ir arī tāds interesants apgalvojums, ko premjera kungs pieminēja, – Baltijas valstīs ļoti strauji pieaugot gāzes patēriņam, nespētu nodrošināt gāzes piegādi pa cauruļvadiem. Nu, jādomā, ka šāds hipotētisks gadījums, it īpaši, ja mēs runājam par tuvāko perspektīvu un, es ceru, arī tālāko perspektīvu, ir vairāk gan hipotētisks.

Šajā sadaļā nebūt nav analizēti arī jautājumi un riski, kas būtu saistīti ar gāzes tīkla nodalīšanu, ko arī prasa Eiropas direktīvas.

Es neanalizēšu militārās drošības daļu, kurā varbūt neesmu īpaši kompetents, taču arī šajā sadaļā ir redzams, ka mēs neesam analizējuši tos riskus, ko nosaka policijas darbība, kas... kā redzams, nesekmīgu vai nepietiekami veiktu reformu dēļ iesaistās noziedzīgās darbībās un tādējādi rada būtisku iekšējās drošības apdraudējumu.

Ir, protams, labi, ka mūs ne pārāk apdraud virtuālās drošības riski. Es gan īsti nezinu, kas domāts ar apgalvojumu, ka „neizglītots vai neapzinīgs informācijas tehnoloģiju lietotājs paplašina informācijas tehnoloģiju apdraudējumu”. Iespējams, ka šeit ir domāti tādi neapzinīgi cilvēki kā Neo, kas noteikti ļoti apdraud ierēdņu labsajūtu. Bet lai nu paliek!

Es domāju, ka tomēr arī vesela virkne citu būtisku jautājumu šeit nav apskatīti, un kā vienu no tiem varētu minēt vides un tehnogēno katastrofu riskus. Un, kā mēs zinām, arī pagājušajā gadā gan plūdu riski, gan saistībā ar dabas apstākļiem radītie elektroenerģijas padeves pārrāvumi bija ļoti nopietns apdraudējums, kas radīja problēmas iedzīvotājiem un valsts ekonomikai kopumā.

Līdz ar to šo un droši vien vēl virknes citu svarīgu jautājumu neiekļaušana šajā ziņojumā nebija gluži pamatota.

Sakarā ar to es gribu novēlēt tomēr valdībai šādus ziņojumus izstrādāt rūpīgāk, lai arī, teiksim, Saeimas diskusija varētu būt kvalitatīvāka.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais premjera kungs! Godājamie deputāti!

Tikko mums bija iespēja noklausīties ziņojumu, ar kuru uzstājās Ministru prezidents.

Ir jāteic, ka šis ziņojums neatšķīrās no rakstiski sagatavotā ziņojuma, kuru mēs esam saņēmuši. Tā ka principā mēs varējām ar šo ziņojumu iepazīties jau iepriekš. Jautājums ir tāds – vai tiešām šajā ziņojumā viss ir iekļauts?

Ziniet, padomju laikā bija televīzijā tādas pārraides, kas bija saistītas ar tēmu „kosmoss”. Mēs ļoti daudzi skatījāmies, kas notiek Baikonurā un vēl arī citās tādās vietās, bet sapratām, ka tas ir ļoti tālu un tas uz mums neattiecas. Šodien, kad mēs skatāmies televīziju, skatāmies CNN un BBC ziņu kanālus, skatāmies, kas notiek Ēģiptē, kas notiek Lībijā un visā šajā reģionā pašreiz, tad, protams, mēs varam mānīt sevi un teikt, ka mēs lemsim par to, kā šie reģioni attīstīsies. Ir lielvaras, kuras ir atbildīgas par lielo politiku pasaulē, bet Latvija starp tādām nekad nav bijusi un nebūs. Un man šķiet, ka šodien mūs nav jāmāna un jāstāsta, kā mēs mēģinām pasaulē nodrošināt drošību. Šodien mums ir vairāk jāpievēršas tām lietām, kas skar Latvijas nacionālās intereses un nacionālo drošību.

Mēs zinām to, ka jau otro ziemu pēc kārtas aizsalst Rīgas līcis. Vienlaicīgi mēs zinām to, ka Rīgas brīvosta ir kļuvusi par lielāko kravu apkalpotāju Baltijas reģionā, apsteigusi pat Ventspils ostu – un kur nu vēl runāt par Liepāju! Lai gan patlaban ir iesaluši vairāk nekā trīsdesmit kuģi Rīgas līcī, diemžēl šeit netiek minēts nekas tāds, kas liecinātu par to, ka mēs, piemēram, valdības līmenī lemsim par viena vai divu ledlaužu iegādāšanos, lai nodrošinātu Rīgas līča brīvu pieejamību tranzīta biznesam.

Mēs zinām, ka šāda politika tiek realizēta Krievijā, Somijā, pat Igaunijā, bet ne Latvijā. Un tagad mēs redzam, ka caur masu medijiem tiek uzzināts, ka, redziet, Rīgas līcis ir aizsalis. Man šķiet, ka atbildīgajiem cilvēkiem, kas gatavo šādu ziņojumu, vajadzētu vairāk uzmanības pievērst tam, kas notiek Latvijā.

Ja mēs paskatāmies uz to, kur tad ir jāinvestē... Premjers nupat izteicās par sašķidrinātās gāzes termināli – ka to varētu realizēt Baltijas jūras reģionā, kādā no vietām... Kāpēc mēs nerunājam par to, ka mēs realizēsim to Latvijā? Man šķiet, ir nepieciešama lielāka konkrētība visām šīm lietām.

Man, bijušajam satiksmes ministram, personīgi rodas bažas par to, ka valdība pašreiz diskutē par tēmu, kas... Protams, pilnībā tas nav atspoguļots, līdz ar to es nevaru simtprocentīgi pateikt, vai tā informācija, kas ir manā rīcībā, ir pareiza vai nav, – ka valdība plāno atņemt Rīgas brīvostai investīciju līdzekļus no Kohēzijas fonda. Kādreiz šī nauda tika dalīta trijām ostām – Rīgai, Ventspilij, Liepājai. Tagad nez kāpēc Rīgas ostai, kas vissekmīgāk ir attīstījusies, nauda tiks atņemta un pārdalīta kaut kam citam. Varbūt es kļūdos, premjera kungs, bet, ja tas tā ir, es aicinu tomēr valdību pārdomāt, kur tad mēs īsti savas prioritātes redzam.

Un visbeidzot. Ja mēs runājam par aktualitātēm, tad jāatgādina, piemēram, tas, ka vakar bija Pieprasījumu komisijas sēde un mēs debatējām par demogrāfijas jautājumu. Par šo jautājumu gan Bendrātes kundze, gan Rībenas kundze, gan Čepānes kundze aktīvi izteicās, debates bija gana interesantas, bet daudziem no mums radās bažas (ne tāpēc, ka kāds bija pozīcijā vai opozīcijā), ka tie cipari, ko mums parādīja, liecina, ka patiesībā mums draud izmiršana.

2050.gadā, ja varam ticēt šiem ekspertiem, cilvēku skaits Latvijā būs tikai pusotra miljona. Un jau 2100.gadā Latvijā būs palicis vien mazāk par pusmiljonu iedzīvotāju. Tā ir pamatnācija! Līdz ar to migrācija Latvijas virzienā nepārprotami attīstīsies. Kā mēs rīkosimies, kā mēs aizstāvēsim mūsu valsti? Šādas lietas Latvijai ir daudz bīstamākas nekā varbūt viens vai otrs nemiers kādā citā pasaules reģionā. Man šķiet, ka šie jautājumi par vērtībām, par ģimenes vērtībām, kuras mums ir jāaizstāv, ir jāieliek tieši ziņojumā par Latvijas nacionālo drošību. Kāda būs Latvija pēc piecdesmit vai simt gadiem? Es aicinu tiešām tos ierēdņus, kas sagatavoja šo ziņojumu, tomēr atbildīgāk... uzņemties atbildību par to, ko viņi raksta, lai nebūtu tāds apraksts par viskautko, ko mēs īsti neietekmējam. Domāsim vairāk par Latvijas nacionālajām interesēm un par to, ko mēs reāli varam izdarīt! Un es premjeru aicinu, lai tiešām... šis ir ziņojums par 2010.gadu... lai tad, kad būs ziņojums par 2011.gadu, tiešām tās lietas, kas skar Latviju, tomēr būtu iekļautas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais premjera kungs! Paldies jums par šo ziņojumu. Tas tiešām ir ļoti informatīvs, ne tikai ziņojuma saturs... un ne tik daudz ziņojuma saturs, bet... Diemžēl jāuzsver tieši tas, kas ziņojumā nav iekļauts.

Protams, šajā formātā ir grūti dziļi analizēt situāciju, un es to arī netaisos darīt. Atzīmēšu tikai vienu momentu, neatkārtošu to, ko jau iepriekšējie runātāji uzsvēra. Patiešām šobrīd Latvijas drošības galvenais aspekts ir sociālā drošība, bet par to diemžēl šajā ziņojumā nav ne vārda.

Viens konkrēts piemērs. Enerģētika. Jā, var pieņemt vai nepieņemt to veidu, kā šī sadaļa tika izveidota, bet... Nav ne vārda par to, vai vispār tā pati elektroenerģija ir pieejama patērētājam! Nav ne vārda par Latgales krīzi! Un nav būtiski, kādi tur mums ir savienojumi ar Skandināviju, ar Krieviju, ar Poliju un tā tālāk, ja cilvēkiem šīs elektroenerģijas padeves vienkārši nav. Vai tas nav valsts drošības jautājums? Es domāju, ka tas ir daudz būtiskāks.

Un vēl viens būtisks aspekts. Tās ir cenas. Kārtējo reizi mēs paaugstinājām cenas. Jau tagad vesela virkne patērētāju pērk un lieto elektroenerģiju no Igaunijas. Protams, diversifikācija ir laba lieta, bet vai valstij ir vērts ieguldīt absolūti milzīgu naudu „Latvenergo” attīstībā, ja patērētāji pērk lētāku enerģiju no citiem avotiem? Vai tas nav drošības aspekts? Kā būs ar tiem cilvēkiem, kas vienkārši nevar samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem? Vai tas nav drošības jautājums?

Es domāju, ka patiešām šis jau ne visai jaunais jēdziens, kas angliski skan flex security (godīgi sakot, nezinu, kā to precīzi pārtulkot latviski), – tā ir tā jaunā izpratne, tā jaunā drošības izpratne, pēc kā arī mums būtu jāvadās.

Tas sociālais aspekts. Lai būtu ne tikai teorētiska iespēja baudīt to... lai enerģētika ne tikai pastāvētu, bet caurmēra cilvēks varētu to arī izmantot!

Man šķiet, ka mums šobrīd vajadzētu drīzāk koncentrēties tieši uz šiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Vakardien divu Saeimas komisiju kopsēdē mēs skatījām šo ziņojumu. Bija jautājumi, bija jūsu atsūtīto pārstāvju atbildes. Vienīgi izpalika debates. To es vakardien arī kolēģim Latkovskim, kura diemžēl šodien nav klāt, – teicu, ka mēs bijām tomēr cerējuši, organizējot divas... (Dep. A.Latkovskis pamāj ar roku.) Es neredzēju jūs, es atvainojos! Organizējot divu komisiju kopsēdi, es biju cerējis, ka būs nopietnākas debates. Faktiski visi, kas uzdeva jautājumus vai izteica nedaudz savu viedokli, tādējādi iezīmējot iespējamas debates, bija vienisprātis par to, ka ziņojums ir vājš. Es ceru, Ministru prezidenta kungs, ka jūsu palīgi jums uz to norādīja, jo bija krietni daudz vēlējumu attiecībā uz to, kas būtu jāredz šajā ziņojumā. Tikai deputāts Lācis uzskatīja, ka ziņojums ir gana labs.

Pret ko tātad bija vakardien iebildes vai ko vēlējāmies redzēt?

Pirmām kārtām – nekopēt iepriekšējos dokumentus! Es izlasīju šo ziņojumu, kā arī apskatīju iepriekšējos. Vecākais, ko varēju atrast, ir sešus gadus vecs... Sešus gadus veca dokumenta, viens pret vienu, pārkopēšana esošajā... Sešus gadus veca dokumenta pārkopēšana esošajā! Tas neliecina par nopietnu... nedz ierēdņu, nedz politiskās vadības darbu.

Manā uztverē, ekonomikai veltītajā sadaļā nepieminot ne ar vienu vārdu tādu svarīgu jomu kā bankas, finanšu sektorā „spēlējošās” bankas, es domāju, ir apieta virkne sāpīgu jautājumu. Mēs zinām, ka valdības darba kārtībā ir jautājums – ko darīt ar Hipotēku un zemes banku. Mēs negribam ieraudzīt otru „Parex”. Es domāju, ka šeit bija jāparādās tomēr valdības viedoklim par to, kas ir izdarīts un kādā veidā tiks stabilizētas valstij piederošās bankas.

Vēl viena būtiska lieta. Lai arī daži runātāji teica, ka energoapgādes drošības jautājumi esot pietiekami labi atspoguļoti, es gribētu teikt, ka tur ir tikai pārskaitīti projekti. Visas šīs lietas – un mēs, deputāti, to zinām! – var novērtēt arī kvantitatīvi. Tādam nolūkam pasaulē ir drošības vērtējuma koeficienti, ir dažādu ekspertu skaidri formulēti tehniskie rādītāji, kā to vērtē. Un man gribas šeit teikt, ka pilnībā taisnība ir Ministru prezidenta kungam – Latvija ir energodroša valsts. Absolūti! Pēc visiem atzītiem kritērijiem Latvija ir energodroša valsts. Latvijai nevajadzētu kļūt energodārgai valstij. Līdz ar to politika turpmāk ir jāplāno tā, lai, noturot šo drošības līmeni, mēs būtu konkurētspējīgi mūsu valsts iedzīvotāju apgādē ar elektrību. Energodrošība, siltumapgāde.

Un vēl viens aspekts, kas, man šķiet, ir vispār izpalicis, lai gan varbūt ir pats svarīgākais. Ja neskatāmies varbūt uz dažām Dienvidu reģiona valstīm, tad jāteic, ka valstis parasti vairs neiekaro, vairs nav cīņas par teritoriju. Ir cīņa par cilvēku prātiem. Ir cīņa par informatīvo telpu. Šajā ziņojumā nav neviena vārda, kā mēs rīkosimies, ja gribam, lai būtu Latvija kā nacionāla valsts, ko darīsim, ko esam izdarījuši pagājušajā gadā, lai noturētu mūsu informatīvo telpu, kas ir latviešu valodā pietiekami konkurētspējīga. Šeit nav neviena vārda par to. Un, saprotot to, ka Eiropas Savienība arvien tālāk un tālāk ies federalizācijas virzienā, vārdi „nacionāla valsts”, „nacionālas valsts svarīgākie aspekti”... Latviešu valodā uzturēta informatīvā telpa ir ļoti būtisks arguments. Par to mums ir jādomā, bet tas šeit nav atspoguļots, un es aicinu Ministru prezidenta kungu, lai nākamā gada ziņojumā mēs šeit to ieraudzītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi!

Arī šajā reizē, kā jau iepriekš, debatējot šos jautājumus ārpolitikas debatēs, ļoti būtiska loma tika piešķirta enerģētikai. Ministru prezidenta kungs, kā arī citi kolēģi izteicās, ka Latvija ir energodroša valsts. Neskatoties uz to visu, es domāju, ka mums nākotnē enerģētika tieši kā nacionālās drošības jautājums būs viens no vislielākajiem izaicinājumiem.

Es aicinu mūsu kolēģus un visus tos cilvēkus, kuri ir enerģētikas eksperti un spēj mūsu valstī ietekmēt kaut kādā veidā enerģētisko politiku, nelocīties dažādu politisku un varbūt ekonomisku interešu vārdā, runājot par mūsu enerģētisko neatkarību un Latvijas valsts pastāvēšanu, tieši enerģētikas jomā. Nelocīties tajos lēmumos, kas jau ir pieņemti saistībā ar visāda veida kodolenerģijas staciju būvniecību, nelocīties tajos lēmumos, kas ir saistīti ar dabasgāzes piegādi un citām lietām. Mūs tiešām nākotnē sagaida ļoti lieli izaicinājumi tieši saistībā ar dabasgāzes tīklu liberalizāciju, ar trešās paketes ieviešanu Eiropas Savienības kontekstā, lai mūsu valsts tiešām būtu droša un patstāvīga.

Es aicinu ikvienu saglabāt savu mugurkaulu, runājot par šīm lietām un domājot par to. Skaidrs, ka mēs nevaram ne pirkt dārgu enerģiju, ne arī šeit uz vietas to ražot dārgi. Tāpēc mums nākotnē, jau vistuvākajā nākotnē, būs jādebatē par to, cik daudz mēs varam atļauties maksāt par šeit pat ražoto enerģiju atjaunojamo energoresursu kontekstā.

Tūlīt pat Saeimā būs debates par Atjaunojamās enerģijas likumu, kur mēs varēsim likt pretī argumentus par to, cik mēs varam nopirkt dabasgāzi no Krievijas, elektrību un citas izejvielas no citām valstīm. Tie ir mūsu izaicinājumi nākotnē, ja mēs runājam tieši par nacionālo drošību.

Es ieteiktu ikvienam kolēģim nacionālo drošību neattiecināt uz pavisam ikdienišķām lietām, uz pavisam mazām, varbūt pat nebūtiskām, lietām, runājot par tādu jautājumu kā enerģētiskā neatkarība nākotnē.

Skaidrs, ka tas būs gan ierocis, gan arī sava veida uzbrukuma taktika citām dalībvalstīm, kuras var justies spēcīgākas par Latviju. Bet es tik un tā esmu pārliecināts, ka Latvija no tās enerģētiskās salas, kāda tā ir šobrīd, savienojot gan ar „Estlink”, gan uzbūvējot šeit, Rīgā... Šlesera kungs, šeit Rīgā uzbūvējot LNG termināli, kuram ir izteikušas atbalstu arī mūsu kaimiņvalstis, mēs kļūsim par patstāvīgu valsti, kura varēs runāt gan par savu atjaunojamo enerģiju kā vienu no prioritātēm, nepārmaksājot par to, gan runāt par enerģijas līdzsvaru starp tām piegādātājvalstīm, kas mums šodien piegādā enerģiju, – gan ar Krieviju, gan ar citām valstīm. Mēs runājām par to, ka gāze varētu tikt atvesta no Kataras un arī elektrība tepat no Skandināvijas valstīm.

Tā ka tās, manuprāt, ir tās visbūtiskākās lietas, par kurām mums vajadzētu domāt un runāt nākotnē, varbūt nemeklējot blusas kažokā. Protams, pie katra darba varbūt ir labākas iespējas piestrādāt un to padarīt.

Tāpēc aicinu jūs talkā – aicinu visus kritizētājus izteikt tiešām argumentus, kas var kalpot par labu Latvijai, par labu Latvijas nākotnei. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Uja! „Par Labu Latviju” – tā nevajag teikt!”)

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi!

Es gari nerunāšu, es tikai gribu atgādināt klātesošajiem un arī tiem trim debatētājiem, kuri sākumā debatēja, to, ka Latvijā nacionālo drošību visvairāk apdraud negodīgi politiķi... un arī tie, kuri orientējas uz sadarbību nevis ar mūsu stratēģiskajiem partneriem Eiropas Savienībā un NATO, bet gan lūkojas austrumu virzienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man tuvāko nedēļu laikā būs pilni 87 gadi un tūlīt iesāksies 88.gads. (Aplausi. No zāles dep. A.Klementjevs: „Apsveicam!”) Jā! Katrs ārsts pateiks, ka tādā vecumā neglābjami aterosklerozei drusku jābūt. Bet deputātam Šķēlem, manam kolēģim, izrādās, ateroskleroze jau tagad ir – un daudz lielāka nekā man. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nedrīkst izpaust personas veselības datus!”) Viņš uzkāpj šeit tribīnē un saka, ka vakar deputāts Lācis teicis, ka Ministru prezidenta Dombrovska ziņojums esot gana labs.

Gluži otrādi, Šķēles kungs! Es ņēmu vārdu beidzamais (tas ir redzams Stenogrammu daļā, jūs varat aiziet un izlasīt) un teicu, ka varbūt Urbanoviča un Šķēles, manu kolēģu, priekšlikums atlikt uz divām nedēļām šā jautājuma izskatīšanu Saeimas sēdē... ka varbūt tas ir pareizs un labs, jo varbūt tiešām šis ziņojums ir vājš, bet atlikt nevajag, jo būs liela iespēja, ka, žurnālistiem klātesot, radiopārraidē tauta, kas mums pārmet atklātības trūkumu, dzirdēs, kāds šis ziņojums ir, tātad nevis gana labs, bet otrādi... ka jāizskata tas ir, lai gan tas varbūt ir pat vājš, vēlreiz atkārtoju. Tātad jums lielāka ateroskleroze. Neapšaubāmi!

Taču Latvijas valsts un latviešu tautas pastāvēšana ir apdraudēta arī vēl citu iemeslu dēļ, bet par to neviens negrib runāt. Atgādināšu ātri.

2006.gadā vienā no pirmajām sēdēm es šajā pašā tribīnē teicu (ātri atkārtošu), ka tad, kad Pēteris Lielais sakāva zviedrus, Latviju pēc Nīstades miera līguma 18.gadsima sākumā iekļāva pirmoreiz Krievijas impērijā. Viens no lielākajiem mūsu vēsturniekiem Edgars Dunsdorfs, kad stažējās Zviedrijā, jauns būdams, pārbaudīja arklu un vaku grāmatas – zviedru grāmatas par Latvijas toreizējo teritoriju – un teica, ka latvieši sastādījuši 89,9 procentus no mūsu zemes iedzīvotājiem. Tā kā man nav laika, es pārlēkšu pāri tiem gadusimtiem... Es šeit izstāstīju, ka mūsu, latviešu, skaits mūsu pašu zemē tā kritās, ka 1935.gada tautskaitē mūsu vairs bija tikai 75 procenti, bet pēc divām okupācijām, no kurām vislielākos zaudējumus mums sagādāja ne vācu, bet krievu okupanti – tas ir pierādīts Latvijas vēsturnieku komisijas darbos –, latvieši sastādīja vairs tikai 52 procentus no iedzīvotājiem. Katra tauta ir apdraudēta, ja tās zemē paliek pamatnācija tik maza, kā tas ir arī tagad – 58,5 procenti. Un šajā zemē ir ļoti daudz sveštautiešu, kuri vērš savus skatus savas pamatnācijas valsts virzienā un darbojas pretēji latviešu tautas nacionālajām interesēm.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie deputāti! Kādreiz acīmredzot ir varbūt tiešām nepieciešams kādu piesaukt, lai beidzot dzirdētu skaidru viņa viedokli, jo varbūt es tiešām esmu kaut ko piemirsis, varbūt kaut ko ne tā sapratis...

Bet vakardien nu nekādi no jūsu lūpām es nedzirdēju šos vārdus, ka šis ziņojums ir vājš. Nu, acīmredzot tikai tagad, kad ir publisks ēters un kad ir vajadzība polarizēties viedokļos, vai ir labs vai vājš, mēs izdzirdam skaidru un precīzu kolēģa Lāča viedokli, ka tas ir vājš.

Es jums pievienojos, Lāča kungs! Es jums pievienojos vēlreiz: ziņojums ir vājš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Nedaudz tāda déjà-vu sajūta... Atceros laiku, kad mēs bijām opozīcijā un šeit no tribīnes līdzīgu ziņojumu lasīja jeb runāja Godmaņa kungs. Laiki mainās, laikam ziņojums nemainās, cik var saprast... (Smiekli, aplausi.) Bet ko es gribētu teikt?

Redziet, Nacionālās drošības likums uzliek par pienākumu premjeram sniegt šādu ziņojumu Saeimai, un tā tam arī jābūt, un tas, liekas, jau notiek kādu piekto, ja ne sesto gadu. Šis ziņojums ir publiski pieejams, un tieši tāpēc šis publiski pieejamais ziņojums uzliek zināmus ierobežojumus šim ziņojumam. Līdz ar to tas ir tik „sauss”. Bet, Šķēles kungs, jūs pats esat Nacionālās drošības komisijas loceklis, nesen saņēmāt arī pielaidi valsts noslēpumam, tāpēc ir iespēja pēc būtības un dziļāk izdiskutēt šos jautājumus arī jūsu komisijā. Ir iespēja arī uzaicināt Ministru prezidentu uz jūsu komisiju un izrunāties atklāti. Bet tajā pašā laikā – es to teicu arī komisijā un gribu arī tagad teikt... arī premjeram likt pie sirds –, ka ir jāatrod šis balanss, jo ir lietas, kuras šajā ziņojumā nevar parādīties tāpēc, ka tas ir publisks, bet, lai tomēr tur būtu tā, es atvainojos, gaļa iekšā. Tā ka tiem cilvēkiem un ekspertiem, kuri nākamajā reizē sastādīs ziņojumu, man liekas, šīs debates Saeimā būs labs pamats, lai pārskatītu ierasto iepriekšējo gadu praksi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ritai Strodei.

R.Strode (PLL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ministru prezident! Šodien mēs noklausījāmies ļoti nopietnu ziņojumu, un es patiešām pirmo reizi saskāros ar tādu problēmu iztirzāšanu. Un es ļoti gaidīju, Ministru prezident, ka jūs, runājot par nacionālo drošību, pieminēsiet arī reģionu lomu. Jūs runājāt par cīņu pret terorismu, par ekonomisko stabilitāti, un es uzreiz atcerējos manu dzimto reģionu – Latgali. Mēs esam pierobežas reģions, un runāt par ekonomisko stabilitāti Latgalē šobrīd būtu ļoti ciniski. Taču pats nepatīkamākais ir tas, ka nekur, strādājot jau četrus mēnešus Saeimā, es neredzu absolūti nekādu plānu par to, kā uzlabot situāciju pierobežā, ļoti svarīga mūsu, Latvijas, pierobežas reģiona situāciju. Bet es redzu pavisam pretēju situāciju. Ziema. Latgalieši sēž bez elektrības. Apstājies darbs nelielās biznesa struktūrās – namsaimniecībās Latgalē. Plūdi. Jau gadus divdesmit mēs cīnāmies ar plūdiem un tērējam šausmīgi lielu naudu plūdu apkarošanai, un atkal nav nekāda nopietna plāna, ko tad darīt – vai būvēt dambi vai elektrostaciju. Atkal neviena vārda!

Bezdarbs. Par kādu stabilitāti vispār, ekonomisko stabilitāti vai drošību, var runāt, ja Latgalē jau vairāk nekā 23 procenti cilvēku ir bez darba? Es neturpināšu vairs, jo man rodas tāds iespaids, ka Pierīgas reģioniem un dažiem Kurzemes reģioniem – es atvainojos par tādu triviālu izteicienu – jau krīt uz nerviem latgaliešu vaimanāšana, bet mēs tomēr gribam beidzot saprast, vai tiešām mūsu reģions ir valstij svarīgs. Vai tiešām mūsu reģionu mēs redzam kā ļoti svarīgu valsts sastāvdaļu? Un es ļoti ceru, ka pēc tautas skaitīšanas, kā teica Valsts statistikas pārvaldes vadītāja, mūs gaida ļoti daudz pārsteigumu. Un vislielākie pārsteigumi gaidāmi no Latgales. Tad beidzot mēs, cienījamie politiķi un valdība, sāksim aizdomāties par to, ka Latgale ir viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem reģioniem mūsu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Es speciāli negatavojos šodien uzstāties ne pirmo reizi, ne tagad arī otro reizi. Bet vakar, diskutējot frakcijā par šo jautājumu, mēs domājām, vai ir vērts vispār diskutēt. Nu, tas ir tomēr tāds jautājums, kurš ir svarīgs Latvijai, un varbūt nevajag tik daudz to saistīt ar iekšpolitiku. Izskatās, ka šīs debates šodien ir gana konstruktīvas un principā te nav tāda cīņa starp pozīciju un opozīciju. Mums ir kopīgas intereses – padomāt, lai 2011.gada ziņojums būtu daudz profesionālāk sagatavots un reāli atspoguļotu situāciju valstī.

Tas, ko teica Latkovska kungs, – ka Nacionālās drošības komisijā deputāti, kuriem ir pielaides, ir sīkāk to visu skatījuši... Bet, redzot šīs debates šodien, šķiet, ka visi piekrīt tam, ka nav runa par to, ka mēs neuzzinām kaut kādus īpašus noslēpumus, kas ir saistīti ar NATO kvalificēto informāciju, runa ir par lietām, kas uztrauc Latviju šodien, un par to, ko mēs varam darīt. Man šķiet, ka būtu nepareizi gaidīt vēl vienu gadu, lai vienkārši dzirdētu šo ziņojumu. Man šķiet, ka mums ikdienā vajadzētu redzēt, ka mēs kaut kādā veidā rīkojamies un cīnāmies par šīm drošības lietām, kas skar tieši Latviju. Un šodien, premjera kungs, ja reiz jūs esat šeit, Saeimas Sēžu zālē, un man ir iespēja runāt no šīs tribīnes, es izmantošu šo iespēju, lai aicinātu valdību (opozīcija šajā gadījumā nevar pieprasīt, bet var tikai aicināt): varbūt sasauciet ārkārtas sēdi, sasauciet visas institūcijas kopā, lai padomātu, kā var palīdzēt šajā situācijā šiem kuģiem, kas ir iesaluši, kādu starptautisku palīdzību var prasīt, jo mums ir vajadzīgi kādi ledlauži; lai negaidītu nākamo gadu, jo valdībai ir iespēja vērsties pēc šādas palīdzības, ja jau mēs esam NATO aliansē; daudzām valstīm ir ledlauži, un tā tālāk. Varbūt paņemiet to lietu savās rokās, jo nav runa par Rīgas brīvostu, runa ir par to, ka Rīgas līcī ir iesaluši vairāk nekā trīsdesmit kuģi! Es domāju, ka tas būtu viens labs darbs un varbūt konkrēts rezultāts no šodienas debatēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, otro reizi! Katra tauta – Eiropas un pasaules tautu vēsture to pierāda – jūtas – un arī šobrīd jūtas – droša... Un jutīsies droša arī tad, ja tās teritorijā paliks 58,5 procenti iedzīvotāju, liela daļa dzīvo ārzemēs un sveštautiešu ir 40 procenti, no kuriem liela daļa ir vai nu naidīgi, vai vienaldzīgi pret mūsu tautu.

Edvarts Virza mūs ir brīdinājis un labi pateicis – un es atgādināšu –, ka mums jābūt garīgās bruņās, nevis ieroču bruņās.

„Lai tautu paglābtu no rītu dienu drāmas,

Mums sargāt robežas, kas stiepjas neredzamas,

Ko latvju tautas gars sev vilcis kādreiz,

Lai sevi paglābtu no tā, kas nepareizs.”

Vai mēs vairs šajā Augstajā namā, vairākums, izņemot astoņus cilvēkus, sajūtam, kas ir nepareizs? (No zāles: „Cik liela jums ir vara?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Ministru prezidents...? Jā, lūdzu! Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Vispirms gribu pateikt paldies deputātiem par aktīvajām debatēm saistībā ar ikgadējo ziņojumu par valsts drošību. Manuprāt, te tika aizskarti arī daudzi jautājumi, kas nav tieši saistīti ar šo ziņojumu. Mēģināšu tagad iziet cauri šiem lielajiem blokiem.

Manuprāt, visvairāk tika runāts tieši par enerģētikas jautājumiem, un es gribu uzsvērt vairākus pasākumus, ko valdība jau veic saistībā tieši ar enerģētiku. Šis jautājums ir bijis arī Nacionālās drošības padomes sēdes darba kārtībā, tātad ir runa par enerģētikas politiku. Kā zināms, mēs jau esam sagatavojuši un nosūtījuši izskatīšanai Saeimā Atjaunojamo energoresursu likuma projektu, kurā mēs esam centušies atrast balansu starp nepieciešamību gan palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, gan mazināt mūsu atkarību no importētajiem fosilajiem kurināmajiem, gan arī šo aspektu, kas tika pieminēts saistībā ar elektroenerģijas un enerģijas cenām, lai šī atjaunojamo energoresursu atbalstīšana nekļūst par pārmērīgi lielu slogu mūsu patērētājiem un uzņēmumiem. Tas, neapšaubāmi, ir svarīgs jautājums, kas pašreiz ir valdības darba kārtībā.

Vairākkārt tika pieminēta tā situācija, kas bija izveidojusies pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā, it īpaši Latgalē, saistībā ar energoapgādes traucējumiem. Šeit vajadzētu precizēt. Tātad atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem situācija nebija uzskatāma par enerģētisko krīzi, bet tika izsludināta ārkārtēja situācija virknē novadu pamatā tieši tāpēc, lai „Latvenergo” un citi iesaistītie dienesti varētu operatīvāk veikt koku izciršanu, kas apdraudēja šo energopārvades līniju drošību.

Attiecībā uz šo jautājumu mēs to esam izskatījuši arī Krīzes vadības padomē, un Ekonomikas ministrija gatavo priekšlikumus gan par iespējamo aizsargjoslu paplašināšanu, gan par šo koku ap aizsargjoslām vertikālo apzāģēšanu, kas novērš šo koku asimetrisku augšanu un tālāku energolīniju apdraudējumu, gan iespējamo gaisa līniju konvertāciju par kabeļiem, kas ir zem zemes, gan arī, izejot no Somijas pieredzes... tātad saglabājot gaisa līnijas, bet novelkot nevis neizolētus vadus, bet gan izolētus kabeļus, kuri, pat nokrītot uz zemes, principā nerada nekavējošu energoapgādes pārrāvumu.

Tā ka pie šiem jautājumiem valdība tiešām strādā, un es domāju, ka nākamā gada ziņojumā mēs varēsim informēt arī par šiem aspektiem.

Jautājums, kas, manuprāt, galīgi nav saistīts ar ziņojumu par valsts drošību 2010.gadā, ir teiktais par situāciju Rīgas līcī 2011.gada februārī, lai gan jāatzīst, ka situācija tiešām ir sarežģīta, un tieši tāpēc jau vakar es esmu devis uzdevumu satiksmes ministram un Krīzes vadības padomes sekretariātam nekavējoties šo situāciju apzināt un sagatavot priekšlikumus, kas ir nepieciešams, lai varētu šos kuģus no ledus atbrīvot un vajadzības gadījumā arī apgādāt šo kuģu personālu ar nepieciešamajām lietām, ja šī situācija vēl turpināsies. Tā ka šis jautājums jau ir valdības uzmanības lokā, un satiksmes ministrs un Krīzes vadības padomes sekretariāts pie šā jautājuma jau strādā.

Protams, tika pārrunāta vesela virkne vēl citu jautājumu, to skaitā saistībā ar ekonomiku. Nu, par ekonomiku, par Latvijas ekonomikas stabilizāciju mēs varētu diskutēt vēl ilgi, bet es nedomāju, ka tas būtu šodienas debašu jautājums. Jau drīzumā valdība nāks uz Saeimu ar sagatavotajiem budžeta grozījumiem, drīzumā būs arī valdības ikgadējais ziņojums, un tur, protams, daudz plašāk mēs būsim atspoguļojuši arī ekonomikas jautājumus.

Tā ka vēlreiz gribu pateikt paldies deputātiem par debatēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to pirmais darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Pārejam pie nākamās sadaļas – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Smiltēna, Čepānes, Viņķeles un Hiršas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Klātesošie! Ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi kopš Pilsonības likuma pieņemšanas. Šajā laikā gan pasaulē, gan arī Eiropā ir notikušas būtiskas izmaiņas pilsonības jautājuma tiesiskajā regulējumā, aizvien vairāk valstu ir izšķīrušās par dubultpilsonību. Dubultpilsonības aizliegums šodien Latvijā neatbilst valsts interesēm. Par to pirms šīs Saeimas vēlēšanām ir runājušas visas 10.Saeimā pārstāvētās politiskās apvienības.

Kā zināms, 9.Saeimas laikā Pilsonības likuma grozījumus saistībā ar dubultpilsonību iesniedza apvienības „Vienotība” deputāti. Šā likumprojekta tapšanā ievērojamu darbu bija ieguldījis mūsu kādreizējais kolēģis Gravas kungs. Diemžēl iepriekšējā Saeima nepaspēja šo likumprojektu izskatīt pat pirmajā lasījumā, tāpēc šī Saeima šo likumprojektu nevarēja pārņemt.

Šīs Saeimas darbības sākumā līdzīgu likumprojektu, nedaudz sašaurinot dubultpilsonības iegūšanas tiesības, iesniedza nacionālā apvienība.

Šā gada februārī, kā mēs zinām, Valsts prezidents Zatlera kungs Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņas kundzei iesniedza savu redzējumu dubultpilsonības jautājuma risināšanā. Prezidenta kungs ir izstrādājis arī konkrētus priekšlikumus šajā jomā. Mēs pievienojamies prezidenta kunga rakstītajam, ka (citēju): „..šodienas apstākļos Latvijas pilsoņi vēlas paturēt Latvijas pilsonību. Tad Latvijas valsts interesēs ir ne vien respektēt šādu vēlmi, bet visos valstij pieejamos veidos veicināt savu pilsoņu izvēli saglabāt saistību ar savu valsti, nevis atteikties no Latvijas pilsoņiem, nerēķinoties ar viņu gribu un izvēli, kā to šobrīd paredz 1994.gadā pieņemtais Pilsonības likums.” Citāta beigas.

Šodien „Vienotības” deputāti lūdz atbalstīt mūsu likumprojekta nodošanu komisijai. Mūsuprāt, šis projekts pamatīgāk vai pārskatāmāk regulē trīs lietas: pirmkārt, trimdinieku dubultpilsonības iegūšanas priekšnoteikumus; otrkārt, dubultpilsonības saglabāšanas priekšnoteikumus tiem mūsu pilsoņiem, kas Latviju ir atstājuši mūsdienās, un, treškārt, ārpus Latvijas dzimušo Latvijas pilsoņu bērnu pilsonības noteikšanu.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Visvaldis Lācis pieteicies runāt „pret”.

V.Lācis (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kā Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs es lūdzu šo likumprojektu nodot izskatīšanai kā līdzatbildīgajai komisijai arī Pilsonības likuma izpildes komisijai. Kādēļ?

Es jums vēlos paziņot, ka tad, kad „Vienotība” un Zemnieku savienība, divas lielākās valdošās koalīcijas partijas, izvirzīja mani par šīs komisijas priekšsēdētāju (es domāju, ka „Saskaņas Centra” divi trīs deputāti, kas ir šajā komisijā, to apstiprinās), es apzinājos, ka ir viens Visvaldis Lācis, kurš var runāt kā „Visu Latvijai!” deputāts, bet šajā komisijā netiek cilāti etniskie jautājumi, un es līdz šim esmu nokārtojis visus jautājumus tā, lai vispār šis jautājums neeksistētu. Nedomājiet, ka es kā komisijas priekšsēdētājs izvirzu šo jautājumu tādēļ, lai cilātu kaut kādu jaunu Pilsonības likumu! Bet apiet šo komisiju un uzskatīt, ka tai nemaz nav jānodarbojas ar pilsonības jautājumu, – tas būtu ļoti nepareizi.

Lūdzu kā līdzatbildīgo uzskatīt arīdzan Pilsonības likuma izpildes komisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei, kura vēlas runāt par procedūru!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret, ka likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā” tiktu nodots Juridiskajai komisijai, Pilsonības likuma izpildes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? (No zāles: „Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. Vai ir iebildumi pret nodošanu vispār vai pret nodošanu vairākām komisijām? (No zāles: „Pret nodošanu vispār!”) Tātad mums ir jābalso par to, vai nodot likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 26. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad apsveiksim šodien igauņus viņu nacionālajos svētkos un skatīsim likumprojektu!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas deputāts Guntis Ulmanis ir lūdzis Prezidiju piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.februārī, ko Saeimas Prezidijs ir arī izdarījis, par ko es jūs arī attiecīgi informēju.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Edvarda Ratnieka apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē izskatīja izglītības un zinātnes ministra vēstuli ar lūgumu apstiprināt Latvijas Studentu apvienības domes sēdē ievēlēto kandidātu Ratnieka kungu, balsojot ar 29 balsīm „par”, 4 – „pret”, par Augstākās izglītības padomes locekli.

Lūdzu atbalstīt šo mūsu izvirzīto kandidātu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Edvarda Ratnieka apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Irinu Kaļiņinu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi amata kandidāti, iepazinusies ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā ir nolēmusi atbalstīt Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Valtera Poķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Valteru Poķi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi amata kandidātu, iepazinusies ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā ir nolēmusi atbalstīt lēmuma projektu: apstiprināt Valteru Poķi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valtera Poķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Normunda Riņķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Normundu Riņķi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi amata kandidātu, iepazinusies ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā ir nolēmusi atbalstīt lēmuma projektu: apstiprināt Normundu Riņķi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Normunda Riņķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš, ievēlēts no Vidzemes.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Vidzemes v/a).

Labdien, cienījamie kolēģi! Balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 31.pantu un likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 7.panta ceturto daļu un 39.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta 15.februāra protokollēmumā iesniegtās kandidatūras iecelšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē un, balsojot kopumā par iesniegtajām kandidatūrām, nolēma virzīt šīs kandidatūras izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu!... Vai Cilinska kungs vēlējās debatēt? Bija jau izsludināta balsošana... Jā... Tātad balsosim par lēmuma projektu „Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 37, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 39, atturas – 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”.

Ir pieteikušies divi deputāti debatēs, bet, tā kā līdz pārtraukumam ir atlikušas divas minūtes, tad turpināsim jautājuma izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Šobrīd lūdzu zvanu deputātu klātbūtnes reģistrācijai! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumiem.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie Juridiskās komisijas kolēģi! Atgādinu, ka mums tūlīt ir Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 9 deputāti: Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš... Ir. Ina Druviete, Māris Dzelzskalns... Ir. Iveta Grigule, Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Dana Reizniece... Ir. Guntis Ulmanis un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Zaķa kungs, Lejiņa kungs (No zāles dep. K.Šadurskis: „Brigmaņa kungs!”)... Jā...

Turpināsim 24.februāra sēdi. Izskatīsim apstiprināto darba kārtību.

Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt lēmuma projektu „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”.

Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Īstenībā es nedomāju, ka konkrētais kandidāts speciāli ir sliktāks vai labāks par pārējiem, bet vienkārši šinī brīdī man izdevās šajā pogu ātrspiešanas sacensībā nospiest pogu ātrāk par Āboltiņas kundzi un pieteikties debatēs. Es gan nedomāju, ka šāda pogu ātrspiešanas sacensība ir pats lietderīgākais jautājums, bet katrā ziņā es patrenēšos, lai turpmāk būtu veiklāks šādā gadījumā.

Protams, īstenībā ir vienalga, kad runāt, jo, ko nolēmusi Koalīcijas padome, tas arī notiek, tāpēc var runāt tiklab pirms vai pēc balsojuma. Īpašu starpību tas nerada.

Ābiķa kungs droši vien teiks, ka iestāšanās pret koalīcijas izvirzīto kandidātu noteikti ir Austrumu kaimiņu interesēs, bet nu es tomēr riskēšu.

Tātad par dažām konsekvencēm, ko rada tas, ka mēs šeit atbalstīsim nevis profesionāli, bet politiski izvirzītus cilvēkus. Es domāju, šīs konsekvences vajag visiem apzināties, pirms mēs tālāk balsojam. Pirmkārt, šīs konsekvences ir tās, ka tas, kas tālāk notiks ar tarifiem... Tie būs nepietiekami kompetenti izvērtēti, un tas diemžēl ietekmēs tautsaimniecību kopumā, kā tas arī šobrīd ietekmē lēmumu elektrības tarifu ziņā.

Otrs ir jautājums par regulatora neatkarību, ko zināmā mērā nosaka Eiropas likumdošana un kas faktiski arī atbilst labas pārvaldības principiem un starptautiskajai praksei. Bet tagad padomāsim, vai balsojumi par regulatora neatkarību, kas tālāk tiks skatīta likumdošanā, būs korekti, pieņemami un sabiedrības interesēs, ja šie cilvēki, kas regulatorā ir apstiprināti, ir apstiprināti klaji politiskā veidā, īpaši nerūpējoties par kompetences līmeni! Tātad faktiski šinī gadījumā regulatora neatkarība īstenībā pārvērtīsies savā pretstatā un novedīs pie tā, ka šos lēmumus vispār neviens nevarēs ne koriģēt, ne ietekmēt; tas normālā veidā būtu pareizi, bet tikai tad, ja šie regulatora cilvēki ir zinoši un kompetenti.

Tā ka es aicinu par to padomāt pirms atlikušajiem balsojumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Cilinska kungs, Saeimas kārtības ruļļa 138.pants noteic, ka pirms balsošanas par likumprojektu un lēmuma projektu kopumā pēc sēdes vadītāja rīkojuma tiek zvanīts un balsošanas laikā nevienam vārdu nedod. Tajā brīdī, kad jau ir izsludināts zvans, ir uzsākta balsošanas procedūra.

Turpinām debates. Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu paskaidrot savus motīvus, kuru dēļ iepriekš es balsoju pret iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā. Mana pārliecība ir, ka tas ir tiešām ļoti nozīmīgs amats, ko ieņems katrs no šiem cilvēkiem. Šī ir ļoti nozīmīga institūcija, tur es pilnībā pievienojos Cilinska kunga teiktajam. Un es būtu bijis priecīgs, ja kaut vienu no viņiem būtu bijis iespējams uzaicināt uz frakciju un aprunāties (No zāles dep. S.Bendrāte: „Bija gan iespējams!”), lai saprastu viņu redzējumu, lai varētu saprast viņu izpratni par lietām, lai varētu mēģināt vismaz īsās debatēs novērtēt viņu profesionālismu. Diemžēl ar Saeimas vairākuma balsojumu tas tika liegts, bet nu runasvīriem ir spēks balsīs.

Otra lieta, par ko es gribu runāt, – par labu pārvaldību. Es šādu gadījumu, man liekas... Es, kas savulaik biju ārpus politikas stāvošs, atceros tikai vienu šādu reizi: bija daži aktīvisti, politiķi, kas gribēja Valsts prezidentu ievēlēt, liekas, trīs mēnešus pirms paredzētā laika. Tas bija attiecībā uz Vairu Vīķi-Freibergu. Nu šis rekords šodien tiek „pārsists”: trīs gabalus – Andri Aniņu, Gintu Zeltiņu un Inesi Ikstenu – mēs iecelsim četrus mēnešus iepriekš, pirms viņi stāsies amatā! Kā tad ar labu pārvaldību? Kur tie godīgie principi? Acīmredzot koalīcijas vienošanās ir jāstiprina. Tās ir trauslas. Tās prasa politiskas nodevas: lai apstiprinātu „Vienotības” ļaudis ar garantiju, ir jāapstiprina arī otra koalīcijas partnera piedāvātie cilvēki. Regulatorā mēs ieceļam četrus mēnešus iepriekš cilvēkus, par kuriem nav dots frakcijām, to skaitā arī opozīcijas frakcijām... nav dota iespēja pat uzklausīt. Mums nav bijusi tā iespēja. Šodien mēs saņēmām tikai šo izdalīto materiālu, mums nebija iespējas baudīt to privilēģiju, par kuru priecājās kolēģe Bendrātes kundze. Mums nebija šīs privilēģijas, un mēs uzskatām, ka tas nav labas pārvaldības rādītājs.

Es aicinu jūs apdomāt. Varbūt par diviem vēl neievēlētiem kandidātiem – par Gintu Zeltiņu un Inesi Ikstenu, kuriem ir paredzēts, ka viņu pilnvaras stāsies spēkā no 2.jūlija, mēs varam šodien nebalsot. Es vēl sapratu jautājumu par Lokenbaha kunga neatliekamu ievēlēšanu, jo viņa pilnvaras stājas spēkā 25.februārī. Tas pats attiecas uz Rolandu Irkli. Mēs būtu bijuši priecīgi uzklausīt šos abus cienījamos kandidātus, bet pārējiem ir četrus mēnešus ilgs iepriekšējais periods. Tas ir rekords!

Es aicinu šādus sliktus rekordus neveikt un pilnībā pievienojos... Es tiešām pievienojos arī visam tam, ko par kvalitātes un neatkarības lietām teica deputāts Cilinskis. Un tas attiecas arī uz kolēģi Ābiķi, kurš runāja par godīgu politiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu no sirds pateikties Cilinska kungam par viņa teikto uzrunu. Nerunāšu šeit par „Visu Latvijai!”, jo šī politiskā organizācija ir pirmo reizi Saeimā, bet „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tiešām līdz šim visos amatos ir virzījusi tikai profesionāļus, nekādi nesaistītus ar viņu politisko organizāciju, un tādus vārdus mēs varam nosaukt desmitiem. (Zālē smiekli.)

Paldies, Cilinska kungs, par šo aizrādījumu!

Ja mēs runājam par šodienas pretendentiem, tad es, protams, saprotu, ka dažādām frakcijām ir dažādas darba kārtības veidošanas metodes. „Vienotības” Saeimas frakcijai bija laiks un iespējas uzklausīt visus pretendentus. Atzinām tos par profesionāļiem un cienīgiem ieņemt šos amatus, tāpēc atbalstīsim.

Un vēl maza replika Šķēles kungam, runājot par labu pārvaldību.

Var dažādi iecelt darbiniekus amatos: var rīkot konkursus var nerīkot konkursus kādreiz. Šeit ir rīkots konkurss, un es domāju, ka tieši labas pārvaldības principa realizācija ir viens konkurss, kurā var pieteikties visi pretendenti un no liela pretendentu skaita konkursa komisija var virzīt labākos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamā Čepānes kundze!

Vakar, starp citu, skatot šo jautājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tieši pateicoties manai balsij, kura bija izšķirošā, komisija atbalstīja šā jautājuma virzīšanu tālāk uz Saeimu, jo būtu daudz sarežģītāk, ja pēkšņi tiktu virzīti kandidāti, kuri pat nav saņēmuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstu.

Un es atbalstīju ne jau tāpēc, ka man šie kandidāti šķita vispiemērotākie, bet tikai tāpēc, ka pēc iespējas ātrāk ir jānonāk līdz skaidrībai, kas tad notiks ar atsevišķām nozarēm valstī. Un viena no tām ir enerģētikas nozare. Un tad, kad es uzdevu arī Lokenbaha kungam šo jautājumu, tad īsti atbildi no viņa nesaņēmu. Es teicu: „Kā var būt tā, ka valdība ar vienu roku pieņem lēmumu, ka ir jāizņem visas dividendes no „Latvenergo” uzņēmuma – visas dividendes! –, bet otrā gadījumā pasaka, ka „Latvenergo” neveic pietiekamas investīcijas, lai nodrošinātu drošību visā savā saimniecībā?” Mēs jau zinām, cik cilvēku bija palicis bez elektroenerģijas ziemas laikā Latgalē daudzu nedēļu garumā. Un tas zināmā mērā parāda, ka ir jābūt skaidrībai, no kurienes tad rodas šie tarifi. Šodien principā... tagad šī jaunā sistēma, kas ir iedibināta, lielā mērā ir saistīta ar to, ka „Latvenergo” ir uzlikti dubultnodokļi, un tas ka enerģētikas politika valstī joprojām nav apstiprināta un Ekonomikas ministrija daudzu gadu garumā nav spējusi skaidri to prezentēt, parāda to, ka iedzīvotājiem tagad būs jāmaksā vairāk par elektroenerģiju.

Pirmkārt. Tas, ka dividendes ir izņemtas, – papildu nodoklis „Latvenergo”... Un politiski to reāli var apstiprināt, jo – kurš tad ir saimnieks „Latvenergo”? Tas ir akcionārs, tā ir valsts, valdība, un, ja tā tādu politiku virza, tad šodien sabiedrībai jāmaksā šie dārgie tarifi. Šodien sāk streikot jau arī daudzi ražotāji. Viņi saka: „Piedodiet, nu nevar būt tā, ka valstij vienīgā politika, kas tiek virzīta, ir saistīta vai nu ar izdevumu samazināšanu, neveicot nekādas strukturālās reformas, vai nodokļu palielināšanu.” Un tieši tāpēc... Vienalga, vai ir labi vai slikti tie cilvēki, lai viņi sāk strādāt, lai viņi gatavojas, neskatoties uz to, ko teica Šķēles kungs, četrus mēnešus, lai viņi gatavojas darbam, ja Saeima viņus apstiprinās!

Bet ir cita lieta. Protams, ir liela atšķirība starp to, ko es esmu darījis, un to, ko esat darījuši jūs. Es vienmēr esmu atklāti teicis: jā, katrai partijai ir tiesības virzīt amatos cilvēkus no sava vidus. Es neesmu kautrējies to teikt, bet „Vienotība” un, Čepānes kundze, personīgi jūs... jūs vienmēr uzskaitījāt, kādus cilvēkus amatos ir virzījis Šlesers. Bet, ja mēs šodien paskatāmies un saskaitām, cik ir tādu cilvēku, kurus esošā valdība ir salikusi amatos, tad redzam, ka jebkuri nosauktie „astoņkāji” nobāl, viņi par tādiem maziņiem veidojumiem paliek. Šodien principā visa valsts pārvalde tiek politizēta. Iepriekš padomēs lika politisko partiju pārstāvjus, turpretim šodien arī visas valdes ir politizētas, un tā, man šķiet, nav tā labākā valsts pārvaldes forma, un es domāju, ka... Tā kā pirms vēlēšanām Čepānes kundze spēja to visu uzskaitīt un stāstīt par Šleseru, ko tik viņš nav darījis, tad šodien atnāciet, lūdzu, šeit, Čepānes kundze, un pasakiet, vai jūs tiešām atbalstāt to, ka arī šādos amatos tiek likti partijai pietuvināti cilvēki.

Lokenbaha kungs ir profesionālis, bet viņš ir „Jaunā laika” cilvēks. Viņš ir bijis, ja es nemaldos, Ētikas komisijā, viņš ir viens no jūsu sponsoriem un tā tālāk. Un, pat ja viņš ir profesionālis, viņš jebkurā gadījumā prasīs partijas viedokli, kā rīkoties. Un problēma ir tā, ka šis amats... konkrēti regulators... Tam nevajadzētu būt tik politizētam, kā jūs esat to teikuši iepriekš, jo šeit būs jāpieņem sensitīvi lēmumi. Un jautājums ir tāds: vai Lokenbaha kungs un viņa komanda spēs nostāties pretī „Vienotības” politiskajam viedoklim un pateikt: mēs neatbalstām valdības pozīciju, un regulators domā citādāk? Man šķiet, ka šodien... šajā gadījumā jūs tomēr esat zināmā mērā nonākuši divkosīgā situācijā, jo šeit nedrīkstēja būt jūsu partiju pārstāvji, bet diemžēl tā ir sanācis, ka viņi būs. (No zāles dep. I.Circene: „Nu jā – visiem jābūt no Pirmās partijas!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs acīmredzot apspriežam nevis Gintu Zeltiņu, bet apspriežam principus. Apspriežam tos principus, kādiem vajadzētu būt, kādus mēs realizējam, un tad jāteic, ka šajos principos konsekventas ir bijušas daudzas tās partijas, kuras ir pārstāvētas gan 9.Saeimā, gan arī šajā un skaidri šos principus ir deklarējušas, ir pateikušas, ka šādos un līdzīgos amatos ir jābūt personām, kuras ir atbildīgas par pieņemtajiem lēmumiem. Un šo atbildību mēs redzam gan profesionalitātē, gan politiskā piederībā. Ja nav viena no šiem aspektiem, tad šī atbildība nevar būt. Taču ir Saeimā politiskais spēks, kurš runā vienu, bet dara ko pilnīgi citu. 9.Saeimā „Vienotības” partijas – „Pilsoniskā Savienība”, „Sabiedrība citai politikai” un „Jaunais laiks” ļoti asi kritizēja šo profesionalitātes un politiskās piederības principu, turpretim šodien tās ir ar to samierinājušās un šodien pašas to realizē. Problēma ir tā, ka tām ir kauns atzīties, ka 9.Saeimas laikā tās ir kļūdījušās. Atzīstiet to, ka tā bija jūsu kļūda! Profesionalitāte un politiskā atbildība – tie ir divi nosacījumi, kas tiek visā civilizētā pasaulē ņemti vērā jautājumā par atbildīgiem amatiem.

Paldies.

Stenogrammas nobeigums - Saeimas materiālu nākamajā, 14.laidienā